22 lietas, kuras skola nespēj bērniem iemācīt (kuras mācīšu saviem bērniem pats)

small-kid-artKā uzņemties atbildību par bērnu izglītību, ko nevar izdarīt skola

 

Skola, kāda tā izveidota šobrīd, kādā pārsvarā visi bērni ir spiesti iet, nedod un nekādi nevar dot bērniem tās lietas, kuras viņiem ir svarīgākas par visām.

Lai arī kaut kāda metodika visam apakšā ir un ne viss ir sūds, tomēr konceptuāli skolā neiemāca/ās to, kas ir tik būtisks.

 

Zemāk uzskaitītais nav nedz prioritārā secībā, nedz arī viss būs pilnībā vienādā apmērā iemācāms. Šis ir wish list saraksts, ar lietām, ko gribu bērniem iemācīt.

Esmu tālu no perfekta tēva/ vecāka. Un nedomāju, ka viss aprakstītais padosies vienkārši un jebkad tiks sasniegts, bet mans pirmais solis ir sastādīt sarakstu. Kas man nozīmē, dabūt vienkārši tādā kā vīzijā. Kā tas viss beigsies, to mēs vēl redzēsim.

Pa ceļam noteikti kaut kad nesavaldīšos, uzbļaušu saviem bērniem, nedod dievs pat uzšaušu, rīkošos kā noteikti nedrīkst. Taču visu laiku rokas stiepiena attālumā turēšu šo sarakstu. To mainīšu vai modificēšu, papildināšu vai svītrošu, lai kļūtu par labāku vecāku un lai bērni kļūtu par labākajiem iespējamajiem cilvēkiem.

1. Saņemt vērtību par radošo darbu jeb radīt priekšstatu, ka radošs darbs rada vērtību, par kuru var arī saņemt atpakaļ kādu, pat materiālu, labumu

Regulāri prasu, kaut ko uzzīmēt vai uzrakstīt, un tad es to nopirkšu. Ja tiek zīmēts pēc mana lūguma kaut kas konkrēts, tad maksāju vairāk.

 

2. Mācēt tirgoties

Lai arī cik tas daudziem varētu šķist nepieņemami, tomēr tas, ar ko ikdienā nodarbojamies – tirgojam sevi, savas idejas, domas, pārliecību. Jo labāk izkopta ir pārdošanas māksla, jo vieglāk jebkuram būs īstenot savas ieceres un plānus. Bieži vien dzirdam, kā mūsu mākslinieki vai zemnieki ir sērdienīšu lomā – galvenokārt tādēļ, ka nespēj sevi pārdot. Sevis pārdošana un mārketings ir viena no svarīgākājām spējām.

 

3. Zirgoties, ākstīties 

Regulāri mēģinu ar saviem bērniem gan sabiedrībā, gan esot ar viņiem vien, muļķoties un zirgoties. Un esmu ievērojis, īpaši bērnu laukumiņos, citi bērni skatās ar tādu kā nelielu skaudību, jo vēlas, lai viņu vecāki darītu ar viņiem līdzīgi. Šķobīt sejas un mēdīties pat nepiemērotās situācijās ļaus jums pašiem būt bērniem un saglabāt bērna kreativitāti visur un vienmēr.

 

4. Nekautrēties būt muļķīgam, bet pasmieties par sevi.

Visi ir bijuši muļķīgās situācijās, kad, piemēram, garāmbraucoša mašīna iebrauc peļķē un apšļaksta. Muļķīgi, vai ne? Vai paklupt, ar ēdienu aptraipīt drēbes utml. Tās visas ir reālas dzīves situācijas. Taču visas šīs situācijas mēs tik maz izmantojam sev par labu… Spēja pasmieties par sevi ir viena no krutuma pazīmēm. Starp citu, kaut kur dzirdēju, ka ebreju viena no galvenajām īpašībām, kas viņus atšķir no citām tautībām un kas, iespējams, padara viņus par tik veiksmīgiem visā pasaulē – spēja smieties par sevi.

Un kā gan citādi – spēja smieties par sevi noņem no sevis trauslumu un aizskaramību. Ikviens, kurš spēj iziet no muļķīgas situācijas ar smiešanos par sevi, savā būtībā ir neievainojams.

