Jautājumi atbruņo [#42 – no sērijas ĪSI]

jautajumi atbrunoAtturēties no kārdinājuma padalīties ar savām zināšanām un pieredzi nevar praktiski neviens. Pat vislielākais nepraša un muļķītis atradīs veidu un iemeslu, kā nodemonstrēt to, ka ir kaut kas šajā dzīvē un pasaulē. Tādēļ padomu došana, otra pamācīšana un acīs bakstīšana ir visai izplatīta lieta. Teiciens par skabargas ieraudzīšanu cita acī un baļķa neredzēšanu savējā, protams, ir tikai apstiprinājums šim.
Kas, starp citu, arī apliecina tikai un vienīgi to, ka mācīt, mentorēt un visādi citādi radīt vērtību citiem, ir dziļi mūsos ielikta vajadzība. Tikai to jāprot pareizi pasniegt.
Intuitīvi cilvēkam šķiet, ka pamācīt citu, kā it kā pareizāk, labāk  būtu darāms, ir pareizākais un vienīgais sava vieduma un pieredzes demonstrēšanas veids. Taču, kā izrādās, padoma saņēmējam tas nebūt tik ļoti nepatīk. Pat vēl vairāk – tas iedzen aizsargpozīcijās. Cilvēki grib tikt vaļā no pamācīšanas. Bieži vien klausīšanās gudrajos padomiņos pat izraisa riebumu. Tādēļ, ka padomu uzklausīšana it kā mazliet demonstrē paša nezināšanu. Un par stulbo negrib kļūt neviens.
Kā izrādās, jautājumi atbruņo. Tie dod atkāpšanās iespējas. Tie dod drošības sajūtu, ka neesi piespiests pie sienas. Rīcības brīvība.
Izved no aizsargpozīcijām. Pat padoma došana, kas pasniegta kā jautājums, pieļauj dažādas atbildes. Ir taču opcija #1; #2; #3.
Ņemsim kaut kādu neitrālu piemēru.
“Tev vajadzētu ēst veselīgāk!” Kā uztverama šāda pamācīšana, kurā tev otrs pasaka priekšā darāmās lietas. Visas šādas frāzes ar “tev vajadzētu’ pat, ja neiebilsti un tiešām vajadzētu, tik un tā rūgtums un tāds mini aizvainojums paliek. Tā ir kā norāde uz tavām nepilnībām un vājībām. Tas nevar būt ilgtspējīgu attiecību veidošanas pamatā.
“Kā tu domā, ja tu sāktu ēst veselīgāk, tev varbūt uzlabotos pašsajūta?” – šādi formulēts jautājums, zem kura slēpjas tieši tāda pats aicinājums  – ēst veselīgāk – bet nu jau ar krietni vien pozitīvāku attieksmi un rūpju demonstrēšanu. Tādēļ, ka pieļauj dažādus iznākumus. Pat atteikšanos. Taču piekrišana netiktu tulkota kā savu vājību atzīšanu, bet drīzāk kā apņēmības un gribasspēka demonstrēšanu.
Un tas jau ir attiecības veicinoši.
Posted in Īsi rakstiņu sērija and tagged , .