#94 – 5 atradumi: mīti par elpošanu, paipalu olas un filozofisks jautājums [no 11.jūnija]

1. ELPOŠANA. Par elpošanu

Droši vien labākais podkāsts, kurā uzzināt par veselību, par kurām parasti nekur nedzird – ir Ben Greenfield Fitness podkāsts.
Tajā esmu uzzinājis par to, kā sirds nav pumpis, pagājušajā reizē par oglekļa bāzes molekulu, kuras iztrūkums mūsu ķermeņos lielākoties vainojams visādās autoimūnās saslimšanās utml, par vēža kontroversiju. Nemaz nerunājot par sīkiem trikiem un niansītēm.
Šoreiz runa ir par elpošanu.
Ben Greenfield nointervēja vienu elpošanas speciālistu Patrick Mckeown. Grāmatu “Oxigen advantage”, “Close Your Mouth”, “Anxiety Free: Stop Worrying and Quieten Your Mind”, “Asthma Free Naturally”, “Always Breathe Correctly”.
Patrick strādā ar profesionālajiem sportistiem un visādi citādi konsultē par elpošanu.
Visas intervijas garumā vērtīga bija ļoti daudz. Taču uzskaitīšu vien dažus faktus, kas man likās sevišķi interesanti. Kā arī daudzas atziņas ir pilnīgi noteikti kontroversālas.

 

Sāksim ar to, ka cilvēks var elpot par daudz. Piemēram, ievelkot dziļu elpu ar muti, atelpojot it kā, kad briesmas būtu garām. Izrādās gaiss tiek ievilkts vairāk, taču tas nebūt nenozīmē, ka organisms uzņem vairāk skābekļa. Gluži pretēji. Ķermenī palielinās oglekļa dioksīda (jeb kā tautā mēdz saukt – ogļskābā gāze) klātesamība. Elpojot vairāk un dziļāk, sarkanie asinsķermenīši asinīs sāk izlaist arvien mazāku skābekļa daudzumu. Dziļi un smagi elpojot līdz smadzenēm var nonākt par 25-50% mazāk skābekļa. Pamēģini, ja ievilksi pēc kārtas vairākas dziļas elpas (5-10 reizes), tev sāks reibt galva. Interesanti, ka tas notiks nevis tādēļ, ka pārāk daudz skābekļa nonāks ķeremņi/ smadzenēs, bet tādēļ, ka pārāk maz. Un pārāk daudz oglekļa dioksīds.

 

Nākamais fakts. Gandrīz vai turpinot iepriekšējo. Tie, kam darbā vai kā citādi ir daudz jāuzstājas publikas priekšā, skolotāji utml. Jūs zināt, ka pēc lekcijas/uzstāšanās parasti beigās ir tāds nogurums un iztukšojums. Kā izrādās, tas nav tādēļ, kā mums gribētos domāt, ka esam padalījušies ar savu sirdi un dvēseli uzstājoties, un atdevuši visu sevi auditorijai. Vai dēļ mentālās slodzes. (lai gan tas droši vien drusku ietekmē). Tas ir tādēļ, ka, uzstājoties un daudz runājot, elpošana intensīvi notiek caur muti. Kas nozīmē, ka smadzenes visu to runāšanas laiku saņem pārāk maz skābekļa. No turienes arī nogurums.

 

Turpinot par faktiem. Ir jāelpo caur degunu. Šķiet visi jau to zina. Tomēr man likās interesanti, ka caur degunu elpojot vens ieguvums, par kuru man nebija skaidrs. Degunā gaiss tiek sterilizēts. Pilsētniekiem sevišķi – elpojam caur degunu.
Starp citu, ļoti liela problēma ir ar šo. Cilvēki, sevišķi bērni arvien mazāk elpo caur deguniem. Tas notiek nevis tādēļ, ka mēs dzīvojam kaut kādā tehnoloģiju un datoru laikmetā. Tas notiek tāpēc, ka dēļ sliktā ēdiena, gaisa kvalitātes utml. ļoti daudziem cilvēkiem dēļ mini alerģijām vai imunitātes dēļ pārāk bieži ir ciet deguni. Ja elpošana caur degunu ir hroniski agrūtināta, tad cilvēks diezgan veiksmīgi iegūst jaunu paradumu – elpot caur degunu.

 

Noslēdzot šo tematu, par metabolismu un elpošanu. Īstermiņā dziļa elpošana rada sārmainu vidi. Tādēļ varētu būt, ka tādēļ cilvēkiem ļoti kārojas uzturs, kas stimulē skābu vidi. Kā Ben un Patrick intervijā runā, tad šī ir drusku vistas un olas problēma. Kas ko izraisa pirmais. Vai tādēļ, ka cilvēks aizraujas ar ēdienu, kas padara skābu, tad elpo dziļi un daudz, kas padara sārmainu? Vai otrādi?
Neviens to nezina. Taču Patrick Mckeown noteikti zina, ka iemācot pareizi elpot, daudziem izmainās un uzlabojas vielmaiņa. Sevišķi cilvēkiem ar lieko svaru un citām metabolisma saslimšanām sākas atlabšanas process.

 

Intervijā vēl par daudz ko interesantu.

 

Latvijā, šķiet cilvēks, kas daudz runā par elpošanu un iet dziļumā ar šo, ir Māris Žunda, no Rūdīšanās skolas. Iesaku!

 

 

2. IETEIKUMS. Ja nevari tikt uz augšu, tiec laukā (If you can’t get up, get out).

Ļoti vienkārši izklausās. Skaidrs, ka nav viegli. Tomēr ir vērts piefiksēt vienkāršas lietas.

