KĀ NODZĪVOT LĪDZ 120? Pārdomas par to, kas jādara, lai pieliktu dzīvei gadus, gan gadiem dzīvi

Neliela atkāpe

Pārāk daudz apkārt visādu nebūšanu gan savas dzīves ietvaros, gan redzu, ka arī citiem. Taču tā tam nav jābūt. Tādēļ izvirzu mērķi nodzīvot līdz 120 gadiem. Gribu nodzīvot tik ilgi ne skaitļa dēļ. Gribu to, jo tas iespējams, ja pacelšu savas dzīves kvalitāti. Vēl nesen man tā bija diezgan zema, un, patiesībā, turpina tāda būt joprojām. Taču manu, kā viss uzlabojas! Tas notiek tādēļ, ka esmu izvirzījis pārdrošu mērķi. 

Šis raksts ir kā pirmais solis, lai popularizētu jaunu projektu.

Kopā ar Anci Šternbergu veidojam veselības podkāstu, kurā atbildēsim gan uz jautājumiem, gan intervēsim dažādus ekspertus, kuru viedoklis būtiski atsķiras no oficiālās (konservatīvās) rietumu medicīnas. 

Podkāsts nāks klajā kaut kad septembrī! Šeit vari jau pieteikties, un kopā ar mums veidot komūnu “kā nodzīvot līdz 120”!

 

 

Izvirzu nereālu mērķi, kura sasniegšanā nav iespējams kļūdīties.

“Kādēļ tu gribi nodzīvot līdz 120?” – man bieži jautā, mazliet pasmejas utml. Mana atbilde ir pretjautājums – kāpēc ne?

Attēls no www.giphy.com

Attēls no www.giphy.com

Pirmkārt, šāda mērķa izvirzīšanā nav iespējams kļūdīties. Nekādā veidā!!! Tādēļ, ka atskaites punkts ir nākamais mirklis pēc pēdējā elpas vilciena. Un to man nebūs lemts piedzīvot. Pat ja tas notiktu jau rīt (man vēl tikai 37 gadi), tad man tas vairs nebūtu aktuāli. Pēc Nassim Taleb “Antifragile” – no downside, only upside.

 

Pārāk bieži mēs izvēlamies darīt lietas, kurām ir maz ieguvumu, bet lieli riski. Par vienu no sava “kā nodzīvot līdz 120” apakšmēŗkiem izvirzu – meklēt un iedzīvināt idejas un uzdevumus, kuros būtu pēc iespējas LIELI ieguvumi ar pēc iespējas maz riskiem. Padomājiet – mērķis dzīvot līdz 120 ir tieši šāds koncepts.

Palūkosimies, kādēļ šāda devīze varētu būt labākais, kas ar jebkuru var notikt.

Pirmkārt, vēlos atspēkot tos skeptiķus, kas saka, ka neko tādu nevēlētos. Un tādu, kas ar pusjoku pasmejas un atzīst, ka viņu nekas tāds neinteresētu.

 

Kādēļ cilvēki to uztver jocīgi un kādēļ paši to nevēlas (varbūt nevar saprast, ko tas sevī ietver?)

#1 iebildums – nevēlos būt vecs un nespējīgs

Vecs un nespējīgs tiešām nav labi. Ir milzums daudz cilvēku, kas arī jauni būdami ir nespējīgi. Turpretī, daudz vecu ļaužu ir ļoti spējīgi. Par tiem nav jārūpējas.

Mēs dzīvojam laikā, kad veci cilvēki (un ne tikai) mirst no pretīgām slimībām. Joks par veselīgu dzīvesveidu un to, ka tas nodrošina nomiršanu veselam ir, patiesību sakot, viena super laba padarīšana, kādu ikvienam vajadzētu vēlēties.

