#206 – 5 atradumi: emocijas un sajūtas nav viens un tas pats, miers ir un ACE score

1. Antonio Damasio – emociju un sajūtu atšķirība. Un kam vajadzīgas sajūtas

Attēlu rezultāti vaicājumam “feelings and emotions damasio”Sajūtas un emocijas nav viens un tas pats. Ikdienas sarunvalodā abus jauc diezgan bieži. Turklāt cilvēks civilizācijas 21. gadsimtā ne pārāk daudz laika velta reflektējot par savu emociju un sajūtu gammu. Iedziļināties tajās. Mēs lielākā daļa tā virspusēji šļūcam pāri. Nav brīnums, ka tad, kad cilvēkam (sevišķi vīriešiem) jāatbild citiem un sev, kā tu tagad jūties, atbilde ir kaut kāds pelēks ‘normāli’.
Nav jau tik liels vārdu krājums, nav arī niansētas izpratnes par to, kas tad īsti katra sajūta ir. Tas ir tāpat kā ar krāsām. Ja zini tikai dzeltens sarkans zaļš, nu tās luksofora krāsas, tad grūti kļūt par mākslinieku. Tāpat arī ar sajūtām.
Atšķirība starp sajūtām un emocijām ir samērā vienkārša. Emocijas ir darbības, izpausmes, kustība. Šo viegli ir atcerēties, ja saproti angļu valodu. Jo vārdā ’emotion’ ir vārds ‘motion’. Kas nozīmē – kustība. Tās ir citiem novērojamas ķermeņa darbības, kas demonstrē vai var demonstrēt to, kas notiek tevī sajūtu līmenī. Tas ir redzams. Sajūtas, turpretim, ir tas, ko nevar redzēt. Tas ir tas, ko jūti. Bet ko ne visiem ir jāredz. Bieži vien varbūt pat pretēji – tu slēp. Ar to pašu ‘normāli’ vai labi.
Atcerieties Alda Kalniņa tēloto Znaroka tēlu, šajā video – kurā Znaroks saka – tu bļ.. domā, man nav jūtu…?
Tieši tā tas arī ir – lai kāda cilvēkam būtu koka seja, stoiciska redzamā attieksme pret dzīvi, pret visu notiekoša, sajūtas ir arī šim cilvēkam.
Šis būtu par to, kāda ir atšķirība starp sajūtām un emocijām. Tagad par otru, varbūt pat daudz svarīgāku punktu, kas ir sajūtas.
Ir tāds zinātnieks Antonio Damasio. Viņa pamattēze ir par to, kāpēc mums vajadzīgas sajūtas un ko tās dod.
Sajūtas nav nekas cits, kā fizioloģiski signāli par to, kā mūsu homeostāzei sokas. Homeostāze ir ķermenisks līdzsvars. Tagad vēl kāda ļoti svarīga atkāpe.
Šis fizioloģiskais līdzsvars nav vis lietu nemainīgums, par ko varētu liecināt vārds stāze jeb stabilitāte. Mūsu organismā katru milisekundi norisinās miljardiem dažādu mikrodarbību šūnu, baktēriju un atomu līmenī. Tas ir tik tālu no nekustīguma un stabilitātes, cik vispār jebkas dabā var tāds būt. Vārdu sakot, pat ja tu sēdi un neko nedari, tevī notiek fenomenāli daudz bioķīmisku aktivitāšu. Tāpēc homeostāzi šai ziņā labāk raksturotu paša Damasio izvēlētā analoģija ar žonglieri. Homeostāze ir žonglēšanas akts ar bumbiņām, vai vēl labāk – rotējošiem šķīvjiem uz ass. Žonglierim nemitīgi katrs no šķīvjiem ik pa laikam jāiegriež, lai neviens sķīvis nekristu zemē. Tātad tā ir konstanta uzraudzība.
Ķermenī šī šķīvju griešana notiek visu laiku. Organisms pašregulējas. Taču tāpēc, ka šķīvju ir nenormāli daudz, kāds ik pa laikam nokrīt. Nu vai vismaz draud krist. Sajūtas ir nekas vairāk par signālu, kas mūsu kontrolcentram (apziņai, prātam, izsvēršanai) vēstī par kaut ko, kas nav labi.
Iedomājies – tu jūti izsalkumu, tu zini, ka jāiet uzēst. Tu jūti, ka tev kurpe berž papēdi – tu zini, ka tev ir neērti apavi. Sievietes jūt, bet turpina valkāt neērtas kurpes ar spiciem papēžiem. Tāpat arī ar citām sajūtām – ja tu tām nepievērs uzmanību, tad fonā kā tādas viegli berzošas kurpes tev kaut kas ‘sāp’.
Kamēr tu kusties, kamēr tu ej un domā par kaut ko, kas it kā svarīgs, tikmēr tu vari paciest to kurpi. Kolīdz tu apstājies, tā tev sāpes var būt jau neciešamas, jo kurpe iegrauzusies ādā tik dziļi. Tagad kādu laiku tu ne tikai nevarēsi nēsāt neērtās kurpes. Maz ticams, vai tu varēsi nēsāt jebkādas kurpes.
Tādēļ jautājums – kā es tagad jūtos – ir centrālais, lai mēs, cik vien bieži iespējams, sasinhronizētos ar sava ķermeņa homeostāzi. Vai precīzāk būt teikt – lai mēs sajustu, vai tik mūsu homeostāze nav izjaukta.
Ķermenis nemitīgi vēlas nonākt balansā, lai visi šķīvji grieztos. Un ja tev dzīvē ir regulāri par kaut ko dusmas, bailes, stress, neapmierinātība un jebkas cits, tad pirmais, kā mes piekļūstam problēmas risinājumam – ir apstāties un pajautāt, kā es tagad jūtos. Atrast, kurā vietā, kurš šķīvis nerotē ap asi. Jo atbildes uz šo jautājumu ir vistiešākais signāls tam, kas nav labi.

