Ko ēst? – 1.daļa

Attēls no unsplash.com/freddie-marriage

Ko neēst – visi apmēram zina. Ko ēst – jau daudz mazāk.
Varbūt tādēļ, ka daudzi meklē iespējas un veidus, kas apstiprinātu, ka sliktās un neveselīgās lietas tomēr drīkst?
Labi zināms, cik cilvēks ir neracionāls un kādiem biheiviorālās (uzvedības) psiholoģijas principiem  pakļauts.
Piemēram, pēc Cialdini teorijas viens no ietekmes un ietekmējamības 6 pamatmodeļiem ir consistency jeb nemainīgums/ konsekvence. Kas nozīmē, ka cilvēks gatavs darīt ļoti daudz, lai tikai apstiprinātu visu, ko viņš jau zina un dara līdz šim. Tieši šī principa dēļ reti kad kāds būtiski maina savas domas un izmaina viedokļus. Status Quo nodrošināšana.
Tādēļ mums visiem piemīt tendence meklēt jaunumus un ziņas, kas pilnībā saskan ar šī brīža uzskatiem.
Piemēram, vīna industrijā.
Tas, ka vīnā ir kaut kādas niecīgas daļiņas no veselīgā, nenozīmē, ka vīns ir veselīgs. Alkohola kaitīgums ir daudzkārt spēcīgāks nekā labie polifenoli un minerālvielas tajā. Taču vīna industrija ir uzķērusi, ka cilvēkiem jāstāsta labu par lietām, kurām viņi jau tā ir pakļauti. Tā teikt – apstiprināt, ka darbības, kuras jau dari, lietas, kuras lieto – tas viss ir labi un cilvēks dara pareizi.
Domāju, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju negribētu dzirdēt, ka viņu viena vīna glāze dienā ir kaut kas slikts. Tas būtu beigu sākums.
Tagad atpakaļ pie ēšanas. Cilvēki tik ļoti negrib dzirdēt, ka maize nav veselības produkts. Ka ar graudiem un pilngraudiem, kas ir klasiskās uztura piramīdas veselīguma etalons, nemaz tik ļoti nevajadzētu aizrauties.
Ja jau esi tik tālu šajā rakstā ticis, tad svarīgi ņemt vērā, ka arī Tev visticamāk būs vēlme (kaut neapzināta) meklēt attaisnojumu tam, ko tagad ēd.
Tādēļ mēģināšu aprakstīt, ko ēdu es. Pēc iespējas neitrāli un bez moralizēšanas.

 

