#200 – 5 atradumi: bailes slikti izskatīties, augšanas faktori un kas labāks – sasniegt mērķi vai meistarību [no 14. jūlija]

1. MEISTARĪBA. Sasniegt mērķi vai meistarību.

Par mērķiem.
Ir tik atraktīvi un kārdinoši izvirzīt sev tādus konkrētus, lielus mērķus. Vienalga, vai tas būtu nopelnīt x €, vai noskriet Ņujorkas maratonu, vai noskriet to konkrētā laikā. Šos konkrētos mērķus ir samērā vienkārši izvirzīt. To sasniegšana lielākoties asociējas ar piepildījumu, kādu vēlamies.
Droši vien, evolucionāri raugoties, ir saprotams, kādēļ šādu mērķu piepildījums mums intuitīvi rada sajūtas, ka, tos sasniedzot, viss būs labi. Katrs no mums jau sen ir pats sev pierādījis, ka jebkura mērķa sasniegšana pagātnē tā arī nav iedevusi šo piepildījuma sajūtu. Un tik un tā mēs to turpinām. Tāpēc, ka tas ir izdzīvošanas mehānisms. Mums ir jāspēj sevi motivēt kaut ko darīt. Pretējā gadījumā bez šādas, īstenībā fizioloģiskas, vajadzības iet uz mērķi un domāt, ka tas dos pilnību, cilvēki labākajā gadījumā būtu līdzīgā attīstības līmenī ar citiem primātiem.
Tādējādi mērķu izvirzīšana ir saprotama. Ar to viss ir kārtībā. Tikai tajā pat laikā mums ir jāsaprot, ka tas mūsos ir ieprogrammēts tāpat kā iet uz tualeti, tāpat kā gulēt, tāpat kā vairoties. Tas nekur nepaliks. Tā tas būs vēl kādu laiku.
Tieši tāpat, apzinoties jau tikko minēto gulēšanu un ēšanu, tas, kā bāziska lieta, ir jārespektē, jāievēro. Tomēr nedrīkstam pieļaut, ka mūsu apzinātības līmenim tiktu atņemta dimensija tikai tādēļ, ka mums ir fizioloģiskas prasības. Jāspēlē pēc noteikumiem, kādus daba izvirzījusi.
Cilvēka apzinātības līmenim atbilstoši būtu iet tālāk par tikai primitīvu mērķa izvirzīšanu un sasniegšanu.
Kas tad būtu nākamais līmenis? Tā jau tikai tāda mana spriedelēšana. Var jau būt, ka daudz apzinātāki un viedāki par mani varētu te šo to koriģēt. Par ko es tikai priecātos.
Kā es to saprotu, tad nākamais līmenis būtu abstrahēties no iznākuma, bet visu uzsvaru likt uz procesu. Kad gala iznākums ir tikai kā tāda vadlīnija.
Atradums šajā sakarā ir ceļš uz meistarību. Vēl precīzāk definējot, tas būtu – meistarības sasniegšana (process) kā funkcija, lai ļautu sajūtām, apzinātībai un ķermeniskajam saplūst vienā veselumā.
Ir vērts tiekties nevis uz čempiona titulu, bet tiekties uz meistarību, kas ļautu sasniegt čempionat titulu. Jākļūst par meistaru, lai ļautu izpausties visam, kas tevī mīt.
Piemēram, tev ir milzīgas novērošanas spējas. Tu visu saproti. Savas pieredzes dēļ tu spēj atpazīt kopsakarības. Taču tev ir jāmāk tās izpaust. Kļūt par meistaru ir priekšnosacījums. Jo lielākoties tu nespēj adekvāti uz āru iznest savu iekšējo pasauli. Kā mēdz teikt – iekšā ir, ārā nenāk. Pietrūkst instrumentu. Vai arī, ja instrumenti ir, tad tu neproti tos pietiekmi labi likt lietā.
Konkrēti – gleznotājs. Ja neproti lietot krāsas, precīzi vilkt otiņu pa audeklu, un neizproti dažādas gleznošanas tehnikas, tad tavs iekšējās pasaules zīmējums tā arī paliks neuzzīmēts. Paliks tevī iekšā. Bet iekšējās pasaules, tavas apziņas līmeņa komunicēšana ir liela daļa no tavas dzīves piepildījuma. Rakstnieki, gleznotāji, mūziķi, sportisti. Jebkurš ir veids, kā to nest laukā. Un tas nav izmērāms konkrētā iznākumā. Tas mērāms tajā, cik piepildīts jūties pēc tam, kad esi komunicējis ar ārpausauli par to, kas tev sāp, kas priecē, par ko baidies, par ko esi guvis drosmi.
Atradums par to, kā tiekties uz meistarību, nav pašas meistarības dēļ. Tas ir tādēļ, lai tevī būtu spējas un prasmes izpausties. Kas savukārt dos tev pipildījumu un prieku.