2. No 12 soļu programmas; ja esi 2. solī, tad vari palīdzēt citam spert 1. soli

Attēlu rezultāti vaicājumam “trepes”Bieži dzirdama kritika, pat pārmetumi par to, vai tu vari kādam ko pasniegt kā ideju mācībām. Vai tu vari palīdzēt kādam. Vienreiz tev nav sertifikāta, citreiz tev nav pietiekams tas vai cits. Kāds pārmet tev tavus sasniegumus vai nepilnību kādā no jomām.
Šis atradums ir kā uzmundrinājums visiem tiem, kuros dziļi dvēselē mīt pārliecība vai sajūtas, ka ir vēlme palīdzēt. Ka vēlies dalīties. Bet mazliet baidies, jo tev nav daudz kas no tā, ko it kā pieprasa kaut kādi pašpasludināti eksperti. Par šo vien varētu radīt atsevišķu rakstu, cik un vai tas sertifikāts spēj būt garantija. Pārsvarā sertifikāts ir garantija pašiem sertifikāta īpašniekiem pasargājot sevi no konkurences.
Taču atpakaļ pie uzmundrinājuma. Šī ir mini ideja, kuru dzirdēju kādā intervijā. Es ļoti dziļi nepārzinu 12 soļu programmu atkarīgajiem un vispār kā risinājumu psiholoģiskām problēmām. Taču šo var izmantot ikviens.
Kā jau nosaukums norāda, šis ceļš ejams 12 soļos. Forši šajā gadījumā ir tieši tas, ka soļu ir daudz.
Lai tu atrastu sevī spēku, drosmi un skaidrību, ka palīdzēsi citam, tad viss, kas tev jādara, ir jānolemj, ka tu palīdzēsi tiem, kas ir veikuši mazāk soļu nekā tu. Pat ja tu esi tikai otrajā solī, tad ir tik daudzi, kuri ir vēl tikai pirmajā solī. Arī tad, ja esi tikai pirmo soli veikusi/veicis, atradīsies tādi, kuri alkst spert šo pašu pirmo soli.
Tāpēc, ja kāds no 12. soļa brēc, ka tu nedrīksti neko darīt, jo neesi neko sasniedzis, atceries – tā nav taisnība.
Tev tavs 2.solis iespējams ir daudz lielāks sasniegums nekā vienam otram visi 12 soļi. Pasaulē ir gana daudz nepilnību, lai katram atrastos vieta piedalīties ar savu dalīšanos!