Pirms ēšanas par neēšanu I – pārtrauktā gavēšana

Iespējams, tā ir vēl mazāk novērtēta uztura jomas lieta kā veselīgā ēšana. Tieši neēšana ir tā tēma, kura šobrīd palikusi novārtā.
Latviski tās bieži sauc par atslodzes dienām, es saukšu par pārtraukto gavēšanu (no angļu val. intermittent fasting).
Godīgi sakot, neesmu sevišķi interesējies, kā par atslodzes dienām runā Latvijā. Par atslodzes dienu ideju kā tādu esmu dzirdējis jau sen. Ko un kā tajās īsti dara, nezinu. Nezinu arī, kurš tās visas iesaka. Esmu pieradis iegūt zināšanas no ārzemēm, pārsvarā ASV.  (Priecāšos, ja komentāros atstāsi ziņu, vai tā sauktās atslodzes dienas sakrīt ar manu pieeju). Tieši šī iemesla dēļ izvairos dēvēt to par atslodzi, bet saucu to par pārtraukto gavēšanu.
Pamatideja pārtrauktajai gavēšanai meklējama tajā, ka vēl pirms agrārās saimniecības laikmeta cilvēki bija mednieki un ogu, sēņu, augu vācēji.
Kad tolaik cilvēks no rīta pamodās, ēdiens praktiski nekad uzreiz nebija pieejams. Tam vajadzēja iet pakaļ. Kamēr to atrod vai nomedī, paiet daudzas stundas. Citreiz pat dienām ilgi.
Mūsu organisms ir ne tikai pieradis pie badošanās ik pa brīdim. Ir pat pētījumi, kas liecina, ka cilvēka organisms ilgtermiņā kļūst stiprāks laiku pa laikam izciešot uztura neuzņemšanas stresu. Ja tas tā nebūtu, tad cilvēki kā suga jau sen būtu izmiruši.
Esmu pats sev guvis apstiprinājumu šādam pārtrauktās gavēšanas efektam – ja vēlos būt top līmenī gan treniņos, gan arī kad īpaši vajadzīgs mentālais un kognitīvais spēks, 24 stundas pirms tam neēdu.
Fizioloģiski notiek divas lietas:
a) visas vielmaiņas procesā šūnas, kas ir vājākas, netiek apgādātas ar kalorijām, tas ir, tās nesaņem glikozi, tas šīm šūnām ir zināms stress, un tās iet bojā. Izdzīvo tikai stiprākās. Tās tad arī tālāk turpina vairoties.
b) kad ķermenis nesaņem savu regulāro glikozes devu, organisms enerģijai sāk izmantot taukus. Mitohondrijiem (šūnu spēkstacijas) daudz labāk patīk izmantot šādu no taukiem jeb ketonvielām atvasinātu enerģiju.
Varētu pat teikt,  šortkats (shortcut no angļu valodas – īsākais ceļš) uz ketozi un/jeb tauku dedzināšanu.  (Par ketozi esmu rakstījis šeit un šeit.)
Pirms nonākam tālāk pie pašas ēšanas, vēlos vien pieminēt tādu jēdzienu kā homeostāze. Tas ir stāvoklis, kad nekas nemainās. Šādā stāvoklī nav vēlams atrasties nevienam organismam. Tautas valodā to sauktu par komforta zonu. Jo ilgāk organismi un arī cilvēki ir stāvoklī bez jebkāda stresa, bez svārstībām, grūtībām utml., jo grūtāk tiem būs pārvarēt jebkuru mazāko atkāpi no ierastā.
Tādēļ cilvēkam ir jāmeklē visdažādākā veida rūdīšanās iespējas. Lai mākslīgi pakļautu sevi stresam. Pārtrauktā gavēšana ir tieši šāds vajadzīgais stress.
Maza piebilde: šeit es pat neesmu apskatījis, kādus veselībai pozitīvus efektus atstāj pārtrauktā gavēšana  – no insulīna pretestības, iekaisuma regulēšanas, procesi pret audzējiem, nemaz nerunājot par svara kontroli.

 

Pirms ēšanas par neēšanu II – klasiskais gavēnis.

Pavisam nesen beidzās lielais gavēnis (pēc kristiešu kalendāra). Ta kā kristieši ļoti labi apzinās dabas spēku un neievieš tradīcijas, kas būtu pretrunā ar to, tad gavēnis ir tieši tad, kad daba bauda samērā izteiktu tukšumu. Vēsturiski, kad apkurinātas siltumnīcas necēla, kad aviopārvadājumi nevarēja atvest papaiju un avokado uz Eiropu, Eiropā ziemas izskaņā un pavasara iesākumā daudz nemaz arī nebija, ko ēst. Kristieši ņem un pielāgo atturēšanos no kārdinājumiem dabas tukšumam.
Tādēļ ierastais baznīcas gavēnis drīzāk atspoguļo to, ka cilvēki pārsvarā bija spiesti reizi gadā piedzīvot gandrīz vai badu. Tādēļ arī šāda gavēšana būtu piemērota un imitētu dabas cikliskumus.
Manā gadījumā atturēšanās bija mazliet papildināta ar psiholoģisko/ mentālo disciplīnu. (Te par manu gavēšanu)
Nelietoju kafiju, gaļu un alkoholu. Uzturā pamatā lietoju daudz sakņu. Seleriju, burkānus, drusku bietes, gan saldos, gan parastos kartupeļus utml.

 

ĒDIENKARTE

Attēls no unsplash.com/andre-robillard

Kad esi pieradinājis sevi gan pie domas, gan arī reālas uzvedības, ka šad un tad vari neēst, tad arī ēst vari to, kas vajadzīgs. Iespējams, no malas es izskatos kā supermens, jo visu varu. Jā, daudz ko tagad varu. Jo esmu izgājis cauri smagam darbam ar sevi. Ir vēl daudz aizķeršanos. Ir lietas, kuras joprojām nevaru un pārkāpju.

