#68 – 5 atradumi: uzvarētājspermatozoīds, kā uzdot jautājumu un antilopi vai peli [no 11.decembra]

1. ATZIŅA. Esmu kruts tādēļ, ka uzvarēju 500 miljonus citu spermatozoīdu, lai piedzimtu

Ja saki, ka tev nav uznākuši mirkļi, kad patiesi nejūties pārliecināts par sevi, par savām spējām, iespējām, prasmēm, spēku utt., utjp., tad es tev neticu.
Vispār, pašpārliecinātība ir nenormāli svarīga lieta. Atceries tos brīžus un situācijas, kurās jūties pārliecināts. Tā ir maģiska lieta, tā ir neaizskaramības un spēka sajūta. Kalnus var gāzt. Komforts un siltums.
Diemžēl šādas sajūtas atnāk un aiziet. Te parādās un tad atkal pazūd.
Šajā quora atbildē parādījās viedoklis, kas man likās ārkārtīgi vērtīgs. Tas ir, mums visiem ir tieksme būvēt savu pašpārliecinātību no salīdzināšanās ar citiem. Vai tu esi pietiekami gudrs, bagāts, skaists, stiprs, garš, īss, tievs, resns utt.
Problēma ar šādu pieeju ir tāda, ka vienmēr, absolūti vienmēr atradīsies kāds, kurš kādā no jomām būs labāks, pārāks, gudrāks nekā tu. Kas praktiski diezgan droši padarīs tavas pašpārliecinātības sajūtas sliktākas. Tieši tādēļ savu pārliecību nevajadzētu balstīt sevis salīdzināšanā ar citiem. Kā gudri cilvēki mēdz teikt – tev ir viss, kas tev vajadzīgs. Katrs mēs esam pašpietiekams. Tas, protams, nenozīmē aklu apkārt notiekošā ignorēšanu.
Kas man šajā atradumā īpaši patika, bija tā vienkāršā, pat tāda kā humora pieeja, kā atrast sevī iekšēju uzvarētāja sajūtu. Lai pašpārliecinātība tevī būtu neatkarīgi ne no kādiem ārējiem apstākļiem. Proti, atgādini sev katrā vājuma brīdī, ka esi uzvarētājs. Tāpēc, ka tieši tu biji tas spermatozoīds, kurš uzvarēja 500 miljonu citu spermatozoīdu sacensībās. Nevis kāds cits, bet tieši tu!!!
Priecājamies, ka esam dzīvi un ka viss mums jau ir!

 

2. PĀRDOMĀM. Ziedot datus nevis orgānus – Donate the data as opposed to organs – no A16Z podkasta

Vai esi atzīmējis, ka nelaimes gadījumā vēlies, lai tavi orgāni tiktu ziedoti kādam, kam ļoti vajag? Ja neesi, tad izdari to.
Te gribēju arī ielikt linku ar vietu, kur to var izdarīt! Taču diemžēl tādu neatradu. Bija kaut kādas ziņas par www.latvija.lv, taču tādas lapas vairs nav. Ja kāds zina, tad komentāros, lūdzu, ierakstiet!
Ja gadījumā tavi orgāni tiktu ziedoti kādam, tad tu varētu izglābt dzīvību 1-2-3 cilvēkiem. Ja tā notiktu, tas jau būtu sasniegums. Taču no a16z podkāsta par modernām tehnoloģijām un modernu domāšanu, nenormāli laba pieeja man šķita – donorēt savus medicīniskos/veselības datus, lai glābtu nevis vienu vai dažus cilvēkus, bet panāktu veselu revolūciju medicīnas aprūpē.
Tagad jau ir tipiski, ka, piemēram, asins analīžu rezultātus ikviens var saņemt atsūtītus uz epastu. Tas ir labi. To pašu dara pat ar rentgena bildēm. Ja esi pašizglītojies (ar interneta palīdzību nu jau daudz ko var apgūt, un konservatīvajiem mediķiem tas besī, jo viņi jūtas apdraudēti), tu pat vari pats izdarīt vienkāršus secinājumus. Es atzīšos, ka saņemot to lielo lapu no dakteres ar nosūtījumu uz asins analīzēm, es pats atķeksēju klāt vēl dažus rādītājus, kurus daktere nav paredzējusi. Par dažiem, protams, jāpiemaksā pašam. Bet mani interesē vairāk nekā standarts. Nu labi, tā bija novirzīšanās no temata.
Atpakaļ pie datu donorēšanas. Kad tu saņem savu t.s. asins ainu, ja tu vēl varētu parakstīties, ka tavi dati (anonīmi, protams) tiktu ziedoti kaut kādam lielākam datu kopumam. Tas būtu nenormāli forši, jo liels datu apjoms kā no veseliem, tā no slimiem cilvēkiem, kombinācijā ar dažādām citām informācijas sastāvdaļām – aktivitātes līmenis, vai analīzes ņemtas ziemā vai vasarā. Vai pirms, vai pēc slimības, vai tev ir bijusi kāda trauma, vai liekais svars, vai mēnesi jau lieto d vitamīnu utt. Tie ir dati, kas dotu daudz plašāku ieskatu par to, kas notiek ar cilvēku veselību.
Šobrīd visi dati paliek kaut kur arhīvos. Tos redz tikai un vienīgi ģimenes ārsts. Varbūt vēl kāds cits. Ideālā variantā tos redz arī pacients/ klients. Vēl pat tiek runāts, ka šie dati nemaz nepieder pašam cilvēkam. Es, godīgi sakot, nemaz nezinu, kā ir.
Taču izveidojot vienu lielu datu kopum būtu daudz skaidrāk, kas tad cilvēkiem kaiš un kas ne.

