Kāpēc es gavēju. Tev arī var noderēt

galds_mazsKamēr vēl gavēnis rit pilnā sparā, lai iet tam veltīts rakstiņš.
Vispār jāatzīst, ka gavēnis (nez kādēļ) interesē ļoti daudzus, liela daļa pat to ievēro. Manas versijas, kādēļ tā:
– viņi saprot, ka kaut kas ar ikdienas ēdienkarti nav kārtībā (aptaujas par šo neuzrāda īstenību, jo neviens to publiski neatzīst);
– viņi apzinās, ka ar ķermeni/ veselību kaut kas nav kārtībā (droši vien visizplatītākais iemesls);
– to nosaka reliģija (iespējams, šis ir izplatītāks iemesls nekā sabiedrībā šķiet);
– vēlme kaut ko dzīvē pamainīt (izmantojot gavēni, tas būtu kā challenge, pamēģināt, varbūt, ka izdodas);
– pašdisciplīnas treniņš (mans iemesls).
Mans gavēņa stāsts aizsākās pirms 4 vai 5 gadiem, kad kāds paziņa pastāstīja par savējo. No kaut kāda tur datuma līdz kaut kādam tur datumam viņš nelietojot alkoholu. Tas, šķiet, sanāk kādu pusotru mēnesi.
Man iepatikās ideja un es nolēmu darīt līdzīgi. Mans gavēnis vienmēr ilgst no manas dzimšanas dienas 16. februārī līdz Lieldienām. Tas gandrīz sakrīt ar īsto Kristīgā kalendāra gavēni. Sava gavēņa laikā es parasti nelietoju alkoholu un nedzinu bārdu.
Ja visus iepriekšējos gadus nedzīt bārdu vēl bija salīdzinoši viegli, tad nedzert nekādu grādīgo dzērienu – samērā grūti. Aliņu vai vismaz vīna glāzi vakarā ļoti, ļoti gribējās.

Un tieši tas arī ir galvenais mērķis – gavēņa laikā nedarīt vai nelietot to, ko parasti tik ļoti gribas. Garīgs un mentāls treniņš.

Gavēnis nav diēta.

Manā izpratnē tāda arī ir gavēņa būtība. Lai gan jāatzīmē, ka tajā visā noteikti ir arī veselības aspekti.

Taču par to citreiz, jo, skatoties no šī aspekta, mazliet smalkāk jāseko līdzi ko, cik ilgi utt.,utjp.
Šogad, kad alkoholu jau tāpat lietoju samērā maz, es nolēmu savu gavēni papildināt ar citām sev aizliedzamajām lietām. Nedzert alkoholu ir viegli, neskūt bārdu – arī.
Manā ļoti gribamo lietu sarakstā, no kurām nolēmu atteikties, izrādījās kafija, gaļa, jebkas salds.
*   *   *

Nu jau pagājušas 3 nedēļas. Kā izrādījās, tas nebija pārāk grūti. Lai gan jāatzīst, ka brīžiem uznāca arī vājuma brīži.
Par šo visu arī saņēmu samērā daudz komentāru un piezīmju. Tas apliecina tikai to, ka šis temats patiešām interesē tik daudzus.
Pārsvarā dominē diva veida piezīmes:

1. Ir viegli

Ar visām manis nosauktajām lietām gavēt esot samērā elementāri.

Uz to varu atbildēt tā –  var jau būt, ka kādam ir. Taču vēlreiz uzsveru – man nav, un tā arī ir visa ideja. Izvairīties no lietām/ darbībām, kuras tik ļoti gribas. Tādēļ arī saraksts ar gavējamajām lietām katram, visticamāk, būs citādāks.

2. Tas ir stulbi un nevajadzīgi.

 It kā tiešām – bez gavēņa varētu arī iztikt. Tomēr šajā visā sevis disciplinēšanā es redzu vairākus ieguvumus. Es domāju, ka potenciāli veselībai alkohola nelietošana un pilnīga izvairīšanās no saldumiem noteikti nāk tikai par labu.
(Starp citu, manā virzienā izskanēja pārmetums, kā gan tas nākas, ka es kā “maz-ogļhidrātu-ēdājs” vispār ēdot kaut ko saldu, jo tie taču ir tīrākie ogļhidrāti. Uz ko man tūlīt jāatbild, ka es nepiekopju ketodiētu. Ogļhidrātu īpatsvars manā uzturā nepārsniedz 15-20% robežu. Šokolādi un medu es šad tad lietoju. Kādreiz kādu kūku (bezglutēna, piemēram, Pavlovas).)
Tas, vai kafijas nedzeršana/dzeršana veselību ietekmē labvēlīgi/ nelabvēlīgi, ir samērā plašs jautājums. Tā pat ir ar gaļu. Abi šie produkti ir drīzāk veselīgi. Ja nepārforsē.
Ieguvums, kam gavējot ir supersvarīga nozīme – spēja apņemties kaut ko darīt/ nedarīt un to ievērot. Te arī tas, kādēļ tik daudzi it kā smīkņā par gavēņa ideju. Tādēļ, ka dziļākajā būtībā tā ir kādu apņemšanos pildīšana. Disciplīna, kāda ir vajadzīga, lai nolemtu kaut ko darīt un to īstenotu. Vai tā būtu vingrošana, TV neskatīšanās, lasīšana, svarīgu lietu neatlikšana utt., utjp. Var jau būt, ka daudzi smīkņā tieši par pašu gavēni, un disciplīnas, apņemšanās viņiem ir gana?..
*    *    *
Iespējams, mana nelielā refleksija par gavēņa tēmu ir maķenīt haotiska. Visdrīzāk tas tādēļ, ka man pašam par to nav kāda strikta viedokļa. Pārdomas. Tās gan.
Tādēļ te vēlos vēl tikai piebilst, ka jebkura darbība, kuru plānojat darīt, kāda apņemšanās ko paveikt, sasniegt, var tikt uzlūkota kā gavēnis. Gavēnis, kurā nevis no kaut kā atsakies, bet drīzāk kaut ko plāno darīt. Varbūt tad gavēnis ziemas noslēgumā varētu ieieties kā ūsu mēnesis {novembrī} vai pavasara distanču skriešana – gatavošanās maratonam maijā.
Galu galā, visa tā būšana ar disciplīnu, ar apņemšanos, piespiešanos, neslinkošanu, spēku, gribu, fokusēšanos un nodošanos kaut kam – tā ir individuāla cīņa. Tā nav pierādījumu meklēšana, lai citi redzētu, cik tu esi labs un spējīgs. Cīņa ir ar sevi. Ja vispār kaut kas šeit ir pierādāms, tad tikai sev, ka tu to vari. Apklusināt savu iekšējo ķirzakas smadzeņu dialogu. Uzvarēt sevi.
P.S. Ne vārda nepieminēju par sākotnēji ieplānoto tēmu – pārtrauktā gavēšana jeb intermittent fasting. Par to kādā no citām reizēm.
Posted in Blogs, Uzlabo sevi and tagged , , , .