Vai OGĻHIDRĀTUS ir jāēd?

Attēls: Padurariu Alexandru worthyofelegance.com

Attēls: Padurariu Alexandru
worthyofelegance.com

Pēdējās dienās daudziem nākas skaidrot, kādēļ ogļhidrāti cilvēkam nav sevišķi vajadzīgi. Jāsaka, šis būs arī labs papildinājums rakstam par to, kādēļ KETO ideja nav populāra. Lai gan raksts bija gana populārs – viens no pēdējā laika lasītākajiem. Bija jau arī vēl raksts (viens no pirmajiem) par šo pašu tematu. Var palasīt arī to.
==
Kā vienmēr sekošu savam principam – radīt robustumu* cik vien iespējams. Jo nemitīgi esmu spiests saskarties ar pārmetumiem, mani regulāri nosauc dažādos vārdos par to, ka es kā cilvēks bez attiecīgā sertifikāta stāstu par ēdienu, par sportu, par lietām, kuras cilvēki gadiem mācās, bet es tikai dažus blogus un grāmatas esmu izlasījis. Pie tā arī paliksim. Vajag mani neņemt par pilnu un klausīt tikai tos, kam ir attiecīgie papīri!

 

 
 

*    *      *

IEVADAM – daba ir spēcīgs matemātiķis

Attēls: Daria Nepriakhina epicantus.tumblr.com

Attēls: Daria Nepriakhina epicantus.tumblr.com

Pirmkārt, neko nedrīkst absolutizēt un vispārināt. Kā vienmēr ir kāds % ar izņēmumiem, kuriem darbojas citi principi un viss ir citādi. Joka pēc pateikšu, ka šis procentu skaitlis ir kaut kur līdzīgs tam īpatsvaram, cik ir albīņu. Droši vien.

Otrkārt, dabā viss jau ir paredzēts. Vienīgi cilvēks grib to mainīt, domājot, ka māk labāk.

Treškārt, beidzot par ogļhidrātiem.
Joprojām redzu un dzirdu, ka ne visi prot iedalīt ēdienu makrobarības vielās. Tās ir tās, kas mums piegādā izdzīvošanai nepieciešamo enerģiju. Tās mums ir 3: ogļhidrāti, olbaltumvielas un tauki. Enerģijas sadalījums uz 1 gramu šīm 3 vielām ir šāds:

1g ogļhidrātu = 4 kalorijas
1g olbaltumvielu = 4 kalorijas
1g tauku = 9 kalorijas.

Man liekas, ka dabas pārspēks vērojams tieši šajos vienādojumos. Tieši tādēļ, ka cilvēks ir kustīgs dzīvnieks, tauku enerģijas blīvums ir izšķirošais, lai cilvēks varētu pārvietoties, nestaipot apkārt lielu svaru. Ja mums būtu jāuzkrāj enerģija ogļhidrātu vai olbaltumvielu formā, tad tādam pašam enerģijas daudzumam būtu jāsver vairāk nekā dubultā.

 

 
 

MEHĀNISMI

Attēls: Jorge Zapata behance.net/jorge_zapata

Attēls: Jorge Zapata behance.net/jorge_zapata

Ēdot ogļhidrātus, ķermenī tie nonāk kā glikoze. Glikoze ir enerģija, atvasināta no ogļhidrātiem (un, starp citu, arī no olbaltumvielām), lai mēs varētu dzīvot.
Glikoze arī veicina insulīna izdalīšanos. Insulīns ir hormons, kura viena no galvenajām funkcijām ir pārvērst liekās kalorijas taukos un noglabāt ķermenī.

Liekā enerģija no ogļhidrātiem rodas tādēļ, ka mūsu ķermenis glikozes veidā var uzgalbāt 1600-2000 kaloriju. Viss, kas paliek pāri, tiek noguldīts kā depozīts vēlākam laikam. Tā veidojas ‘riepa’!

Vispār, ja cilvēkam būtu jāpaļaujas tikai un vienīgi uz enerģijas avotu – glikozi, cilvēks mirtu dažās dienās.