Palūkojamies uz t.s. zilajām zonām jeb ilgdzīvotāju vietāmTādas pasaulē ir identificētas vairākas. Tajās  cilvēki dzīvo apbrīnojami ilgi. Taču maldīgi, protams, ir domāt, ka tas ir dēļ kaut kādas īpašas ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Ir dažas citas iezīmes , kas kopīgas šiem ilgdzīvotājiem konkrētajās zonās.

Aktīvs dzīvesveids (ne obligāti iešana uz fitnesa zālēm), nodarbošanās ar sirdslietām, hobiji un citas neformālas nodarbošanās. Darbs, nesteidzīgs ritms, regulāra socializēšanās un mazas baudas. Daudz staigāšanas ar kājām un maz sēdošas ikdienas.

Man mīļā analoģija ar maratona noskriešanu. Lai nonāktu līdz mērķim, ir virkne soļu, kuri pirms tam jāsper. Noskriet maratona 42km nav grūti, ja ņem vērā, cik daudz kilometru ir janoskrien pirms tam, lai vispār varētu skriet to garo distanci.

Tāpat arī ar ilgdzīvošanu – kas jādara, lai to izdarītu. Atbilde ir vienkārša – visskautkas!!

 

 

#2 iebildums – bērni un visi draugi, un tuvākie būs miruši

Ja ap sevi apzināti veidosi sabiedrību, kuri no tevis iedvesmojas un kuri iedvesmo tevi, tad būsiet līdzīgi, kā cilvēki “zilajās zonās”.

Katrs no mums var būt par iedvesmu un paraugu citiem – saviem bērniem, draugiem un pat svešiem cilvēkiem. Manuprāt, cilvēks būs pilnvērtīgi dzīvojis, ja būs apzināti gājis uz to. Citiem vārdiem sakot, radījis vērtību, “parāvis” aiz sevis milzum daudz cilvēku, sekotāju. Un pēc šāda principa dzīvojot, ir visai ticams, ka apkārtējie, draugi, radi un bērni vēlēsies iet to pašu ceļu.

 

Īpaši, ja redzēs ar kādu aizrautību tu to dari. Visticamāk, nepaliksi viens, ja vēl savas dzīves laikā būsi uzmeistarojis paņēmienus un metodes, kā būt kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem.

 

Tādiem, kas rūpējas par savu garīgo, emocionālo, fizisko un mentālo veselību.

 

#3 iebildums – apniks

 

Attēls no www.theguardian.com

Attēls no www.theguardian.com

Alice, kas spēlē klavieres un ir 106 gadus veca.

Pirmais nosacījums ilgdzīvošanai pat nav tik izteikti veselīgs ēdiens, neslimošana ar dažādām vīrusu slimībām, labs miegs, sportošana utt., utjp. Pati svarīgākā lieta, kura ir jāatrisina, ja nolemts dzīvot ilgi, ir azarts dzīvot. Ar aizrautību dzīvot var tikai tad, ja pēc iespējas katra minūte pavadīta jēgpilni un pilnvērtīgi. Lai kas tas katram arī nebūtu.

 

Nevēlos šobrīd definēt, kas ir jēgpilni un pilnvērtīgi. To ieskicēju zemāk. Tas šobrīd nav tik būtiski, jo katram tas var būt kaut kas cits. Galvenā doma ir tāda, ka, ikdienu šādi pavadot, nekas un nekad nevar apnikt.

 

Papildlīdzekļi un instrumenti

Life-hack, bio-hack Latvijā vēl nav paspējuši ienākt, kamēr ASV tie jau ir novazāti.

Pamatā ir ideja, kā pārvarēt dažas modernajā dzīvē esošas lietas, izmantojot dažādas viltības, instrumentus, līdzekļus un metodes. (starp citu, esmu pieteicies uz Bio-hackers summit par brīvprātīgo, kas norisināsies mums pavisam tuvu – Helsinkos 24. Septembrī!

Ja temats uzrunā, tad iesaku apmeklēt!)

