Pateicīgums par sīkām un lielām lietām [#43 – no sērijas ĪSI]

Nesen sastrīdējāmies. Par nieku. Mums kaut kur pazuda sega. Ir visādas versijas. Bet tā ir sega…! Mēs sacepāmies. Kaut kādus niekus par katram savu taisnību runājām. Un tā, protams, katram bija sava. Viss beigu beigās beidzās. Diemžēl ar kaut kādu rūgtumu. Tai vakarā es, šķiet, pat apvainojos un stipri agri aizgāju gulēt. Atdalījos. Nākamajā dienā […]

Jautājumi atbruņo [#42 – no sērijas ĪSI]

Atturēties no kārdinājuma padalīties ar savām zināšanām un pieredzi nevar praktiski neviens. Pat vislielākais nepraša un muļķītis atradīs veidu un iemeslu, kā nodemonstrēt to, ka ir kaut kas šajā dzīvē un pasaulē. Tādēļ padomu došana, otra pamācīšana un acīs bakstīšana ir visai izplatīta lieta. Teiciens par skabargas ieraudzīšanu cita acī un baļķa neredzēšanu savējā, protams, ir […]

Par skriešanu un rakstīšanu [ #41 – no sērijas ĪSI]

Kaut ko novest līdz galam. Pabeigt. Nav viegli. Es pats tik daudz reižu esmu iesācis, pametis, atkal citu ko iesācis un tad atkal nepabeidzis. It kā jau nav slikti pamest, ja tas tev vairs neliekas saistoši. Taču ne pārāk labi ir tad, ja tu pamet tikai tādēļ, ka kaut kas smukāks un saistošāks parādās ceļā. Jo […]

#40 Nevajag sūdzēties. Reāls gadījums no dzīves – no sērijas ĪSI

Neminēšu vārdus un nosaukumus, bet pastāstīšu gadījumu. Bija tā. Kāds liels uzņēmums neizdarīja kaut ko tā, kā gribējās man, vai pat kā būtu bijis jārīkojas, ja šis uzņēmums rīkotos klienta interesēs. Es, protams, biju vīlies. Ne tāpēc, ka uzņēmums nenodemonstrēja “labo toni” un neatbilda modernas klientu orientētas kompānijas līmenim. Bet gan tādēļ, ka nepalīdzēja man. Tāpēc arī biju vīlies. Skaidrs, ka neviens […]

#39 kritizē caur radīšanu – no sērijas ĪSI

Kurš gan nav teicis – man besī, man riebjas, nevaru ciest? Vai nedaudz maigākas versijas – tas nav labi, mani tas neuzrunā utml.? Šķiet, ka ikviens šādi izrādījis savu nepatiku. Arī es. Tomēr tagad strādāju pie noteikuma ieviešanas, kas man vairs neļauj sūdzēties. Es uzskatu, ka sūdzēties ir sūdīgākais, kā tērēt savu laiku. Kas tad īsti ir sūdzēšanās […]

#38 sūdzēties vai nesūdzēties – no sērijas ĪSI

Nesen publicētā rakstiņā, kurā skaisti salīdzināts Latvijas VID un Igaunijas VID, atklājās, ka ir vēl viena lieta, ko igauņi dara labāk  par mums. Briesmīgi, latvieši atkal noluņojušies. Atkal bāleliņi nevar noturēt līmeni. Kaut kā mums neiet. Neiet un viss. Nemākam. Nevaram. Drūmi kļūst. Viss ir slikti, un nekas labāks nespīd. Tā šodien, ļoti iespējams, domā un runā […]

#37 Šķērsot ielu pie sarakanā – no sērijas ĪSI

Vēl tajos laikos, kad bērnu man nebija, jau sāku domāt, kāds varētu būt manu bērnu audzināšanas koncepts. Tad kādam no maniem draugiem piedzima bērns, un es viņam jautāju – kāda būs tava pieeja, audzinot savu atvasi? Atbildi es īsti nesaņēmu. Ja šāds jautājums būtu uzdots man, diezvai arī es būtu spējis atbildēt. Un tomēr – atbildes trūkums nenozīmē, ka atbilde jāpārstāj meklēt. Šis jautājums pasīvi mani nodarbināja […]

#36 – ceļš uz izcilību caur viduvējību – no sērijas ĪSI

Pārliecības trūkums par sevi, par saviem spēkiem un spējām mūs pavada ik uz soļa. Visi citi no malas mums izskatās pārliecināti, taču iekšējās bažas un nedrošība par tik daudzām lietām ir mums visiem. (Lai lejā komentāros piesakās kāds, kurš par visu ir pilnībā pārliecināts.) Šis mazais ievads, lai iezīmētu spēles laukumu. Un lūk, neskatoties uz bailēm, uz nedrošību cilvēki taču sasniedz augstus […]

#35 talants pret darbu – no sērijas ĪSI

Saka, ka jebkurā lietā 20% atkarīgi no talanta un 80%, savukārt, ir ieguldītais darbs. Varbūt ir dzirdēts arī par drusku citu talants/ darbs attiecību. Tomēr šāda uzskata pamatideja – talantam nav tik lielas nozīmes, cik ieguldītajam darbam. Un ka talants spēlē lomu pašā smalkākajā augstajā līmenī. Bet ja nu šādu apgalvojumu iedzīvināt sākuši netalantīgi cilvēki? Kā mierinājumu sev. Kā racionalizēšanu savai darbībai, par spīti […]

#34 atdot piespēli vai iemest golu

Praktiski visi grib gūt vārtus. Žargonā runājot – iemest golu. Nevienam nevar to pārmest, jo vienīgais, kas spēles gaitā maina visu iznākumu, ir gūtie vārti. Izdarītie metieni, noraidījumi, piespēles, visa statistika ir nebūtiska. Beigu beigās skaitīti tiek tikai gūtie vārti, grozi vai punkti. Tādēļ arī ikviens grib būt tas, kurš ietekmē iznākumu. Es arī. Bet esmu ievērojis kādu interesantu niansi. Atklāti sakot, […]