#195 – 5 atradumi: cik maksā panākumi, arī akmeņiem ir apziņa un restartēties 24 stundās [no 2. jūnija]

1. PIEĶERŠANĀS. Pieķeršanās un pārlieku atkarība no tā, kas tev ir. 

Budisti saka, ka viens no galvenajiem cilvēka ciešanu avotiem ir pieķeršanās. Pieķeršanās – sākot no visniecīgākajiem priekšmetiem līdz pat atkarībai no citiem cilvēkiem. Un īsts apgarotais un laimīgais, budistuprāt, ir tikai tas, kurš atbrīvojies no šīs sajūtas. Budisti un jogi var gadiem sēdēt un meditēt, meklēt to īsto bliss, lai tikai tiktu vaļā no vēlmes un vajadzības iegūt sev kaut ko. Tikt vaļā no visa liekā viņiem ir svarīgs mērķis.
Taču tik pat svarīgs tas būtu ikvienam no mums. Katrā ziņā vismaz samazināt savu atkarību no visas apkārtējās pasaules. To taču ir samērā viegli iedomāties, cik daudz  patīkamāk tad būtu dzīvot.
Kā mēdz teikt – laimīgs ir nevis tas, kam viss ir, bet kam neko nevajag.
Šādu frāzi mēs varam sev ar prātu ieskaidrot. Pat pieņemt ar prātu. Tad mēs varam ar prātu to pat praktizēt. Taču tas nebūs ilgtspējīgi. Iekams sirds, dvēsele un viss ķermenis to nebūs dabīgi sevī pieņēmis, tikmēr nekas arī nebūs. Tik ilgi šis plāns būs tikai kārtējais mēģinājums bez panākumiem. Liela daļa no mums to visu laiku jau dara. Ar prātu nogriežam sev viskautko, ko mums gribētos. Patiesībā mēs to darām ar lietām, kuras nevaram atļauties. Piemēram, iestāstām sev, ka  mums nevajag dārgus datorus, mašīnas un ceļojumus. Taču tā nav īsta atteikšanās, jo patiesībā tu nevari to atļauties. Īsta nepieķeršanās demonstrācija ir tikai tad, ja vari atļauties, bet to nedari. Pretējā gadījumā tā ir tikai to apstākļu, kādi tev ir, racionalizēšana.
Kas nozīmētu, ka īstā nepieķeršanās demonstrēšana būtu tad, ja tu atteiktos no tā, kas tev patiešām ir.
Kā to darīja Marks Aurēlijs. Reizi nedēļā trenējās nabadzībā. Vilkdams nabago drēbes un ēzdams ubagu ēdienu. Lai parādītu sev, ka tas, no kā viņš tik ļoti baidās, nav nekas traks. Un tas jau ir tā brīvības sajuta, ko dod nepieķeršanās. Tu kļūsti neiznīcināms. Tev nav vājo punktu, ja tava atkarība no ārpasaules objektiem neeksistē.
Kas ir interesanti un kas spilgti demonstrē, cik nāvējoši bīstama var kļūt atkarība no pasaulīgajiem objektiem, ir stāsts par ugunsdzēsējiem, kas sadeguši.
Tas esot novērots regulāri un pārsteidzoši bieži.
Stāsts ir par meža ugunsgrēku dzēsējiem. Kad atrod sadegušos ugunsdzēsējus, kuri nav paspējuši aizbēgt no uguns, tad bieži paveras jocīga aina. Praktiski vienmēr ugunsdzēsējus atrod sadegušus ar saviem darba rīkiem. Pēc daudzām veiktajām analīzēm pārāk bieži izrādās, ka ugunsdzēsēji būtu paglābušies, ja tie mūkot atbrīvotos no savas nesamās nastas – darbarīkiem. Sadeg visi tie, kuri nemet nost savus darbarīkus. Tāda ir tā pieķeršanās priekšmetiem, ka burtiski iznīcina īpašniekus.
Ugunsdzēsēji, tāpat kā civilie cilvēki, ne tikai pieķeras šiem ‘darbarīkiem’, bet arī izveido savas cilvēciskās vērtības ap šiem priekšmetiem. Cilvēki veido savas dzīves tā, ka viņu pašidentifikācija ir iespējama tikai caur kaut kādiem ārējiem statusa simboliem. Kas pārāk bieži un pārāk daudziem padara dzīves nožēlojamas. Jo praktiski vienmēr tev liksies, ka tavs statusa simbols nav pietiekami labs, līdz ar ko tu pats sevi uzskati par nepietiekami labu. Iedomājies, ja tev ir āmurs. Sliktāks par kaimiņa āmuru. Un tādēļ tu esi sliktāks par savu kaimiņu.
Mizerabla dzīve garantēta.

