MINIMĀLI EFEKTĪVĀ DEVA

MEDEs arī mokos ar visām tām pašām problēmām, ar kurām visi citi. Gribu daudz ko, ne visu varu sasniegt. Patiesību sakot, grūti iet. Taču ne es, ne arī patiesi veiksmīgi un laimīgi cilvēki nav nekādi izņēmumi. Veselīgu dzīvesveidu ievērot gribi visi. Attīstīties un “izaugt” vēlētos ikviens.

Tomēr ikkatrs sastopas ar grūtībām, tomēr daži tiek pāri tām vieglāk nekā citi. Kādēļ tas tā – jāsaprot, kur slēpjas problēmas. Manuprāt, tās ir divas galvenās lietas. BAILES un PĀRĀK APJOMĪGS PLĀNS. Par vienu no tām es vēlos padalīties.

Bailes kā temats ir svarīgs un ir viena ļoti liela problēma, par kuru noteikti rakstīšu kādā no nākamajiem rakstiem. Bailes vispārīgākajā nozīmē. Taču tas, par ko izvērstāk vēlos runāt šajā gabaliņā ir  – nespēja saņemties, izpildīt izvirzītās apņemšanās un uzdevumus. Vai pat pārāk neskaidra uzdevumu un plānu definēšana.

 

Tagad neliela atkāpe. 21.gadsimtā visam jābūt ātram un dažu “klikšķu” attālumā. Ja tā nav, tad automātiski tiek ieskaitīts zaudējums mūsu psiholoģijā, jo fonā dzīve notiek superlielos ātrumos. Tādēļ tabletes un farmācija ir triljoniem liela industrija. Tā mūsdienās pilnībā diktē medicīnas nozari un veselības aprūpe galvenokārt ir uzticēta zālēm. Dažreiz pat liekas, ka dakteri ir zālēm nevis zāles dakteriem. Tāpat arī ātrās ēdināšanas restorāni un saldēti pusfabrikātu produkti ir ārkārtīgi populāri, jo sniedz ērtus risinājumus.

Attēls no securitymusings.com

Attēls no securitymusings.com

Tomēr man šķiet interesanti aplūkot, kādi ir iemesli ātrajiem risinājumiem (jo kā vēlāk redzēsim, šo pašu metodi iespējams izmantot, lai sasniegtu arī vērtīgus rezultātus). Ātrās un ērtās metodes darbojas uz gaužām vienkāršu principu – tas neprasa piepūli. Pamātā ir cilvēka neizmērojamais slinkums. Jārada vien ir  ātri un viegli patērējamu lietu. Bez jautājumiem, nav jāiziet nedz no savas komforta zonas, nedz jābaidās no neizdošanās. Jebkam risinājums ir “tablete”.

 

Ja sāp galva, apēd tableti un galvassāpes pāries. Ja sāp vēders, tad apēd ‘mezim’, lai vēders smaguma sajūtu nezin. Par risinājumu kāds jau ir parūpējies.

 

Lai arī komforts un ērtums ir visu noteicošais globālajā pasaulē, lielākā daļa no mums intuitīvi zina, ka tablete nav labi. Mēs zinām diezgan droši, ka derētu kaut ko mainīt. Taču bieži nezinām, ko un kā darīt. Ir zināms, ka jaungada, tāpat kā visas citas, apņemšanās 92% gadījumos ir neveiksmīgas. Dažreiz pat, iespējams, aptuveni zinām, ko mēs gribam, bet nevaram saņemties un/ vai izvirzām pārāk augstus vai neaizsniedzamus mērķus. Vieniem tie ir pārāk neskaidri definēti, citam pārāk ambiciozi vai skaita ziņā par daudz mērķu.

Es pilnīgi noteikti atbilstu šādam pašam raksturojumam. Mērķu un apņemšanās ir bijušas gana. Tik kaut kā nekas nekust uz priekšu un uzlabojumu nav. Līdz es, meklējot savas atbildes, nonācu līdz atziņai par tabletes konceptu jeb minimāli efektīvā deva. Iekšēji esmu pārliecināts, ka ar šo sasniedzami lieli panākumi ikvienam un jebkurā jomā. Es sevi noteikti nevaru saukt par pārāk veiksmīgu cilvēku, tomēr es redzu, cik spēcīgi uz mani darbojas šis princips.

 

Meklējot savas atbildes, nonācu līdz atziņai par tabletes konceptu jeb minimāli efektīvā deva.

 

Attēls no www.sagevita.com

Attēls no www.sagevita.com

Ideja – minimāli efektīvā deva (MED). Es diemžēl neesmu tas, kas izgudrojis šo apzīmējumu, taču labprāt to izmantoju visur, kur vien var. Lai arī viens no visbiežāk minētajiem MED izmantotājiem ir Tim Ferris* savā grāmatā “The 4-Hour Body”. Un šajā kontekstā MED definīcija būtu: mazākā iespējamā deva, lai panāktu vēlamo rezultātu. Taču mani šis interesē mazliet citādākā kontekstā nekā par to runā Tim Ferris.

Manis izmantotā definīcija būtu: lai sasniegtu kādu nospraustu mērķi, tad jāatrod minimāli efektīvā deva, kas ļautu gūt ātrus un izmērāmus panākumus, lai tad meklētu atkal jaunu nākamo devu.