3. Sadhguru. Miers ir. 

Attēlu rezultāti vaicājumam “peace”Esi kritisks, kad kāds iestājas par miera radīšanu. Esi aizdomīgs, ja kāds dara kaut ko ar domu – radīt mieru. Vai pat dot veselību.  Vārdu ‘miers’ šajā kontekstā varam aizstāt ar jebkuru citu dabīgo lietu kārtību. Tā pati veselība, harmonija, drošība utml. Turpmāk šeit lietošu vārdu ‘miers’, bet tu, lasītāj, to vari tulkot tā, kā redzi atbilstošu.
Šis ir no Sadhguru. Miers nav jārada. Miers ir. Pats par sevi. Sadhguru vaicā: ja tagad uz pasaules nebūtu cilvēku – miers būtu vai nē? Vai pasaule būtu tīra un laba? Jā vai nē?
Protams, ka miers būtu. Visa daba dzīvotu pilnīgā simbiozē. Tādēļ šobrīd galvenā miera problēma ir pats cilvēks.
Vai cilvēks ir vajadzīgs dabai, lai viss būtu labi? Nē.
Sandhguru piemērs. Kurš kuram ir vajadzīgāks? Cilvēks bitei (Sadhguru izmanto skudras piemēru) vai bite cilvēkam?
Lai pārbaudītu, cik bitei vajadzīgs ir cilvēks, aizej apsēdies bišu stropā un paskaties, ko bite par tevi domā.
Lai pārbaudītu, cik ļoti cilvēkam vajadzīga bite, pietiek, ka zinām – ja nebūtu bites, cilvēki izmirtu dažu gadu laikā.
Tāpēc viss, ko spējam darīt, ir neradīt apstākļus, kas izjauc mieru. Neradīt haosu. Ja kāds sludina, ka zina, kā radīt mieru, tad tas ir bīstami. Cik daudz cilvēku, kuri iebilst kādam konkrētam miera radīšanas veidam, ir tikuši nogalināti? Kolīdz kāds saka, ka zina, kā ir pareizi, tā tas automātiski izslēdz visus tos, kuri domā citādi. Un tā ir perfekta augsne haosam. Tas nav miers. Ja es nepiekrītu tam, ka mieru var radīt ar variantu A, kā saka viens otrs, tad tas jau ir haosa sākums.
Reliģijas, politiskie spārni, klubi un grupas. Katram ir savs redzējums, kas jādara, lai būtu miers. Ja katrs mēs atzītu, ka mieru radīt nevar, bet varētu izbeigt haosu, būtu daudz lielāks miers.

