#204 – 5 atradumi: tevi velk, nevis tu stum, n=1 un tu esi dārzs

1. IEDROŠINĀJUMS. Tiem, kas baidās kļūdīties. Kaut ko jaunu sākt darīt.

Image result for foreign languageMan ir paveicies. Jo mani nav jāskubina kaut ko pasākt. Gan izdomāt kādu projektu un to sākt darīt. Tas no dabas. Pats neko speciāli trenējies neesmu.
Man ienāk prātā ideja un es to daru.
Es varu atcerēties ļoti daudz tādu gadījumu, kas no daudzu puses šķistu kosmoss, bet es to uzņemos un daru.
Gan aizbraucu mācīties uz Šveici 3 gadus, gan uz Dubaiju 2 gadus, gan izdomāju, ka gribu ar autostopiem pa Eiropu ceļot (pat naudas trūkums netraucēja). Izdomāju, ka gribu būt biohacking līderis Latvijā, ka gribu lasīt lekcijas un uzstāties. Jebko. Tāpēc mans padoms noteikti ikvienam vērā ņemams.
Tai pat laikā tieši meklēju kaut kādas mentālas modeļu pieejas, kas varētu strādāt ikvienam. Vismaz sākotnēji prāta līmenī.
Viena tehnika, kura man ir mazāk aktuāla – negatīvā iznākuma vizualizācija. Tas ir – tu izvelc visus iespējamos sliktos iznākumus, kas varētu būt, ja neizdosies.
Piemēram, pieteikties tavā uzņēmumā novadīt grāmatu klubu vai jaunākās interesantās informācijas dalīšanās klubu. Katrs savā brīvajā laikā vai nu lasa, vai vispār interesējas par dažādām vērtīgām lietām.
Šīs vērtīgās lietas tāpēc arī ir vērtīgas, ka kādam tas varētu noderēt. Tāpēc uzņemies kādā no sapulcēm beidzamās 15 minūtes nolasīt mazu semināru/ lekciju par kādu šādu tematu.
Nu un negatīvās vizualizācijas tehnikā tavs uzdevums būtu izdomāt visu sliktāko, kas varētu notikt, ja neizdotos tev nekas.
Pirmkārt, nevienu tas varētu neinteresēt. Tad vispār pasākums nenotiktu. Otrkārt, ja arī notiktu un tad neviens neizrādītu interesi, tad sliktākais – visi būtu iztērējuši 15 minūtes sava laika.
Ja tu būtu tikt satraucies, ka knapi pārspļautu kādu vārdu pār savu muti, tad visi to redzētu un tu nomirtu.
Nu nē, kāds ierosinātu pārcelt sarunu/ semināru utml.
NU kas vēl var notikt? Kāds varētu padomāt – ko viņš mēģina te izlēkt ar savām gudrībām un prātuļojumiem. Ja tā tas ir, tad tiešām esi diezgan sliktā situācijā, jo tev ir toksiski kolēģi. UN tādā gadījumā runa nav par tavu uzdrošināšanos, bet par tavu darba vidi vispār.
Uzdevums ar negatīvo vizualizāciju ir tāpēc efektīvs, lai laicīgi jau iepriekš tu izprastu, ka viss sliktais, ko tu iedomājies, ir tikai prātā. Taču kad racionāli uz to paskatās, ir skaidrs, ka nekas briesmīgs pat pie vissliktākā scenārija nevar notikt.
Otra pieeja un tā, kas šajā arī ir kā atradums – ir līdzība ar tavā valodā runājošu ārzemnieku. Kaut kādā ziņā tas ir no tās pašas negatīvās vizualizācijas sērijas.
Viena liela daļa cilvēku, kas neprot vai uzskata, ka neprot runāt tai svešvalodā, kādu mācījās skolā ir tādēļ, ka viņi neuzdrošinās runāt. Piemēram, angļu valodu saprot vairāk cilvēku, nekā prot sarunāties. Un par prašanu sarunāties, runa pārsvarā ir par praksi sarunāties. Lai prastu, ir jātrenējas. Tāpat kā jebkurā jomā, sākumā ir daudz kļūdas. Cilvēks negrib kļūdīties, tādēļ labāk nemaz nerunā. Tā ir drošāk, lai nekļūdītos. Nu un otra problēma ir tā, ka tu domā, ko citi par tavu svešvalodas neprašanu padomās.
Taču tas viss ir nonsenss. Tagad iedomājies kādu ārzemnieku, kurš iebraucis Rīgā. No Senegālas. Melnais.
Viņš pirmo reizi Latvijā. Viņš pienāk pie tevis un sāk runāt latviešu valodā. Nabadziņam neiet viegli ar galotnēm un garumzīmēm. Kā arī viņš visus darbības vārdus saka nenoteiksmes formā. Un tagad pasaki, ko tu pie sevis domā par viņu? Pēdējais, ko tu domā – “ak tu mērglis tāds – iemācies runāt latviski, tad brauc uz Latviju. Kaut kāds sviests, ne galotnes pareizi izrunā, ne kārtīgi var pateikt darbības vārdus. Šī ir laika šķiešana un dziļi nepatīkams pārdzīvojums.”
Gluži pretēji. Vai ne, ka tu domā – fantastiski, cik superīgi, ka āfrikānis runā latviski? Tu prātā un sirdī jau apbalvo viņu par sasniegumu. Tieši tāpat domās un uztvers ikviens cits, kurš tevi dzirdēs mēģinām ko jaunu. Vai tā būtu valoda vai kāda cita lieta, kuru tu gribi sākt, bet baidies.

