#63 – 5 atradumi: kā es gatavoju nēģus, Latvijas burrata un Obama [no 6.novembra]

1. FOTO. Bildes ar Obamu

obama-min

Neatpalikšu no visiem, un kaut ko arī te par ASV prezidentu būšanām. Tikai neko politisku. Vai tomēr?
Būtībā interesants jautājums. Cik vispār jebkas ir politisks? Ja es kaut ko saku par trampiem un hilarijām, vai tā ir politiska izpausme, vai nē? Vai kāds valsts ierēdnis drīskt darīt lietas tā, ka, ja kāds nofotografētu, tad tas būtu kompromats? Iespējamajai nākotnes politiskajai karjerai.
Ja es tagad kandidētu Saeimā par deputātu, vai manas cilvēciskās izpausmes tiktu izmantotas pret mani pašu?
Atbilde droši vien ir – jā, tiktu izmantots pret mani. Tādēļ labākais veids, kā nodrošināties pret šādu kompromatu – ļoti pretintuitīvi un arī saprotami – ir ne tikai neslēpt, bet pat speciāli izrādīt savu cilvēcisko vājumu.
Šajā bilžu sērijā Obama redzams tāds, kāds viņš ir. Un tas tik ļoti rezonē, ka esmu dzirdējis citus sakām, ka Obama ir viens no labākajiem prezidentiem. Neviens tak’ nevērtē, kādu politiku un kādus lēmumus pieņem. Visi primāri grib redzēt cilvēku. Tādu, kā paši. Tas nekas, ka viņi (lielākā daļa cilvēku) nekad nebūs tādi, kā ASV prezidenti vai kandidāti. Tāpēc jau tie, kas nobalsoja par Trampu, saka, ka nesaprotot,ko Hilarija runā.
Vienkārši foršas bildes!

 

2. ATZIŅA. Paul Graham – darīt to, kas tev patīk

graham-min

Paul Graham (Y Combinator)

Atgādinu, ka Paul Graham ir viena no lielākajiem  biznesa akseleratora Y Combinator

dibinātājs, investors, kā arī viņš raksta ļoti populāru blogu. Šīs reizes atradums ticis uzrakstīts jau 2006. gadā. Taču pirms desmit gadiem rakstītais, iespējams, kļūst tikai arvien aktuālāks. Šis ir viens no papildinājumiem manis jau iepriekš rakstītajai idejai – darbam, lai tas sniegtu rezultātus un gandarījumu, nav jābūt smagam un grūtam.
Raksts iesākas ar diezgan labu aprakstu par to, ka darīt darbu un darīt ko foršu/ patīkamu, ir kā divas pretējas lietas. Ka vecāki šad un tad liek pārtraukt spēlēties, lai darītu kādu darbu. Kas, visticamāk, nav nekas foršs. Un vēl, ka skola ir garlaicīga un nav izprieca, jo tā ir gatavošanās pieaugušo dzīvei. Un ja bērniem skolā iet nepatika, praktiski visi vecāki vienbalsīgi piekrita, ka pieaugušo darbs ir sliktāks, tādēļ, lai mēs, bērni vēl izbaudām skolu.
Padomājiet, kāds optimistisks iekodējums. Tevi burtiski sagatavo, lai tev riebtos darbs, ko grasies darīt. Un pie viena tevi sagatavo ar to samierināties.
Kas notiek visapkārt? Palūkojies. Varbūt pat uz sevi. Vai tu dari to, kas tev patīk? Kāpēc nē? Ak, nav tāda darba vai pat tāda amata? Visticamāk tās ir atrunas. Un vēl, protams, tam ir grūti turēties pretim, jo esam uzaudzināti tā, lai bez iebildumiem darītu jebko. Arī to, kas mums nepatīk. Taču skumjākais pat nav tas, ka kāds dara darbu, kas viņam nepatīk. Man liekas, vēl briesmīgāk, kā Graham arī norāda, ir tas, ka cilvēki sev un citiem mēģina iestāstīt, ka darbs viņiem patīk. Šādi sev un pārējiem melojot, nodzīvo visu mūžu.