Hack aizgūts no datoristu terminoloģijas, kas apzīmē ielaušanos sistēmā, lai pa īsāko un vienkāršāko ceļu tiktu pie risinājuma.

Plašāks izklāsts par šo tematu ir publicēts manā rakstiņā septembra žurnālā “Klubs”. Šeit nedaudz ieskicēšu.

 

Ir virkne life/ bio hack’u:

– tehnoloģijas, lai uzlabotu sevi. Tas iespējams, izmantojot tehnoloģijas un dažādus modernus palīglīdzekļus.

Daudziem tik labi pazīstamais termometrs vai asinsspiediena mērītājs ir šādi rīki. Tie iegājušies teju ikviena ikdienā. Taču ir šādi tādi rīki, kas nu jau ienāk arvien vairāk un vairāk. Piemēram, soļu mērītājs, vai kaloriju skaitītāju kalkulatori. Vai pavisam traka ideja ir – muskuļu elektrostimulācija, kas ne tikai palīdz muskuļu rehabilitācijai, bet pat arvien vairāk tiek izmantota bodybuilding pasaulē.

elevation-training-mask-action

Treniņu maska

Tāpat arī infrsarkanās pirtis vai elevation apgrūtinātas elpošanas maska, kas palīdz trenēties, imitējot atrašanos kalnos ar retinātu gaisu.

 

– tehnoloģijas, lai tiktu vaļā no tehnoloģijas. Daži hack’i domāti, lai ar moderniem rīkiem izlabotu modernas problēmas.

Klasiskākā moderno laiku problēma ir slikts miegs, kuru izraisa TV skatīšanās, datoru vai telefonu lietošana. Zilā gaisma, kas no tiem nāk, iztraucē miega hormona izdalīšanos uz miega kvalitātes rēķina. Ļoti elegants un vienkāršs risinājums ir zilo gaismu bloķējošās brilles. Nu, vismaz, ja negrib atteikties no e-pasta vai feisbuka statusa pārbaudīšanas pirms miega.

 

– dabiskie rīki, lai uzlabotu sevi un tiktu vaļā no tehnoloģijas.
Taču, manuprāt, vismazāk novērtētais ir veids, kā ar dabiskiem līdizekļiem atrisināt savas problēmas ceļā uz ilgu un foršu mūžu.

Pie šādiem rīkiem es pieskaitītu to pašu miegu. Tik ļoti daudziem liekas, ka viņu organisms mierīgi var funkcionēt ar 5-6 stundām miega. Diemžēl tas var strādāt tikai īsu laiku.

Citas dabīgās nodarbošanās, kuras mūsdienās ir par zemu novērtētas – staigāšana (vēlams basām kājām), elpošana (transfromējusies meditācijās, jogā utml.), sava ķermeņa regulāra pakļaušana aukstumam, badam vai pat netīrumiem.

 

Longevity Latvijā un pasaulē

Cilvēkus jau izsenis ir interesējis ilgi dzīvot. Mūžīgā eliksīra meklēšana ir veca kā zeme. Vesela doktora darba apjomus vai pat grāmatu sējumus varētu izvērst no šīs tēmas.

No vēstures man iepaticies stāsts par Sargonu. Viņš bijis ilgdzīvotājs. Arī pretēji bieži dzirdētajiem mītiem, ka cilvēki senos laikos dzīvojuši īsas dzīves. Vidējais dzīves ilgums pārsvarā bijis zems diezgan augstās zīdaiņu, grūtnieču mirstības dēļ. Kā arī uz dažādu, tolaik neārstējamu, slīmību rēķina. Piemēram, aklā zarna.

 

Pretēji bieži uzskatītajam, senos laikos cilvēki patiesībā dzīvoja ļoti ilgi. Tas ir mīts, ka dzīves ilgums agrāk bija īss.

Protams, neviens neko 100% nevar apgalvot, taču ir daudzas liecības – tie, kas nenomira no kaut kādām elementārām slimībām (dēļ brūcēm, aklās zarnas un citām mūsdienās viegli ārstējamām lietām), tie dzīvoja ilgi un nomira “veseli”.