4. Bessel van der Kolk – ACE score – korelācija veselībai. Arī biohakingā

Attēlu rezultāti vaicājumam “ace score”Šis ir samērā vienkāršs rīks, varbūt pat ļoti primitīvs kaut kādā ziņā. Taču izrādās dod ļoti dziļu ieskatu potenciālajās problēmās. Par to, kas vispār notiek pasaulē ar veselību.
Tipiski ir domāt, ka cilvēku veselība ir slikta tādēļ, ka ir slikts ēdiens, cilvēki maz sporto. Arī tāpēc, ka piesārņota vide, pilsētas, ķīmija, stress, darbs utt. Ka problēmas rodas tādēļ, ka ir kaitīga ārējā ietekme uz cilvēku.
Pēc Bessel van der Kolk grāmatas “Body keeps the score” lasīšanas un vispār interesējoties padziļināti par smagu psiholoģisko traumu tematu, es citādāk skatos uz pasauli. Esmu mainījis daudzus uzskatus par to, ko nozīmē veselīgs dzīvesveids, ko nozīmē biohacking, ko nozīmē dzīvot piepildītu dzīvi.
Grāmatā Bessel apraksta kādu pavisam vienkāršu pētījumu. Tā pat ir tikai aptauja. Saucas Ace score. Katrs var šo aizpildīt.
Tajā ir 10 jautājumi, uz kuriem ir jāatbild vien jā vai nē. Katrs jautājums ar ‘jā’ dod 1 punktu, katrs ‘nē’ – 0 punktu.
Jautājumi šādi, kas visi attiecas uz notikumiem līdz tavai 18.dzimšanas dienai:
  1. Vai vecāki vai kāds cits pieaugušais uz tevi… bieži kliedza, lamājās, noniecināja, pazemoja vai jebkā citādi lika tev sajusties, ka tevi sāpinās? NĒ ___. Ja JĀ, tad ieliec 1 ___.
  2. Vai vecāks/vecāki vai kāds cits pieaugušais tevi jebkad… grūda, sagrāba, iepļaukāja vai pa tevi meta kādu priekšmetu, vai vienkārši tevi sita, ka palika zilumi vai kaut kādi ievainojumi, rētas utml?
    NĒ ___. Ja JĀ, tad ieliec 1 ___
  3. Vai kāds vismaz 5 gadus vecāks par tevi jebkad… aiztika/ pieskārās vai glāstīja vai arī tu pieskāries  viņu ķermenim ar kaut nedaudz seksuālu veidu, vai arī viņi mēģināja ar tevi nodarboties ar orālo, anālo vai vaginālo dzimumaktu?
    NĒ ___. Ja JĀ, tad ieliec 1 ___
  4. Vai tu bieži vai ļoti bieži juti, ka tavā ģimenē tevi neviens nemīlēja, vai ka tu neesi nekas īpašs vai svarīgs? Vai arī tavā ģimenē vispār neviens par otru nerūpējās, nejutās tuvs vai atbalstīts?
    NĒ ___. Ja JĀ, tad ieliec 1 ___
  5. Vai tu bieži vai ļoti bieži juti, ka… Tev nav pietiekami, ko ēst, tev jānēsā netīras drēbes, un neviens tevi neaizstāv? Vai arī tavi vecāki bija pārāk iereibuši vai apbreibuši, lai par tevi rūpētos, aizvestu pie ārsta, ja tev tas būtu bijis vajadzīgs?
    NĒ ___. Ja JĀ, tad ieliec 1 ___
  6. Vai tavi vecāki ir jebkad bijuši šķīrušies?
    NĒ ___. Ja JĀ, tad ieliec 1 ___
  7. Vai tava māte vai pamāte:
    bieži vai ļoti bieži tevi pagrūda, sagrāba, iekaustīja vai pa tevi kaut ko svieda? Vai arī šad un tad, bieži vai ļoti bieži spēra, koda, sita ar dūri vai ar kādu (cietu) priekšmetu? Vai jebkad atkārtoti sita ilgāk par dažām minūtēm, draudēja ar ieroci?
    NĒ ___. Ja JĀ, tad ieliec 1 ___
  8. Vai tu dzīvoji ar kādu, kuram bija problēmas ar alkoholu/ alkoholiķi vai arī narkomānu?
    NĒ ___. Ja JĀ, tad ieliec 1 ___
  9. Vai kāds no ģimenes locekļiem ir bijis depresijā vai mentāli slims, vai arī ir bijis kāds pašnāvības mēģinājums?                                                      NĒ ___. Ja JĀ, tad ieliec 1 ___
  10. Vai kāds no ģimenes locekļiem ir bijis cietumā?
    NĒ ___. Ja JĀ, tad ieliec 1 ___
Saskaiti visus JĀ, un tas būs tavs ACE Score.
 Paši par sevi šie cipari ir diezgan briesmīgi. Ir briesmīgi, ja tev ir bijis jāpiedzīvo kaut viena problēma no visām jautājumos minētajām. Tādu cilvēku ir 87%. Bet cilvēki, kuriem ir divas vai vairāk problēmas ir drusku zem 40%. Tas ir nenormāli traki. Vairāk par 4 problēmām ir vienam no 9 cilvēkiem.
Tas, ko pēc tam vēlāk pētīja kāda cita zinātniece, bija nākamais pārsteidzošais. Vēlāk, atverot šos sākotnējos datus no Ace score, un tos pēc tam salīdzinot ar veselības stāvokli tiem pašiem cilvēkiem, kas piedalījās šajā aptaujā, izrādījās, ka veselības stāvoklis ir lielā korelācijā ar to, kāds ir ACE score.
Kas visu pavērš drusku citādāk. Jāatzīst, ka korelācija un cēloņsakarība nav viens un tas pats. Tomēr šo ignorēt arī nevajadzētu.
Proti, šis atver jaunu hipotēzi. Ka veselības stāvoklis cilvēkiem nav tik ļoti saistīts ar dzīves veida izvēli. Bet gan drīzāk dzīvesveida izvēle ir saistīta ar to, kas ar cilvēku ir noticis bērnībā. Ja Tev šķiet, ka tu nevari atbrīvoties no liekā svara, ka tevi it kā veselīgi dzīvojošajam ir notikusi smaga saslimšana, tad lielā mērā būtu jāuzdod jautājums – kas ir noticis senā bērnībā.
Tas arī dod zināmu ieskatu, kādēļ ir cilvēki, kuri it kā dara visu pareizi, ēd pareizi, sporto, meditē utjp., bet tik un tā saslimst ar vēzi. Kāpēc cits dara visu nepareizi, bet ir vesels kā rutks. Tas tāpēc, ka tā bērnības dienu trauma (kuras pat ļoti smagas, kā izrādās, neatceras 38% cilvēku) kaut kur kā tāds melns nezvērs ķermenī iekšā sēž un izjauc to jau augstāk minēto homeostāzi. Par ko arī liecina sajūtas, depresija, nomāktība un citas traumatizētiem cilvēkiem raksturīgas sajūtas.
Par šo tematu ir vēl ko rakstīt un stāstīt. Lai paliek citai reizei.

5. Stromae – Alors On Danse (Clip Officiel)

Saistīts attēlsNo sākuma ieraudzīju FB šādu jautru video. Un pēc tam jau arī oficiālo video, kas vairs nav tik labs. Labam noskaņojumam!
Posted in 5 lietas.