#50 – 5 atradumi: kā nomest svaru pēc atvaļinājuma un stāsti [no 7.augusta]

1. MĀRKETINGS. Preeminence – Jay Abraham

jay_abrahams-minPārākums. Mārketinga koncepts. Pie kam, ne tikai uzņēmuma/ biznesa “lietošanai”.
Tas pavisam droši varētu būt par dzīves principiem.
Taču nevajadzētu to jaukt ar aroganci, iedomīgumu un autoritatīvismu.
Jay Abraham ir viens no Amerikas labākajiem mārketinga cilvēkiem, viens top biznesa koučiem, un šajā gadījumā apzīmējuma preeminence  autoriem.
Pati ideja ir tāda: nozarē, kurā tu darbojies, tev jākļūst par pārāko, par lielāko ekspertu, par tādu, kurš saviem klientiem sniedz tiem visizdevīgāko padomu, informāciju, preci, cenu utt., utjp. Ieskaitot pat tādus padomus, kas iesaka klientam jebko iegādāties no sava konkurenta, ja tas konkrētajā gadījumā ir visizdevīgāk.
Tas pēc noklusējuma nozīmē, ka tu nekautrējies dot savam klientam visu to labāko. Taču svarīgi ir piezīmēt, ka tas nenozīmē tiksi tādas lomas spēlēšanu. Tas nozīmē – par tādu kļūt līdz sirds dziļumiem. Tas, kā jau esmu minējis, ir mindset.

 

2. VESELĪBA UN SVARA MENEDŽMENTS. Kā notievēt pēc atvaļinājuma. 

loose_jeans_188233Ne visus interesē kaut kāda tur mistiska veselība. Ir vajadzīga daudz primitīvāka lieta. Piemēram, slaida figūra. Liekos kilogramus nost! (Cita starpā, neticu nevienam, kurš ir kaut nedaudz apaļīgāks, ka viņam vai viņai negribas būt tievam/-ai).
Pavisam nesen bijām ceļojumā pa Latgali. Ceļojumos lielākajai daļai cilvēku ir problēmas ar sevis disciplinēšanu (pat ja ikdienā tas izdodas), un svarā pieņemas vairums. Tas noteikti rada papildu stresu nākamajās nedēļās pēc atvaļinājuma. Pirmkārt, jau pats par sevi no atpūtas pārslēgties darba režīmā, daudziem ir nepatīkami. Taču, otrkārt, vēl apziņa, ka drusku ir uzaudzis svars, ir tikai negatīvas sajūtas pastiprinoša lieta.
Es atvaļinājuma laikā pieaudzēju klāt kādus 2 kg. Jo drusku vairāk apēdu kādu saldējumu, kādu dzērienu izdzēru utt. Vārdu sakot, darīju lietas, kas nekādi nepalīdzētu nodzīvot līdz 120 gadiem. Taču manu mieru uzturēja pavisam vienkāršas zināšanas par to, kas darāms, lai atgrieztos atpakaļ vēlamajā svarā.
Katram, protams, pašam jāzina, kas ir tas, kā strādā vielmaiņa, kā atgriezties iepriekšējā stāvoklī. Manā gadījumā tās ir pārtrauktās gavēšanas divas reizes nedēļā, strikti, vismaz vienas nedēļas garumā, ievērot ogļhidrātu neēšanu, lai ātrāk nonāktu ketozē. Man tas notika ātri, jo nebiju pārāk tālu no LCHF atgājis.
Praktiski tas izpaudās – kafija ar sviestu katru dienu (izņemot pārtrauktās gavēšanas dienās), lapu kāposts cepts sviestā, daudz kotletes ar vismaz 50% speķa, puķkāposts ar olu, avokādo, romiešu salāti ar olīveļļu, tomātu un siera salāti ar olīveļļu. Vai Ķīnas kāposta un saldā krējuma karija mērce. Tas mans atradums.
Kartupeļi, rīsi utml. – tie lai atpūšas!

 

3. ATTIEKSME. Prāta stāvoklis un stāsts sev

Tim_Marshall_mindset-min

Attēls no www.unsplash.com (Stephen Di Donato)

Mindset – kad ir problēmas, tad  uztvert tās kā treniņu. Jo – life happens for you, not to you.