 

5. Pārkāpt noteikumus, ja situācija prasa

Izklausās varbūt briesmīgāk, nekā ir domāts. Šeit es domāju samērā konkrētas situācijas. Šķērsot ielu pie sarkanās gaismas vai neatļautā vietā. To dara pilnīgi visi. Un tas jādara ikvienam, jo dažreiz situācijas uz ceļa nav diezin cik skaidras.

Ja es bērniem mācīšu iet pāri ielai tikai pie zaļās gaismas, viņi diezgan ātri sapratīs, ka bieži vien luksofora nav, vai acīmredzami neviena mašīna nebrauc, bet deg sarkanā gaisma. Šī būtu piemērota situācija, lai izskaidrotu, ka dzīvē visādi gadās, un ka dažas lietas ir sasniedzamas, ja nedaudz dara pretēji nolikumiem.

Es nesludinu likumpārkāpšanu, bet viltības dzīvē ir jāspēj izmantot. Īpaši tādēļ, ka daudzi noteikumi ir novecojuši, tādēļ, ka atsevišķi normatīvi ir brīvību ierobežojoši. Domāju, ka daudzi 88.gadā, rīkojot Tautas frontes mītiņus, diezgan apzināti pārkāpa noteikumus.

 

6. Uzdot jautājumus, kaut vai ja tas citus sāk besīt

Latvijā (un noteikti, ka vispār jebkur) viss vēl notiek pēc autoritārisma principa. Nesen pabiju dietologu konferencē, kurā manu jautājumu uzdošana tika apklusināta. Iemeslus es varu tikai minēt. Taču man paskaidroja, ka pie viņiem tā nav pieņemts. Jā, pieņemts ir klausīties, liekus jautājumus neuzdodot, pieņemt visu par patiesību.

Taču jautājumu uzdošana ir galvenais izziņas mehānisms. Vienīgais izaugsmes ierocis.

 

7. Gribēt visu izmēģināt un testēt

Nu jau tagad muzeji un izstādes ir sapratuši, ka bērniem ļaut visu aiztikt ar rokām un testēt ir svarīgākais, lai iesaistītu. Bērniem ne tikai neder izstāde, kur viss atrodas aiz stikla. Bērniem vajadzīgs ir visur iebāzt savu pirkstu, un viņus ļoti spēcīgi turpināt iedrošināt to darīt, viņiem augot vecākiem. Tā ir viņu dabīgā tieksme (atliek vien pavērot pusotrgadīgu bērnu), taču problēma ir tā, ka tas iet mazumā ar gadiem. Šis jāturpina uzturēt.

 

8. Neizvairīties, bet pat apzināti meklēt neveiklas situācijas – rūdīties tajās

Mazliet sakrīt ar spēju iziet no muļķīgām situācijām. Tomēr mazliet no cita rakursa. Neveiklas situācijas, neērtas sarunas un situācijas ir tas, kas visvairāk cilvēkiem liek atteikties no drosmīgu lietu darīšanas. Ķirzakas smadzenes katrā no mums vienmēr brīdina par dzīvības briesmām, ja paredzama neveikla situācija. Tomēr es piekrītu apgalvojumam, ka cilvēka izaugsme ir proporcionāla tam, cik viņš gatavs ir piedalīties neērtās sarunās. Kāpšana no komforta zonas.

 

9. Lasīt

Vispār ir nedaudz mīkla, kādēļ daži bērni ļoti viegli atrod vēlmi lasīt un jau no agras bērnības daudz lasa, bet citi to dara maz. Katrā ziņā, šis ir ļoti svarīgi. Droši vien jātestē dažādi paņēmieni, kā piedabūt bērnus pie lasīšanas. Vai uzpērkot, piesolot naudu, vai līdzsvaram pie datorspēlēm arī noteikts laiks jāpavada lasot. Katrā ziņā, šis ir viens no punktiem, pie kura jāstrādā diezgan apzināti un daudz.

Turklāt, modinot bērnā vēlmi lasīt, nebūs jābaidās, ka skolā mācītais netiks apgūts. Tad bērns pats atradīs visu, ko viņam vajag un nevajag.

