#84 – 5 atradumi: tu nezini, ko nezini, vēža ārstēšanas vadlīnijas un stipro skrējiens [no 2.aprīļa]

1. PRINCIPS. Tu nezini, ko tu nezini.

Louis CK

Vairs neatceros, kādēļ šo ierakstīju piezīmēs pie atradumiem.

Šķiet, klausoties Nassim Taleb “Fooled by Randomness”, dzirdēju to pieminam. Piefiksēju, taču piemirsu kontekstu. Lai gan jāsaka, ka šis koncepts sen bija manā radarā.
Tādēļ tagad par to.
Kā zināms, jebkuras problēmas risināšana sākas ar fakta konstatēšanu jeb problēmas esamības atzīšanu. Status Quo bias ir visur esošs un jebkurš ir apdraudēts. Kas tas ir?
Lielākajai daļai piemīt netikums nemitīgi meklēt attaisnojumus un apstiprinājumus visam tam, ko jau līdz šim zini. Tieši šī iemesla dēļ nenotiek parāk straujas viedokļu un uzskatu maiņas pat tad, ja ir pieejams daudz jaunu liecību par jauno. Kaut vai tā pati sirds/asinsvadu saslimšanas ciešā cēloņsakarība ar holesterīnu. Pa kaktiem ārsti šur tur atzīst, ka tas viss ir garām, taču nospiedošā vairumā joprojām valdošais uzskats ir nemainīgs jau vairākus gadu desmitus.
Nākamās rindas faktiski es saku priekšā un atgādinu sev:
tātad pirmais solis – atzīstu, ka neko lāgā nezinu. Šeit ieslēdzas jau agrāk manis minētais iesācēja prāts. Tas ir, visam ķeries klāt kā mazs bērns, nekautrējoties, ka kaut ko nezini. Mani šobrīd gandrīz trīsgadīgā meita burtiski bombardē ar jautājumiem “KĀPĒC?”.
(Pie viena ielieku saiti uz nu jau slaveno Louis CK numuru par ‘kāpēc’: “Aizver muti un ēd savus kartupeļus!”)
Otrais solis – kad ar iesācēja prātu sāc sevī akumulēt un ģenerēt jaunas zināšanas, neiekāpt pirmajā slazdā, kad sāc uzskatīt, ka tagad tev ir atvērušās acis. Ka tagad tu zini daudz ko ārpus Status Quo. Pat, ja tas tā ir, tad neaizrauties ar “jūs neko nesaprotat, atveriet taču beidzot acis”.
Trešais solis – gan saistīts, gan kaut kādā ziņā arī nesaistīts ar pirmajiem divim. Proti, jebkuri tavi pieņemtie lēmumi tagad var izrādīties kļūdaini retrospektīvi. Atskatoties atpakaļ tu secini – jā, tā bija kļūda. Taču brīdī, kad lēmumu pieņēmi, tu nebiji gaišreģis. Tādēļ arī kļūdījies. To atceries, kad pieņem jaunus lēmumus, kad izvēlies, ko darīt un ko nē. Tādēļ kļūdas ir kļūdas tikai nākotnē par pagātni.
Taču no otras puses, tu pārāk daudz laika pavadi grozoties ap ierastajām lietām. Citiem vārdiem sakot – vidē, kurā tu diezgan skaidri zini, ko tu nezini. Tas ir kā ar grāmatu. Tu zini, ka no 200 lpp. esi izlasījis teiksim 85 lpp. Tu skaidri zini, ka šajā grāmatā ir vēl 115 lpp. Viss pa drošo, ja turpināsi darīt, ko dari, tiksi līdz 200. lappusei.
Nevaru pienācīgi spēcīgi izteikt, cik svarīgi ir iet un darīt viskaut ko dažādu. Tikai tā var pārliecināties par to, ko tu nezini.
Ja tu zini, ka gribi kaut ko vairāk dzīvē un ikdienā nekā tas ir šobrīd, tad tas ir samērā tipiski.
Esmu runājis ar daudziem, īpaši vecumā sākot no 35 gadiem – grib kaut ko, bet nezina ko. Lūk, klasisks ‘nezina, ko nezina’. Starp citu, nekāds brīnums nenotiks. Šie cilvēki neko arī neuzzinās. Ja vien nepamēģinās. Šim nav nekā svarīgāka, kā sākt darīt kaut ko, ko jau zina.

 

2. (ne)VĒRTĪGI. Vēža ārstēšanas vadlīnijas.

