#36 – ceļš uz izcilību caur viduvējību – no sērijas ĪSI

Pārliecības trūkums par sevi, par saviem spēkiem un spējām mūs pavada ik uz soļa. Visi citi no malas mums izskatās pārliecināti, taču iekšējās bažas un nedrošība par tik daudzām lietām ir mums visiem. (Lai lejā komentāros piesakās kāds, kurš par visu ir pilnībā pārliecināts.) Šis mazais ievads, lai iezīmētu spēles laukumu. Un lūk, neskatoties uz bailēm, uz nedrošību cilvēki taču sasniedz augstus […]

#35 talants pret darbu – no sērijas ĪSI

Saka, ka jebkurā lietā 20% atkarīgi no talanta un 80%, savukārt, ir ieguldītais darbs. Varbūt ir dzirdēts arī par drusku citu talants/ darbs attiecību. Tomēr šāda uzskata pamatideja – talantam nav tik lielas nozīmes, cik ieguldītajam darbam. Un ka talants spēlē lomu pašā smalkākajā augstajā līmenī. Bet ja nu šādu apgalvojumu iedzīvināt sākuši netalantīgi cilvēki? Kā mierinājumu sev. Kā racionalizēšanu savai darbībai, par spīti […]

#30 Man tam nav laika, jo man tas nav svarīgi – no sērijas ĪSI

Tas, ka man nav laika kaut kam, ir fakts. Taču es arī skaidri zinu, ka man tam nav laika tādēļ, ka, acīmredzot, tas nav pietiekami svarīgi. Man nav laika aiziet uz tualeti [pačurāt] – bieži saka cilvēki. Ļoti labi, paspēlēsimies. Nav laika, jo tas nav pietiekami svarīgi, vai vēl precīzāk izsakoties – negribās čurāt pietiekami stipri. Jo, tad kad […]

#28 Mikroviļņu krāsns un cepeškrāsns – no sērijas ĪSI

Tabletes pret konkrētu pārtikas produktu izslēgšanu no ēdienkartes. Filma pret grāmatu. “Privātā Dzīve” pret prioritāšu sarakstu. Automašīna pret kājām. Mikroviļņu krāsns pret cepeškrāsni. Šos pretnostatījumus, protams, neesmu izdomājis pirmais. Vēl vakar dzirdēju kādu runājam par vecu Seth Godin bloga ierakstu, kurā šīs lietas tikušas pieminētas. Par mikroviļņu krāsni tāpat. Nav būtiski, vai es savus tematus no kāda kopēju. […]

#25 Sertifikāti, diplomi, leģitimitāte – no sērijas ĪSI

Nauda, akcijas, pase, atzinības raksti, diplomi, sertifikāti. Visi šie dokumenti darbojas, jo esam vienojušies, ka mēs visi akceptējam tos. Un labi, ka cilvēki ir tik augsti attīstītas un organizatoriskas būtnes, ka spēj vienoties un pieņemt spēles notiekumus. Tas, protams, nodrošina kārtību. Nav jāiedziļinās katrā sīkumā un nav jādomā līdzi, jo ir institūcijas, kas to visu kontrolē […]

#17 nākotne lielāka nekā pagātne

Iedomājies, tu atrodi monētu. Tā ir viena vesela, ar divām pusēm. Nevis katra pati par sevi, bet kopā. Viena monētas puse ir neizlēmība un otra – nožēlošana. Ja tu esi atradis un pacēlis šo monētu, tad met to laukā. Ja esi nopelnījis, tad iztērē, lai gaiļi pakaļ nedzied. Tas, protams, ar atrunu, ka lielāka nākotne šķiet […]

#11 vai zinātniskie (mēr)instrumenti ir perfekti?

Mēs dzīvojam labākajā iespējamā laikā. Nekad agrāk nav bijis tik labi. Un katru sekundi paliek labāk. Tāpat kā katru sekundi bija palicis labāk arī pagātnē. Katrreiz, kad kļūst arvien labāk, mums šķiet, ka tas ir mūsu pašu darbības rezultāts. Tā droši vien arī ir. Tikai kļūda rodas tajā brīdī, kad mēs šo savas darbības rezultātu […]

#8 viss ir trade-off

Mūsos iebūvēts izvairīties no sāpēm, nevis gūt baudu. Nevis iegūt, bet nezaudēt. Nekādas racionālas būtnes mēs neesam. Negribam zaudēt tagad, lai iegūtu vēlāk. Tāpēc laikam tik maz cilvēku krāj naudu. Nu, vismaz šajā ziņā dzīvojam tik daudz aprunātajā “šeit un tagad”. Tomēr viss, ko izvēlies/ neizvēlies, kaut ko maksā. Šodien ballīte un dzērieni, rīt sačakarēta […]

#3 Vai tas, ko dari, nav vecāku dēļ?

Ak dievs, cik daudzi, izrādās, dara lietas, nodarbojas ar štellēm mammas vai papa dēļ. Es nezināju, ka viens otrs iegājis rutīnā, pelna lielas un mazākas naudas, un aizmirsis, ka viss sākās nevis sevis, bet vecāku dēļ. Šo sāku piefiksēt, kad viens paziņa tajā man atzinās. Jā, dēļ mammas. Kaut kad sākumā, droši vien, mazliet ir […]

#2 Darīt to, kas ir cool vai nē?

Ir divas frontes. Vieni saka, ka sociālie tīkli novedīs dziļi d_ _sā. Otri saka, ka viss kļūs labāk. Ko mēs redzam tagad? Ka gan vieniem, gan otriem ir taisnība. Sociālo tīklu pienesums (vienlaicīgi arī trūkums) ir iestrādātā atvērtās milzu auditorijas cenzūra. Pirms tu spied ‘send’ vai ‘publish’, tu domā, vai tas būs cool vai nē. […]