 

10. Gribēt pašam visu atrisināt

Šis ir grūti, jo vecāku vēlme raudošam bērnam aizsiet kurpes vai nomainīt saslapināto kreklu ir lielas. Gan tādēļ, ka žēl, gan tādēļ, lai bērns pārtrauktu činkstēt. Kārdinājums ir visu laiku. Te svarīga ir cīņa ar sevi, un nepalīdzēt bērnam risināt problēmas, kuras pēc idejas ir viņa paša. Es šajā grēkoju laikam jau tāpat, kā lielākā daļa vecāku. Tomēr šo uzskaitīju, kā atgādinājumu sev!

 

11. Elpot, meditēt, mācēt nomierināties

Manai meitai, kas iet bērnudārzā pēc Montesori programmas, jau notiek nodarbības (šķiet, jogas), kur viņiem māca elpot, lai nomierinātos. Šobrīd es kopā ar bērniem šo principu – dziļi un mierīgi elpot, esmu jau sācis. Meditēšanā viena no svarīgākajām sastāvdaļām ir elpošana, bet pati meditēšana ir viena no dzīves svarīgākajām sastāvdaļām.

 

12. Apšaubīt autoritātes

Budas citāts – netici visam, ko saku tikai tādēļ, ka es tā teicu. Pārbaudi pats. Šajā citātā dziļi iekļauta doma nepieņemt neko par definētu. Nekas nav absolūts, vēl jo mazāk – kāda viedoklis vai rīcība. Kas der vienam, neder citam, un otrādi.

Tādēļ jāapšauba, ar zināmu skepsi un jautājumiem jāpavada ikviens vārds. Īpaši skolā, kur vēl joprojām dominē attiecības: skolotājs-autoritāte vs. skolēns-paklausīgais. Viena no lietām, ko savam pirmklasniekam saku: tev skolā daudz ko teiks, kas neatbilst patiesībai. Tādēļ pieņem to, taču apšaubi. Piemērs, uztura piramīda.

 

13. Gatavot ēst

Vienīgais veids, kā ilgtermiņā uzturēt sevi pie superlabas veslības, ir iemācīties gatavot ēst. Bez tā vēl daudz citu bonusu – lielāka bauda, vieglāk veidot attiecības ar citiem cilvēkiem utml.

 

14. Testēt pieņēmumus

Testēt pieņēmumus ir pēc būtības tas pats, kas apšaubīt autoritātes, tikai vairāk vērsts uz teorijām un lietām, nevis cilvēkiem. Pēdējā laikā esmu ievērojis, ka mani nedaudz kaitina, kad cilvēki kaut ko dara, un tad atsaucas uz to, ka tā vienmēr dara, jo tā ir pieņemts utml. Ārprāts, cik daudz mēs ikdienā nodarbojamies ar lietām, kurām nav nekāda pamatojuma, kādēļ tas būtu pareizi, turklāt bieži vien pat nav. Tā mēs uzturam tos mītus. Piemēram, tas, ka ledus jāliek uz sasituma ir kaut kāds pieņēmums, kas ir pilnīgs bulšits. Ir samērā skaidrs, ka aukstu liekot pie sasitumiem drīzāk kaitē. Vēl viens pieņēmums, kuru varbūt nevar apzināti testēt, bet ir mīts, ka cilvēks izmanto tikai 10% savu smadzeņu.

Jebkurš no šiem pieņēmumiem ir mazliet jāapšauba un jāuzdod svarīgs jautājums – vai tas tā patiešām ir?

 

15. Mācīties mācīties, sistemātiski pieiet jaunu lietu apgūšanai

Meta mācīšanās ir ķīla tam, ka var apgūt jebko, ja zini, kā vispār strādā cilvēka fizioloģija un psiholoģija, kā arī pazīstot konkrēti sevi. Šo aspektu es mēģinu ar sevi, lēni arī centīšos ar to iepazīstināt savus bērnus.

Kā iemācījos vācu valodu 2-3 mēnešu laikā – lapiņas ar vārdiem. Katru dienu 3 mēnešu garumā es mācījos dienā 20 vārdiņus.

Ātrlasīšana – paātrināt savu lasīšanas ātrumu par veseliem 20% var, ja vilksi ar pirkstu līdzi burtiem. Diemžēl, tas nestrādā vai grūti to izdarīt ar Kindle.

