#97 – atzīsti, ka tu ‘sūkā’, kas ir laiks un kas ir sliktāk par kļūdīšanos [no 2.jūlija]

1. DEFINĪCIJA. Par laiku.

Mazliet izklaidējoši. Tomēr filozofiski. Temats – kas ir laiks?
Arvien vairāk pieķeru sevi pie intereses par nedaudz filozofiskākām un arī lielo principu noskaidrošanas lietām. Tādēļ ļoti daudz klausos EconTalk podkāstu (par šo jau daudz esmu minējis te un te, un te!). Vēl viens šāds podkāsts ir The Long Now podcast.
Konkrētajā epizodē par “laika ceļošanu”, par to, kā laika izjūtu, laika apziņu utml. ietekmē valoda, kādas idejas rodas no cilvēku iztēles, un tādēļ bieži vien pat zinātnieki savus darbus balsta uz daiļliteratūrā aprakstīto (laiku).
Mani riktīgi aizrāva apzīmējums vai pat tāda kā definīcijai LAIKAM un TELPAI.
Šis citāts pieder Susan Sontag (Sūzena Zontāga – arī Latvijas mērogā samērā zināma rakstniece, filozofe).
Kas ir Susan Sontag kā domātājas meistarības super augstā pakāpe – tā ir precīza formulēšana, nezaudējot humora izjūtu.
Laiks ir tāpēc, lai viss nenotiktu uzreiz… Telpa ir tādēļ, lai tas viss nenotiktu ar tevi.
“Time exists in order that everything doesn’t happen all at once…and space exists so that it doesn’t all happen to you.” /Susan Sontag/
Skaisti!
P.S. Nevaru nepieminēt vēl kādu ļoti skaistu frāzi, kuru dzirdēju festivālā LAMPA, ko diskusijā par valodu minēja Inese Zandere, kas, savukārt, pieder Gintam Dreimanim: “Valoda ir tikai stiga, pa kuru mēs brienam pie Dieviem.”

 

2. PIEEJA. 4 soļi, lai performētu.

Kā jebkurš ceļš uz sasniegumiem, uz to vietu, kurā gribi nonākt, sākas ar secinājumiem par to, kur esi tagad.
Esmu jau vairākkārt minējis arī savu attieksmi pret beginners mind jeb iesācēja prātu kā pieeju. Šis atradums ir praktiski tas pats, tikai spēcīgi noformulēts. Šis varētu būt dzīves plāns. Ikvienam, kurš grib kaut kur tikt. Kā tāda visu kaišu ārstēšanas tablete. Īsa un kodolīga. Ļoti vienkārša. Nezinu, vai tik vienkārši izpildāma..
Tie ir 4 punkti. 4 soļi uz izcilību.
1.solis: atzīsti, ka tu ‘sūkā’.
2. solis: notici, ka tu vari kļūt labāks un ‘nesūkāt’.
3. solis: atrodi kādu, kas nesūkā, kas ir labāks.
4. solis: aizver muti un klausies viņā.

 

3. KĻŪDĪTIES. Worse than being wrong is staying wrong.

Var jau būt, ka tā vien tāda frāze. Taču visai labi noformulēts, kas ir labi, kas slikti.
Īpaši labi redzams bērnu audzināšanā. Es pats samērā bieži esmu pārmetis saviem bērniem, ja viņi kaut ko izdara ne tā. Par izlietu pienu, kaut kur nevietā nomestām drēbēm, par skaļu bļaustīšanos utml.
Pat, ja kāda no šīm lietām kvalificējas kā kļūdīšanās (nu vismaz bērnam attiecībā pret vecāka ekspektācijām), tad fokuss uz to ir drusku greizs. Tā viena iemesla dēļ, ka tajā mirklī pieņemtie lēmumi kā kļūdaini var tikt uztverti tikai pēc fakta. Bērns nezina, ka nesot pārāk pilnu krūzi ar šķidrumu, tas viegli var izlīt. Arī tad, ja tu viņam to pasaki.
Viņš to zina tikai tad, kad pats to ir izdarījis. Tāpēc šīm lietām jāļauj notikt. To, starp citu, es domāju par ikvienu no mums, īpaši attiecībā uz sevi. Bērnu piemēru pieminēju tikai tāpat. Tomēr turpinot ilustrēt ar bērnu palīdzību, svarīgāk būtu pievērst uzmanību, vai bērns turpina darīt vienas un tās pašas kļūdas. Tas ir tas, kur jāsāk iejaukties ar zināmu koučošanas elementu.
Apsēstība ar to, lai bērns (un arī paši) visu labi izdara ar pirmo piegājienu ir ne tikai  nepareiza. Tas faktiski nav iespējams. Būt apsēstam ar kaut ko, kas nav iespējams, ir maigi sakot, ne pārāk vēlams.
Frāze par palikšanu kļūdas režīmā ir tas, uz ko vajadzētu fokusēties vairāk. Tas noņems īstermiņa stresu, kas vienam otram var izvērsties par hronisku stresu visas dienas vai pat dzīves garumā.