2. APZIŅA. Panpsychism – ka vismazākajiem elementiem arī ir apziņa. 

Ne tikai tas, ka nebiju dzirdējis par tādu terminu, es pat nevarēju iedomāties, ka ap šo ir vesela kustība.
Proti, tā ir ideja, ka apziņa piemīt visam, sākot no vismazākajām pasaules daļiņām. Respektīvi, ka ne tikai cilvēkiem ir ‘lielā’ apziņa, par kuru mēs arī pilnībā droši nevaram būt. Jo vienīgais, par ko mēs katrs varam būt droši, ir tas, ka mums katram pašam ir apziņa.
Respektīvi, mēs zinām to, kā  ir būt cilvēkam, kā ir būt sev. Tas arī ir viss.
Panpsychism pārstāvji, protams, nevar zināt, kā ir būt putnam vai mazai šūniņai. Taču tas pats par sevi vēl nav apliecinājums, ka nekam citam, izņemot cilvēku, nav apziņas.
Kā piemēru šeit var minēt ļoti interesantos gadījumus, kādi pasaulē ir novēroti. Proti, cilvēki, kuriem visdažādāko iemeslu dēļ abas smadzeņu puslodes nav savienotas/ ir atvienotas. Tie ir tā sauktie ‘split brain’ cilvēki.
Paskatīsimies uz split brain pētījumiem. Interesanti, ka pieņemts domāt, ka cilvēka apziņa ir vienota un viengabalaina. Taču kā var izskaidrot, ka sadalīto smadzeņu gadījumā cilvēki demonstrē to, ka viņiem var būt arī 2 apziņas?
Adresējot šiem cilvēkiem signālus tā, lai tikai viena smazdeņu puse tiek attiecināta, pēc tam uz otru puslodi, var novērot, ka persona demonstrē visas pazīmes, ka tai ir 2 apziņas. Taču pats svarīgākais – viena un tā pati persona pat nenojauš, ka tai ir šīs abas pieredzes un divas apziņas. Vienai apziņai nav pieejama ne kripatiņa apziņas no otras smadzeņu puslodes.
Tieši tāpat mums nekas pat attāli neliecina, ka arī koki ir apveltīti ar apziņu. Un panpsychism entuziasti uzskata, ka tas arī neliecina, ka kokam nav apziņas.
Šis virziens ir diezgan apšaubāms no t.s. nopietnās zinātnes. Viens normāls evidence-based hardcore zinātnieks šo nopels. Ne tikai nopels. Katru, kas par šo kaut vai ieminēsies, kā es tagad, uzskatīs par kaut kādu ezotēriķi.
Tai pat laikā, nesen klausītajā Sam Harris podkāstā (no kura arī ir atradums) tika stāstīts, ka samērā daudzi nopietni zinātnieki, pārsvarā smadzeņu un neirozinātnieki, par šo ir daudz domājuši, bet  nomelnošanas un izsmiešanas dēļ nav uzdrošinājušies par šo pat ieminēties.
Kas ir žēl. Jo ja par kaut ko nevar pat sarunāties, tad tas ir kā autoritārs režīms. Taču stāsts tagad nav par šo.
Stāsts ir par to, ka viss milzīgajā visumā/universā ir ar apziņu. Varbūt ar ļoti primitīvu, bet ar apziņu.
Un kā viens no lieliem mūsdienu domātājiem David Chalmers citē citu savu kolēģi: “Ja tu pietiekami ilgi domā par apziņas problēm, tu kļūsti par pansaikistu (panpsychist), vai arī ej strādāt adiministrācijā.”

3. PANĀKUMI. Panākumiem ir cena.

Šis mani diezgan labi uzrunāja, kā papildinājums. Esmu jau dalījies ar ne tik zināmu Hipokrata citātu, kuru tagad vēlreiz nocitēšu:
“Pirms izārstēt kādu, pajautā viņam, vai viņš gatavs atteikties no tā, kas padarīja viņu slimu.”
Šis jautājums ir neērts cilvēkam pēc būtības. Tāpēc, ka paredz mainīties. Nevienam tas nepatīk. Īstenībā pat nevis nepatīk, mēs nemaz tā īsti neesam paredzēti maiņām, vienkārši ar prātu to nolemjot.
Tas izteikti parādās un mums zināms no cilvēkiem, kuri piedzīvojuši smagas traumas. Tas zināms vispār, bet sevišķi ar t.s. ptsd jeb post traumatic stress disorder.
Cilvēks nevar vienkārši izlemt un tad mainīt sevi. Prāts ietekmē 3-5% no visa. Ar šiem niecīgajiem procentiem nevar neko iesākt. Tas par smagajiem gadījumiem.
Par vieglākiem gadījumiem ir līdzīgi, taču tur nepieciešamā intervence ir vienkāršāka un bieži vien pašu spēkiem īstenojama.
Liela daļa no šīs vienkāršās intervences balstās divos aspektos: ieradumu veidošanā un sociālajā atbalstā.
Lai arī izklausās vienkārši, tā tas dzīvē īsti nav. Ja būtu, tad visi visu darītu. Sevišķi tas sociālais atbalsts. Kuru liela daļa nenovērtē. Kopumā tas nozīmētu, ka cilvēkam liela daļa sava laika būtu jāvelta sociālo saišu veidošanai, stiprināšanai, kūrēšanai. Nevis, kad paliek laiks pāri, bet tieši kā aktīvo laiku būtu jāinvestē šajā.
Par ieradumu veidošanu viss ir drusku vienkāršāk tādā ziņā, ka tas ir individuāli veicams darbs. Var arī kopā, taču nav obligāti.
Kā vienkāršākais no visiem ieradumu veidošanas veidiem būtu – mentālā modelēšana. Kas patiesībā ir prāta stāvokļa ieradumu veidošana. Tas nozīmē – sadzīvot ar konceptiem, ar filozofiskām idejām un konstrukcijām.
Mans atradums ir uz veselības veidošanu vērstā Hipokrata citāta pārveidošana/pielāgošana attiecībā uz panākumiem. Proti, pa punktiem:
1) ja gribi gūt panākumus, tad zini, ka tiem ir kaut kāda cena. Noskaidro cenu un samaksā to.
2) ja tu nedabū to, ko gribi, tā ir zīme, ka tu to nemaz tik ļoti negribi, vai drīzāk – tu mēģināji nokaulēt šo cenu.
Tas ir kā tai teicienā – no kalna gribi braukt ragaviņās, bet tās ragaviņas negribi vilkt kalnā.