 

16. Publiski uzstāties

Man ir samērā liela pieredze ar uzstāšanos nelielas publikas priekšā, vadot Vom Fass Labas garšas seminārus. Šobrīd plānoju apmeklēt publiskās uzstāšanās treneri. Visu, ko apgūšu (un arī jau ko zinu), mēģināšu stāstīt un mācīt bērniem.

Šobrīd savam dēlam katru dienu lieku lasīt un tad atstāstīt izlasīto. Centīšos viņu lēni bīdīt un dīdīt uz to, lai atstāsts būtu kā publiskā runa.

 

17. Improvizēt, fantazēt on the go

Mēs spēlējam tādu spēli – es esmu koks, es esmu balons. Vienkārši randomā saucot sevi par kaut ko, pēc iespējas katru reizi citu un neloģisku.

Neesam vēl spēlējuši, bet šķiet, ka interesanta un noderīga ir spēle “… jā, un…”. Noteikums tāds, ka tu papildini iepriekšējo runātāja teikumu ar “jā, un tad…”, tad sakot savu teikumu, tādējādi būvējot improvizētu stāstiņu. Nedrīkst teikt ‘nē’ un/ vai ‘bet’.

 

18. Mācīt citus, pasniegt savas zināšanas citiem

Šo iztēlējos tā – dēlam (7 gadi) iemācu kaut ko un tad lieku to viņam tālāk iemācīt meitai (5 gadi). Šis ir svarīgs punkts, jo vislabākā metode jebko apgūt, ir mācīt citus. Būtībā, visi punkti, kurus šeit izklāstu, ir ar domu apgūt pašam.

 

19. Ar rokām izlikt savas domas uz āru (rakstīt, zīmēt utml)

Šis ir viegli. šo ir drīzāk ir jāatbalsta. Domāju, ka ikviens bērns zīmē un kaut ko raksta. Galvenais uzdevums, lai tas nepazūd laika gaitā, bērnam izaugot.

 

20. Stāstīt stāstus.

Publiski uzstāties un mācēt stāstīt stāstus. Vispār, stāstu stāstīšana ir viena no vērtīgākajām spējām, kas ir kā tāds virstemats daudzām citām. Mācēšana stāstīt stāstus atvieglotu gan spēju rakstīt, fantazēt, uzstāties, pārdot, argumentēt un gūt skaidrību.

CIlvēki dziļakājā dabas būtībā ir saprogrammēti klausīties un uztvert stāstus. Tie, kuri apguvuši stāstu stāstīšanas mākslu, būs priekšā pārējiem 95% cilvēku.

 

21. Mēģināt būt kopā ar krutiem cilvēkiem

Ikviens ir vidējā versija no tiem 5 cilvēkiem, ar kuriem kopā pavada laiku. Pēc sevis redzu, ka draugu un paziņu loks ir definējošais. Man ir labi draugi, visi kruti cilvēki. Tas, kas draugus padara par augsta līmeņa cilvēkiem, kas arī prakstiski ir vērtīgākais, kas vien var būt – spēja smieties par sevi.

Esmu no Ogres, un lielākā daļa manu draugu ir ogrēnieši. Tik daudz cilvēku ap mūsu “komandu” ir apaudzis un vēlas būt kopā, šķiet, tādēļ, ka kaut neapzināti novērtē šo īpašību. Spēja smieties par sevi pašu padara cilvēku par grūti ievainojamu, tādēļ ļoti pārliecinātu. Un tas citus cilvēkus pievelk.

Šobrīd pats praktizēju apzināti iziet uz kontaktiem ar cilvēkiem, kuri man šķiet īpaši, gudri un no kuriem varu mācīties daudz jauna.

Šī spēja apzināti iziet uz kontaktiem ar cilvēkiem ir būtiska, lai tas nepaliktu likteņa jeb nejaušības varā.

Man ar Ogres draugiem ir paveicies. Taču, ja maniem bērniem ar to nepaveicas un par paziņām kļūst kaut kādi devianti? Tādēļ demonstrēt viņiem apzinātu cilvēku izvēli ir būtiski.