Dabā (vismaz mūsu klimata zonā) ogļhidrāti sastopami galvenokārt vasarā un rudenī.
[Šī rindkopa no sākotnējās versijas ir drusku palabota]: Te vēl jāmin kāda plašai sabiedrībai mazāk zināma nianse – insulīns ietekmē citu 2 hormonu – leptīna un grelīna – izdalīšanos. Leptīns un grelīns ir tie vaininieki, kas mums rada sāta/ bada sajūtas rašanos. Šķiet, leptīns saka, kad pietiek ēst (sāta hormons), bet grelīns mūsos rada sajūtu, ka vajag ēst (bada hormons). Leptīna rezistence iet roku rokā ar insulīna rezistenci. Leptīns neizdalās pietiekami, grelīns – par daudz vai netiek limitēts pietiekami utml.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka sezona, kurā kalorijas no ogļhidrātiem (dabas paredzētajā kārtībā) ir brīvi un bagātīgi pieejamas, ir ļoti īsa. Cilvēka organisms ir noregulēts tā, ka uz gribasspēku tas diezko nepaļaujas. Viss ir ķīmiskas reakcijas un funkcijas.
Tātad, ēdot ogļhidrātus, izdalās insulīns, kas bloķē leptīnu, un cilvēkam visu laiku gribas ēst.
Turklāt, glikoze pašā asinsritē ienāk visai ierobežoti. Tādēļ cilvēkam arī fiziski visu laiku gribas ēst.
Sākas velna dancis. Tiek uzņemts daudz kaloriju, tās visas netiek izmantotas, tādēļ tās tiek galbātas rezervēs. Tādēļ cilvēks grib ēst. Un tad viņš sāk ēst, un atkal viss sākas no jauna.

Kad cilvēka organisms ir pielāgojies standarta diētai, kurā 60% un vairāk ir ogļhidrātu, tad visa vielmaiņa pielāgojas šādam ēšanas veidam. Jo dabā paredzēts, ka taukus vajag uzkrāt bargajai ziemai, kas sekos tūlīt pēc ogļhidrātu pārpilnības.
Pa daļai bloķējot sāta sajūtas izdalīšanos, brīvi pieejamais enerģijas daudzums ir nepietiekošs un cilvēks visu laiku it kā grib ēst.
Tāds ir tas aizsargmehānisms – ēd, ēd, bet nepietiek, nepietiek. Vielmaiņa ir noregulējusies ir tā, lai organisms tikai uzkrātu, bet neko netērētu.

 

 
 

GRIBASSPĒKS nav jāvaino

meat_vegg_mazs

Attēls: Andy Chilton planpictures.com

Aptaukošanās un liekais svars nav cilvēka gribasspēka vaina. Tā nav vājuma izpausme, kā mums to mēģina pasniegt guru dietologi, kuri turpina bļaut, ka jāskaita kalorijas.
Un jā. Vēl tiek teikts, ka cilvēki par maz kustas, tādēļ viņiem ir šādas problēmas. Jāiet sportot.
Ir pat veseli šovi, kur resnīšus dzenā un piespiež līst laukā no ādas notievēšanas vārdā. Taču, kā zināms, notievē nevis sporta zālē, bet virtuvē.
Lai gan var piekrist, ka esam samērā mazkustīga dzīvesveida paaudze, tas nekādā gadījumā nevar būt par atrunu, lai turpinātu popularizēt pilngraudus.
Kamēr pat 2.tipa diabētiķu vadlīnijās tiks minēts, ka ieteicamais kaloriju īpatsvars no ogļhidrātiem ir 55-60%, tikmēr nekas nemainīsies.

 

NOBEIGUMAM – daži vienkārši ieteikumi**

1. Samazināt ogļhidrātu uzņemšanu. Klasiskā uztura piramīda saka – max. 30% tauku. Es saku – max 30% ogļhidrātu.
2. Samazināt vai pat vispār pārtraukt jebkādu labības izstrādājumu – kvieši, mieži, rudzi – lietošanu. Ja baigi gribās, retu reizi var apēst kādu lauku rupjmaizes šķēli ar biezu sviesta kārtu. Iemesli labības izslēgšanai no uztura ir vairāki. Raundaps, glutēns, ogļhidrāti. Šķiedrvielas, par kurām runā uzturnieki, var tikt uzņemtas citā veidā. Turklāt pastāv pat viedoklis, ka šķiedrvielas nemaz nav tik ļoti nepieciešamas (taču tas jau ir cits temats).
3. Šad un tad piekopt pārtraukto gavēšanu (intermittent fasting).
4. Atrast sportošanas veidu, kas sagādā pārsvarā labas sajūtas, nevis uz kuru sevi visu laiku ir jāpiespiež.
5. Parūpēties par kavlitatīvu un labu miegu.

Šķiet, ka tad, ja cilvēkiem bieži ir kādas sūdzības, viņi sāk meklēt palīdzību. Tikai tam ir maza jēga, ja nav sakārtots pamats. Tadā gadījumā, iespējams, tiešām var “palīdzēt” tikai tabletes…
Tomēr, ja iesākumā sakārtosi šīs visas augstāk uzskaitītās lieta, un arī pēc tam tev vēl ir kādas sūdzības, tad gan meklē profesionālu palīdzību!

 

 
 

 ————
* – robusts – pēc Nassim Taleb grāmatas Antifragile: Things That Gain from Disorder (Incerto)
** – laikam jau potenciāla cepiena dēļ jāpieraksta, ka neesmu ārsts, nedz dietologs un ieteikumi nav jāuztver kā konsultācija utt. utjp. Mazums kāds trakais sāk riktīgi piesieties.
Posted in Uzlabo sevi and tagged , , , , .