#39 – 5 atradumi: reņģēdāji, kā nebļaut uz bērniem un iemācīties labāk rakstīt [no 22.maija]

1. PASĀKUMS. Reņģēdāju svētki

vf_renges_3 vf_renges_2Dzintris Kolāts jau pirms kāda laika mani un Vom Fass aicināja piedalīties Salacgrīvas rēnģēdāju svētkos. Dzintris bija saorganizējis brīnišķīgus svētkus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan faktiski lielai daļai reģiona iedzīvotāju.
Šo kā atradumu daļēji esmu izvēlējies, lai izteiktu komplimentu Dzintrim par uzņēmību sarūpēt tematiskus svētkus, kuriem apakšā nav pilsētas svētki vai kaut kāda folkloriska gadskārtas atzīmēšana. Iemesls – latvieši ir reņģēdāju tauta, un ja kaut kas var raksturot kādu tautu – tam par godu jātaisa svētki.
Pasākumā tika sarūpētas tikko sazvejotas reņģes, kuras zvejnieki pa taisno no laivas dalīja gan pavāriem, gan vienkāršiem cilvēkiem, kuri bija gatavi izrādīt savu reņģēdāju tieksmi.
Bija i skatuve, i pavāru konkurss, i tirdziņš. Un arī es gatavoju ceptas reņģes mango un kalamansi balzametiķī.

Taču mans labākais mirklis bija, kad es izķidāju  aptuveni spaini reņģu, sēžot kanāla krastā, zālītē uz nogāzes. Tā bija meditatīva nodarbe. Plus, tik daudz Omega 3 taukskābes uzņēmu, ka līdz 120 gadiem nodzīvot būs tikai neliela niansīte.

 

 

2. RĪKI. Par rakstīšanu

John McPhee attēls no Wikipedia

John McPhee attēls no Wikipedia

Rakstīšana man ir izrādījusies kā viena no efektīvākajām metodēm, lai apgūtu jaunas lietas, zināšanas, prasmes. Viena no kurām ir strukturēt domas, spēt tās komunicēt. Par zināšanām – tās atrast, uzņemt, likt lietā, kad vajag. Uzdot jautājumus, neapšaubāmi ir svarīgi.

Kā papildefekts visam līdzi nāk – lai rakstīšanu uztvertu par nodarbi, ar kuru identificēties, ir jāraksta bieži un daudz. Tādēļ tā noteikti disciplinē. Ir jāsāk veidot sistēmas savas produktivitātes celšanai gan kvantitatīvi, gan kvaltatīvi. Vārdu sakot, ir daudz tiešu un netiešu ieguvumu. Un ir tikai loģiski, ka dažādi rīki, gudrības, padomi un metodes no citiem ir vērtīgas. Tādēļ manos aizvadītās nedēļas atradumos uzskaitīšu vairākus resursus, kas var man un jebkuram citam noderēt. Viena būtiska piebilde – no vienas puses angliskie padomi var izrādīties arī vērtīgi latviešu valodā. Un no otras puses, īpaši domājot par dzīvi līdz 120 gadiem, es nākotnē saredzu lielu iespēju, ka daudz rakstīšu angliski. Tādēļ arī meklēju iespējas uzlabot savas prasmes rakstīt angliski:

McPhee par rakstīšanu – šis ir raksts no Tim Ferriss, kurš izmanto katru iespēju izstāstīt, ka viņa viens no mīļākajiem rakstniekiem un mentoriem rakstīšanā ir tieši John McPhee

– Šis ir kādas angļu valodas skolotājas blogs par valodu, par rakstīšanu utml. Šajā lapā ir tik daudz labu resursu, ka aizvadītajā nedēļā es vien varēju pārskriet pāri. Tomēr lapa jau atrodas pie grāmatzīmēm.

– Ne tikai nevietā lietoti vārdi, drīzāk vārdi, kuriem vispār nav vietas. Domāju, ka šie paši vārdiņi attiecas arī uz latviešu valodu. Ja mūsu skolās pieietu mācībām kā quora, tad mums būtu daudz vairāk rakstīt un runāt protošu cilvēku (lai gan es atkal vispārinu no savas ne pārāk labās skolas pieredzes latviešu valodas kontekstā). Te padoms!

– Ne tik daudz rakstīšanas instruments, cik konceptuāls. Kā noskaidrot un attiecīgi veidot rakstiem virsrakstus.

 

 

 

 

 

 

3. SASKARSME. Skatīties acīs. 

Attēls no Amnesty.org

Attēls no Amnesty.org

Es kļuvu emocionāls. Tā man jāsecina pēc aizvadītās nedēļas atradumiem. Kad ieraudzīju Facebook’ā video par acīs skatīšanos, sākumā ar nelielu interesi uzsāku skatīšanos, taču jau 10.-15. sekundē manī sāka skanēt aizkustinājuma stīgas. Līdz beidzot, man liekas, pat nobirdināju kādu asariņu. To saku, lai uzsvērtu emocionālo potenciālu.

