KO SKOLA NEMĀCA jeb KĀ NESABOJĀT RADOŠUMU

Foto – Kaspars Sēlis no www.jekabpilsnovads.lv

Foto – Kaspars Sēlis no www.jekabpilsnovads.lv

Mācīties skolā  laikam ir svarīgākais notikums ne tikai mazam bērnam uzreiz pēc bērnu dārza (kad viņš tik to vien runā, kā ies skolā), bet arī visas dzīves kontekstā. Neapšaubāmi skola un izglītošanās ieliek pamatus ikviena bērna dzīvē. Tikai jautājums rodas, vai tie ir tie pamati, kādi ir labvēlīgākie un vai tas ir tas, kas nepieciešams bērnam. Uzdrošināšos apgalvot, ka drīzāk nē nekā jā.

Kādēļ tā?

Jo skola nogalina radošumu (laba TEDx runa), skola iemāca baidīties un būt nedrošiem, skola iemāca zināšanas zināšanu pēc. .

Un ne es vienīgais par šo runāju. Ir vesela virkne spējīgu cilvēku, kuri apgalvo, ka pēc skolas pirmais, ko vajadzētu darīt – atmācīties atpakaļ.

Nu, tad par visu pēc kārtas, kādēļ uz skolas izglītību nevajadzētu paļauties nevienam vecākam.

 

1. Skolā nemāca procesu, bet māca rezultātu

Analizējot visvairāk uzvaru guvušos trenerus no ASV profesionālajām sporta līgām, iezīmejas viena kopaina. Šie komandu speciālisti treniņos un īpaši pirms spēlēm nodrošina sportistu fokusu uz epizodēm, uz divcīņām un kopējo spēles procesu. Kā rezultātā spēles pozitīvais iznākums ir kā neizbēgams blakus efekts.

Orientēšanās uz procesu nozīmē, ka cilvēks gūst baudu, gūst mācību un jebkādu pozitīvu efektu neatkarīgi no rezultāta. Mazliet paturpinot sporta tematu, atmiņā nāk bieži minētās frāzes pēc Latvijas hokeja izlases “skaisti” zaudētājām spēlēm. Daudzi nešpetnie kritiķi runā (es kādreiz arī), ka tam nav nozīmes un galvenais ir rezultāts. Es tam nekādi nepiekrītu, jo man pašam kā sportistam zināms, ka ģērbtuvēs ir pilnīgi cita noskaņa, ja zaudēts ir bezcerīgi. Taču skaistas zaudes ir tad, kad komanda ir cīnījusies visās epizodēs. Kā rezultātā rūgtums ir tikai nosacīts, jo ir labi padarīta darba sajūta.

Tas pats attiecas arī uz skolas mācību procesu. Diemžēl ikviena skolēna vērtēšanas sistēma izveidota tā, lai novērtētu gala iznākumu, lai gan vajadzētu vērtēt ieguldījumu procesā. Jo, kā redzams vēlak ikviena cilvēka dzīvē, lielāko vērtību cilvēks sasniedz tad, kad līdzdarbojas jebkurā jomā. Līdzdarbība bieži izpaliek tiem, kuri vēlas sasniegt rezultātu.

 

2. Skolā māca gatavoties eksāmeniem, nevis problēmu risināšanai

Aizmirsanas_grafiks

Foto no Vikipēdijas

Jebkas, kas tiek darīts un mācīts skolā, var noderēt. Šādam apgalvojumam reti kurš iebildīs. Tikai šāds apgalvojums ne obligāti attaisno mācāmo vielu. Vai pat, pareizāk sakot, to, kā skolēni tiek motivēti apgūt vielu. Piekritīsiet, ka jūs paši skolā lielākoties esat mācījušies priekš eksāmeniem, un nevis tādēļ, ka jums šīs zināšanas šķita interesantas un būtiskas tālākai dzīvei.

Pētījumos šis apliecinās diezgan pārliecinoši. Jau tikai vienu stundu pēc lekcijas/ mācību stundas skolēni ir aizmirsuši 50% no dzirdētā. Pēc pirmajām 24 stundām šis cipars jau ir izaudzis līdz 70%. Pēc 2 dienām skolēns atcerās vairs tikai pāris lieta no stundās dzirdētā.

Tas ir tādēļ, ka dzirdētās gudrības ne pārāk viegli integrējas ar reālām dzīves situācijām. Pat ja mācību vielai ir nozīme, tad pedagoga uzdevums būtu šo informāciju padarīt lietojamu praktiski. Un tad nedzirdēsim skolēnus sakām – kam mums dzīvē varētu noderēt  Pitagora teorēma vai priekš kam jāzina darbības vārdu konjugācijas.

 

3. Skolā nemāca mācīties

Ir teiciens, ka mēs nemācamies skolai, bet dzīvei. Vai patiesi tā ir? Man gribētos šo teicienu vēl mazliet transformēt – mēs nemācamies tikai skolā, bet mēs mācīsimies visu dzīvi.

Iespējams pati būtiskākā skolas loma būtu iemācīto šo mācīties visu mūžu ideju jeb iemācīt mācīties *.

Patiešām, ja pieņemam (un te arī reti kurš varētu iebilst), ka ir svarīgi mācīties visu dzīvi, tad skolas uzdevums būtu iemācīt ne tik daudz konkrētas zināšanas, kā prasmes mācīties. Citiem vārdiem sakot, ikvienam vajadzētu būt apguvušam pašu zināšanu apgūšanas procesu. Īpaši svarīgi tas kļūst mūsdienās, kad informācijas un kolektīvo zināšanu ir tik daudz, un prasme orientēties visā šajā gūzmā kļūst par galveno trumpi.

