Kā uzkrāt naudu, uzaudzēt muskuļus un piepildīt dzīvi jeb Kombinētais efekts (Compound effect) finansēm un ne finansiālām lietām

I – Par finansēm

Neliela atruna. 
Esmu vājš finansēs. Pat ļoti.. Tādēļ arī par to tagad rakstu, jo gribu būt labāks. Gribu dalīties, jo tikai tā redzu ceļu uz uzlabojumiem. Un ja tas var rezonēt ar Tevi, Tev palīdzēt, tad esmu motivēts vēl jo vairāk.
Attēls no unsplash.com - Jeremy Paige

Attēls no unsplash.com – Jeremy Paige

Parasti par compound effect jeb kombinēto efektu runā saistībā ar finanšu jomu, līdzekļu uzkrāšanu. Un patiesi -šis ir spēcīgs koncepts, kas prasa lielu pacietību un atstāj ļoti labas sekas. Īsumā tas strādā tā – ja tu esi ļoti disciplinēts un atmet bulciņu ēšanu vai smēķēšanu, tad neiztērēto naudu tu katru dienu liec kasītē. Dienā tu ietaupi, piemēram, 2 €.

Mēnesī kopā tie ir 60 €. Katra mēneša pēdējā dienā šo summu  tu aizskaiti uz savu bankas krājkontu vai pat uz mazāk konservatīvo ‘Mintos‘. Un tā tu sāc uzkrāt naudu katru mēnesi. Gadā tie jau ir 720 €.
Pieņemsim, ka tavi gada uzkrājuma procenti ir 10% (nezinu, vai tieši tā ir, bet tas varētu būt kaut kur pa vidu starp bankas un Mintos platformas procentu likmi).
Pēc gada tavs uzkrājums būtu 720 € + 10% = 792 €.
Jau pēc 2. gada tavs uzkrājums tiks rēķināts no summas, kurai pieskaitīta procentos nopelnītā summa.
(792 € + 720 €) + 10% = 1663 €
Ja šo bulciņu naudu tu vienkārši ieliktu kasītē un neieguldītu bankā vai citā uzkrāšanas platformā, tad kopā 2 gados uzkrātais būtu 1440 € jeb par 223,20 € mazāk.
Izmantojot ‘noteikumu 72‘, ar kura palīdzību var izrēķināt, pēc cik ilga laika uzkrājuma summa dubultosies – izdali 72 ar gada procentu likmi. Rezultāts būs gadu skaits, cik ilgā laikā dubultosies šī uzkrājuma summa.
Taču būtiskais ir tas, ka tava summa pieaugs katru gadu. Jo cerams tu turpināsi neēst tās bulciņas. Tādēļ katra gada atliktie 720 € dubultosies ik pēc ~7 gadiem.
Pēc 7 gadiem, katru gadu liekot krājkasītē 720 €, uzkrātā summa kopā ar procentiem būs 7’513,52 €.
Pēc 20 gadiem šī summa būs 45’360 €, bet pēc 25 gadiem 77’889 €.
Kā redzams, jo ilgāks laiks paiet, jo straujāk pieaug summa.
Tīri salīdzinājumam, ja 720 € tiktu krāts zeķē, tad summa pēc 20 un attiecīgi 25 gadiem būtu: 14’400 € un 18’000 €.
Lūk, kas ir compound effect. Šī mazā stāsta morāle ir – beidz ēst bulciņas un sāc krāt. Kur labāk uzkrāt, kur ieguldīt, par to pakonsultējies ar kādu savā paziņu lokā (der apjautāties arī kādam attālākam paziņam).
Atslēga visam ir pacietība un disciplīna. Starp citu, tā runā, ka Warren Buffet savus miljardus ir akumulējis tieši pēdējo 10-15 gadu laikā. Viņa stratēģija ir galvenokārt – pacietība un disciplīna.
 