2. PAŠREALIZĒŠANĀS. Bailes izskatīties slikti.

Finding mastery ir viens jauns man mīļš podkāsts. Vadītājs Dr. Michael Gervais intervē dažādus augsta līmeņa sportistus, trenerus, psihologus, koučus un vispār – top performances īstenotājus.
Ceļā uz savu amatu, Michael Gervais Losandželosā bija izveidojis kaut ko līdzīgu mūsu Ghetto games. Milzīgu basketbola zāli, uz kuru jebkurš varēja nākt trenēties bez maksas. Michael bija tikai viens noteikums – katru dienu visiem, kuri nāca tur spēlēt, bija jānoklausās Michael Gervais trenera lekcija.
Tā nu viņš iesāka savu trenera/mentora/kouča karjeru.
Pavisam drīz pēc savas sporta zāles atvēršanas un pēc visdažādāko spēlētāju vērošanas viņš secināja vienu lietu, kas atšķīra sasniedzējus no iestrēgušajiem.
Viņa basketbola zālei cauri izgāja tūkstošiem dažādu spēlētāju. Talantīgi, apdāvināti, darbspējīgi, ar attieksmi un ambīcijām. Tāpat arī pilnīgi netalantīgi, nespējīgi un ar sliktu attieksmi. Starp viņiem atradās tādi, kuri tika tālāk spēlēt pat NBA. Un tādi, kuri pat ar ļoti niecīgu trenēšanās pieredzi spēja sasniegt augstumus.
Taču secinājums bija diezgan skaidrs. Talantam un citām priekšrocībām nav nozīmes, ja spēlētājs pārāk baidās izskatīties slikti. Kad cilvēks par daudz domā, kā tas izskatīsies no malas. Vai tik tas nevarētu kaut drusku būt kā izgāšanās?
No vienas puses tas jau nav nekas slikts, ka cilvēks domā par sevi, savu tēlu un par to, kādu iespaidu tas atstās uz citiem. Bet no otras puses tas nozīmē, ka tu par maz esi gatavs riskēt. Par maz esi gatavs kļūdīties. Par maz izmēģināt jaunas lietas, kuras tev var arī nesanākt. Tā tu turpini darīt vienu un to pašu. Sevī iekšēji sagaidi, ka kļūs labāk, citādāk, ka tiksi augstāk. Taču tā nenotiek. Jo kā tika teikts (laikam Einšteina citāta pārfrāzējums) – darīt vienu un to pašu, bet gaidīt citu iznākumu, ir neprāta definīcija.
Tad tu sāc domāt, ka neesi talantīgs, ka neproti. Arī līdz galam nesaproti, kādēļ tava karjera, dzīve vai jebkas neiet uz augšu. Tu pierodi, ka esi viduvējība un atmet cerības. Taču jaunu lietu mēģināšana tiešām saistās ar risku. Ar potenciālu neizdošanos.
Jāiedarbina iesācēja prāts (beginner’s mindset). Tas jāiedarbina jau pirms saproti, ka citādi nevar.
Starp citu, tikko notikušais festivāls Positivus  ir piemērs tam. Es pats gan nekad neesmu uz to bijis. Bet pēdējos šķiet nu jau 2-3 gadus dzirdu, ka šis festivāls vairs nav tāds, kā bija.
Ko tas varētu nozīmēt?
To, ka esošais formāts bija labs, visiem patika. Tas darbojās!! Taču tagad tas vairs nedarbojas. Tagad organizātori iespējams saprot, ka kaut kas ir jāmaina. Taču varētu būt jau drusku par vēlu.
Lietas ir jāsāk mainīt, pirms vēl tās pārstājušas darboties. Jo kad vienkāršs taksometra vadītājs jau sāk runāt par to, ka vajadzīgas pārmaiņas, tad jau ir par vēlu.
Var arī saprast Positivus, ka mainīt kaut ko, kas vēl tīri labi strādā, bieži vien ir neprāts. Bet ja to nedarīs, tad neprāts iestāsies tāpat, tikai vēlāk.
Noslēgumā šim atradumam – novērtē sevi no 1 līdz 10, cik tu pats/-i domā, ka tev ir bailes izskatīties slikti.