Taču pats atradums šķiet svarīgs no kāda cita aspekta. Ko ikdienā pat ne pārāk apzināmies. Cik svarīgi ir skatīties acīs, lai veidotu un uzturētu attiecības ar cilvēkiem. Skatīties acīs nav viegli. Un šķiet, jo mazāk iekšējās brīvības, jo grūtāk. No kā secinu, ka jo vairāk trenēsies skatīties acīs, jo iegūsi lielāku brīvību.

Skaisti un aizkustinoši. Tomēr ne mazāk noderīgi!

4. BĒRNI. Bļaut uz bērnu

Attēls no theorangerhino.com

Attēls no theorangerhino.com

Bērnu audzināšanas sakarā, lai gan drīzāk sevis audzināšanas sakarā. Nebļaut. Lai arī cik tas grūti vai viegli nenāktos. Iekod sev lūpā, vai ieknieb ciskā. Taču nekliedz! Dusmojies, ārdies, taču atstāj to sevī, un izlādē to kā citādi, tomēr nekliedz.

Šāds gadījums no ASV prezidenta Jimmy Carter intervijas. Kāds žurnālists izteicis šaubas par to, ka Jimmy nekad neesot zaudējis savaldīšanos: “Jūs sakāt, ka nekad neesat dusmīgs uz saviem bērniem?!”  Uz ko Kārters atbildējis: “Es neteicu, ka neesmu bijis dusmīgs.  Es teicu, ka neesmu zaudējis savaldīšanos. Un tajā ir atšķirība.”
Esmu gan bijis dusmīgs, gan zaudējis savaldīšanos. Un tūlīt nākamajā momentā to nožēlojis. Un atslēga ir savaldīties pirms tu to nožēlo. Un reizēs, kad tas izdevies, prieks ir neizsakāms.
Tomēr visvairāk mani pārsteidz tas, kā vecāki besās un bļauj uz saviem bērniem par parastām nejaušības kļūdām. Auro tā, it kā nezin kas izdarīts. Taču, kas pats bēdīgākais, par tādām pašām kļūdām, kas notiek ar pašiem, tie protams, atrod iesmeslus, kādēļ tāda kļūda notika.

Bērniem šādi jau samerā agri tiek iepotēts, ka kļūdīties ir bīstami. Kā rezultātā izaug pilnīgi garlaicīgi cilvēki.

5. DZĪVES JĒGA. Ārkārtīgi aizkustinošs stāsts: palīdzēt citiem

meaningVai esi kādreiz domājis par to, ka atrodoties uz nāves gultas jau tagad būtu jāpalūkojas uz aizvadīto dzīvi un jāvērtē, cik tā jēdzīgi dzīvota?
Īpaši pēc Viktor Frankl lasītās grāmatas (tagad retrospektīvi diezgan droši varu teikt, ka atstāja dziļu iespaidu), es par šo domāju daudz. Nu, varbūt ne tā, ka par nāves gultu. Taču par to, vai mana līdz šim veidotā dzīve ir bijusi ar lielu vērtību un nozīmi. Tas, protams, nav atbildams/ nosakāms vairāk nekā tikai sajūtu līmenī. Kaut kādā ziņā varbūt pat nav iespējams, ka kāds jebkad vispār varētu paskatīties atpakaļ un teikt – jā, es visu izdarīju, ko varēju, lai radītu pēc iespējas lielāku vērtību un nozīmi gan sev, gan citiem. Tādēļ nepiepildījuma sajūta ir neizbēgama. Tomēr esmu ievērojis, ka vismaz patreizējo brīdi var sajust patīkamāk, ja apzināti dari kaut ko vērtīgu (kas ir vērtīgs arī, protams, ir stipri subjektīvi).
Ļoti garš ievads, taču bija vajadzīgs paskaidrojums, kādēļ mani stāstiņš par gandrīz anonīmo ārstu, kurš bija palīdzējis ļoti daudziem cilvēkiem, tā aizkustināja.

Un kāda lieta, kuru šai sakarā gribētos īpaši uzsvērt – palūkojamies sev apkārt un mēģinām saskatīt, varbūt arī mūsu tuvumā ir cilvēki, kas klusi, bez afišām un skaļiem saukļiem dara labus darbus, no malas varbūt sīkumiņus, bet, kas citu dzīvēs atstāj milzu efektu. Un, ja tādu nav, vēl jo lielāks iemesls pašiem par tādiem kļūt.

Neiekļuva topā:
http://freebiesbug.com/ – bezmaksas dizaini, rīki utml.
Posted in 5 lietas and tagged , , , , .