#198 – 5 atradumi: aprēķini savu dzīves ilgumu, uzņēmēji sāk 45 gados un Oura ring papildinājums [no 23. jūnija]

1. VĒLĀK. Vidējais vecums, kad dibināt uzņēmumus, ir 45,5 gadi – zigzagojot, apgūstot pieredzi un prasmes.

Viss notiek daudz vēlāk.
Turpinām tematu par to, ka viss dzīvē lielākajai daļai notiek vēlāk. Ja tam ļauj  notikt vēlāk.
Esmu par to jau rakstījis. Neatceros tagad precīzi, tieši kuras lietas minēju. Tomēr šis ir gana svarīgi, lai vēlreiz atkārtotu. Proti, dzīvojam laikmetā, kad ziņas izplatās ātri. Jebkura veida informācija skeilojas, tas ir, multiplicējas tik spēcīgi, ka viss šķiet ar simtkārtīgu jaudu. Pasaule ir kļuvusi drošāka, taču sociālajos medijos  briesmas izklausās briesmīgāk. Jau rakstīju, ka vētru un dabas katastrofu ir kļuvis mazāk, bet iespaids ir gluži pretējs.
Tāpat arī par panākumu gūšanu. Mēs zinām, ka Mark Zuckerberg un vēl citi kļuvuši par miljardieriem, vēl nesasniegdami 30 gadu vecumu. Tas pats ar Sergey Brin un Larry Page (Google dibinātāji). Tāpat mēs daudz dzirdam par citiem slaveniem, talantīgiem, bet ļoti jauniem enterprenieriem, kas guvuši panākumus visai agri savā karjerā.
Tas uzliek lielu zīmogu sabiedrībai, tādiem it kā ambicioziem un mērķtiecīgiem cilvēkiem.
Kāpēc ‘it kā’?
Tāpēc, ka tie, kas patiešām ir ļoti, ļoti ambiciozi, tie bieži vien neskatās ne pa labi, ne pa kreisi. Tie vienkārši dara savu lietu. Taču tādi, kuri līdz galam nav hardcore, tie, kas meklē validāciju no malas, kas taustās, tiem ir grūtāk. Tie skatās, kas notiek pasaulē. Pārsvarā caur internetu un sociālajiem tīkliem. Tie redz deformētu bildi ar gados jauniem panākumu guvējiem.
Caur šo pārspīlēto miljonāri-zem-20 un miljonāri-zem-30 prizmu, tu par sevi domā kā par neveiksminieku. Tev 35 vai 40 gados vēl nekas būtisks nav sasniegts. Tad pienāk 45 gadu vecums, un ja tu turpini uzskatīt, ka tavs laiks jau ir aiz muguras, tad rokas nolaižas. Demotivācija, izniekotas dzīves sajūtas. Tas viss ir reāli. Tas pārsvarā arī notiek ar lielāko daļu cilvēku. Tikai mazumiņš jūt vilkmi kaut ko vēl dzīvē pasākt. Un tie arī ir tie, kas 45 gadu vecumā dibina uzņēmumus – t.s. stārtapus. Kā izrādās, tad ASV (LV ir līdzīgi) 45,5 gadu vecumā cilvēki nevis pirmo reizi gūst panākumus, bet gan dibina uzņēmumus, kas kaut kad vēlāk gūst panākumus. Tikai pēc 45 gadu vecuma. Un tas notiek tikai ar tiem, kuri vēl jūt sevī enerģiju un nav nolaiduši rokas. Tas būtu iespējams ikvienam, kurš noticētu, ka īstus panākumus daudz vairāk var gūt tikai vēlākos gados. Jo gūt panākumus agri ir forši, bet tas notiek vien ar dažiem.
Kas šajā gadījumā būtu svarīgi?
Pirmkārt, ne tikai būt gatavam, ka panākumi nekur neizpaliks, bet ka tas lielākoties notiks vēlākos gados.
Otrkārt, redzot, kas notiek ar tiem, kuri guvuši panākumus vēlāk dzīvē, saprast – tas nav kaut kāds talants vai superintelekts. Tas pamatā ir gadījumos, kad cilvēks karjeras laikā zigzagojis, apguvis dažādas prasmes, pamēģinājis sevi dažādās lomās, pozīcijās un profesijās.
Jo tad vienā brīdī pieredzes un kopsakarību saskatīšana kā prasme ir izveidojusies tik spēcīgi, ka tu zini, kā darbojas pasaule. Kas vajadzīgs cilvēkiem un kas vispār ir nepieciešams, lai kaut kas labs notiktu.
Tas arī ir kā atziņa no LinkedIn veiktā pētījuma par to, kas kļūst par augsta līmeņa vadītājiem. Izvērtējot miljoniem datu, viņi noskaidrojuši, ka lielas iespējas kļūt par augsta līmeņa vadītāju, performeri ir tiem, kuri zigzagojuši pa pozīcijām un pamēģinājuši visādas lomas uzņēmumos. Daudz mazākas tiem, kuri kādā organizācijā bijuši tikai vienā lomā.
 