 

II – Par ne finansēm – fiziskās aktivitātes

Attēls no unsplash.com - Scott Webb

Attēls no unsplash.com – Scott Webb

Lai pilnībā gūtu panākumus finanšu kombinētajā efektā, ir jabūt lielai finanšu disciplīnai. Drīzāk tā ir pacietība. Neskriet uz banku vai citu iestādi, kur stāv nauda, un neņemt to laukā. Ļaut tai naudiņai strādāt.

Par kombinēto efektu attiecībā uz fiziskām aktivitātēm, sportu un kustībām, tad šeit drīzāk piestāvētu disciplīna. Kā man savulaik teica viens fizioterapeits – vingrot, lai nostiprinātu muguras muskuļus, ir kā mūža līgums ar savu ķermeni. Kas nozīmē, ka nederēs kampaņveidīgas pieejas. Nestrādās attieksme – es tagad mēnesi patrenēšos un tad jau būs labi.
Īpaši vecumam tuvojoties, arvien svarīgāk kļūst uzturēt savu ķermeni, muskuļus, locītavas labā formā. Sevišķi kritiski ir nodrošināt, lai nesamazinās muskuļu masa. Tieši tādēļ vecie vecīši ir tievi un nevarīgi, jo muskuļu masa ir degradējusies, kā dēļ spēka vairs nav.
Taču galvenā problēma, kas, šķiet, bijusi šiem vecīšiem – viņi nav savlaicīgi sākuši cilāt smagumus (deadlift tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem spēka un muskuļu uzturēšanas vingrinājumiem). Ja parokas vēl slāni dziļāk, tad viņi nav to sākuši, jo nav noslēguši šādu ilgtermiņa līgumu ar savu ķermeni. Viņi nav vingrojuši katru dienu. Vai vismaz katru nedēļu.
Manuprāt, ir 2 galvenie stūrakmeņi šādai dzīvei.
  1. Ja naudas pelnīšana ir viena no jebkura cilvēka dzīves galvenajām prioritātēm (jo ir taču jāēd, jāmaksā rēķini utml.), tad fiziskā ķermeņa uzturēšanai jāveltī tieši tik pat daudz vietas prioritāšu sarakstā. Pretējā gadījumā var sanākt tā, kā personām, ko ikviens no mums ir redzējis pa parku pastaigājamies, stumjot palīgratiņu pa priekšu. Visticamāk, rūpēties par savu ķermeni viņiem ienāca prātā, kad jau bija par vēlu.
  2. Atrast to minimālāko fizisko aktivitāšu devu, kas vismaz sākumā ļauj to uzskatīt par ilgtspējīgu pieeju. Ar to domāju, ka janvārī visi apņēmušies iet uz svaru zāli katru dienu, bet februārī vairs neviens. Tātad nepieciešams izstrādāt tādu shēmu, sistēmu vai kalendāru, pie kura arī nav pārāk sarežģīti turēties.
Mana atbilde uz abiem šiem punktiem ir pavisam vienkārša. Pirmajā gadījumā es izvēlos it kā ārējus mērķus. Manā gadījumā lielais mērķis ir – nodzīvot līdz 120. Un, atbildot uz jautājumu – kā to izdarīt, ir skaidrs, ka fiziskā ķermeņa veselība ir viena no centrālājām lietām.
Un otrajā gadījumā – es zinu, ka man ne pārāk patīk visa tā gym būšana. Tādēļ esmu izdomājis, ka katru dienu vingrošu – ne vairāk kā 1-3 minūtes.
Šobrīd man ir izveidots mazs špikerītis pie spoguļa vannas istabā. Pa nedēļas dienām. Katru dienu kāds cits mazs vingrojums. Lielākoties neviens no tiem neiaizņem vairāk kā 2 minūtes. Pārsvarā tie ir izometriskie vingrinājumi. Tas ir ļoti mazs ieguldījums pretstatā tam, kā trenējas ar svaru zālēm apsēstie. Tomēr uzsvars visā šajā ir KATRU DIENU!!
Nu jau ir pagājuši 2,5 gadi, kopš to daru. Jāatzīst – tieši šobrīd sāk kļūt labi jūtams compound effect šādai 1-3 minūšu vingrošanai. Es taisu pistolītes uz katras kājas pa 15 reizēm (pamēģini uztaisīt vismaz 1x!!), vai arī mierīgi pievelkos 10x. Muskuļu apjoms man nav kā kultūristam, taču esmu apmierināts gan ar estētisko, gan arī ar spēka pusi.
Otra pieeja ir pieteikt sevi kādām sacensībām, kurām obligāti ir jāgatavojas. Īpaši, ja esi kaut nedaudz ar sāncensības garu apveltīts, tad šāda pieeja palīdz. Jo, pat neskatoties uz 5 maratonu noskriešanu, skriet arī man sevišķi nepatīk. Tādēļ es piesakos kārtējām sacensībām, izvēlos kaut cik izaicinošu mērķi un sāku gatavošanos. Lielākam stimulam izziņo arī citiem par savu mērķi. Tieši šādi es sasniedzu savu labāko maratona laiku – 3h 29min.
 