Pirmkārt, pirms sāku šo jauko ceļu, uz kura esmu tagad, es biju citādāks.
Ar gandrīz 10 liekajiem kilogramiem. Sportistam un veselīga dzīvesveida sludinātājam, kas par to arī vēl lasa lekcijas, tas nav ok.
Katru dienu skatījos seriālus ar ruma koteili rokās. Pirms kura vēl izdzēru vismaz 2 pudeles aliņa. Seriālus beidzu skatīties ap 1-2 naktī.
No rīta gulēju līdz pēdējam zvanam.
Miegs, protams, nekāds. (Par miegu).
Tad fiksi laukā no gultas un uz darbu. Samērā regulāri pa ceļam uz darbu iebraucu makdonaldā.
Domāju, ka vienam otram šāda shēma liktos veselīga dzīve. Kāda vaina?
Taču nu jau ir daudz paveikts. Esmu pieradinājis sevi kļūt par tādu, kas var teikt – man izdodas. Tādēļ vēlos padalīties ar to, kas un kā.

 

Brokastis

Attēls no unsplash.com/olia-gozha  — Kruasānus ēst nevajag!

Parasti man ir 3 veida brokastis: 1) kafija ar sviestu (Plašāk par to var lasīt šeit);

2) ja taisu bērniem brokastu uzkodas – siers, sviests, gaļas šķēle un kāds gurķītis vai tomāts;
3) trešā versija ir nekas. Īpaši ja man ir pārtrauktā gavēšana.
Brokastis nav cilvēka svarīgākā ēdienreize. Es pat teiktu, ka brokastis labāk ir neēst. Piemēram, īpaši sievietēm, 24 stundu gavēšana varētu arī nebūt veselīga (katram jāskatās atsevišķi), taču 14-16 stundu gavēnis ir labi. Zinu, ka daži pat pārtrauktajā gavēnī mierīgi dzer kafiju ar sviestu. Es īsti to neuzskatu par gavēni, jo vienā reizē tās ir 300-500 kcal.
Ja tomēr ēst ļoti, ļoti gribas, tad vienkārša sviestmaize BEZ MAIZES ir laba.
Siers (pēc izvēles) + uzsmērē sviestu + uzgriežamo gaļu (vēlams aukstu kotleti) + marinēta vai svaiga gurķa šķēle. Citreiz vēl piekožu klāt kādu burkānu vai redīsu.
Šo ēdienu es vispār sauktu par vienu no labākajiem veidiem visiem no sviestmaizēm atkarīgajiem, lai tiktu vaļā no maizes!!

 

Pusdienas

Ja neesmu mājās, tad izvēlos pusdienas pat neēst.
Taču pēdējā laikā ļoti reti sanāk ēst ārpusē.
Tā kā mans ritms un darba stils ir daudz strādāt no mājām, tad pusdienas gatavoju mājās.
Ir daudz dzirdēts no cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, ka sev kaut kā nekārojas  nenormāli šmorēt un izpausties virtuvē. Parasti lielā gatavošana domāta citiem par prieku.
Tā nu arī es sev gatavoju pēc iespējas ātro ēdienu. Taču tas, ko esmu atradis, man ļoti, ļoti garšo un perfekti atbilst LCHF.
Proporcionāli, atverot ledusskapi, 1/4 daļa no visa aizņem dārzeņi. Jau gadiem ilgi esmu teicis, ka no veģetāriešiem jāmācās pagatavot ēdienus bez gaļas.  Piemācies klāt gaļas gatavošanas prasmes un tu kļūsi par superpavāru.

Attēls no unsplash.com/james-harris

Jauktā kārtībā paņemu no ledusskapja cukini, puķkāpostu, brokoli vai selerijas sakni.

Uz pannas uzleju olīveļļu, uz mazas uguns uzlieku eļļā (vai sviestā) sutināties dārzeņus. Ne visus, ko uzskaitīju. Citreiz tikai vienu no tiem. Citreiz tas ir vakardienas dārzeņu pārpalikums.
Uzsildu dārzeņu un beigās pievienoju 2-3 olas. Dažreiz sakultas, lai ir kā omlete, dažkārt lai dzeltenums paliek vesels un drusku šķidrs.
Olas ir superfood!! Tajās ir viss, kas vien cilvēkam vajadzīgs. Īpaši ir vērts parūpēties par lauku olām. Ja vistiņas dzīvo brīvā dabā un neēd tikai graudus, tad tajās būs arī Omega 3 taukskābes, gan minerālvielas, gan arī nepamatoti demonizētie piesātinātie tauki.
Visam pa virsu dažkārt uzgriežu kādu svaigu burkānu, kādu rukolas lapiņu. Protams, ar vomFASS balzametiķiem/eļļām un SpiceHouse garšvielām.
Vēl kāda lieta, kas, manuprāt, kā veselīgs produkts ir par maz novērtēts, turklāt ārkārtīgi garšīgs, nedārgs un ērts – zivju konservi.
Esmu iecienījis “Kaijas” sardīnes.
Tunča konservi ir stipri pārvērtēti, pārmērīgi dārgi. Turklāt, ja vēl paklausās par to tunču apdraudējumu.
Man patīk mencu aknas (es vispār domāju, ka mencu aknas ir kā tāds ‘fois gras’).
Vēl kāds triks papildu sviesta/ tauku apēšanai. Kad ir sezona lapu kāpostam (zināms arī kā ‘Kale’), tad šo viegli apcepot, gofrētajās lapiņu krokās aizķeras labi daudz sviesta.
Ja mājās ir, nesmādēju pusdienās arī kādu aknu pastēti.
Aknas arī ir superfood! Iesaku meža dzīvnieku aknas vai aknu pastēti. Taču, ja nav, tad derēs arī veikalos dabonamā.