2. DĀRZS. Tu esi dārzs.

Image result for beautiful gardenUzņemies atbildību. Angliski labs vārdu salikums ir “take ownership”. Jeb paņem savā aprūpē. To es tagad saku, jo tā samērā maz tomēr līdz galam uzņemas atbildību par sevi. Iespējams, ka evolucionāri esam tendēti uz to, ka ir kāds galvenais barvedis, kurš dod tādu kā noklusētu solījumu, ka viņš parūpēsies par tavu labklājību.
Taču mūsdienu ciltis ir pārāk lielas, lai barvedis uzņemtos ko tādu. Gluži pretēji, drīzāk neviens neko nedarīs tavā labā. Tev pašam jārūpējas par sevi. Lai ko tas arī nozīmētu. Ne valsts ministrijas, ne ģimenes ārsti, pat vīri un sievas viens otram līdz galam palīdzēt nevar. Tā elpa ir jāelpo pašam.
Šī metafora ir iespējams ļoti efektīva, lai iedotu perspektīvu un vienkāršāk ļautu uztvert atbildību pašam par sevi.
Iedomājies, ka tu esi dārzs. Zemes pleķītis. Tu esi pats dārzs vai tev pieder dārzs. Izvēlies, kā labāk patīk.
Plika zeme. Tagad tu vari izvēlēties, ko ar dārzu darīt.
Tu vari sanest iekšā lūžņus un uzkrāt visādus koka dēļus, jo nolem, ka kaut kad tie noderēs. Tu vari iekārtot dīķi vai baseinu. Tev var  būt siltumnīca un dobes, bet var arī nebūt. Krūmi, ābeļkoki mauriņš. Tu vari to pļaut vai ļaut zālei augt garākai. Ja tev būs tikai zaļa nop’lauta zālīte, tad bites pie tevis nelidos. Ja ļausi paaugties garākai zālei un smilgām un ziediņiem, pie tevis gribēs nākt dzīvnieki, kukaiņi, tārpiņi utml.
Uz gurķiem tu vari liet ūdeni, bet vari arī ūdeni sajaukt ar depo pirktu speciālo šķidrumu, kas iznīcina vaboles.
Vari nosmidzināt visu savu dārzu ar šo šķidrumu, lai vari gulēt uz segas, sauļoties un kukaiņi tevi liktu mierā.
Starp citu, tu vari noasfaltēt visu zemes pleķi un turēt auto. Pilnu sētu ar mašīnām.
Vēl viena reāla opcija ir – tu iznomā šo dārzu, lai kāds cits kopj. Nomas līgums uz 99 gadiem. Un tad tev nav ne mazākās jausmas, ko jaunais nomnieks tur darīs. Varbūt viņš audzēs aitas, bet varbūt arī viņš tur glabās naftas pārstrādes produktus.
Tas viss ir tavā ziņā, ko un kā tu darbojies ar savu dārzu. Un tas ko tu katru dienu redzi pa logu, skatoties uz savu dārzu – tas viss ir tas, kā tu pats izturies pret savu dārzu.
Ja Tev šobrīd ir kaut kas, ar ko neesi mierā: tava dzīve, tava veselība un viss cits, tad tas ir tavs dārzs. Tas ir tas, kā tu viņu iekopi. Ja daudz nezāļu, tad tu tām ļāvi augt.