Divas lietas, kuras ir faktiski viens un tas pats, bet ko var apskatīt no 2 dažādiem redzes punktiem.
Attieksme.
Sūdi gadās visiem un vienmēr. Nekas nav viegli. Kad jau tikko liekas, ka dzīvē viss sāk sakārtoties, tā tūlīt kaut kas traks un slikts atgadās. Dažreiz citu, dažreiz paša vainas dēļ. Tāpēc mēs visi zinām, ka dzīve ir grūta. Visu laiku problēmas. Citreiz pat gribas jautāt – kad tas viss reiz beigsies? Taču tas nebeigsies. Nekad. Nevienam. Ja kādam liekas, ka citiem tā nav, tad vienkārši mēs viņus par maz pazīstam un nezinām, kādiem sūdiem katrs no mums iet cauri.
Taču, lai nebūtu tā, ka mēs nemitīgi ejam cauri sūdiem, kas daudzus salauž, vai, labākajā gadījumā, padara viņu dzīvi par mizerablu, svarīgi padomāt par to, kas tad ir tie “sūdi”. Domāju, ka daļa visas atslēgas ir tajā, kā mēs nosaucam šo parādību. Tādēļ attieksme ir būtiska. Ja uztversi, ka problēmas ir tās, kas traucē dzīvot, velk uz leju un neļauj tevī ieplūst brīvībai, tad vērtīgāk tās (problēmas) ir saukt par treniņu. Tieši tā, ja reiz zināms, ka problēmas būs vienmēr, tad pieejot tām ar trenēšanās attieksmi, vieglāk tikt tām pāri. Jo zini, ka tās tevi spēcinās. Izmantosim svara stieņa metaforu. Ja jāceļ stienis, tad taču nesaki, ka viss – dzīve beigusies, jo izskatās, ka to nepacelšu. Ja stienis par smagu, tad ņemam drusku mazāku svaru un uztrenējam, līdz var pacelt smagāko. Tādēļ ikdienas problēmas ir svara stienis. Un lietains vai slapjdraņķa laiks šajā kontekstā vispār ir smieklīgi.
Visbeidzot – dzīve notiek nevis ar tevi, bet priekš tevis. (Šis ir tas atradums no The Tim Ferriss Show ar Tony Robbins)
 
Prāta stāvoklis un stāsts sev
Visu izšķir nevis zināšanas, informācija, taktika, stratēģijas, instrumenti vai pat kouči un psihologi. Pat nauda neko nedod. Visu izšķir prāta stāvoklis (mindset) un stāsts, kādu sev stāsti. Ja Tev neiet ar svara nomešanu, tad nevaino diētas. Esmu runājis ar daudziem. Viņi stāsta, ka esot gājuši uz svaru zālēm, mēģinājuši diētas, ko tik visu ne. Es pat atceros, ka pats esmu stāstījis, kā esmu mēģinājis visu ko, lai dabūtu nost no vēdera, kaut arī mazo, bet ‘riepu’. Taču stāsts ir nepilnīgs, jo es nebiju (un neesmu) mēģinājis visu. Tas pats noteikti sakāms arī par citām dzīves jomām. Cik bieži esi sev teicis, ka iemesls, kāpēc kaut kas neiet, ir tāpēc un tāpēc, ka esi tik daudz ko darījis, bet nekas nepalīdz? Un nepalīdzēs. Nemainot prāta stāvokli. Nesākot saprast, ka esi visam pašpietiekams. Izdomā sev citu stāstu, ar kuru celties no rītiem. Tam nav obligāti jābūt stāstam, ka par maz strādā, vai kā jālec no biksēm laukā. Esi gudrs un izdomāt gudru stāstu, tādu, kas var nomainīt tagadējos sūdīgos apstākļus. Tiklīdz atsāksi sev atkal stāstīt, ka tu jau dari, ko vajag, pat stāsti sev to stāstu, tūlīt pat, tai pašā sekundēm atkritīsi atpakaļ!