 

Respektīvi, bieži vien tiek rēķināts vidējais dzīves ilgums pie dzimšanas. Tā kā bērnībā ir lielākie riski saslimt un nomirt, tādēļ vidējais sagaidāmais mūža ilgums ir zemāks. Taču cilvēkam pārvarot kritiskos brīžus, vidējais dzīves ilgums ir būtiski lielāks.

 

Par ilgdzīvošanu Latvijā vienīgais, kā esmu dzirdējis minam šo tematu bija kāds neliels rakstiņš žurnālā “IR”, kur kāda zinātniece skaidroja telemieru garumu un korelāciju ar ilgdzīvošanu.

 

Šobrīd nedaudz sekoju Amerikas longevity institūta darbībai, kura galvenais mērķis ir attīstīt ideju un veikt izpēti (optimālas) ilgdzīvošanas virzienā.

Taču ikviens biohakeris un citādi integrētās medicīnas/ veselības eksperts/ entuziasts, runājot par optimālu dzīvesveidu, dziļākajā būtībā dod lielu artavu ilgdzīvošanas idejā.

 

Kā jau augstāk mēģināju atbildēt uz jautājumu, kādēļ ir svarīgi izvirzīt šādu mērķi, ir jādara konkrētas lietas, kas padarītu šī mērķa iespējamību.

Zemāk redzamas darbības un lietas, kuras es noteikti īstenošu.

 

Praktiskas darbības, ar palīglīdzekļiem!

Tuvākā gada laikā es plānoju veikt šādas aktivitātes, kas vērstas uz to, lai optimizētu savu ķermeni

  • izņemt visas dzīvsudraba plombas
Attēls no www.urbanclinic.net

Attēls no www.urbanclinic.net

Daudz tiek runāts par detox un smago metālu ietekmi uz cilvēka ķermeni. Taču vispār nav jēgas runāt par jebkādu attīrīšanos uz veselīgu dzīvesveidu smago metālu sakarā, ja mutē ir vecās dzīvsudraba plombas. Jā, tieši tā – DZĪVSUDRABA. Man ir aizdomas, ka apzīmējums “sudraba” ir radies kā eifēmisms, noņemot vienārši nost “dzīv”, lai tas neizklausītos traki.

Ja kāds var padalīties ar zobārsta kontaktiem, kurš no sirds ir pārliecināts par dzīvsudraba plombu kaitīgumu, es būšu ļoti pateicīgs!

 

 

  • veikt matu minerālanalīzes

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pārbaudīt ķermeņa minerālvielu kompozīciju, būtu veikt matu minerālanalīzi. Kas interesanti šajā sakarā – tas ļaus veikt analīzi ne tikai tīrajam minerālvielu sastāvam, bet to attiecībām vienai pret otru. Piemēram, attiecība starp magniju un cinku var norādīt par hormonālo veselību.

Atklāti sakot, šādi testi netiek novērtēti.

Šāda testa autentiskums nav zinātnisks, tomēr laboratorija, kas nodarbojas ar šo, kopumā savākusi jau vairāk nekā 100 miljonus matu paraugu, kas ir nenormāls daudzums, lai varētu izteikt versijas.

Tas ir kā Vikipēdija – netiek oficiāli atzīta kā info avots, bet ir visprecīzākais, jo ir crowdsourced*.

 

Šis tests veicams, nosūtot matu šķipsnu uz laboratoriju ASV un tas maksā 300 $, t.sk. garšs reports par minerālvielām un, šķiet, 1 h gara skype saruna ar speciālistu, kurš skaidros rezultātus.

