Rīta dienasgrāmatas jaunā versija

Thomas Martinsen attēls

Thomas Martinsen attēls

Grūtības saņemties bija katru rītu.

Tomēr darīju. Mocījos. Viss notika, tikai zināju, ka ilgi tā vairs nevarēs. Tādēļ nolēmu šajā lietā ko ‌mainīt.
Runa ir par ikrīta dienasgrāmatas rakstīšanu.
Biju lasījis, ka šāda dienasgrāmata daudziem izrādījusies ļoti vērtīga, tāpēc  nolēmu pamēģināt. (Par to visu rakstīju te jau iepriekš).
Šis rīta rituāls man patika 2 iemeslu dēļ – vajadzība un iespēja  padomāt un reflektēt, kā arī  atgriezeniskā saite sev pašam.
Protams, nav tā, ka šīm darbībām būtu kāds tūlītējs efekts. Taču tas ir pavisam lēts un viegli pieejams veids, kā radīt sev vienkāršu psihoterapiju.
Taču kaut kā līdz galam man tas nepatika. Galvenokārt tādēļ, ka pārāk bezmērķīga likās iepriekšējā dienā justā un domātā pierakstīšana pašā jaunas dienas rīta agrumā.
Ar milzu disciplīnu turpināju to katru dienu, izlaižot vien dažas reizes. Tomēr jutu, ka drīz gribasspēks izsīks, un tad tas jau būs vairs tikai laika jautājums, līdz atmetīšu šo ieradumu pavisam.
Sāku interesēties par iespējamajiem formātiem un paraugiem, kā būtu iespējams to darīt citādāk. Ne tā, ka dikti pētīju, taču pievērsu šim jautājumam lielāku uzmanību.
Nu,  beidzot, šķiet, esmu atradis formulu, kas vismaz pagaidām strādā. Nesaku, ka nebūs izmaiņu, uzlabojumu utml. Taču šobrīd atrastais formāts mani apmierina. Tieši paredzamība‌, skaidrība par to, kas katru rītu jāraksta, sniedz vieglāku uztveramību. Sajūtu, ka tas zilonis nav jāaprij vienā kumosā.
Dienasgrāmatu par iepriekšējo dienu pildu nākamajā dienā no paša rīta. Mēģināju to darīt vakarā par tikko nodzīvoto dienu. Bet vakaros man nav nekādu rutīnu, vakari atšķiras, tādēļ grūti ievērot disciplīnu. Turpretim rīti ir pilnīgi vienādi katru dienu.

1. 3 pateicības
Viens no cilvēku neapmierinātības iemesliem ir nespēja būt apmierinātiem ar to, kas mums jau ir dots. Atgādināt to sev katru dienu vienkārši pieder pie apmierinātības un pārpilnības mentalitātes trenēšanas prakses.  Par kuru, starp citu, esmu rakstījis šeit. Un šeit par pateicīgumu.
Piemērs no vakardienas: “Es esmu pateicīgs par to, ka spēju atzīt savu kļūdu un atzīt, ka tā bija mana vaina tajā mazajā ģimenes konfliktā.”
Vai pavisam piezemēts: “Esmu pateicīgs, ka vakardienas mērce bija tik garšīga.”

2. Izaicinājums /grūtība, ar kuru saskāros
Šī punkta uzdevums atzīt savu vājumu. Nespēju kaut ko paveikt. Tā skaidri un gaiši skaļi pateikt, ko neizdarīju, kas bija grūti. Bieži vien to verbalizējot, tas ir, atklāti pasakot, saproti, kāds mīkstais esi bijis. Cik ārkārtīgi daudz tev ir traucējis tas, ko Steven Pressfield grāmatā The War of Art sauc par Resistance.
Piemērs – vakar jau otro dienu esmu atlicis vienu telefona zvanu, kurā kādam jāpasaka ‘nē’.

3. Izaicinājums/grūtība, kuru izdevās pieveikt
Pretēji iepriekšējam punktam par grūtību, ar kuru saskāros, bet neizdarīju, šeit vēlos atzīmēt izaicinājumu, kuruneskatoties uz grūtībām, tomēr izdarīju. Teiksim, ja tomēr to telefona zvanu es izdaru, tadiespējamsto arī atzīmēšu. Galvenais, lai tas būtu bijis izaicinājums, kuru neskatoties ne uz ko, esi tomēr paveicis. Uzvaras ir jāsvin!

4. Ieguvums
Ir vērts regulāri piefiksēt lietas, kuras esi apguvis, iemācījies, izdarījis, panācis. Šajā punktā parasti atzīmēju tādas kā atziņas un mācības, ko iepriekšējā diena man nesusi. Šo punktu ļoti augstu vērtēju tādēļ, ka tas uzskatāmi parāda, cik vērtīgas lietas vienas dienas laikā cilvēks iemācās/ neiemācās. Pildot šo punktu, nācās secināt, ka dienas tiek pavadītas diezgan vienmuļi no ieguvumu viedokļa. It kā lietas notiek, darbību daudz. Secinātā  par nodzīvoto dienu tomēr nemaz tik daudz nav.
Piemērs – pateicoties elpošanai un piedomāšanai, mirklī, kad gribējās uzcepties, izdevās noturēties un nomierināties.

5. Wow moments
Šis, protams, arī nav manis izdomāts. Taču kāda starpība. Labu ideju nočiepšana, kā zināt, man patīk. Īpaši, ja tas ne tikai nevienam nekaitē, bet pat palīdz.
Wow momenti ir ļoti būtiski. Tas iet roku rokā ar pateicīgumu. Tikai ar vienu galveno atšķirību – tu it kā papildus piešķir 5 zvaigznes kādam mirklim, pakavējies atmiņās un priecājies par mirkli.
Mans vakardienas wow moments bija fīlings, kad meita aizmiga man klēpī un es skatījos foršu filmu. Citreiz tā ir dzirdēta dziesma vai pagaršots ēdiens. Mirklis no hokeja mača, kurā izdevās atdot skaistu piespēli.

6. Apņemšanās šodienai
Visbeidzot, noslēdzot dienasgrāmatas rakstīšanu, pienāk kārta uzdevuma uzstādīšanai iesāktajai dienai.  Pamatā cenšos norādīt vienu galveno lietu, kuru vēlos un plānoju paveikt. It kā jau dienas ar darbiem man saplānotas visai nedēļai, un konkrētais uzdevums jau tāpat stāv uzrakstīts. Tomēr šo uzdevumu redzu kā esences izvilkšana no dienas darbu saraksta. Vai pat kā trenēšanos prioritāšu uzstādīšanā.
Pirmais, ko daru katru rītu – apskatos uz iepriekšējās dienas apņemšanos un padomāju, vai esmu to izdarījis.
Lielākā daļa no mums regulāri neizpilda visus darbus no darāmo lietu saraksta. Ar šo uzdevumu iznāk nospraust vienu prioritāti, kurai tomēr, neskatoties ne uz ko, vajadzētu tikt izpildītai.

Dalos ar šo pārliecībā, ka šāds strukturējums vēl kādam būs interesants un noderīgs.
Ja Tevi interesē šāda veida apraksti par manām ikdienas lietām, ēdienkarti, par manu pieeju un veidiem, kā trenēties, kā pieņemu lēmumus un kā organizējos, tad pieraksties šeit atsevišķai listei. Tā man būs vieglāk ar Tevi komunicēt.
Posted in Blogs, Uzlabo sevi and tagged , , , , .