3. VEGUS NERVS. Vegālais signāls.

Kaut kā labi salikās pa plauktiem. Jo šis atradums ir fizioloģisks skaidrojums, kādēļ iespējams esi tajā cilvēku grupā, kuriem vairāk bail izskatīties slikti.
Proti, tā līdz galam nav tava vaina, ja gadījumā mokies ar nespēju pārvarēt šīs bailes kļūdīties.
Šis stāsts ir pat par to, cik ļoti vispār ir mūsu rokās un brīvajā izvēlē nebaidīties izskatīties slikti.
Šis ir par to, kā skatīties uz sevi caur brīvās gribas aspektu.
Nedaudz jau ir pretrunas. Es it kā aicinu izvēlēties darīt lietas, kuras tevī var radīt lielas bailes. No otras puses saku, ka tas varētu būt arī neiespējami – apzināti, piespiesties un pārvarēt. Jo tas ir autonomajā nervu sistēmā bāzēts signāls, kas liek justies apdraudētam. Fizioloģiski apdraudētam.
Tādēļ ir virkne cilvēku, kuri izvēlas strādāt stabilās darba vietās, ar stabiliem ienākumiem, kur viss ir skaidrs un paredzams. Iekšēji viņi jūt, ka gandarījumu tas nerada. Taču būtiskāk par gandarījuma gūšanu viņiem ir tas, lai negūtu papildu riskus.
Tā nu parasti tā ir kā izdarīta izvēle. Ko Daniel Kahnemann sauc par riska aversiju jeb izvairīšanos no riska.
Proti, vidēji cilvēks izvēlas labāk negūt labumu, lai tikai negūtu sliktumu.
Individuāli, protams, riska tolerances ir dažādas. Un to sauc par vegal tone jeb vegālo signālu. Jo spēcīgāks vegālais signāls jeb autonomās nervu sistēmas aktivizācija, jo lielāku dzīvības apdraudējumu indivīds sajūt. Tādēļ izvēle neriskēt nav tik daudz apzināts lēmums, cik fizioloģiski diktēta nepieciešamība.
Kas nozīmē, ja tu pats esi vai komunicē ar kādu pārāk kūtru un paredzamu cilvēku, tad tev nevajadzētu uz viņu par to besīties. Jo šis cilvēks citādi nevar.
Ja šo lietu apzinās un meklē veidus, kā tam tikt pāri, tad tas ir ietekmējams. Tāpēc jau es rīkoju RESTARTuS, kas ir par rīkiem, kā tikt laukā no šīm važām. Un to var. Pamatā jau cilvēks saprot, ka piepildījums nāks no kaut kā drusku riskantāka. Bet ja trūkst instrumentu, tad izkļūšana no iestrēguma var arī neizdoties.

4. CITĀTS. Par dzīves jēgu.

Vienā teikumā. Tik vienkārši un saprotami, ka nekas daudz nav jāskaidro.
Tikai piebildīšu, ka šo apstiprina arī par klīniskām psiholoģiskām traumām runājošais Bessel van der Kolk savā grāmatā “Body keeps the score”. Un šis citāts ir: “Dzīves mērķis ir atrast savas dotības. Dzīves jēga ir ar tām dalīties.”