 

4. Skolā nemāca veidot attiecības

Iespējams, skolas galvenā vērtība, kādu skola nemaz apzināti nekultivē (jo tas ir tikai kā blakus efekts) –  iespēja bērniem veidot attiecības, socializēties. Tas pats attiecas arī uz augstskolām.

Samērā bieži augsta līmeņa sasniegumiem bagāti cilvēki atminas augstskolu vērtību ne tik daudz iegūto zināšanu kontekstā, cik sociālo saišu izveidošanā.

Ņemot vērā to, ka šobrīd pat vislabāko augstskolu lekcijas ir pieejamas internetā bez maksas, kas nozīmē pašas zināšanas ir lētākas nekā jebkad un vairāk nekā jebkad, galvenā nozīme šobrīd ir cilvēku mijiedarbībai. Manuprāt, skolās šis efekts būtu jāapzinās un pie šī aspekta jāpiestrādā, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus attiecību nodrošināšanai. Piemēram, daudz vairāk liekot darboties projektos grupās, mācot sadarboties, mācot līderību utml. Ikviens darba devējs apgalvos, ka uzņēmuma panākuma atslēga ir komandas darbs.

 

5. Skolā nemāca uzdot jautājumus

Autoritatīvs mācīšanas stils joprojām dominē ne tikai skolās un augstskolās. To var manīt arī konferencēs un jebkuros publiskos pasākumos. Iespējams, ka tas pat nav apzināti kultivēts autoritārisms. (Bieži vien ir gan.) Iemesls šim, visdrīzāk, pavisam vienkārša un elementāra jautājumu uzdošanas kultūra.

Ikviens liels atklājums (ir, protams, bieži izņēmumi, kad tīras nejaušības ir pamatā) sākas ar vienkāršu jautājumu uzdošanu. Un jo lielāks un neērtāks ir jautajums, jo lielākas atklājuma iespējas.

Skolas uzdevums, ja piekrītam, ka jāmācās visu mūžu, būtu iemācīt un iedrošināt uzdot jautājumus. Pedagogi šo aspektu atmet kā tādu sūdu  tikai un vienīgi tādēļ, ka ikviens jautājums potenciāli var apdraudēt viņu autoritāti. Un kurš tad vēlas tapt diskvalificēts tikai tādēļ, ka nevar atbildēt uz kādu no šiem jautājumiem.

Ir brīnišķīga grāmata “a more beautiful question“, kura šo problēmu ļoti labi apskata. Tā nav tikai Latvijas, bet gan visas pasaules problēma.

 

6. Skolā māca, ka tas ko māca ir taisnība

Foto: bigbrand . / flickr.com

“Pareizā” uztura piramīda Foto: bigbrand . / flickr.com

 

 

Līdzās aspektam par jautājumu uzdošanu, kuru būtu vērts kritizēt, ir vienas patiesības mācīšana. Paskatoties vēsturē, mēs samērā ātri varam pārliecināties, ka vienā brīdī izveidotās zināšanas ir pilnīgi jāmaina, jo parādījušies jauni pētījumi un fakti, kas apgāž iepriekš pieņemto. Tikai bieži cilvēces zināšānu vēsturē šādi gadījumi bijuši, lai ikvienu jauno teoriju un zinātnes iznākumu mēs izvērtētu ar jau pamatā iestrādātu skepsi. Diemžēl šobrīd klasisks piemērs būtu uztura piramīda, ko māca skolās. Nav pat svarīgi, ka es pilnīgi nepiekrītu šim konkrētajam uztura principam. Svarīgi būtu tomēr aplūkot, ka ir arī citi viedokļi un ka nekas nav absolūts un fiksēts.

 

7. Skolā neļauj kļūdīties, jo uzreiz par to soda

Skola iemāca baidīties. Protams, ne jau bērni atnāk uz skola bez bailēm, tās visiem ir dabiskas. Skola liek baidīties kļūdīties. Pavērojiet mazuli, kurš no rāpotāja mēģina kļūt par staigātāju. Ja mazie baidītos kļūdīties un nokrist, tie nekad neiemācītos staigāt. Smilšu kastē vai bērnudārza grupiņā vien ievērības cienīgi ir redzēt, kā mazie veido attiecības un ļoti ātri sadraudzējas ar citiem bērniem. Arī tur izpaliek bailes. Un visbeidzot, maziem bērniem nav vērojams kautrīgums un bailes publiski uzstāties. Šo visu es esmu novērojis gan saviem 3 bērniem, gan arī citu bērniem.

Kas notiek skolā? Visas tikko pieminētās dabiskās lietas tiek izskaustas, parādoties vērtēšanas elementam. Nu ikvienam jāsāk stipri piedomāt, vai tik kaut kāda konkrēta rīcība un pieeja vienam vai otram jautāumam neradīs negatīvo efektu jeb nesekmīgu atzīmi. Lai arī ir zināms, ka cilvēks jaunas lietas apgūst caur kļūdām. Staigāt mācīšanās ir tīrs apliecinājums kļūdu pieļaušanai tik ilgi, kamēr atrasts ir īstais variants, kur kļūdām vairs nav vietas.

Domāju, ka savienojumā ar orientēšanos uz procesu (1.punkts) un kļūdu pielaidīgums no pedagogu puses, būtu tas ejamais ceļš, lai mūsu bērnus un jauniešus padarītu par labākajiem pasaulē.

=================================

Ļoti labs video, kas ir kā kopsavilkums šim rakstiņam:

The Truth About SchoolThe Truth About School In A 2 Minute Video. What is your opinion on the thoughts that are being expressed here? Agree? Disagree? A little bit of both? Please feel free to share in the comment section below.

Posted by Collective Evolution on Sunday, 24 May 2015

 

Posted in Blogs, Uzlabo sevi and tagged , , .