 

NELIELA ATKĀPE PAR AKNĀM

Jēlas jēra aknas

Drusku par aknām (un dzīvnieku iekšējiem orgāniem vispār). Cilvēki ļoti iecienījuši gaļu, kas pamatā ir no dzīvnieku muskuļu audiem. Diemžēl muskuļu audos nav nekādu pārāk vērtīgu barības vielu. Toties iekšējos orgānos to ir pat desmitiem reižu vairāk nekā muskuļos jeb parastajā sarkanajā gaļā.

Visas vielas, kas nepieciešamas aknu, plaušu, sirds, nieru utt., utjp darbībai, tās visas ir uzņemamas arī ēdot pašus orgānus.
Viens no ļoti izplatītiem mītiem ir tāds, ka aknās tiek uzglabāti toksīni. Aknas tik tiešām ir orgāns, kas pilda detoksācijas funkciju. Taču no organisma neizvadītie drīzāk nonāk taukaudos, nevis paliek aknās.
Konkrēti par aknām – tajās ir ārkārtīgi daudz  vitamīnu, piemēram, A, D, E, K, B12 un folskābe, tādas minerālvielas kā varš un dzelzs. Aknas es ēdu pat gavēņa laikā.
Te būs viena nenormāli laba aknu pagatavošanas recepte – aknas venēciešu gaumē. Tikai visur receptēs parasti tiek izmantoti milti. Es miltus nelieku!
Ir vērts palūkoties uz vispārpieņemtajām gudrībām, ka minerālvielas un vitamīnus daudz var uzņemt ar dārzeņu un augļu palīdzību. Taču šajā tabuliņā varam ļoti labi redzēt, cik ļoti gaļa, īpaši aknas  ‘ieliek’ veģetārajam ēdienam.

 

Vakariņas

Vakariņas ir izpaušanās laiks. Ne vienmēr gribas kaut ko baigi gatavot. Slinkums mani tvarsta tāpat kā jebkuru citu. Taču kopumā savā ikdienā esmu integrējis ēst/vakariņu gatavošanu. Tas ir laiks, par kuru citreiz priecājos jau dienas vidū. Man tā ir sava rutīna un meditācija.
Vienīgi treniņu (2x nedēļā) un dažreiz kādu pasākumu vakaros es negatavoju.
Parasti arī kādu vīna vai alus glāzi procesa laikā izdzeru. Man ausīs ir austiņas un es klausos podkāstus. Atrodu kādu filozofiskāku un aiziet.
No ledusskapja sākumā izņemu visus produktus.

Attēls no unsplash.com/jennifer-pallian

Pirmais, kam ķeros klāt, ir dārzeņi. Esmu jau rakstījis, kāda ir mana pieeja, lai bērni ēstu daudz dārzeņu.