  • iegādāties dažus aparātus – hrv monitor, ketonix utml. electro muscular stimulation

ketonix – mēra ketonvielas elpā. Šāds aparāts pie mums nav nopērkams. Latvijā vispār nav nopērkams pat ketonvielu mērītājs kā urīna loksnītes. Taču, ja interesē ketoze vai cikliska ketoze, ir svarīgi izmērīt ketonvielu daudzumu. Par to, kas ir ketoze lasīt var wiki, taču šeit esmu arī minējis par to.

 

hrv jeb heart-rate-variability monitor. Teorētiski varētu izmantot visas sirds mērīšanas ierīces, kas paredzētas skrējējiem. Taču mani interesē kaut kas līdzīgs fitbit. Vēlos pasekot līdzi savam miegam, meditēšanai un arī kā mans ķermenis reaģē uz jebkādiem ārējiem stimuliem.

 

electro-muscle-stimulation – agrāk tikai dažos fizio rehabilitācijas centros šo izmantoja, tagad tas nopērkams tik pat brīvi kā asinsspiediena mērītājs. Ideja tāda, ka muskuļus var trenēt, tiem pievadot elektrības impulsus. Īpaši labi palīdz retāk piepūlētu muskuļu epizodiska trenēšana. Kā arī var paātrināt muskuļu atgūšanos pēc piepūles.

Vēl jāpainteresējas par smadzeņu trenēšanu.

 

Endokrinoloģijas testi jeb hormonālā balansa noskaidrošana. Hormonālais veselības stāvoklis, iespējams, ir viens no viszemāk novērtētajiem veselības garantētājiem. Kad es dzirdu, kaut vai par svara nomešanu kādu runājam par kaloriju skaitīšanu, piemēram, slaveno dietoloģi Lolitu Neimani, tad es nezinu, vai raudāt vai smieties. Pārāk maz šajā sakarā tiek runāts par hormonālo balansu. Par hormoniem runā tikai atsevišķos gadījumos sievietes grūtniecības laikā, vai bodibilderi muskuļu sakarā. Taču šis ir plašs temats un par to, iespējams, man vajadzētu veidot atsevišķu rakstu.

Nav, protams tā, ka es būtu kāds speciālists. Taču tik, cik zinu, šis ir būtiski.

 

Iegādāties/ vai pasūtīt izgatavot stāvgaldu. 

Attēls no www.macworld.com

Attēls no www.macworld.com –  

Daudzi piekritīs par pārlieku lielo sēdēšanu gan strādājot, gan vienkārši neko nedarot. Mūsu ķermenis nav paredzēts konstantai nekustīgai pozai, ja atrodies nomodā. Ķermenis domāts kustēties. Taču tā kā tomēr kaut kas ir arī jādara pie datora, tad stāvgalds būtu veselīgāks. Šur tur pat skolās tiek ieviesti stāvgaldi ar pārsteidzoši labiem rezultātiem.

 

Veikt ģenētiskos testus.

Man ir ārkārtīgi liela interese un vēlme noskaidrot savu ģenētisko tipu. Tas ļaus noskaidrot gan to, kāds metaboliskais tips esmu, fiziskās slodzes un muskuļu veidu. Kādi ir potenciālie iedzimto slimību riski utml.

Te labs resurss, par kuru dzirdēju Ben Greenfield podkāstā ar vienu austrālieti.

Ģenētiskie testi, ko veic šī kompānija http://www.ph360.me/, ir ļoti iespaidīgi.

Kas interesanti, šie dati un testi diezgan labi skaidro, kādēļ ir daži cilvēki, kas tomēr samērā labi var dzīvot un pat performēt, ieturot svaigēdāju vegāna diētu.

Ar šo testu palīdzību iespējams noteikt gan optimālos fiziskos vingrinājumus, gan ēšanas principus, gan pat tik niansēti, kā kognitīvās stiprās puses utml.

 

Šādu testu Latvijā pilnībā varot veikt VC4 . Vismaz aplūkojot google rezultātus. Taču izskatās, ka Latvijā šādi testi tiek vairāk veikti, fokusējoties uz problēmgadījumiem jeb kad cilvēkam ir veselības problēmas. Taču tīri par sava organisma pētīšanu, šķiet, Latvijā neviens īpaši nedomā.