 

III – Par ne finansēm – kognitīvais darbs

Attēls no unsplash.com - Simson Petrol

Attēls no unsplash.com – Simson Petrol

Mazliet vairāk kā pirms 2 gadiem sāku rakstīt savu blogu. Man gan sevišķi nepatīk to saukt par blogu, bet lai nu šoreiz paliek. Nesen secināju, ka jau ir publicēti teju 200 raksti. Ja pieskaita vēl  tos, kurus esmu uzrakstījis dažādiem žurnāliem, vomFASS web lapai un interneta portāliem, tad visi 200 jau būs noteikti.

Wow, esmu riktīgi pārsteigts par savu produktivitāti. Ja paņem vienu normāla izmēra ne-daiļliteratūras grāmatu, tajā vidēji ir 150 – 250 lapu. Visus 200 rakstiņus mierīgi varētu pārvērst varbūt pat 2 vai 3 grāmatās. Ko, starp citu, daudzi arī dara. Tā saucamajiem blogeriem un e-grāmatu rakstītajiem ir tipiski lielu daļu sava satura pārstrādāt grāmatās.
Uz ko man ir kas sakāms kombinētā efekta sakarā.  Ir zināms, ka ārkārtīgi daudz cilvēku domā (90% amerikāņu, par Latviju nav ne jausmas), ka uzrakstīt grāmatu būtu forši. Viņuprāt, tajā ir kaut kas maģisks. Varbūt tādēļ, ka ikviens zina, ka tas prasa daudz laika, ideju, prasmes un pacietības. Un visa tā cilvēkiem trūkst.
Tieši  kombinētais efekts ir tas, kas varētu palīdzēt tādā projektā kā grāmatas rakstīšana. Patiesību sakot, tas attiecas uz jebkuru radošo procesu. Ir nepieciešamas divas lietas:
     1. nolūks vai mērķa uzstādījums (ideāli, ja var paturēt prātā arī laika nogriezni, kādā mērķi vajadzētu sasniegt);
     2. kaut vai ļoti nedaudz, taču ieplānot reālu darīšanu. Darīšanai nav nekādu triku un šortkatu (short-cuts) vai haku (hacks).
Līdzīgi kā ar vingrošanu, galvenais sākt kaut ko drusku čubināties un kustēties uz priekšu. Un garantēju – jau pēc 2-3 mēnešiem, atskatoties atpakaļ, secināsi, ka paveikts jūtams darbs. Mums ir tendence pārvērtēt, ko var izdarīt nedēļas vai mēneša laikā, un nenovērtēt gadā paveicamo.
 
 Pašam tagad skatoties uz manu kasparsvendelis.com lapā sastrādāto, redzu, ka nu jau tā sniega pika sāk velties arvien lielāka. Nav tā, ka man tas būtu bijis mērķis, taču efekts ir tāds, ka arvien vairāk cilvēkiem esmu ieguvis zināmu leverage jeb sviras. Krietni vieglāk kļūst pasniegt sevi kā ekspertu. Respektīvi, manam personiskajam brendam mans blogs palīdz pilnīgi noteikti. Nemaz nerunājot par dažiem noklusētajiem ieguvumiem – paātrināta mācīšanās rakstīt, uzdot jautājumus, jaunas zināšanas par dažādiem lauciņiem, māksla izteikt savas domas, domu skaidrība utt., utjp.
 