4. MIEGS. Labs formulējums par miega nepieciešamību.

Jau labi zināmais Mathew Walker, grāmatas “Why we sleep” autors skaisti pateicis. Tā, ka atvieglos man jebkurā lekcijā, jebkurai audirotijai vienā teikumā pateikt par miegu un tā nepieciešamību.
“Sleep is not an optional luxury life style. It is a nonnegotiable biological necessity.”  Latviski: “Miegs nav izvēles luksuss dzīvesveida sastāvdaļa. Miegs ir neapspriežama bioloģiska nepieciešamība.

5. 24H zibRESTARTS.

Daudzi no jums jau zina, ka šobrīd darbojos gan biohacking.lv lauciņā ar visu tā konferenci un mītapiem rudenī/ziemā.
Tas, ka arī man ir online kurss 12 nedēļu programma RESTARTS, kā arī jaudīgais klātienes 3 dienu pasākums RESTARTS (kas ir tād vairāk kā augsta līmeņa, arī no dalības maksas viedokļa) –  arī ir zināms.
Taču tagad rīkošu ko jaunu un daudziem iespējams daudz pieejamāku pasākumu.
Tas būs RESTARTS 24H. Jeb zibRESTARTS. Kā uzlādēties, kā restartēties 24 stundās.
Tas sāksies līdz ar saullēktu agri no rīta 27. jūlijā.
Man svarīgi šajos pasākumos, lai tie nebūtu kā vienkārši salikts viss kopā, kas ir interesanti. Ļoti daudziem šāda veida pasākumiem-nometnēm ir raksturīgi salikt kopā visu, kas pieejams, visu, kas it kā garīgs utml.
Es turpretim programmai un saturam pieeju tā, ka viss atbilst vienotam konceptam. Lai tas burtiski tiktu attiecināts uz sevis restartēšanu. Tā, lai varētu lietas uzlūkot restartēšanās perspektīvā.
Ja tajā nāk un piedalās lektori, vada lekcijas-meistarklases, tiek sagatavoti materiāli un informācija, tad tas viss rotē ap vienotu ideju. Man svarīgi ir runāt par vienu un to pašu caur dažādiem tematiem. Tā nav vienkārši sevis izzināšanas nometne, kurā dalībniekiem iespeja palūkoties uz sevi caur garīgo prizmu.
Ja esi regulārs vai biežs lasītājs, tad tu zini, kā es redzu lietu kārtību. Kā darbojas cilvēka iekšējā un ārējā pasaule. Uz kādām vērtībām ir uzsvars.
No šiem izejas punktiem arī es tam visam pieeju.
Ja stāsts ir par sevis restartēšanu īsā termiņā jeb 24h, tad saturs un tā secība sastādīta tā, lai mēs izkustētos ārā no iestrēguma stāvokļa, kādā katrs no mums drusku ir. Kādā no jomām. Kādam tie ir profesionālie jautājumi, kādam attiecības, kādam sakārtot prioritātes dzīvē, kādam tā ir laika plānošana, vēl kāds domā, ka vajadzētu veselību savest kārtībā. Kas kopumā nozīmētu – izkratīt, izkustināt to drusku ierūsējušo eņģi.
Tāpēc programma mērķtiecīgi sastādīta tieši šim.
Programmā būs gan vairāka veida kustības, uzturs-ēdiens, elpošana, skaņa, mentālie un prāta stāvokļa aspekti, kā arī sociālais aspekts jeb būšana kopā ar citiem. Kam šādu jautājumu risināšana, instrumentu meklēšana un apgūšana ir dienas kārtībā. Tāpat kā Tev.
Pilna dalības maksa šim pasākumam 190€. Taču līdz jūnija beigām vari iegādāties dalību pasākumā par 50€ lētāk.
Pasākumā ietilpst arī ēdiens.
Programmu un web lapu publicēšu tuvāko 5 dienu laikā.
Pagaidām, ja Tevi tas interesē pirms tā nopublicēta – pirmās 10 biļetes tuvāko 5 dienu laikā tev iespēja iegādāties par 120€. 
Posted in 5 lietas.