Neesmu ārsts. Neesmu nekas. Vēža kontekstā droši vien man kredibilitātes nav nekādas.
Kaut kad agrāk (šeit) rakstīju par mārketinga pieeju no Jay Abraham, kas saucas “The marketing of preeminence”. Pamatideja – tavs absolūts pienākums, pat vēl vairāk, tu dari pāri saviem klientiem, ja nesniedz viņiem savu pakalpojumu vai preci, ja tā ir labākā pieejamā, kāda ir.
Ja man (trīs reiz pieklauvēju pie koka) tiktu diagnosticēts vēzis, tad es negribētu paļauties uz šīm vadlīnijām. Kas ar šo nav ok?
Sākšu ar sīkumiem un noslēgšu ar būtisko.
a. Kādam jābūt materiāla kvalitātes standartam, lai ieliktu bukletā bildes ar visu ‘shutterstock’ uzrakstu?
b. To finansē Roche. Lielais farmācijas milzis.
c. Ēst gatavošanas padomi:
  • Pievienojiet mazāk cukura, nekā norādīts receptē, beigās nedaudz pārkaisiet ar pūdercukuru. – Kā jums šis patīk?
  • Lietojiet mazāk tauku, nekā norādīts receptē. Pat nav norādīts, par kādiem taukiem ir runa…
  • Aizvietojiet daļu no paredzētajām olām ar olas baltumu.
  • Sen zināmais mīts par olas dzeltenuma kaitīgumu. Droši vien dēļ holesterīna…
  • Konditorejas izstrādājumiem lietojiet pilngraudu un auzu miltus. Milti, tas tiešām ir pats veselīgākais!!
  • Lietojiet pannas ar pretpiedeguma īpašībām un cepamo papīru.
Un ieēdam drusku teflonu. Tas palīdzēs tikt vaļā no vēža.
d. Par ķermeņa svaru ir megaspēcīgs ieteikums:  “Saglabājiet normālu ķermeņa svaru (ĶMI 18,524,9 kg/m2). Ja Jums ir liekais svars vai aptaukošanās, tad samaziniet savu svaru, tikai sekojiet, lai svars nebūtu pazemināts.” Šādi pateikt ir tas pats, kas –
d. Kaloriju samazināšana:  “Ierobežojiet uzturā ēdienus, kas satur ļoti daudz kilokaloriju“.
e. Sarkanās gaļas kaitīgums. “Ir pierādījumi, ka sarkanā gaļa uzturā veicina zarnu vēža (kolorektālā vēža) attīstību.”
Reiz vienā ievadlekcijā par pētījumiem (Komunikācijas zinātņu fakultātē) kāds fizikas profesors sacīja, ka ļoti jāuzmanās no izteikumiem – “ir pierādīts”, “ir pierādījumi” utml.
Visticamāk pētījums, uz kuru bukleta autori atsaucas (par to nevar būt drošs neviens), ir šis pats, simtiem vai pat tūkstošiem reižu apgāztais.
Vispār šajā sakarā ir interesanti, cik bieži korelācija tiek jaukta ar cēloņsakarību. Pašos n-tajos pētījumos un pat PVO paši saka, ka atrasta ir saikne. Bet tas pilnīgi neko nenozīmē.
f. Samazināt sāls patēriņu. Varētu varbūt piekrist, ka rūpnieciskā sāls dēļ smago metālu klātesamības (konkrēti alumīnija) nav ieteicama. Taču autori saka, ka viņiem “Zināms, ka sāls un sālī konservēti produkti bojā kuņģa gļotādu un palielina kuņģa vēža risku.”
No kurienes tas ir zināms? Ir samērā daudz liecību, ka sāls patēriņš nav saistīts nedz ar paaugstinātu asinsspiedienu, asinsvadu apkaļķošanos un ko tik vēl visu ne.
SPRIEDUMS: tāpat kā buklets ar diabēta asociācijas izstrādātajām vadlīnijām, šis ir bulšits. Lai Dievs stāv klāt tiem, kas uz šī pamata mēģina ārstēties! Te lejupielādēt bukletu.

 

3. TEĀTRIS. Nacionālais teātris, izrāde “Zēns”

Attēls no teatris.lv

2 lietas. Pirmā. Izrāde ievilka. Askētisms skatuves dekorācijās. Ne pārāk uzbāzīgais noformējums, arī tērpi.