 

IV – Par ne finansēm – sociālā dzīve un piepildījums

Attēls no unsplash.com - Kevin Curtis

Attēls no unsplash.com – Kevin Curtis

Viss augstāk aprakstītais iezīmē vienu galveno šī raksta tēmu – viss, kas ir labs un vērtīgs, tas viss prasa ilgu laiku. Tas neprasa obligāti smagu un grūtu darbu, taču prasa pacietību un gatavību gaidīt. Īpaši mūsdienās tas kļuvis par lielu deficītu.

Piemēram, šobrīd dominē pārbagātība ar neskaitāmiem veidiem, kā ātri notievēt. Tieši tāpat, kā tas svars neuzauga superātri, tieši tāpat to dabūt nost ātri nevarēs. Un ja tas tomēr notiks ātri, liela iespēja, ka tas arī ātri atgriezīsies.
Šāda mentalitāte izpaužas teju vai katrā jomā.
Cik daudz nav nācies dzirdēt, ka šobrīd jaunieši lietas uztver tā, it kā viss viņiem pienāktos. Jaunā darbā izvirzīt prasības uz X€ algu, dienesta auto un vēl visādiem bonusiem. Domāju, tas viss tāpēc, ka vajadzība kaut ko dabūt ātri, bez ieguldījuma ir standarts.
Līdzīgi varam pavērot, kas notiek ar loterijā laimējušiem cilvēkiem. Tā statistika ir nožēlojama. Ne tikai tas, ka  šie laimīgie ātri notrallina savu laimestu, bet daudzi kļūst par nožēlojamām personām un pat pašnāvniekiem. Profesionālo sportistu vidū ir līdzīgi. Par to daudz nerunā, bet jaunieši, strauji tiekot pie lieliem līgumiem, bieži neiztur.
Iemesli visiem šiem piemēriem ir visai līdzīgi. Pirms gūsti panākumus, ja vispār vēlies tos gūt, ir ārkārtīgi svarīgi savā dzīvē iedibināt tādus paradumus, kas padarīs tevi par pacietīgu, disciplinētu un aktīvu personu. Kura gatava turpināt darīt vienu un to pašu, neskatoties uz to, ka panākumus vēl neredz.
Pēc sabiedrības standartiem, kur finansiālie panākumi ir visa pamatā, es nemaz neesmu pieskaitāms pie veiksmīgajiem. Un kas zina, varbūt arī nekad nebūšu. Taču pēc saviem standartiem es jūtu, ka mana dzīve ir tuvu perfektai. Melnumu un neapmierinātības pietiek. Tomēr man visbūtiskākās dzīvē ir šādas lietas:
– brīvība pavadīt laiku pēc saviem ieskatiem;
– iespēja izteikt savu viedokli, to ar nevienu nesaskaņojot – rakstot, runājot utml.;
– brīvība nodarboties ar jebkādām fiziskām aktivitātēm, kādām vēlos;
– brīvība kaut ko būvēt un/vai radīt, pat tad, ja izrādīsies, ka tas nevienam nav vajadzīgs, vai tas nebūs finansiāli ienesīgi;
– veidot attiecības ar cilvēkiem pēc sirds patikas, atrast veidus, kā tiem palīdzēt un to arī darīt;
– pavadīt laiku ar ģimeni un bērniem pēc sirds patikas tik, cik tīk;
– iespēja un man piemītošā drosme darīt lietas, par kurām citi norausta degunus, varbūt pat pasmejas, un par spīti tam, riskēt būt idiotam, ja tās tiešām izrādīsies stulbas lietas;
– iespēja runāt un rakstīt par lietām, kuras es daru, nevis tikai teorētiski zinu.
Un šī raksta misija – ieskicēt metodes, kā nevis piepildīt dzīvi, bet kā radīt dzīves piepildīšanas procesus. Jo nav ceļa uz laimi. Laime ir ceļš!
Posted in Blogs, Uzlabo sevi and tagged , , , , , .