#69 – 5 atradumi: kā uzstādīt mērķus, izturēties pret citiem un apņemšanās Jaunajā gadā [no 18.decembra]

Šķiet, ne reizi savus 5 atradumus neesmu sācis ar ievadu. Šoreiz izvēlos citādi, jo šos atradumus nolēmu tēmēt kā nelielu iedvesmošanu Jaunajam gadam. Pilnīgi nejauši aizvadītajā nedēļā ir sanācis redzēt un dzirdēt ļoti tematiskas lietas.

1. DZĪVES GUDRĪBA. Izturies pret citiem tā, kā viņi grib, lai pret viņiem izturas.

Attēls no unsplash.com Tim Marshall

Vēl viena lieta no nesen izlasītās grāmatas “Never split the difference“. Šī atziņa gan nav  tiešā mērā tik ļoti saistīta ar pārrunu taktikas veidošanu, taču ārkārtīgi precīzi izlabo līdz galam nepilnīgo veco labo Bībeles gudrību – “Dari otram tā, kā gribi, lai dara tev”.

Šis uzlabojums ir būtisks. Tādēļ, ka mēs visi esam tik dažādi. To ir svarīgi apzināties līdz pat sīkumam.
Neliela atkāpe.
Manā eļļu un balzametiķu lietā vomFASS ir ļoti daudz dažādas formas un izmēra pudelīšu, kuras ļoti daudzi izvēlas dāvanām. Starp dekoratīvajām pudelītēm ir arī zvaigznītes un eglītes. Drusku kičīgi. Viena no Ziemassvētku tirgošanās laika palīdzēm man prasa – kā cilvēkiem varot patikt tādas pudelītes? Atbilde ir pavisam vienkārša – ja jau tādas ir, tad acīmredzot kādam patīk.
Tagad atpakaļ pie mūsu izteiciena. Grāmatā minētajā uzlabojumā ir ņemts vērā cilvēkiem tik ārkārtīgi svarīgais – būt saprastiem, būt uzklausītiem. Empātija un iedziļināšanās. Uzlabojums Bībeles frāzei ir kritisks, lai visi netiktu mērīti pēc vienas mērauklas. Vai vēl trakāk, pēc viena cilvēka mērauklas.
Uzlabojums skan šādi: “Izturies pret citiem tā, kā VIŅI grib, lai pret tiem izturas.”
To moderni, šķiet, sauc par emocionālo inteliģenci.
Viens no lauciņiem, kuru līdz galam nevar izkopt. Tas jādara visa mūža garumā. Esmu, man šķiet, ar samērā vāju emocionālo inteliģenci. Tādēļ pasludinu sev nākamo gadu par emocionālās inteliģences gadu. Kura laikā pastiprināti darīšu lietas, lai sevī šo uzlabotu.

 

2. APŅEMŠANĀS. Dan Ariely – darīt lietas sistemātiskuma ietvaros.

Attēls no ted.com

Vai esi izvirzījis sev apņemšanās Jaunajam gadam, nospraudis mērķus un uzdevumus?Visticamāk jau, ka nē. Vai pareizāk sakot, neesi tos pierakstījis. Kā izrādās, tikai 3% cilvēku uzraksta savas apņemšanās un mērķus uz papīra.

Manuprāt, tas ir nenormāli maz. Lai vai kā – esi uzrakstījis, vai nē – lūk, kāds neliels triks, lai sevis izvirzītā apņemšanās tiktu izpildīta. Būtībā visa pieeja ir mazliet jāpamaina. Mēs taču zinām, ka viss, kas notiek un kas nē – viss ir galvā. Tāpēc, ka apzinātā-neapzinātā mūsu daļa bieži mūs piečakarē. Lūk, veids, kā piečakarēt to.
Tātad, ja pieņem sev izaicinājumu no janvāra sākt sportot (uh, kāda klasika), tad ir vērts to definēt kā lielas sistēmas sastāvdaļu. Nevis kā vienkāršu nodarbošanos/ aktivitāti. Ja tā paliks tikai kā darbība, kuru tu gribi darīt teiksim 2-3 reizes nedēļā, tad tev kādā konkrētā dienā būs viegli atrast attaisnojumu, lai neietu uz sporta zāli. Piemēram, sāp galva, vai lieli sastrēgumi. Attaisnojums vienai vai dažām reizēm būs pārkāpums pret tām konkrētajām reizēm, kuras nobastosi. Tajā nedz tava apzinātā, nedz arī neapzinātā daļa nesaskatīs nekādu problēmu. Šādas reizes viegl sasummēsies un tu piepeši secināsi, ka neesi bijis sportot jau 3 mēnešus. Iekāpt aizgājušā vilcienā būs pagrūti.
Toties, ja šo sportošanu sasaistīsi ar lielāku lietu – piemēram, kā es to sasaistu ar vēlmi nodzīvot līdz 120 gadiem (nav obligāti šādi, priekš vienas lielas daļas absurdi, mērķi). Kādam varbūt tas saistīsies ar vēlmi sasniegt savu mērķi noskriet maratonu, vai vēl kāds cits lielāks redzējums. Šādā gadījumā vienas dienas pārkāpums un treniņa izlaišana ir pārkāpums pret visu sistēmu, pret veselu konceptu. To tava apzinātā-neapzinātā daļa vērtēs striktāk. Tas ir kā ar dabas piesārņošanu. Ja tu esi cilvēks, kurš neatstāj aiz sevis atkritumus mežā, tu taču neteiktu: “Ai, vienreiz taču var, nekas jau nenotiks…” Visticamāk tu nepiesārņosi, jo esi cilvēks, kurš ļoti augstu vērtē dabas tīrību.
Lūk, tādēļ ir vērts mērķus un apņemšanās uzstādīt kā veselu sistēmu. Tad ir lielas šances  savus mērķus arī piepildīt.