Lūk, arī ir divi ierosinājumi:
– nenokar galvu, viss vēl ir priekšā, tāpēc sasteigt neko nevajag;
– nebaidies mainīt domas, karjeru, pieejas, jomas un nodarbošanos! Tas viss noderēs.
 
 

2. DATORRĪKI. Cool tools pdf sakarā

Šad un tad vajag tikt galā ar pdf dokumentu pārveidošanu. Lapu izdzēšanu, pdf transformēšanu uz word un otrādi.
Lūk, diezgan labs rīks, kas ļauj to visu darīt tiešsaistē.
Neko daudz vairāk nav ko piebilst. Darbam ar pdf fromātiem – izcili!
 
 
 

Spacer

 

3. MĀKSLĪGAIS INTELEKTS. AI jeb datori ar 98% precizitāti spēj noteikt cilvēka dzimumu pēc acs. 

Jau samērā labi zināms fakts. Ka mākslīgais intelekts nav nekas vairāk, kā spēja atrast kopsakarības starp milzu lielu daudzumu datu, darot to ar lielu izšķirtspēju, ar lielu ātrumu un precizitāti. Tāpēc tas arī tiek saukts par šauro MI jeb “narrow AI”. Tas ir, tikai kādā konkrētā šaurā uzdevumā tas spēj rēķināt noteiktas lietas.
Kurpetim vispārīgais MI jeb “general AI” ir tas, par ko visi satraucas, bet kas šobrīd ir tālu no realizēšanās. Tas nenozīmē, ka satraukumam nav pamata. Un daļēji arī iezīmēšu to, kas šajā visā arī ir tas biedējošākais.
Izrādās, ka dators spēj ar 98-99% precizitāti  pēc acs tīklenes musturiem noteikt, vai acs ir vīrieša vai sievietes.
Cilvēks to nespēj. Cilvēkam nav iespējas to izdarīt. Galvenokārt tādēļ, ka nav zināms, kas ir tas, kas ir atšķirīgs vīrietim un sievietei.
Pats par sevi šis fakts, starp citu, arī ir interesants, jo liecina, ka acs satur daudz vairāk informācijas nekā skeptiķi varētu uzskatīt. Ir cilvēki, kuri pēc acīm spēj noteikt veselības stāvokli, slimības, nogurumu utml. lietas. Ņemot šo datora spēju, ir skaidrs, ka kaut ko tādu, kā noteikt veselību, cilvēks varētu.
Taču mēs joprojām nezinām, kāda ir atšķirība starp vīrieša un sievietes aci.
Tas biedējošais šajā MI sakarā ir tas, ka mēs arī nezinām, kā dators to nosaka. Te arī iezīmējas tas biedējošais – ja mēs kaut kad vispārīgajam MI noteiksim kaut kādus uzdevumus, lai tie būtu saskaņā ar cilvēces mērķiem, mums varētu nebūt pieejams mehānisms, kā tieši dators pieņem lēmumus. Mēs samērā labi zinām, kā cilvēks pieņem lēmumus. Mēs daudz maz zinām, kas cilvēku motivē, kādas lietas interesē, kādi ir zemteksti. Taču, ja datori sāks daudz vairāk pieņemt lēmumus mūsu vietā, mums būtu svarīgi saprast, kāpēc tieši šāds ir lēmums.
Kontekstā ar autonomām automašīnām avārijas situācijās, ētisku un morāles lēmumu sakarā. Jau tagad kredīta piešķiršana tiek uzticēta MI. Šur tur eksperimentē arī ar tiesas lēmumu piešķiršanu. Mums svarīgi, ka lēmuma pieņemšanas procedūra mums ir saprotama.
Laikam jau jānobeidz šis atradums ar tādu kā atvērtu galu, tādu kā nenobeigtību. Jo tieši tāds šis MI jautājums arī ir…
 