Pirms vēl sāku gatavot siltos, sagriežu uz šķīvīšiem daudz dažādu dārzeņu.
Redīsi, puķkāposti, burkāni, gurķi, tomāti, lociņi, kāpostu lapas, seleriju kāti.
Kāda gaļas šķēlīte un avokado.
Salieku mazos trauciņos un  nolieku istabā uz galda. Pirmie aiziet redīsi un gurķi. Taču pēc tam, ja es esmu ķēries klāt siltā ēdiena gatavošanai un gaisā parādās smaržas, bērniem izteikti sāk izstrādāties grelīns (bada sajūtas hormons). Tad aiziet arī pārējie dārzeņi.
Kad pienāk brīdis pašai vakariņu ēšanai, es neiebilstu, ja bērni negrib ēst visu, kas uz galda. Savu dārzeņu porciju viņi jau ir saņēmuši.
Pateicoties februāra un marta gavēnim, kas man allaž  cita starpā ir arī gaļas neēšanas laiks, esmu kārtīgi uzsēdies uz dārzeņu sautējumiem. Visdažādākajās variācijās.
Parasti izmantoju selerijas sakni, seleriju kātus, baklažānus, cukini, burkānus, saldo kartupeli. Nereti arī brokoļus un puķkāpostus.
Kad ir sezona un ir pieejams, tad samērā daudz arī lapu kāpostu.
Visu sutinu/cepu pannā.
Daudz variēju ar garšvielām. Citreiz papildinu visu ar zemesriekstiem un kumina sēklām, citreiz karijveidīgām niansēm. Šad un tad ar Vidusjūras tipa garšvielām. Tad varbūt pielieku klāt arī kādu tomātu utml.
Šādi sautējumi tiek gatavoti tā, lai sastāvdaļas -dārzeņi būtu kožami, nevis izšķīduši, kādus tos atceros skolas vai bērnudārza sautējumos. Katram dārzenim jābūt veselam un ēdamam atsevišķi.
Dažkārt gan to visu veidoju drusku sulīgāku, pievienojot saldo krējumu un/vai sviestu. Taču dārzeņiem joprojam jābūt veseliem/ neizšķīdušiem!!!
Gaļas sakarā – kotletes ir viens no labākajiem veidiem, kā dabūt iekšā daudz tauku. Īpaši, ja tirgū pats izveido/ pasūti savu malto gaļu.
Maltajā gaļā ir jabūt daudz taukiem, lai kotletes būtu garšīgas un nebūtu jāliek klāt maize. Kā to darīja vai dara mūsu mammas.
Divas opcijas ir pašas labākās.
1/ puse karbonādes vai jebkura liesa gaļa (vēlams liellops) un otra puse cūkas vaidziņš. Tas ir trekns, bet nav gluži tāds pats kā speķis. No šādas maltās gaļas sanāk vissulīgākās kotletes.
2/ cūkas krūtiņa. Tajā jau no dabas ir puse uz pusi trekns un liess.
Pārējās tradicionālās gaļas arī tiek gatavotas manā virtuvē. Taču īpaši izcelt varu bieži lietotos subproduktus. Pīles sirdis, vistu akniņas, mādziņas. Tās bērni gan nav sevišķi iecienījuši.
Sen gan nav bijis, bet teļa vaigi ir kaut kas no izcilākajiem gaļas ēdieniem.
Gatavojot jebkuru no šiem produktiem, izmantoju auksti spiestas eļļas vai sviestu. Īpašām reizēm, gaidot ciemiņus, piemēram, izmantoju pīļu vai zosu taukus. Kurus esmu atsevišķi burkā sakrājis no reizes, kad gatavoji pīli vai zosi.
Jā, starp citu, pīles konfī (duck confit) ir viens no visu laiku labākajiem gaļas ēdieniem. Pagatavojams super vienkārši! Te recepte!
Tātad, kā redzams – dārzeņi, gaļa, tauki.
Par kartupeļiem, rīsiem un citiem graudiem? Rīsi mājās tiek lietoti. Tie pārsvarā aiziet bērniem. Jā, esmu ļaunais un ļauju graudus un ogļhidrātus ēst pārsvarā viņiem. Viņu bērnības tolerance pret insulīna svārstībām ir krietni vien lielāka. Bērni patērē krietni vairāk enerģijas, jo viņi aug. Tādēļ man ir pilnīgi ok, ja viņu ēdienā ir vairāk ogļhidrātu nekā manā.

 

Uzkodas

Attēls no unsplash.com/brooke-lark

Ja šim rakstam tikai pārbrauc ar acīm un uzreiz nonāc pie uzkodām, tad atkārtošu to pašu, ko jau  minēju.