Izrāde par to, kā cilvēki dzīvo. Par to, kā cilvēkiem vienmēr interesē, kā dzīvo citi.
Taču izrāde bija arī par to, kā ne tikai lasīt par citu cilvēku dzīvi, bet arī kā to novērot, pierakstīt. Jā, tieši pierakstīšanas (un rakstīšanas vispār) aspekts man likās interesants.
Esmu taču drusku, drusku rakstnieks. Pat drusku, drusku nopelnu ar to naudu. Tādēļ izrādē izskanejušie praktiskie padomi bija vērtīgi. Jau zināmas lietas, bet atgādinājums no teātra skatuves likās iespaidīgi!
Otra lieta. Blakus skatītājos apsēdās dāma, kura vēlāk pārtraukumā pienāca klāt pie kafijas galdiņa ar teātrim tik piestāvošo balzama glāzīti. Dāmas pirmie vārdi bija tāda kā neliela sūdzēšanās. Agrāk esot bijusi iespēja dabūt nedaudz mazāku glāzīti. 50 grami esot drusku par daudz.
 Izvērst sarunu par balzamu vien bija grūti, tādēļ pajautāju viņai, kā patīk izrāde. Maisam gals bija vaļā.
Kundze izrādījās īsta teātra fane. Tieši fane rokgrupu fanu līdzībās. Ne tā, kā kundzītes, kas staigā pa kultūras pasākumiem un cenšas baudīt inteliģentu kultūras dzīvi. Šī sieviete bija tieši lielo personību teātra fane. Esot bijusi uz Nikolas Kidmenas izrādi, Džūda Lovs, Cumberbatch u.c. Vārdu sakot, viņa ne vien ejot teju uz katru izrādi Latvijā, bet regulāri braucot arī uz Londonu. Par Krieviju nemaz nerunājot. Tur viņai tuvāk, jo angliski viņa nemaz tik labi neprotot. Kad Londonā bijusi uz Hamletu, tad pirms tam studējusi latviešu versiju, lai varētu sekot līdzi darbībai uz skatuves.
Naudas neesot viņai daudz. Nekāda veiksmīgā biznesmene neesot, tādēļ regulāri pērkot pēdējās minūtes biļetes vai papildvietas. Anglijā piedalās kaut kādās loterijās, kas ļauj iegādāties vietu garā teātra rindā utml. Kosmoss. Dāma man pavēra aizkaru uz pasauli, par kādu man nebija ne jausmas. Fascinējoši! Īpaši tas, ka kundzīte būdama dārgas izklaide fane, nebūdama sevišķi turīga, tomēr atrod iespēju darīt to, ko vēlas.

 

4. IZAICINĀJUMS. Stipro skējiens

Attēls no stiproskrejiens.lv

Neskriešu maratonu.

Ne šogad.
Vispār, man tā garo gabalu skriešana ne pārāk.
Nav arī baigi veselīgi.. Ja nevaru uztaisīt kaut kādu rekordu, tad neredzu azartu. Nezinu, vai tas labi vai slikti. Taču neskriešu. Vismaz Rīgas maratonu. Varbūt, ja uznāks luste, tad satrenēšos kādam citam LV maratonam. Mans mērķis būtu ieskriet 3 stundās. Citādi mani tas neinteresē.
Tas, kas mani ieintriģējis  – ir kāda cita lieta. Tas ir “Stipro skrējiens”. Tas, kas pasaulē ir “Toughest Mudder” vai “Spartan race“. Var jau būt, ka esmu ieintriģējies par citu jaunu modes lietu. Taču kaut kā jūtu, ka tajā iekšā ir kas vairāk.
Šī doma man ienāca prātā, kad noklausījos Ben Greenfield podkāsta sarunu ar jaunas dokumentālās filmas “Rise Of The Sufferfests” (latviski tas būtu “Ciešanu svētku dzimšana”) veidotāju/ režisoru Scott Keneally.
Jānoskatās būs gan filma, gan jāpiesakās stipro skrējienam.
Pagaidām neko vairāk par savām pārdomām šajā tematā nestāstīšu. Tā teikt, turpinājums sekos…
Vienīgi, ko varu piebilst. Dalības maksa šādā pasākumā ir padārga. Ja kāds grib nosposnorēt manu dalību, esmu gatavs vilkt krekliņu ar kādu reklāmu vien vajag. Nu gandrīz jebkādu.

 

5. MŪZIKA. Toploader – Dancing in the Moonlight

Es nezinu, kā tas gadās. Paiet daudzi gadi un tu pēkšņi saproti, ka visu laiku tev blakus ir atradies kāds dimants. Šī dziesma, iespējams, Tev jau sen nav nekāds atradums.
Braucam vienu dienu no dārziņiem un skolām, un pa radio sāk skanēt šis gabals. Ārā saule. Pagriez skaļāk un dziedi līdzi. Kā tajā Radio Skonto teicienā.
Iegāju Google un vēl vairāk izbrīnījos, kad ieraudzīju – šī superpozitīvā dziesma ir no 1999.gada!!!
Enjoy!
Posted in 5 lietas.