#72 – 5 atradumi: visur sejas, kā neskatīties Facebook un nebūt viduvējam [no 8.janvāra]

1. RĪKS. Pasaku diapozitīvi – projicēšana no telefona

Man, tāpat kā lielam vairumam padomju bērnu, mājās bija diapozitīvu rādīšanas aparāts. Tāds vienkāršais, pasaku skatīšanai. Katra pasaka bija tādā kā rullītī, to iestiprināja aparātā un grieza. Mēs visi sīkie iegājām vannas istabā un uz sienas skatījāmies pasakas.  Viena no manām mīļākajām bija par Ansīti (es pat nevaru iedomāties, ka šādu tēlu varētu saukt citādāk), kuru tēvs aizveda uz mežu un tur atstāja. Ansītis bija salasījis akmeņus un pa ceļam kaisījis, lai atrastu ceļu mājās. Kad viņam pietrūka akmeņu,  viņš kaisīja maizi. Utt., utjp.
Pie atradumiem kaut kas ļoti līdzīgs, tikai ar nedaudz modernāku pieeju.
Tā ir ierīce, kuru var uzlikt iPhone telefonam, tajā var iestiprināt griežamu disku diapozitīvu bildītēm. Līdzi nāk telefona aplikācija, kurā ir pati pasaka, kas lasīt bērniem priekšā.  Vēl var izvēlēties dažādus skaņas efektus, lai bagātinātu pasakas lasīšanas efektu. Man šī liekas ļoti interesanta ierīce. Tā, manuprāt, ir arī ļoti laba dāvanas ideja. Ja vien tā nemaksās parāk dārgi. Šobrīd šis projekts pagaidām atrodas kickstarter’ī, kas nozīmē, ka kaut kad drusku vēlāk tas būs pieejams.

 

2. IZKLAIDE. Izklaides Tvitter profils @FacesPics

Pat nezinu kā, uzdūros kontam tviterī, kas publicē tikai un vienīgi sadzīves un ikdienas bildes ar mājām, objektiem, priekšmetiem un lietām – kas izskatās pēc sejām. Pirms sāc skatīties šīs bildes, iesaku uzlikt taimeri, cik ilgi tam gribi veltīt laiku. Jo šis pasākums ir ar diezgan augstu risku iešņaukt sevī iekšā.

 

3. PRODUKTIVITĀTE. todobook – to do list FB feed vietā

Kādu laiku izmantoju citātu rādīšanu Facebook newsfeed vietā. Par šo atradumu šeit jau rakstīju. To biju lietojis kādu laiku, taču man nepatika tas, ka citāti bieži atkārtojās.
ProductHunt pagājušajā nedēļā lika priekšā jaunu newsfeed bloķētāju, kas darbojas kā to do lietu saraksts. Aktivizēju šo Chrome paplašinājumu, un jāsaka, ka man patīk. Tas izcili saskan ar manu jauno ieradumu veidošanas taktiku. Tas ir, es katru dienu nolemju un izveidoju sarakstu ar top 3 lietām, kas ir uzdevumi nākamajai dienai. Tos es pierakstu evernote. Uzrakstu tos arī šajā jaunajā todobook, lai tie rēgojas man acu priekšā.
Par to, kādēļ vispār vajag bloķēt to Facebook ziņu lentu, es ceru, man nevienam vēlreiz nav jāatgādina. Vienā teikumā to varētu saukt – es nepaļaujos uz gribasspēku, bet uz sistēmātiksumu.

 

