#86 – 5 atradumi: dzeramā soda, vēzis ir darbības vārds un komforts nav laime [no 16.aprīļa]

1. BĒRNU AUDZINĀŠANA. Kā neiejaukties bērnu strīdos un tkt vaļā no sūdzēšanās.

Noklausies šo!

2. 1-MINŪTES-TRIKS. Dzeramā soda

Pagājušo reizi solīju vēl kādu triku sava snieguma uzlabošanai sportā.
Hack jeb triks ir pavisam elemntārs un tas strādā. Es pilnīgi noteikti jūtu tā efektu. Proti, tā ir dzeramā soda jeb  nātrija bikarbonāts. Tik pat kaitīga jeb nekaitīga, cik parastā pārtikas sāls. Latviešu valodā ir dzeramā soda, angliski tipiski lietotais nosaukums ir ‘baking soda’.
Atbilstoši pētījumiem deva, kas būtu jālieto, ir 0,3 g uz katru ķermeņa svara kilogramu. Esmu 70 kg smags, tātad man tas būtu ~21 grams. Lietot 2 stundas pirms treniņa.
Kāds efekts?
Pie fiziskām slodzēm muskuļos, asinīs sāk pieaugt skābes līmenis. Respektīvi, pienskābes līmenis sāk pieaugt atkarībā no slodzes. Tā ir tā muskuļu dedzināšanas sajūta, kas pie pārmērīgas sprintošanas, piemēram, skrienot, liek sajust burtiski sāpes. Tad arī parasti ir vēlme apstāties. Tas ir tas brīdis, kad parasti tu sev vai komandas biedriem saki: es vairāk nevaru.
Tad nu lūk, populārzinātniski runājot, šīs skābās vides padarīšana par pēc iespējas sārmaināku, būtu risinājums lielākai izturībai. Un tā kā ir zināms, ka dzeramā soda veicina sārmaino vidi, tad tieši šis alkalizējošais efekts palīdz.
Atbilstoši daudziem pētījumiem, rezultāti, tas ir, izturība var palielināties līdz pat 25%.
Līdzīgs (varbūt ne tik izteikts) efekts ir arī manis lietotajam nedzidrinātajam ābolu etiķim. Tādēļ es šos abus lietoju pat kombinācijā.
Vairs neatceros, kur lasīju, taču skaidri atceros, ka minēta bija arī dzeramās sodas labvēlīgā ietekme uz kuņģa baktērijām, kas savukārt ir papildstimuls fiziskai performancei. Tādēļ dzeramā soda ir par maz novērtēts biohacking rīks. Es to lietoju daudz! Un rezultāti ir izcili.
Maza piebilde – šis nav gadījums, kad vairāk ir labāk. Necentieties lietot vairāk par 0,3g uz kg. Dabūsiet caureju. Tieši šī iemesla dēļ to vēlams  lietot kopā ar kādu banānu utml., kas palīdzēs izvairīties no pēkšņas vajadzības apmeklēt WC.

 

3. KOMFORTA ZONA. No podkāsta intervijas ar JP Sears happiness = comfort???

Šis nav nekāds jaunums. Lai gan atradums tādēļ, ka aizvadītajā nedēļā klausījos podkāsta interviju ar visiem ļoti labi zināmo JP Sears. Ja arī vārds nav atpazīstams, tad ir zināms, ka tas ir čalis no YouTube video, kurš drusku izsmej garīgumu, visādas modes diētas un visādu citādu guru gudrības. Piemēram, par glutēnu šis video!
Taču atradums nav par pašu JP Sears. Kurš pats par sevi ir interesants čalis. Mani uzrunāja tas, kā un cik vienkārši viņš aprakstīja laimi un kā vairums cilvēku pārprot to.
Diemžēl esmu spiests atzīt, ka atbilstoši maniem novērojumiem, tam varu tiešām piekrist.
Kad cilvēks iedomājas, kas ir laime, kad to sāk aprakstīt, tad bieži vien izrādas, ka tas ir kaut kāds siltums, mīkstums, kaut kāda gandrīz vai nekā nedarīšana pasaulē, kurā ir silti, ir daudz garšīga ēdiena. Tajā nav stresa, nav rūpju, nav nekādu grūtību. Citiem vārdiem sakot – komforta zona.
Un tagad palūkojamies uz kaut vienu cilvēku, kurš dzīvo tādā pufīgā, smukā dzīvē. Vai pazīstat kādu, kurš dzīvo tādā vidē un jūtas laimīgs? Vai vismaz izskatās laimīgs?
Tajā vietā, kur ir ērti un nav nekā grūta – tur laimes nav. Jo kas tad ir laime? Tā ir tā viena sekundes simtdaļa vai varbūt pat 10 sekundes. Pēc tikko kā izdarīta laba darba, pēc kaut kādu grūtību pārvarēšanas. Tā ir sajūta, kad esi kāpis kalnā, galotnē esot, vari apēst līdzi paņemto desu vai šokolādes gabaliņu. Kalna galotnē nonākot ar helikopteru nekad nebūs tikt pat forši, kā tur nonākt ar kājām.
Tādēļ kļūdainā laimes un komforta jaukšana var vienīgi izdarīt lāča pakalpojumu.