3. PĒTĪJUMI. N=1.

Image result for n=1 experimentZelta standarts ir dubultaklais placebo randomizētais pētījums. Ja var kaut ko dabā saprast pēc šīs metodes, tad tas ir super. Vienīgi visu šādi nevar atklāt. Jo lai šādi noskaidrotu jebko, ir jāizolē viena pētāmā lieta no pārējām, lai saprastu  tas strādā vai ne. Tā tas ir, vai ne.
Pasaule ir pārāk kompleksa, lai tik vienkārši būtu šādi visu noskaidrot. Lietas darbojas daudz lielākā kombinācijā nekā varētu sākotnēji šķist. Tādēļ jau arī tik bieži ir tik konfliktējoši pētījumi. Viens pierāda A, cits B. Kādam vēl ir pierādījumi par C.
Pēc katra veiktā zinātniskā pētījuma rodas vēl vairāk jauni jautājumi. Praktiski katrs pētījums beidzas ar šādu teikumu: “Nepieciešami vēl vairāk papildu pētījumi” jeb angliskais – “more research needed”.
Tas ir labi. Mēs esam meklētāji. Mums par tādiem jābūt. Jākļūst. Ja kļūstam par tiem, kam ir atbildes, tad esam dimbā. Mums jābūt ir meklētājiem, jautātājiem. Gatavas atbildes mums ir vajadzīgas tikai lai uzdotu vēl vairāk jautājumus.
Kas novedīs pie vēl vairāk atbildēm, pie vēl vairāk pētījumiem. Kad rakstīju par astrofiziskas tematu – entropija, tad koncepts tieši ir par šo. Viss izplešas un viss kļūst kompleksāk un kompleksāk. Tāpēc neizpratnes un neziņas nekļūs mazāk. Lai kā mēs skolās sāktu mācīt kritisko domāšanu, lai kā mēs negribētu, ka cilvēki iemācītos atšķirt labus informācijas avotus no sliktiem, mēs nekad nevarēsim paspēt to tādā ātrumā, ar kādu pieaug entropija.
Tāpēc ja tev nav idejas, ja redzi, ka viens pētījums saka vienu, bet cits kaut ko citu, tad tev jāpārbauda pašam. Jādara savs pētījums. N=1 jeb anekdotiskie gadījumi ir būtiskākais, ko var darīt.
Tāpēc arī ir tik svarīgi domāt no biohacking prizmas. Jo tā paredz dzīvot apzināti no atgriezeniskās saites viedokļa.
Gan jautājums, ko arvien vairāk sludinu – ko es tagad jūtu un ko es tagad domāju?, gan mērīt, gan skatīties, gan prasīt feedback’u no citiem. Pieņemt, ka tāpat kā tu esi dārzs, tāpat, ka tu esi arī pētnieks tam savam dārzam. Tu esi visa mūža garumā pētnieks, zinātnieks, eksperimentators, kuram ir pētījuma grupa. Kura sastāv no viena cilvēka. Tā tas zinātnē arī saucas – N=1.