 

3. TEHNIKA. Stāsts, ko sev stastīt no Michael Covel podcast.

trendfollowing-minKad reiz rakstīju atradumos par metaforām, pēc kurām dzīvot, jau tad piefiksēju, cik šis ir svarīgi. Taču ne līdz galam. Tagad pēc Michael Covel Trend Following Radio podkāsta ar Charles Faulkner

noklausīšanās man tas pilnībā atvērās. Stāsti, kādus mēs sev stāstām, vārdi, kurus izvēlamies, tas viss nav tāpat vien. Tas nav tā – ai, tāda dzīve. Pēc NLP (neirolingvistiskās programmēšanas principiem), tas atstāj daudz lielāku iespaidu, nekā mums šķiet.
Piemēram, jautājumos par naudu. Tādi apzīmējumi kā “nauda neturas”, “nauda sarūk/ izkūst”, “kaudzēm naudas” u.c.
Interesanti, ka tas attiecas uz jebkuru jomu. Ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties vārdus, ar kādiem ikdienā dzīvojam. Ir zināms teiciens, kad domājam par kaut ko, ka varam, vai nevaram – abos gadījumos mums ir taisnība. Par ikdienas darbiem, ikdienas domām, plāniem, bet vēl vairāk par nākotnes mērķiem, vēlmēm – svarīgi ir domāt tādās metaforās, kas padarītu mērķu sasniegšanu par neizbēgamu. Faktiski šādai pieejai būtu jāsākas ar savu iekšējo dialogu, beidzot ar jebkuru teikumu, kuru saki ikvienam sarunu biedram.
Ikdienā diezgan ātri var ieslīgt negatīvismā, kuru pat nejūti. Savos tekstos ātri var ievazāt noliegumus, neiespējamību kaut ko paveikt utml.
Mans ierosinājums būtu – runāt un domāt par lietām tā, it kā tās jau būtu notikušas. Tas normalizēs domāšanu tajā līmenī, kurā jebkas (arī mega liels) jau būtu noticis. Tas pieradina prātu, domāšanu, emocijas jaunajam, it kā augstajam līmenim. Tādēļ vienmēr vajag uzskatīt, ka ir nevis PROBLĒMA, bet gan IZAICINĀJUMS vai pat  IESPĒJA.
Šī noteikti nav tā lieta, kuru šodien izlem un līdz vakaram jau sāc pielietot. Šis prasa treniņu. Ikdienas praktizēšanu. Un to arī novēlu!

 

4. ĒDIENS. Nēģi

Es nezinu, kaut kā par 23-25€/kg neceļas roka pirkt nēģus. Manuprāt, tas ir ļoti dārgi. Varbūt nav. Taču es nepērku. Toties manai sievai uz darbu  (kā jau uz daudziem darbiem) šad tad tiek piegādāti visvisādi produkti. Tādā veidā tieku pie lauku olām, sviesta, medus utml.

Un pāris reizes gadā šādi iegādāties sanāk arī svaigus nēģus. Pats sagatavoju pēc savas patikas. Un mana patika ir pēc Māra Jansona (restorāna Bibliotēka Nr.1 šefs) receptes.
1 daļa sojas mērces,
2 daļas ūdens,
1 ēdamkarote medus,
2 kg nēģu.
Nēģi bija vēl dzīvi. Tā, ka varu apgalvot – bio.
Neko īpaši viņus es negalināju. Tikai uzkarsēju katlu, ielēju tur drusku olīveļļas, ieliku nēģus. Apcepu, tad pievienoju ūdeni, medu un sojas mērci. Kādas 30-40 minūtes vārīju uz lēnas uguns. Pārliku traukā atvēsināšanai. Nākamajā dienā izcila uzkoda. Pietiks nedēļai, ko gramstīties.

 

5. ĒDIENS. Burrata

20161113_164044117_ios-minDaudzi no Jums jau noteikti zina, ka esmu izvietojis vomFASS

stendiņu Stockmann pārtikas veikalā. vomFASS stends atrodas tieši pretī aukstuma plauktam ar sieriem. Un gala ledusskapī stāv mocarellas. Kā jau latviešiem, mocarella garšo. Izvēle liela. Viss kārtībā.
Tur redzu, stāv kaut kāds plastmasas spainītis. Pieeju tuvāk, skatos rakstīts ‘Smiltene’ un Burrata siers.
Iespējams, ne visi zina, kas ir Burrata. Tad īsumā – burrata ir  mocarella, kurai iekšā ir nevis viendabīga gumijota siera masa. Burrata ir kā apvalks ar maigu, drusku biezpien- un saldā krējuma veidīgu masu iekšpusē. Kūst mutē. Ļoti maigs un aromātisks siers. Mocarella augstākajā pakāpē. Diemžēl burrata parasti ir 5 reizes dārgāka, nekā parastā “tautas klases” mocarella.
Taču skatos uz cenu zīmītes un neticu savām acīm – maksā 0,85€. Tikai! Es uzreiz 2 spainīšu savācu. Un to, ka par maz, sapratu tikai atnākot mājās.
Nekas, nākamā nedēļa ir jauna iespēju nedēļa.
Lai arī Tev labi garšo!
Posted in 5 lietas.