 

4. TEHNIKA. Stāsts.

story_Fré Sonneveld-min

Attēls no www.unsplash.com (Fre Sonneveld)

Viens no cilvēces galvenajiem instrumentiem, kas ļāvis mums uzkrāt tik daudz zināšanu, cik mums tagad ir, ir stāstu stāstīšana. Vēl pirms drukāšanas iespējām, nemaz nerunājot par datoriem, zināšanas, gudrības un viss svarīgais    nākamajām paaudzēm ir ticis nodots caur stāstiem.

Var pat teikt, ka mūsos ir ģenētiski iekodēta vēlme gan stāstīt, bet īpaši klausīties stāstus.
Kad pagājušajā nedēļā iznāca par to īpaši aizdomāties, sāku to mazliet testēt.
Todien tas bija kādā krodziņā, zem  nojumes. Mēs ar radiem un draugiem runādami sēdējām pie viena galda, bet pie tuvākā blakus galda sēdēja trīs jaunas meitenes – draudzenes, kuras pļāpāja savā starpā. Viens no mūsu kompānijas  bija samērā runātīgs, kurš arī mēdz stāstīt mazus dzīves stāstiņus, tādēļ burtiski vienmēr visi viņā klausās. Taču, tā kā stāstiņi ir īsi, tad uzmanība te ir, te beidzas.
Es, klausīdamies viņā, pie sevis prātuļoju par visu šo stāstu stāstīšanu un ģenētiku. Un nolēmu patestēt. Uzsāku stāstu. Škiet, ka tas pat īsti nebija kontekstā ar iepriekšējo, taču tam nebija nozīmes. Sāku stāstu, mazliet piedomājot par pauzītēm, par intonācijām, uzsvariem un lomu spēli stāstā. Visā visumā veidoju savu stāstījumu tā, kā kāds stāstnieks veidotu kādu dzīves epizodes atspoguļojumu.
Tiklīdz mans stāstījums no tādas nenoteiksmes un apgalvojumu formas sāka pāriet pasakai  līdzīgā stāstiņā, pamanīju, ka meitenes pie blakus galda, pašām nemanot, pārtrauc sarunu. No sākuma viena no viņām it kā saausīdamās, atliecas atpakaļ un it kā nemaot sāk klausīties. Pēc dažām sekundēm jau pārējās abas spicē ausis. Palūkojos uz visiem pie mana galda sēdošajiem un saskatu viņos tādas kā drusku muļķīgas sejas izteiksmes. Bet nē, tās nebija stulbas sejas, tās bija sejas, kuras signalizēja – “mēs esam dziļi iegrimuši stāstā”. Un visiem tajā brīdī bija apstājies laiks.
Tā es turpināju vēl 2-3 minūtes. Stāstiņu beidzu un uzmanīgi vēroju tālāko. Meitenes pagriezās atpakaļ viena pret otru, atsāka runāties tā, it kā nekas nebūtu bijis. Viņas pašas pat nepamanīja, ka klausījās.
Tajā brīdī es sapratu, ka esmu pārāk maz utilizējis šo tik dziļi cilvēkos iekodēto vajadzību stāstīt un klausīties stāstus.
Pēc tam vēl pāris gadījumos patestēju, kā šis strādā. Efektivitāte ir 100%.
Un domāju, ka tajā teksta daļā, kurā bija lasāms par manis aprakstīto atgadījumu krogā ar meitenēm, ikviens lasītājs noteikti iegrima.

5. NODERĪGI, kā izglābt savu dzīvību, ja to nākas darīt…

life_saver_Stephen Di Donato-min

Attēls no www.unsplash.com (Stephen Di Donato)

Izglābt dzīvību.

Sen nekas šeit nav ticis pieminēts no quora.  Neesmu arī sen tur neko lasījis, nemaz nerunājot par rakstīšanu.
Taču šonedēļ kaut kā savā ikrīta rituāla blogu lasīšanas epizodē atšķīru quoras jautājumu – kas ir kaut kādi mazi triki un lietas, kuri kādu dienu var izglābt man dzīvību.
Uz šo jautājumu atbilžu ir daudz, daudz ļoti interesantu un tiešām noderīgu. Nevienu īpaši izcelt negribu. Vien piebilst to, ka pie idejas par ikdienā apgūstamo lietu dažādošanu, šāds jautājums iekļaujams pilnīgi noteikti!
Posted in 5 lietas and tagged , , , .