4. VIEGLI. Dzīvē labajam nav jābūt smagi iegūstamam. Var būt arī viegli.

Image result for hard workNav viegli pieņemt, ka visam jābūt viegli. Un tā jau ir pirmā pārbaude vieglumam.
Ar prātu tu pieņem šādu jauno konceptu. Proti, ja aktīvi meklē, ja aktīvi testē, ja trenē garu, prātu, ķermeni, emocijas, dvēseli, tad tu esi nākamajā līmenī. Un nākamais līmenis ir iespējams tagad vairāk nekā jebkad iepriekš. Jauns apziņas līmenis. Ko Sadhguru arī daudz stāsta. Ja praktizē nevis kaut kādu rietumu civilizācijas vai pat savu personīgo morāli, ja atkāpies no dogmām, atkāpies no pieņēmumiem, tad vienīgais, kas tev atliek, ir būt cilvēkam. Nevis, kā galvenai pasaules dzīvajai radībai. Bet vienkārši, kā radībai, kurai ir dota apziņa.
Un ar apziņu mēs varam būt apzināti. Apzinātībai traucē domas. Ja tās iemācās kaut uz mirkli atslēgt, tad paliek viegli. Kolīdz domas pieslēdzās, kļūst atkal grūtāk. Bez tam ir arī vēl papildu tādas domas, kas padara eksistenci vēl grūtāku, nekā tai jābūt.
Mēs esam iemeslu ģenerēšanas mašīnas. No sākuma ir signāls, pēc tam tas kļūst pieejams arī prātam. Darbību un prāta mehānisms uzbūvēts tā, lai darbībām rastos pamatojums. Tas ir tāds kā tandēms. Visu, ko tu dari, ir jābūt attaisnotam. Visam ir jābūt jēdzīgam. Tas, protams, ir post factum. Tieši tādēļ arī mums diezgan efektīvi var strādāt lielu vīziju un lielu mērķu definēšana, jo tas ir tas pats mehānisms, tikai pre factum jeb pirms signāla un rīcības. Taču ķermenis uztver to tieši tāpat. Labāk tas ir tādēļ, ka vērtību tam tu vari nodefinēt jau pirms tam.
Salīdzināsim. Piemēram, tu ieraugi cepumu. Tu ar prātu domā, ka nevajadzētu. Bet tavs dzīvnieciskais instinkts tev suģestē, ka apēst to ir vērtīgāk. Tu to apēd un tad tavā prātā izveidojas attaisnojums, ko un kāpēc tu to tikko izdarīji. Tu sev saki – es tikai vienu. Vai arī, nav vēl vakars, jo pirms miega tu neko tād nedarītu. Vai arī – tas ir Ilzes cepts cepums un būtu nepieklājīgi to tagad neēst.
Ar vīzijas palīdzību – tu uzbūvē vīziju, ka kļūsi par Eiropas lielāko fitnesa guru, un gribi palīdzēt 10’000 cilvēku sasniegt vēdera presītes ‘sešpaku’. Šāds attaisnojums kļūst par spēcīgu signālu, kas varētu apklusināt vēlmi apēst cepumu.
Ja nav vīzijas, tad cepuma neēšana ir mokoša. Izdarāma, bet ar smagu darbu. Tā mums rodas sajūtas, ka kaut ko lab var sasniegt ar baigo piespiešanos un ļoti lielu smagumu. Taču kā redzam ar (lai arī ar smieklīgu par sešpaku) vīziju lietas ir paveicamas vieglāk.
Tas nenozīmē, ka bez piepūles, bez iedziļināšanās, bez rīcības. Tomēr tas nenozīmē arī, ka kaut kā smagi jācieš, ja grib labu un vērtīgu iznākumu.
Starp citu, no vienas sarunas ar Karlgaard, kurš sarakstījis grāmatu “Late bloomers”, par kuru es jau biju rakstījis te. Viņš saka, ka atpazīt, ka esi late bloomer jeb tāds, kurš gūst panākumus arī vēlāk dzīvē var pēc tā, ka tu tiec vilkts. Nevis, ka tu ar mokām stum to vezumu uz priekšu. Bez maz vai kalnā augšā. Bet tevi velk. Tev liekas, ka viss nāk viegli. Tā ir zīme, ka esi uz īstā ceļa.

5. VIETNE. Facebook grupa par dabas skaistumu – dabas foto.

Pat nezinu, kā es to uzgāju. Kā pamanīju, tad daudzi jau no manā paziņo lokā esošajiem cilvēkiem jau šai grupā bija pievienojušies. Nezinu, kādēļ par šādu skaistumu iepriekš neviens nebija dalījies. Tā ir vietējā facebook grupa, kas saucas ‘dabas foto‘.
Tik skaistas bildes. UN kas forši, tad tādi dabas skaistumi ir pārsvarā safotografēti no Latvijas. Nav vajadzīgs ne national geographic nedz animal planet. Pie mums viss skaistais jau ir. Un nevis vienkārši skaisti – bet fenomenāli krāšņi un baudāmi.
Kā bija tas teiciens – Latvija var!
Posted in Uzlabo sevi.