#70 – 5 atradumi speciālizlaidums: principi, kā izvirzīt sev Jaunā gada mērķus [no 25.decembra]

Lai arī man ir parastie atradumi, šoreiz nolēmu, ka daudz būtiskāk būtu kas pavisam cits. Proti, kad runāju ar cilvēkiem par viņu mērķiem un jaunu apņemšanās sarakstu, redzu un dzirdu nepilnības. Es, protams, arī neesmu mērķu policists, tomēr daži punkti būtu jāņem vērā.

Šis kritēriju saraksts oriģināli publicēts šajā rakstā (kurā starp citu, uzskaitīju pats savu mērķu jeb darāmo/nedarāmo lietu sarakstu).

 

 

1) izvēlēties lietas, kuras ir tikai un vienīgi tavā varā.

Ir jau labi mēģināt atrisināt globālas lietas, vai lietas, kurās iesaistīti daudzi cilvēki. Diemžēl tādas lietas nav atrisināmas. Tādēļ šādu apņemšanos izpildīt nav iespējams. Tas tikai radīs sajūtu, ka tu neko nespēj. Kāda dāma savā vēstulē man atsūtīja arī Mātes Terēzes citātu, kas man ļoti, ļoti iepatikās: “Vēlies uzlabot pasauli, ej mājās un mīli savu ģimeni.”

 

2) Feedback.

kā saka Eric Andersson (tam, kurš sācis runāt par 10’000 stundām treniņa), viena no svarīgākajām panākumu atslēgām ir pēc iespējas ātrāks feedback/ atgriezeniskās saites gūšanas mehānisms. Tas ir, jo ātrāk vari redzēt, cik un ko esi izdarījis, to nomērīt pret iepriekš izdarīto, jo ātrāk sajutīsi garšu un vēlēsies turpināt to darīt. Tādēļ darāmo lietu (vai arī nedarāmo lietu) sarakstu ieteicams veidot no skaidriem, viegli izmērāmiem uzdevumiem.
Piemēram, vairāk būt kopā ar ģimeni. Samērā tipiska apņemšanās. Problēma – nav skaidri saprotams ne pašam, ne ģimenei, ne arī man, kurš šādus sarakstiņus lasa. Līdz ar ko liela iespēja feilot, jo sevi piemānīt ir visvieglāk.

 

3) mērķu un uzdevumu sistēmiskums.

Attēls no unsplash.com Brigitte Tohm

mērķu un uzdevumu uzstādīšana ir ideāla tad, ja vērsta uz sistēmiskumu, ne uz gala iznākumu. Piemēram, esi izdomājis notievēt par teiksim 10 kg. It kā konkrēts, viegli izmērāms un izsekojams uzdevums. Taču kad šo uzdevumu būsi piepildījis, visticamāk beigsies vajadzība pēc vērtīgu darbību turpināšanas, kas palīdzēja tikt vaļā no šiem 10 kg. Tādēļ, manuprāt, daudz vērtīgāks mērķis būtu – izstrādāt ēšanas un fizisko aktivitāšu principus, kuri palīdzēs tikt vaļā no 10 kg. Tad uzsvars pārietu uz sistēmas ieviešanu. 10 vai 5 kg būtu kā patīkams blakus efekts, toties ilgtspējīgs.

 

4) ‘nedarīt’, kas besī.

‘nedarīt’ – lietu saraksts ir būtisks, lai tiktu vaļā no darbībām, kuras besī. Pirmkārt, sastādīt tādu sarakstu ir vērtīgi, lai dabūtu skaidru apziņu par konkrētām darbībām un lietām, kas tev nepatīk. Liela iespēja, ka tu tās dari tādēļ, ka tā ir iegājies. Taču nav nekādas vajadzības un pamata to turpināt darīt. Turklāt iespējams nemaz tev šādas lietas nav piemērotas. Šāda saraksta sastādīšana ļautu identificēt un piestrādāt, lai gada laikā no tām tiktu vaļā.

 

5)  ‘nedarīt’, kas kaitīgi.

‘nedarīt’ lietas ir arī kaitīgi ieradumi. ‘Kaitīgs’, protams, arī ir ļoti subjektīvi. Taču katrs sevī iekšēji intuitīvi jūt, kas ir kaitīgi un nevēlami. Šādas lietas ideāl iederas nedarāmo lietu sarakstā.

 

[BONUSS]: 6) Eksperimenti.

pats esmu papildinājis savu darāmo un nedarāmo lietu sarakstu ar vēl kādām 5 lietām. Viss, kas neiekļaujas kaut kādos “obligātajos” rāmjos, ko var darīt, bet var arī nedarīt, kuras gribas, bet nekas nenotiks, ja nedarīs. Šo nosaucu par ‘eksperimentēt’ sarakstu. Šādā var izpausties ar kādām ne līdz galam nodefinētām lietām. Te drīkst būt mazāk izmērāmas vai pat no tevis ne līdz galam atkarīgas lietas.
Kā jau arī apzīmējums rāda, šeit nav noteikumu. Drīzāk fantāzija un brīva izpausme. Tādēļ arī vienā no lietām esmu minējis man ļoti mīļu darbības vārdu – ampelēties.

Posted in 5 lietas and tagged , , .