 

3. MĒRĶI. 3R

Attēls no michaelhyatt.com

Vienai lielai daļai visticamāk ir zināms vārds . Tāds ļoti korekts un noslīpēts zellis, kurš daudz runā par izaugsmi, tirgo savus info produktus par produktivitāti, mērķu uzstādīšanu utml. lietām. Ar mani viņš nerezonē tik ļoti kā, piemēram, Dan Sullivan no Strategic Coach, kuru  esmu jau daudz pieminējis. Taču šis mērķus sastādīšanas 3R kncepts man ļoti iepatikās. Īpaši dēļ pēdējā R.

3R princips ir būtisks tādēļ, ka tas sniedz brīvību! Gan savu mērķu sakarā, gan arī vērojot apkārtējos, esmu pamanījis, ka bieži vien mērķu saraksts rada lielāku stresu nekā gandarījumu. Un ir skaidrs, kādēļ. Jo kolīdz mērķi ir izvirzīti, daudziem tā vien liekas, ka viss ir iecirsts akmenī un nelokāms. Taču 3 R princips ir pavisam vienkāršs un fleksibilitāti veidojošs. Pats galvenais – šie 3 R jāuztver kā spēles noteikumu definīcija, pirms tu vispār izvirzi jebkādus mērķus
Taču par visu pēc kārtas.
1R – reconnect/ recommit jeb atkal sasaistīties ar mērķi. Ja gadās, ka tu jau februārī pazaudē to sajūtu, ka turpini strādāt pie saviem mērķiem,  tev nav jāmeklē nekādas ārējas atļaujas atsākt pildīt savas apņēmības. Kā pats Michael Hyatt saka – neatnāks mērķu policija un neprasīs, kas un kā. Tev nevienam nav jāatskaitās. Tādēļ arī tev vienīgajam pieder brīvība pildīt vai nepildīt. Tu vari atsākt jebkurā brīdī. Un tā ir brīvība, ne stress.
2R – revise/ redo – pārtaisīt savus mērķus. Ja februārī nez kādu iemeslu dēļ jūti, ka tu nepildi savu apņemšanos, jo dziļākajā būtībā esi sapratis, ka tas tomēr nav aktuāli, droši pārveido savus mērķus. Kaut vai lai tie būtu realistiskāki. Jebkā. Arī šeit mērķu policija nepiesiesies. Mierīgi!
3R – remove/ release – palaist brīvībā. Manuprāt, šis ir lielākais stresa avots. Izvirzītie mērķi kaut kā karājās kā tādas sūdu pikas pie matiem (mēdz saukt par ziemas ķiršiem). Tieši šo sūdu dēļ bieži vien mērķi nemaz netiek izvirzīti. Jo pēdējo reizi, kad izvirzīji kādu apņemšanos, tu to neizpildīji, tas radīja lūzera sajūtu. Tāpēc mazāk stresa ir dzīvot bez mērķiem.
Taču ja sev pirms tam būsi pateicis, ka jebkuru mērķi vari aizskalot mēslainē, ja jūti, ka tas kaut kādu iemeslu dēļ nav aktuāls, tas dos tev lielāku rocību un brīvību.

 

4. JAUTĀJUMS. Kas mainītu tavu viedokli? – jautājums.

Attēls no unsplash.com Evan Dennis

Nav iespējams strīda vai diskusiju laikā mainīt otra cilvēka viedokli. Kad bija pēdējā reize, kad debatējot, diskutējot vai pat strīdoties novēroji, ka kāds būtu piekritis tavai domai/viedoklim? Tas nenotiek principā. Kognitīvā disonance.

Tādēļ arī publiska polemika par jebkurām svarīgam dzīves lietām nav auglīga. Katrs vienmēr paliek pie sava. Kas faktiski jebkura veida publiskas un nepubliskas debates padara par bezjēdzīgām.
Tomēr ir kāds spēcīgs jautājums, kas jebkuru  diezgan stipri var izsist ārā no kognitīvās disonances. Tas var sakratīt to rāmi un likt pieiet problēmai citādi. Šis jautājums ir gaužām vienkāršs – kas (kādi fakti un apstākļi) spētu mainīt tavu viedokli?
Pēkšņi atbildētājam jāsāk sev uzdot jautājumi, kas potenciāli būtu pretrunā ar paša teoriju. Cilvēks pats sāktu meklēt pretējo. Un tā jau ir daļa no panākuma. Katrā ziņā jebkura tālākā saruna var sākties jaunā gultnē.
Starp citu, šādu jautājumu katram būtu vērtīgi uzdot sev pašam par visu, ko domājat.

 

5. BILDES. labākās 16 Instagram bildes 2016. gadā.

Nekas super svarīgs un tomēr, maza spēļu mantiņa. Visiem tiem, kuri izmanto Instagram. Pieslēdzies ar savu kontu un redzēsi, kuras ir bijušas populārākās 16 bildes (kolāža) tavā Instagram profilā.

Netika topā:
Tim Ferriss – Josh Waitzkin, Adam Robinson – iespējas ir tur, par ko eksperti saka – it does not make any sense
Posted in 5 lietas and tagged , , .