 

3. TEHNIKA. Kā uzdot jautājumu, lai dabūtu ‘NĒ’ atbildi

Reiz jau pieminēju Chris Voss grāmatu “Never split the difference”. Chris Voss ir FBI pārrunu vedējs ar teroristiem un cilvēku nolaupītājiem. Bijis viens no spicākajiem, izstrādājis savas pārrunu tehnikas, kas daudzas balstītas uz kognitīvo psiholoģiju, uz cilvēka fizisko un garīgo vajadzību izprašanu. Tagad, kad Chris Voss ir prom no FBI, viņš apmāca pārsvarā uzņēmējus, kā veidot biznesa darījumus, un pat kā runāt savā ģimenē un/vai ar bērniem. Piemēram, leģitīmas pārrunu vešanas prasmes ir nepieciešamas sarunās ar sešgadnieku, lai viņš laicīgi iet gulēt vai izdara kādu darbiņu.

Kas interesanti, tad daudzas no grāmatā minētajām lietām ir ne vien pretintuitīvas, bet ir pilnībā pretējas tām, kādas pārdošanas un pārrunu mākslas praksē tiek izmantots.
Šajā reizē vēlējos tikai par vienu. Par to, kā no klienta vai vienkārši otras puses ir jādabū atbilde ‘NĒ’.
Parasti tiek mācīts, ka klientam jāuzdod jautājumi tā, lai viņš atbild ar pozitīvo ‘JĀ’.
Lūk, kādēļ ‘JĀ’ ir sliktāk: katrs jā atņem klientam kontroli. Lai arī klients ir spiests teikt jā, viņš parasti nezina, kam šo jā saka. Klients ieiet aizsardzības pozīcijā. Kas būs nākamais, uz kurieni jautājuma uzdevējs aizvedīs?

Piemēram, ja tirgojat vannas. Tad jautājums: “Vai jums ir vannas istaba?” varētu būt viens no tiem jautājumiem, kādu parasti varētu uzdot, bet kurš ir nepareizs.
Var jau, protams, gadīties, ka vannasistabas klientam nav, taču tas ir drīzāk izņēmums. Taču šis jautājums īsti neko nedod. Tas tiek uzdots, lai izvilinātu ‘JĀ’.
Lai arī klients teiks jā, kas pārdevējam dos apstiprinājumu, ka var turpināt runāt par vannām, diemžēl klients jau neapzināti sajūt, ka kaut kas te nav tīrs. Viņam nav kontroles un pastāv nedrošība.
Turpretim ‘NĒ’ rada drošības un kontroles sajūtu. No klienta pozīcijām raugoties. Ar nē klients noslēdz turpmāku vazāšanu aiz deguna. Šeit jautājums, kādu derētu uzdot, būtu: “Vai Jūs varētu mājās iztikt bez vannasistabas?”
Klienta ‘NĒ’ ir izskanējis bez jebkāda riska. Taču devis Jums apstiprinājumu, ka vannas istaba ir nozīmīga. Ja vēl pievieno cilvēka psiholoģijā nozīmīgo ‘consistency’ jeb savu darbību saskaņu*, ka ja viņš ir apstiprinājis savas vannas istabas svarīgumu, tad tev kā pārdevējam būs mazāk jāpiepūlās, lai pārdotu vannu.
Pamēģiniet praktizēties šo. Un redzēsiet, cik tas labi strādā!