 

Tā man iekrita ausīs pavisam īss teikums. Kas varētu būt samērā grūti īstenojams.
Doma tāda. Ir fiksētais prāta stāvoklis un ir izaugsmes prāta stāvoklis. Fiksētais saka, ka nekas nav ieteikmējams. Un ja kādam ir slikti, tad ārējie apstākļi ir vainīgi. Tad cilvēks sagaida, ka viņa stāvokli uzlabos citi no malas. Valsts, skola, poliklīnika. Citi. Taču, ja tas tā nenotiek, tad viņi visi ir vainīgi.
Izaugsmes prāta stāvoklis ir tad, ja uzskata, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Neviens cita vietā neko nedarīs. Un ja darīs, tad tikai pienākuma nevis pārliecības dēļ.

 

Esmu ievērojis, ka ir ļoti daudz tādu cilvēku, kas nevēlas būt tai fiksētajā stāvoklī, taču pilnīgu apņēmību par izaugsmi nav gatavi izpaust. Tā teikt – kaut kur iestrēguši starp vienu un otru stāvokli.

Mana versija, kādēļ tas tā ir – tiem cilvēkiem nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt.

Ar ko sākt?

 

Te tieši vietā ir frāze – ja nevari tikt uz augšu (izaugsme), tad tiec laukā (pamaini jebko)!
Katram tas varētu būt kaut kas cits. Kādam vienkārši jāsāk apmeklēt sporta nodrabības, kādam ir vienkārši jāpiezvana vienam bijušajam klases biedram, kurš ir ticis tur, kur vēlies būt pats.

 

Vari pieteikties pie manis uz Masterminds grupām. Vienkārši sākt darīt drusku kaut ko citu nekā līdz šim. Un tad jau viena lieta noved pie nākamās.

 

3. ĒDIENS. Olalā paipalu olas.

No Kalnciema tirdziņa, kur mūsu vomFASS stendiņam pretim nu jau vairākas reizes parādījies Olalā paipalu olu stendiņš. Saimnieks uz iesma cep 5 olas, aplaista ar lazdu riekstu eļļu un pasniedz kā uzkodu. Nenormāli garšīgi.

 

Esmu jau daudzkārt minējis, ka olas vispār ir superfoods kategorijā. Tajās ir visi labie tauki, tai skaitā omega 3. Es katru dienu no rīta apēdu pa 1-2 olām ar visu čaumalu – jēlas. UZtveru to kā uztura bagātinātāju. Sevišķi svarīgi izrādās ir dabūt olas baltumu jēlu. Tas ir gltationa dēļ. Viens no labākajiem un svarīgākajiem antioksidantiem. Starp citu, glutations ir ļoti vajadzīgs, lai izvairītos no paģirām. Tādēļ uz pohām – jēlas bioloģiskās olas, uz priekšu!

 

Intereses pēc varat palasīt, ko uz šādu lietu plašā diskusijā saka mūsu slavenākā uzturniece Ksenija. Par kuru, starp citu, man ir viens no visu laiku lasītākajiem rakstiem.
 

 

4. FILOZOFIJA. Par tirgiem, kas paši regulējas.

Riskēšu rakstīt par lietām, kurām saprotu maz. Jo dziļākajā būtībā tajā arī ir visa tā doma – rakstīt par to, par ko nesaprotu. Cerībā, ka tādā veidā sapratīšu ko vairāk.
Pēc ļoti aizraujošas sarunas no pēdējā laikā mīļākajiem podkāstiem kļuvušā EconTalk. Šis temats man liekas fascinējošs. Par Ādama Smita ekonomikas neredzamo roku.
Par to, kā viss notiek. Pats no sevis. Par to, ka viss ir, bez kaut kādas centrālās plānošanas, bez apzināti koordinētām darbībām, kaut kādi neredzamie spēki (izklausās kā no zvaigžņu kariem) padara visu par iespējamu.
Ne tā, ka pats no sevis. Tie ir konkrēti cilvēki, kas izdara kaut kādas konkrētas darbības. Taču lielā bilde kaut kādā ziņā zīmējas pati.

 

Sarunā podkāstā Russ Roberts min piemēru ar maiznieku. Ka tas katru rītu cep maizi, pirms tam viņš pasūta miltus un pārējās sastāvdaļas. Un tā dara katrs maiznieks. Taču nav neviena, kas centrāli izplānotu, cik daudz miltu vajag visai pilsētai vai visai valstij. Kaut kā viss tas notiek pats. Visā pasaulē tas notiek pats. Politikā, mikro un makroekonomiskajā līmenī. Nav neviens, kas sēdētu un domātu naftas vai gāzes cenas. Katrs individuāli iesaistās procesos, bet neviens individuāli tos neietekmē. Tā ir tā “invisible hand”. Vai arī kā tas tiek saukts arī par emergent order.

 

Tieši tagad, rakstot par šo un pētot drusku vairāk Russ Roberts, noklausījos vēlreiz viņa paša sarakstīto poēmu “It’s a wonderful loaf“, kurai veltīta atsevišķa web lapa. Ļoti laba poēma un spilgti atspoguļo šo neredzamās rokas fenomenu.
Ir vērts noklausīties visu!
 
 

 

5. RĪKS. Fidget spinner [online]

Ja tev bērns čīkst, lai tu viņam nopērc fidget spinner, bet tu to darīt negribi, varbūt šis var palīdzēt vismaz īsu brīdi aizbāzt muti.
Interesants fenomens. Neviens nezina, kā tāds var piepeši kļūt par tik izplatītu. Tāpat kā nesen tas bija ar Pokemon Go spēli.

 

Jā ir zināms, ka rīks labi noder ar autisma sidromu sirgstošajiem bērniem.
Posted in 5 lietas and tagged , , .