Manas uzkodas, ja esmu mājās, ir vienkārša sviestmaize BEZ MAIZES.
Siers (pēc izvēles) + uzsmērē sviestu + uzgriežamo gaļu (vēlams aukstu kotleti) + marinēta vai svaiga gurķa šķēle. Citreiz vēl piekožu klāt kādu burkānu vai redīsu.
Ja esmu kaut kur pilsētā, ceļā, tad ieeju kādā Rimi tipa veikalā un palūdzu sagriezt kādu gaļas gabaliņu. Iemest līdzi somā avokado arī var. Ar to gan ir lielāks čakars.
Šad un tad nopērku tos cūku ādiņu čipšus. Un atklāti sakot, esmu arī parastos kartupeļu čipšus pircis. Tos Rimi zīmola čipšus zilajā paciņā, kur tikai sāls klāt. Tie ir ok.
Kaut kur ceļojot parasti ņemu līdzi savu LCHF pašcepto maizi. Te recepte! Sagriežu to šķēlēs, sagriežu vēl sviestu škēlēs, kastītē un līdzi.
Taču, godīgi sakot, lidojumus drīzāk izmantoju pārtrauktajai gavēšanai.
Ja līdzi ir minētās maizes, tad uz vietas mītnes zemē veikalā nopērku, piemēram, sardīņu konservus.
Vēl kādu olīvju paciņu. Kopā ar manu maizi – garantētas gardas vakariņas, pat neizejot no viesnīcas.

 

Saldumi

Attēls no unsplash.com/gili-benita

Kā Pēteris Apinis saka – kolu var dzert. Vienīgi pa 1 tējkarotei vienreiz dienā. Šādu pieeju es piekopju pats un esmu ieviesis savā ikdienā.

Viss ir ieradumu jautājums. Bērniem īpaši svarīgi rādīt ieradumu spēku. Viņi lūdz saldumus katru vakaru. Katru vakaru es arī izsniedzu pa vienai konfektei. Vai vienam šokolādes gabaliņam. Taču tiešām mazu devu. Maģiskā kārtā viņi arī novērtē un priecājas par to mazumiņu.
Svarīgi atcerēties, ka, ja tomēr tos saldumus un ogļhidrātus vispār lieto, tad pēc iespējas tuvāk vakaram. Kad organisms aktīvi darbosies, lai miegā atjaunotu sevi, tad šī viegli pieejamā ogļhidrātu enerģija labi palīdzēs vielmaiņai.
Tas var būt kāds šokolādes gabaliņš, medus vai pat kūka.

 

Lietas, kuras neēdu vispār vai ēdu ļoti maz

Glutēns, jebkura veida izstrādājumi, kuros iekšā ir kviešu, rudzu vai miežu milti.
Baltais, brūnais vai jebkāds cukurs.
Cenšos neēst augļus.
Kā redzams, nemaz tik daudz to lietu nav. Viss, ko augstāk aprakstīju, man strādā labi. Ne tikai nav grūtību. Gluži otrādi, šāda uztura dzīve kļuvusi par izcilu baudu un labsajūtas avotu.
Lai labi garšo!

 

====================

 

Kad raksts jau ija tapis, saņēmu vēl papildu jautājumus, uz kuriem atbildes šeit nav.
Piemēram, kā arī par tiem konserviem – vai nav tajos sāls par daudz? Vai kādas citas vielas? Vispār par sāli.
Kāpec 24h gavēšana sievietēm nav labi?
Kāpēc nekas nav par buljoniem un zupām. Ko ar pākšaugiem – drīkst, nedrīkst? Nakteņi utt utjp.
Kas man lika pieņemt lēmumu un uzskatīt šo rakstu tikai par 1. sēriju.
Posted in Uzlabo sevi and tagged , , , , , , .
  • Dainis Butkevicus

    Tauki nav tas pats kas ketoni. Un tie procesi ir krasi atu0161u0137iru012bgi tauksku0101bju un ketonu dedzinu0101u0161ana. Muskuu013ciem pofig, bet smadzenu0113m nav. Pats su012bku0101k nemu0101ku izskaidrot. Zinu, ka starpu012bba ir liela.

    • Kaspars Vendelis

      Paldies par komentu0101ru!nTu0101pat ku0101 ogu013chidru0101tu un glikoze. Tau010du u0161u012b raksta kontekstu0101 tas der.

  • Aija

    Paldies par ideju0101m! Pu0113du0113ju0101 laiku0101 esmu iecienu012bjusi tu012btara gau013cu, tiesa gan, pou013cu, jo mums vietu0113ju0101 vispu0101r nav.. Cena bru012bniu0161u0137u012bga vietu0113ju0101 bodu0113 🙂 u013boti garu0161u012bga! Ku0101 aru012b no saimniecu012bbas 1/2 ju0113rs pietiek ilgam laikam un nav nemaz tik u013coti du0101rgi. Ja ir iespu0113ja, tad izvu0113los u0161os 2 vistu un cu016bku gau013cas vietu0101. n

  • Pingback: Ko ēst? - 2.daļa - Uzlabo sevi!()