 

Iespējams, ka ir tādi entuziasti, kas vēlas kaut ko sevī testēt, bet es vienkārši par to nezinu.

 

Notestēt sēriju ar food supplement, nootropics un/vai smart drugs.

Cilvēkiem gan Latvijā, gan arī pasaulē ir divējāda attieksme pret uztura bagātinātājiem. Tādēļ vēlos paskaidrot.

 

Pirmkārt, uzskatu, ka vienkārši dzert tabletes ar  kaut kādu sastāvu (vitamīni, minerālvielas utt utjp.) katru dienu nav vajadzīgs. Kā jau reklāmās saka – uztura bagātinātājs neaizvieto pilnvērtīgu uzturu. Pēc būtības, ja cilvēks ir notestējis savu ķermeni, tad diezgan labi zina, kas papildus nepieciešams. Teiksim, Omega 3 ir tipisks uztura bagātinātājs, vai, piemēram, vitamīns D. Taču šie ir klasisikie piemēri. Bez šiem ir vēl citi.

 

Otrkārt, būtiski saprast, no kurienes tas viss nāk. Es pēdējā laikā neesmu lietojis nevienu, taču esmu sekojis līdzi līderiem gan veselības jomā, gan arī atsevišķām kompānijām, kas tos ražo. Es neietu aptiekā Latvijā un nepirktu vienkārši kaut kādu pilulu burciņu.

Treškārt, es koncentrētos uz dabīgo vielu uztura bagātinātājiem. Jau minēju Omega 3 (ko pārsvarā uzņemu caur linsēklu eļļu no VomFass). Bez tā apsveru iespēju lietot kurkumīnu jeb kurkumas ekstraktu.

 

Lūk, pilns saraksts ar lietām, kuras, kā minimums, vēlos patestēt (sarakstā ir gan nūtropiku stila lietas, gan dabīgi produkti, gan klasiski uztura bagātinātāji):

 

 

======

Nobeigumā

Mūsdienās ir divi kritsikākie gadi cilvēka dzīvē, kad cilvēkam ir lielākie riski nomirt. Ir vērts likt aiz auss – pirmais dzīves gads un gads, kad cilvēks aiziet pensijā.

Kā atrast tās lietas, kurās tev būtu talants, kurās atrast dzīves aicinājumu. Atrast lietas, kas dara priecīgus, padodas, un, vēlams, dod gandarījumu un vērtību arī citiem.

 

Kas ir tās lietas?

Lielākoties, tas tik ļoti daudziem nav zināms. Sēžot krēslā pie TV vai birojā, tikai par to domājot, tas pats neatnāk. Ļoti daudziem kopš bērnības un jaunības dienām tā arī vēl nekas nav aizķēries.

Viens no veidiem, kā atrast savu “sirdslietu”, ir sākt ar vienkāršu ideju sarakstu (piemēram, 10 idejas), ko patīk skatīties pa televizoru, kādi sporti, jebkādas aktivitāšu idejas. Un sākt ar kaut vai vienu, kuru ir visvienkāršāk un lētāk (gan laika, gan arī izdevumu ziņā, jo abi šie resursi bieži vien ir noteicošie) realizēt.

 

Sevi noliekot vietās un lietās bieži vien varam manīt, ka viena lieta noved pie citām.

 

===

Par lietām, kas minēts visā šajā rakstiņā, par to būs mūsu jaunais podkāsts, kas tā arī sauksies “Kā nodzīvot līdz 120?”.

 

Šeit, atstājot savu e-pastu, varat jau pieteikties un būtu daļa no mūsu komūnas!

 

 

 

Testi – https://greenfieldfitnesssystems.com/product-category/lab-testing/

 

 

Posted in Uzlabo sevi and tagged , , , .