 

22. Apzināti meklēt mentorus

Papildinājums iepriekšējam punktam par apzinātu draugu meklēšanu ir apzināta mentoru izvēle. Mentori, protams, var būt arī grāmatas un jau aizsaulē aizgājuši rakstnieki. Taču par dzīviem cilvēkiem – kontaktu ar potenciālajiem mentoriem var meklēt apzināti, šos cilvēkus uzrunājot. Esmu aizrāvies ar mastermind grupas ideju. Intervēju cilvēkus savam podkāstam, tādējādi apzināti pakļaujot sevi iespējām ar šādiem cilvēkiem kontaktēties.

 

===

 

Lai arī šī attieksme un pieeja, pēc sastādīta saraksta apmācīt savus bērnus ir ļoti proaktīva un ne visiem piemērota, jāatceras, ka lielāko daļu no visa bērns apgūst nevis tieši klausoties, ko viņiem stāsta. Tas notiek vērojot un imitējot.

Tādēļ, manuprāt, ir divas svarīgas lietas!!

Pirmkārt, sastādīts saraksts ar šādām lietām pilnīgi noteikti netraucēs.

Otrkārt, sarakstā aprakstītās lietas ir tās, kuras katram pašam būtu jāapgūst. Tad jau bērni uz to pavilksies.

 

===

Uzdot jautājumu – vai skolā šobrīd bērns nevarētu iegūt kaut ko vairāk? Šādu jautājumu drosmīgi cilvēki uzdod nemitīgi. Taču, tā kā sabiedrība sastāv pārsvarā no pārāk piesardzīgiem indivīdiem, nekādas lielās kustības šajā sakarā tuvākajā laikā nav gaidāmas. Atliek vien gaidīt rezultātus no tādām eksotiskām vietām, kādas organizē pencils of promise vai arī, kad atsevišķas skolas vai pat tikai atsevišķi cilvēki/ skolotāji eksperimentālā kārtā rādīs rezultātus.

Taču tas viss prasīs gadus. Tikmēr bērniem jau tagad jāiet skolā, jau tagad jāmācās dzīves gudrības. Un es nevēlos to visu atstāt kāda cita rokās un atbildībā. Tādēļ esmu izveidojis sarakstu ar lietām, kuras izvirzu par svarīgām, lai mani bērni tās apgūtu.

Taču tikmēr viņi turpinās iet parastajās skolās, apgūt visu to, ko skolu/izglītības sistēma paredzējusi. Dažkārt esot tiešā pretrunā ar manu dzīves filosofiju, dažreiz to pastiprinot un atbalstot.

 

 

Posted in Blogs, Uzlabo sevi and tagged , .
  • Anonymous

    Lai arī šajā sarakstā nav nekā tāda, kas būtu lieks, tomēr ir viena būtiska lieta, kas tur pietrūkst. Visi šie punkti ir orientēti uz sevi un kā pēc iespējas vairāk labuma izdabūt no pasaules sev. Neviens punkts ne vismazākajā veidā neliek padomāt par citiem cilvēkiem – nedz individuāli nedz par sabiedrību kopumā. Nav nekas teikts par iejūtību pret līdzcilvēkiem, vai arī sava labuma uzupurēšanu cēlāku mērķu vārdā.

    • Lara

      Nu Pasaulē vēljoprojām valda ekonomiskās intereses.Dvēsele vēljoprojām nav cilvēka galvenais rūpju objekts.Tādējādi lielākais vairums cilvēku uzsāk attiecības atkarībā no tā, ko viņi var iegūt,nevis no tā,ko var dot.Taču jāņem arī vērā,ka tieši tāds cilvēks,kurš rūpējas par savu esību/patību būs daudzkārt mīlošāks pret citiem,nekā tas,kurš domā, ka zin kas citiem nepieciešams,un atbilstoši tam rīkosies.

    • Es piekrītu, ka šis temats varētu tikt izveidots kā atsevišķs punkts. Tai pat laikā daudzos no punktiem jau ietverta doma par labuma sniegšanu citiem.
      Piemēram, 11., 16., 18., 19. un 20.
      Tai ziņā Larai taisnība par parūpēšanos par sevi, jo tikai tā var rūpēties par citiem. Tas, manuprāt, ir pilnīgi skaidrs. Cita lieta, ka empātija ir arīdzan ļoti būtiska. Tā, manā gadījumā, tiek bērniem automātiski, jo izrādu rūpes un mīlestību pret bērniem pašiem.