Ceļā uz mērķu sasniegšanu, kā ikvienam ir zināms, ir jāveic virkne apjomīgu darbību un būtībā jāizkāpj ārā no ierastā ceļa (vēl saukta par komforta zonu). Tā ir nedrošība, bailes, neziņa.  Tādējādi cilvēkam vieglāk būtu neiet, nedarīt, neriskēt, bet būt “drošībā”. (un atkal jau jāsaka, baiļu temats kaut kad citreiz). Piemēram, atlikt runāt ar priekšnieku par algas palielinājumu (varbūt nedaudz klišejiski) vai atteikties teikt  runu kādā publiskā pasākumā.

 

Mēs arī zinām, kā vecgada vakaros cilvēki izvirza mērķus un rezolūcijas, bet to visu nepilda. Uz lapiņas sarakstītie 3 reizes nedēļā skriet vai iet vingrot svara zālē, nomest smēķēšanu vai nomest 30kg tā arī paliek vien uz lapiņas.

Neviens vēl nav iemācījies rakstīt burtus pirms iemācījies atpazīt tos. Uz lapiņas sarakstītās vēlēšanās vai prātā iedomātās ieceres ir pārāk apjomīgas un neskaidras. Lai kaut nedaudz pietuvotos veiksmei, ir nepieciešams atrast mazākās iespējamās darbības jeb MED, kuras izpildot nav pārāk liela iespringšana un ieguldījums. Faktiski tas būtu to plānu un uzdevumu apjoms jeb minimālā deva, kuru iespējams VIEGLI izpildīt.

Atslēga ir – gūt ātrus un izmērāmus panākumus, un tad meklēt nākamo devu. Citiem vārdiem sakot, jāsper mazi solīši, kas apsola pēc iespējas ātrāku panākumu garšu. Tādējādi nospraustie mērķi var tikt sasniegti pakāpeniski, bet ar nemitīgu atgriezenisko saiti. Šis feedback elements ir tas izšķirošais princips, lai jebkurš projekts un modelis būtu ilgtspējīgs. Un galvenais, lai cilvēks noticētu, ka viņš to var.

Paradoksāli, bet mēs darām sliktas un neveselīgas lietas pat tad, ja skaidri apzināmies, ka tās mums ļoti, ļoti kaitē. Smēķēšana, alkohola lietošana, neveselīga pārtika utt. Visi šie ir dzīvesveida faktori un ir galvenais nāves cēlonis gan Latvijā, gan arī pasaulē.

Kā praktiski padomi, iespējams šie šķitīs pārlieku vienkārši vai pat banāli piemēri, tomēr domāju, ka viens no iespējamiem ceļiem uz apņemšanās īstenošanu ir tieši minimālajās devās.

1. ja vēlies atmest smēķēt, tad 31.decembrī izmestā cigarešu paciņa nebūs tas, kas būs šķērslis jaunas paciņas iegādei 1. janvārī. Drīzāk apņemties izsmēķēt par vienu cigareti mazāk. vai izsmēķēt pus cigareti

2. ja pārāk daudz ēd maizi, bulciņas un citas neveselīgās lietas, tad nevajag pārtraukt tās ēst. vienkārši derētu klāt piekost kādu brokoli.

3. ja nesanāk laika apmeklēt fitnesa zāli (kaut abonements jau nopirkts), tad jebkad dienas laikā piepumpējies vismaz vienu reizi. Man pašam ļoti labi strādā 5-7 minūšu treniņu pieeja.

4. Ja vēlies sākt vairāk lasīt grāmatas, tad sāc ar žurnālu, sēžot uz poda.

5. ja vēlies iepazīties ar jauniem draugiem, tad tikai aizej uz kādu publisku pasākumu viens pats.

Smaidu jau jūtu tavā sejā! 🙂 Tomēr tie strādā, es šos piekopju katru dienu un jūtu kā katru dienu kļūstu labāks.

Šādus mazos uzdevumus varētu turpināt uzskaitīt praktiski par jebkuru tematu un dzīves jomu. Taču galvenajai idejai vajadzētu būt skaidrai. Šobrīd es savas apņemšanās pildu ar tieši šo pieeju. Es pilnīgi noteikti vēlos dalīties ar to, kas ir manas apņemšanās, ko es konkrēti daru un kā man ar to veicas. Kaut arī jūtu, ka daudz kas varētu būt pārāk liela atklātība, domāju, ka arī tas ir viens no veidiem, kā pastiprināt savu apņemšanos izpildi – dalīties ar saviem mērķiem un plāniem.

 

Lai veicas meklējot un izpildot savu minimāli efektīvo devu, lai uzlabotu sevi!

 

————–

* Tim Ferris – ASV ir kļuvis teju par kulta personu, pateicoties savai pirmajai (kopā 3 grāmatu sērija) “The 4-Hour Workweek: Escape 9-5, Live Anywhere, and Join the New Rich (Expanded and Updated)“, kur izvirza ideju par pasīvajiem ienākumiem, darbu autsorsēšanu,  un visādiem trikiem, kā padarīt savu dzīvi efektīvāku. Esmu arī sajūsmā par Tim Ferris podkāstu, par kuru nedaudz aprakstīju šeit.

Posted in Uzlabo sevi and tagged , , , .