4. JAUTĀJUMS. Kādēļ esmu viduvējība visā, ko es daru?

Cik daudzi no jums domā, ka esat viduvējības? Esmu pilnīgi noteikti starp tiem, kas par sevi šādi domā. Esmu vienmēr bijis, taču ļoti ceru, ka nākotnē tā vairs nebūs. Tieši tādēļ šis jautājums no quora mani tik ļoti uzrunāja. Patiešām, kādēļ es, tu vai kāds cits ir viduvējība.
Konkrētā atbilde quor’ā ir pavisam vienkārša un vienlaicīgi eleganta šajā vienkāršībā. Visticamāk tas ir tādēļ, ka nemitīgi tiek mainīts fokuss. Svaidīšanās no vienas inčīgās lietas uz citu. Neļaujot sev pilnveidoties, kam vienkārši vajadzīgs laiks.
Es ļoti labi apzinos, ka svaidīšanās no vienas lietas uz citu ir jaunā 21.gadsimta sērga. Kad gribas tūlītēju apstiprinājumu, tūlītēju balvu (instant gratification). Bet par meistaru cilvēks kļūst maļoties kaut kam cauri. Tas savukārt ir garlaicīgi. Grūti. Bez tam, pastāv arī reāls risks, ka tas nekam nebūs vajadzīgs.
Drusku papildinot šo problēmu, šķiet, ir ārkārtīgi noderīgi šāda pieeja, par kādu es pēdējā laikā daudz domāju un par ko plānoju.
Piemēram, ceļā uz meistaru jebkurā jomā pirmie 80-90% ir sasniedzami salīdzinoši ātri. Jebkurā jomā. Tie aizņems 20% laika.
Atlikušie 10-20% jau prasīs apgriezti proporcionālu laiku. Tātad, lai noslīpētu beidzamos 10%, tas var prasīt 90% laika. Taču tas vēl neko negarantēs. Ņemsim sportu. Lai kļūtu par labu un spēcīgu sportistu, ar 80% pietiek. Lai kļūtu par olimpisko sportistu vai pat par medaļnieku, tev jābūt ir ar vismaz 98-99%. Citādāk nevar. Un arī tad nav teikts, ka gūsi panākumus (medaļas).
 Mana pieeja (un kārtējo reizi jāsaka, ka diemžēl tā nav mana ideja) būtu – kļūstot par labu jebko (80%) divās vai vairāk jomās, tu automātiski kļūsi par top 5% starp visiem. Gandrīz par unikālu kombināciju.
Manā gadījumā, ja es kļūšu par daudz maz ok rakstnieku (ja gribi, par blogeri), daudz maz ok veselīga ēdiena un fizisku aktivitāšu zinātāju, par daudz maz ok runātāju, kaut ko zināšu par produktivitāti, par laika plānošanām un sistēmām, būšu iemācījies labi vadīt un organizēt grupu sarunas (pieredze no mastermind grupām), uzdot jautājumus – tas viss jau padarītu mani par neaizstājamu un unikālu. Cits jautājums, vai šīs prasmes kopumā kādam var izrādīties vajadzīgas. Taču, ja būs, tad es būšu labākais kandidāts pasaulē.
Ar šādu pieeju ierosinu ikvienam redzēt savu vietu un lomu pasaulē.
==
Starp citu, ir vērts palasīt arī citas atildes uz šo jautājumu. Daudzas no tām ir ļoti vērtīgas. Es teiktu – lasīt atbildes uz šādiem jautājumiem ir kā saņemt bezmaksas “mentoringa mācību” no krutiem cilvēkiem visā pasaulē.

 

5. CITĀTS.  Ja tev ir āmurs, tad visur redzēsi naglas.

Attēls no (AP Photo/Nati Harnik)

Kaplan says: “I call it the law of the instrument, and it may be formulated as follows: Give a small boy a hammer, and he will find that everything he encounters needs pounding.” no A Lesson on Elementary, Worldly Wisdom

Ir kaut kāda apsēstība ar Warren Buffet. Viņu vien tik piemin. Faktiski lielais trijnieks, kurus piemin tik nenormāli bieži, ir Stīvs Džobss, Bils Geitss un Vorens Bafets. Pēdējo īpaši bieži. Taču ir vēl kāds cilvēks, par kuru jau šaurākā lokā runā, patiesību sakot, daudz vairāk nekā par Bafetu. Tas ir Charlie Munger, Bafeta biznesa partneris. Mungera grāmata “Poor Charlie’s Almanack” jau kādu laiku ir manā lasāmo grāmatu sarakstā.
Šī eseja, kuru nesen izlasīju, ir pilna ar vērtīgām atziņām utml. Taču man iekrita acīs fakts, ka Mungers kopā ar Bafetu ir lieli cilvēku psiholoģijas pazinēji, faktiski savas investīciju pieejas viņi balsta uz savām psiholoģijas un cilvēku uzvedības īpatnību zināšanām. Šis citāts ir viens no tiem, kas apliecina cilvēku vājības, ierobežojumus un neracionalitāti. No kognitīvo maldu viedokļa šo sauc par ‘confirmation bias’. Saskaņā ar to, praktiski neviena viedokļu apmaiņa, strīds, diskusija nekad nebeigsies ar otras puses pārliecināšanu par savu teoriju. Tādēļ, ka cilvēki ir tendēti meklēt apstiprinājumus tam, kam viņi jau tic.
Kas interesanti, tad šāda pat lieta novērojama arī zinātnē. Ne velti ir nepieciešami gadi un jaunu paaudžu ienākšana akadēmiskajās sabiedrībās, lai kaut kas mainītos. Zinātnieki ir tādi paši cilvēki kā visi pārējie un arī viņi saviem āmuriem visapkārt atradīs daudz naglu, kuras dauzīt.
Netika topā:
– Nosaki savu hronotipu – chronotype – http://thepowerofwhenquiz.com/quiz-result.php?action=submit_email
Posted in 5 lietas and tagged , , .