5. FIZIOLOĢIJA. Augšanas faktori

Cilvēks visu laiku mainās. Notiek augšanas procesi. Un miršanas procesi. Par augšanas procesiem mēs runājam un zinām daudz vairāk. Piemēram, mēs zinām, ka kaut kas jālieto, lai augtu labi mati, nagi, āda, muskuļi. Lai smadzenēm būtu barības vielas.
Mēs bieži saviem bērniem sakām, ka jāēd, lai augtu liels. Un tādā garā.
Daudz mazāk runājam par miršanas faktoriem. Piemēram, kā atbrīvoties no liekā. Kā dabūt laukā no organisma visu, kas sabojājies, nav vajadzīgs, vai pat kaitē. Autofāgija ir viena no tādām lietām.
Taču kas vēl svarīgi – mums jāapzinās, kas ir augšanas faktori, jo pārmērīga to aktivizācija var arī kaitēt. Tā arī būtu daļa no prātīgas sava organisma regulēšanas.
Augšanas faktori ne vienmēr ir laba lieta. Tie paši faktori, kas palīdz kaut kam organismā augt, nozīmē, ka pārlieku stimulēta augšana var palīdzēt arī audzējiem, pārāk lieliem aptaukojumiem utml.
Galvenie augšanas faktori tātad ir – insulīns, m-tor un ampk.
Šoreiz tikai vēlos minēt šos faktorus kā ļoti viedu mehānismu, kāds mūsos iebūvēts. Lai novērtētu, cik smalkas un inteliģentas mašīnas esam.
Šie visi trīs augšanas faktori ir kā buferis un gudrs mehānisms.
Zināms, ka cilvēks dzīves laikā apēd vidēji 40 tonnu ēdiena. Un lai nebūtu tā, ka mūža pēdējās dienās cilvēks svērtu 40 tonnas, tad šis augšanas faktors regulē mūsu ķermeni. Lai tas funkcionētu un veselīgi darbotos.
Šie faktori ir jāpazīst, lai saprastu, kā tad viss notiek. Un kādēļ cilvēks nekļūst resns,  Ziemassvētkos pārēdoties cepešus un rosolus, kūkas un tortes.
Pirmais faktors ir insulīns. Tas ir hormons, kas īstermiņā jeb dažu stundu laikā regulē enerģiju. Ja ķermenī ieplūst pārlieku daudz enerģijas, tad tas jau samērā drīz sāk visu lieko noguldīt tauku formā. Taču tas nenotiek stundu laikā.
Kā jebkuru mehānismu, arī šo var sabojāt. Tādēļ jau 2. tipa diabēts lielā mērā ir insulīna svārstību problēma.
Nākamais faktors ir m-tor. Šis faktors jau darbojas vairāku dienu termiņā. Kad insulīns dažu stundu laikā savu darbu paveicis, tad savas funkcijas pārņem m-tor. Tas jau daudz vairāk domā, ko darīt ar ilgtermiņa enerģiju. Tieši šis mehānisms ir līdzatbildīgs audzēju veidošanās procesos. Ja šī faktora ir par daudz, tad aug viss. Arī vēzis.
Te arī parādās saistība starp diabētu un audzējiem. Jo zinu, ka daudziem nav skaidrs, kādēļ šīs abas slimības iet roku rokā.
Nu un trešais faktors ir AMPK, kas ir daudzu dienu augšanas buferis/ mehānisms. Kas angliski precīzi atšifrējas kā activated protein kinase jeb aktivizēta proteīnu kināze.
Aktivizējot šo ampk augšanas procesu, iespējams veiksmīgi koordinēt metabolismu, tauku uzkrāšanās mehānismus. Tādējādi samazināt tauku rezerves sevišķi vēdera (ap iekšējiem orgāniem) apvidū.
Šis ir enerģijas balansēšanas pēdējais bastions. Tam ir svarīga ilgtermiņa nozīme, lai, pat īstermiņā pieēdoties, piemēram, nedēļu pēc kārtas, cilvēks tomēr nepaliktu ārprātīgi resns. Tas nenozīmē, ka cilvēks nevarēs pieaudzēt pārāk daudz liekā svara. Tas notiks, ja cilvēks turpinās par daudz ēst ilgāk nekā nedēļu. Jebkurš mehānisms ir ar saviem limitiem. Šo augšanas faktoru, metabolisma veicinātāju, arī var par daudz nomākt.
Neko vairāk par šo patreiz nestāstīšu. Šis bija tikai ieskats, kā fizioloģijā notiek mūsu metabolisma (svara) regulēšanas mehānismi. Tā pēc būtības ir trīskārša aizsardzība, lai viena čipšu paka vai viens saldējums vēlu vakarā nepadarītu tevi par superresnu cilvēku.
Posted in 5 lietas, home and tagged , , , .