 

4. RĪKS. Apskatīties kā tava vai kāda cita veblapa izskatījās kaut kad pagātnē. Way back machine

Šobrīd kādam mana biznesa projektiņam veidoju mājas lapu. Esmu fans pieejai, ka iesākumā nodarbojas ar kopēšanu. Uzskatu, ka ir jākopē un jāatdarina uz nebēdu. Tik ilgi, kamēr vien esi atradis savu izskatu, savu balsi, savu unikālo pieeju. Tādēļ sākumā der neizgudrot divrteni no jauna, bet gan mēģināt izmantot kādas sevi jau pierādījušas metodes.
Es zināju, kura produkta marketinga pieeju gribētu kopēt, nolēmu, ka vēlos pēc viņu līdzības veidot arī mājas lapu. Šobrīd šis zīmols ir stipri ticis uz priekšu. Tādēļ man vajadzēja kopēt viņu sākumu. Kas bija, šķiet, 2014. gadā. Viņu veblapa jau sen kā mainījusies. Taču, paldies dievam, ir tādi rīki, kas ļauj apskatīties, kā veb lapa izskatījās jebkad pagātnē.
Šoreiz man šis rīks noderēja ļoti praktiski. Taču pielietot var arī, lai pasmietos gan par sevi, gan par kādu citu. Aplūkojot gadu desmitiem vecas mājas lapas.

 

5. PIEEJA. Sevis ārstējošs stāvoklis vai sevis ‘vēžojošs’ stāvoklis – Cancering vs healing.

Reiz jau atradumos, šķiet, minēju grāmatu “Tripping over the truth“, kas pilnīgi pretēji izplatītajai konvencionālajai pieejai par vēzi (kas saka, ka vēzis ir ģenētiska slimība), uzskata, ka vēzis ir metabolisma slimība.
Šoreiz noklausījos fascinējošo interviju ar Eric Remensperger, kurš par spīti superveselīgajam dzīvesveidam, tomēr bija saslimis ar prostatas audzēju.
Intervijā viņš dalās ar to, kā no teju jau neārstējamas situācijas tomēr pats izārstējies. Godīgi sakot, zinot visu šo info man nav ne mazāko baiļu jelkad saslimt ar šo slimību. Tādēļ, ka zinu pieejas. Taču kas svarīgi, zinot pieejas, visticamāk nav iespējams saslimt. Tas dod nenormāli lielu konfidenci.
Taču pats atradums jeb dimanta gabals visā intervijā ir viena vienīgā atziņa. Kā Eric Remensperger saka – vēzis nav lietvārds, tas ir darbības vārds. Viņš nodala organisma divus stāvokļus. Šī duālā daba ir šāda: mūsu organisms ir vai nu sevis ārstējošā (1.) stāvoklī, vai sevi ‘vēžojošā’ (2.) stāvoklī.
Ir taču zināms, ka vēža šūnas ir visapkārt veselajām šūnām. Tā kā organisms nemitīgi to tik vien dara, kā cenšas nodrošināt sevī veselību, neļaujot nekam stāties ceļā. Piemēram, visu laiku izvadot no ārējās vides uzņemtos toksīnus. To dara āda, nieres, aknas utt., utjp. Un arī neļaujot vēža šūnām neko īpašu iesākt. Tas būtu tas sevi ārstējošais stāvoklis.
Turpretim tas otrs stāvoklis būtu, kad organisms ir vēžojošā stāvoklī. Kad nezin’ (īstenībā jau drusku zinām gan) kādu iemeslu dēļ organisms nevar sevi ārstēt.
Vislabākā lieta šajā visā ir tā – ka, ja kāds, nedod Dievs, uzzina, ka tomēr ir slims ar vēzi, tad jāsaprot, ka tas nav kaut kāds nolemtības stāvoklis. Ir vienkārši jāatpazīst, kas stāv ceļā tam, lai organisms būtu pirmajā – sevi ārstējošajā stāvoklī. Tas arī viss!
Posted in 5 lietas and tagged , , , , .