 
 

4. HRV. Oura ievieš hrv mērījumu dienas laikā

Par Oura gredzenu jau esmu daudz stāstījis. Ka miegu mērīt ir svarīgi. Varbūt pat svarīgākais, ko vispār mērīt, ir miegs. Miegs ir dārgākais evolucionārais mehānisms utt., utjp. Taču tagad ne par to.
Līdz šim bija tā, ka gredzens veica mērījumus tikai nakts laikā. Respektīvi – visiem, kuri man ir jautājuši par gredzenu, ko ar viņu var darīt, tad esmu atbildējis, ka mērījumiem dienas laikā ierīce nav piemērota. Dienas laikā tā spēja noteikt tikai un vienīgi tavas kustības. Dienas beigās tā spēja noteikt, cik daudz esi bijis aktīvs. Tas arī ir svarīgs rādītājs. Tam es vienmēr pievērsu uzmanību. Mans sludinātais princips nu jau kādu laiku ir nevis kustības 1x-2x nedēļā. Vai labākajā gadījumā kaut kad vakarā pēc darba. Bet kustības visas dienas garumā.
Oura savā aplikācijā rāda smuku kustību grafiku. Un man vienmēr ir svarīgi, lai nebūtu tukšumiņi pa vidu.
Lielai daļai cilvēku tukšumiņi ir katrreiz, kad sēdi savā biroja krēslā, vai vakarā, kad skaties TV.
Vēl Oura pa dienu mērīja diendusu.
 
Bet nu tas ir beidzies. Un esmu neizsakāmi pateicīgs Oura gredzenam, ka tas ir veicis uzlabojumus un ieviesis vienu galveno lietu, kas man līdz šim nenormāli pietrūka. Naktī Oura mērīja HRV. Taču es vienmēr esmu gribējis spēt nomērīt savu HRV arī dienas laikā. Pavisam nesen jau sāku pētīt, kuras ierīces būtu man piemērotākās un grasījos jau iegādāties. Tagad man to vairs nevajag.
Ja starp lasītājiem ir kāds Oura gredzena īpašnieks, var gadīties, ka neesi pamanījis, bet tur ir papildu opcija, kas saucas Moment. Kas ir izmantojama gan vienkārši HRV un pulsa mērīšanai, gan arī var to pašu salāgot ar meditācijas funkciju.
 
Kas ir HRV? Par to īsi aprakstīju te – #136 atradumos.
 
Tātad – Oura gredzens ir kļuvis vēl atraktīvāks un vērtīgāks.
 
 
 
 

5. ILGDZĪVOŠANA. Dzīves ilguma kalkulatori

Nejauši uzgāju ilgdzīvošanas aprēķināšanas kalkulatoru. Droši vien nav nejauši. Jo informācija, ko cilvēki raksta, domā, pēta, eksperimentē ar ilgdzīvošanas, labklājības veicināšanu, mani saista. Līdz ar to viss ir likumsakarīgi.
Lai vai kā, šeit ir interesants resurss. Apkopoti vairāki, kopumā 7 ilgdzīvošanas kalkulatori vienuviet.
Tur ir gan kalkulators, kurš izveidots balstoties uz zilo zonu koncepta, gan arī britu live-to-100 koncepta.
Tas nav nekas cits, kā izvēlētie kritēriji, kuri autoruprāt ietekmē cilvēka potenciālu dzīvot līdz 100+ gadiem.
Šie kritēriji, protams, atšķiras. Jo vieni lielu uzsvaru liek uz vienām lietām, citi – uz citām.
Pirmais tests, kuru es izpildīju, bija living-to-100 kalkulators. Pēc tā uzdotajiem jautājumiem, man izdeva laukā 99 gadus. Iedeva dažus padomus, kā varu vēl pielikt klāt savai dzīvei.
Ierosinājumi, piemēram, ir – ja es pārvāktos dzīvot uz vietu, kur gaisa kvalitāte ir labāka, tad es pieliktu dzīvei klāt 1/4 no gada. Tik pat man pieliktos klāt, ja samazinātu kafijas daudzumu. Un tādā garā.
Šo viņš visticamāk aprēķina pēc kaut kādiem pieejamiem statistikas datiem un no tā atvasināta algoritma.
Tik un tā interesanti.
Ja kādu interesē konkrēti mans rezultāts no šī testa, tad te vari to lejupielādēt.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Posted in 5 lietas and tagged , , , , , .