 

4. PIEEJA un ATZIŅA. Lauvai medīt antilopi vai lauku peli?

Nav man Tim Ferriss jaunās grāmatas “Tools of Titans“, taču esmu jau daudz par to dzirdējis no paša Tim, klausoties tik daudzas podkāstu intervijas ar viņu. Viena no pieejām, kas mani aizķēra ir par to, kā lauva var medīt lauku peles vai antilopes. Lauva it kā varētu ķert peles un uzkost, kamēr nav cita lielāka medījuma. Taču problēma ir tā, ka enerģijas patēriņš, lai noķertu peli, ir lielāks nekā enerģijas uzņemšana no peles apēšanas. Kas nozīmē, ka ilgtermiņā izvēloties lauku peļu stratēģiju, lauva lēnām mirst bada nāve. Tādēļ lauvai nebūtu pat jāsāk ar šo nodarboties. Uzreiz jāķeras pie lielo dzīvnieku medīšanas.
Tāpat arī es šobrīd redzu lietas šādā pat gaismā. Aicinu ikvienu paraudzīties uz lietām šādi. Proti, lielāku un sīkāku lietu kārtošana parasti prasa tieši tik pat daudz laika un enerģijas. Tikai atdeve ir atšķirīga.
Mana pieeja šobrīd ir:
a. īstermiņā visas lietas, kurām esmu parakstījies, tās ir jāpabeidz.
b. visas lietas, kuras ir jau agrāk ieplānotas, varbūt pat uzsāktas, bet nav finālstadijā – mēģināt tajās atrast lielo lietu un pārorientēties.
c. viss, ko nākotnē gribu darīt, par ko jau zinu, ka darīšu – uzdošu jautājumu – vai tā potenciāli ir pele vai antilope.

Īpaši b. punkts ir tas nedrošākais. Tādēļ, ka tas visvairāk prasa izkāpt no komforta zonas. Tādēļ, ka daudzas lietas, kuras jau daru, bet vēlos turpināt darīt, būs jāsāk darīt augstākā līmenī. Tagad zemajā līmenī ir ērti, jo ja arī kļūdies, tad tā ir maza kļūdiņa. Augstākā līmenī kļūdas arī būs lielākas un par to ir bail.

 

5. RĪKS. Evernote. Audio ieraksts.

Par Evernote neesmu sevišķi daudz rakstījis, lai gan tas ir kruts rīks un izmantoju to jau sen. Tā ir superadvancēta piezīmju grāmatiņa ar nenormāli daudz dažādām fīčām. Man patīk. Taču, kas man sevišķi iepaticies pēdējā laikā – audio piezīmes.
Braucu mašīnā, klausos kādu audio grāmatu vai podkāstu, kuru kontekstā man ienāk prātā laba ideja. Ar Siri atveru Evernote un nospiežu audio jeb mikrofoniņu, ierakstu savu ideju, lai nepazaudētu.
Piemēram šonedēļ 2 atradumi tika piefiksēti tieši šādi.
Ja nebūtu man šis audio, tad būtu:
– jāapstājas un jāpieraksta. Čakars.
– braucot pie stūres jāpieraksta. Bīstami.
– jāpieraksta kaut kad vēlāk. Var aizmirst.

Lieliski – kādas tik tagad nav iespējas!! Izcili!
—-
* ‘consistency’ jeb savu darbību saskaņa ir kad cilvēks bez maz vai par katru cenu darīs visu, lai viņa darbības un vārdi saskanētu ar viņa paša iepriekšējām darbībām un vārdiem.

Posted in 5 lietas and tagged , , , .