 

4. PRIORITĀTES. Stāsts par zilo un sarkano briesmoni.

Ļoti labs stāsts, pasaka no Japāņu folkloras. Ar pavisam vienkāršu morāli.
Mēs tik daudz lietu darām, lai izpatiktu īsti pat nezin kam. Esam iecerējuši paveikt tik daudz lietu, sasniegt tik daudz mērķu un apmierināt ambīcijas, bieži vien atstājot novārtā daudz svarīgāko.
Par daudz strādāt, par daudz rūpēties par it kā svarīgām lietām.
Šai sakarā sarkanā un zilā briesmoņa pasaka ir labs stāsts, kas ļoti īsi un koncentrēti to atspoguļo. Stāsts ir šāds.
Ir zilais un sarkanais briesmonis. Labākie draugi.
Taču tad kādu dienu sarkanais briesmonis sagribēja sadraudzēties ar cilvēkiem no tuvējā ciema.
Sarkanais milzis pietuvojās vietai, kurā spēlējās bērni. Viņš parādījās bērniem un gribēja paspēlēties kopā ar tiem.
Diemžēl bērni, ieraudzīdami briesmīgo sarkano milzi, pamuka kur nu kurais.
Briesmonis ļoti sabēdājās un aizgāja mājās gauži raudādams.
Zilais briesmonis pamanīja, cik draugs ir saskumis un piedāvāja savu palīdzību. Viņš pārādīšoties cilvēkiem pirmais, riktīgi tos sabiedēs, bet sarkanais briesmonis cilvēkus un bērnus izglābs. Tā cilvēki sāks uzticēties briesmonim un visi būs draugi.
Tā arī izdarīja, un notika viss, kā bija teicis zilais briesmonis. Tagad sarkanais briesmonis bija biežs viesis pie cilvēkiem un viņi visi bija laimīgi.
Tikai tad kādu dienu zilais briesmonis sacīja savam draugam, ka nu viņam ir laiks doties prom. Sarkanais briesmonis neizpratnē vaicāja, kādēļ tad tā?
Uz ko zilais briesmonis atbildēja, ka tāds briesmonis nevar draudzēties ar cilvēku draugu. Jo tad cilvēki sapratīs, ka sarkanais briesmonis ir krāpies. Tādēļ zilajam ir jādodas citur…
Lūk, arī stāsta morāle. Sarkanais briesmonis tik ļoti gribēja sev sameklēt jaunu, spilgtu lietiņu, aizmirstot, ka viss, ko viņam vajag, jau viņam bija. Un tiecoties pēc tā cita, viņš to savu sākotnējo dārgumu lēnām un pa druskai bija zaudējis.
==
Iespējams, ka ir vēl citas līdzīgas pasakas, fabulas utml., kas runā par šo pašu. Vēl viens stāsts, kas man nak prātā, ir par Volstrītas finansistu, kas satiek zem palmas gulošu meksikāņu zvejnieku. Te ir viss stāsts!

5. 1-MINŪTES-TRIKS. F11 – full screen

Ai, cik kārdinoši atvērt datorā citu logu. Cik prāts ir jocīgs. Tas visu laiku grib kādu stimulu, kādu mentālu jaunumu. Tas sagarlaikojas pārāk ātri. Tādēļ arī mēs visu laiku esam nemitīgā kārdinājumā apmierināt savu ziņkāri.
Atvērt jaunu logu, stundu vēlāk saprast, ka tas nebija tas, ko meklēji, ir pārāk izplatīta problēma.
Tādēļ es domāju, ka cilvēki darba vietās reāli strādā labi ja pusi no visa darba laika. Otru pusi viņi pavada neapzinātās “prāta apkārtklīšanās”.
Ir aptuveni zināms (jautājums, vai uzticies vai neuzticies dažādiem lauka pētījumiem), ka cilvēkam nepieciešamas vidēji 20 minūtes, lai nonāktu jaunās nodarbošanās pilnīgā fokusā. Turpretī stimuli redzes laukā  parādās  vidēji ik pēc 11 minūtēm. Tādēļ ir absolūti esenciāli  atrast veidus un metodes, kā šo pārvarēt. Pretējā gadījumā līdz fokusam var nenonākt vispār.
Šis datora triks/ haks ir pat tikai 1-sekundes-triks!!!
Piespied F11 un logs, kurā tu esi, parādīsies pa visu ekrānu. Sevišķi darbam ar interneta pārlūkiem iegūsi daudz mazāk uzmanības novēršanas stimulu.
Lūdzu! Nav par ko!
Posted in 5 lietas and tagged , , , , .