#188 – 5 atradumi: iet gulēt, biohaking konference un ko nožēlosi pēc 10 gadiem [no 7. aprīļa]

1. MIEGS. Mathew Walker. Iet gulēt, lai sagaidītu miegu.

Miega temats. Jo vairāk dzirdu, redzu, lasu, jo vairāk saprotu, ka par šo tematu vērts ne vien interesēties dziļāk, bet ka tas ir viens no fundamentiem. Fundamentiem, par ko visiem būtu jāinteresējas padziļināti.
Tādēļ iešu dziļāk šajā lauciņā. Kā minimums, lai risinātu vai pilnveidotu sava miega kvalitātes.
Viens no pasaules līmeņa zinātniekiem-komunikatoriem par miegu ir Mathew Walker. Izcils!
Vispār par zinātniekiem runājot – ir ārkārtīgi jāpriecājas, kad uz skatuves parādās kāds, kurš ne vien labi pārzina lauku, bet ir arī izcils runas vīrs. Tāds, kurš prot izteikties gan mutiski, gan rakstiski.
Jau vienā no atradumiem rakstīju, ka šo prasmju izkopšana ir instrumentāli mērķi. Par ko, starp citu, bija arī šeit atradumos.
Peter Attis spēcīgā intervija 3 daļās ar Mathew bija kaut kas ausij un smadzenēm tik baudāms, ka par miega pētnieku un galvenais praktizētāju gribētos kļūt daudziem.
Šoreiz no intervijas paņemšu vienu vārdu, domu un maldīgu principu spēli. Proti, Mathew stāsta par to, par ko man personīgi nekādu šaubu sen jau vairs nav. Ka mūsu smadzenes, kombinācijā ar nervu sistēmu, veido uztveres stereotipus. Tā ir kā Pavlova sunīšu kondicionēšana jeb nosacījumu refleksu izveide.
Proti, uz gultu būtu jāiet aizmigt. Jā, iet aizmigt, kad tev sāk nākt miegs. Nevis iet uz gultu gaidīt miegu.
Citādi iedomājies, ka ej sēsties pie pusdienu galda, lai sagaidītu izsalkumu. Tā taču nedara. No sākuma parādās izsalkums un tikai tad tu sēdies pie galda. Nevis otrādi.
Taču nezin kādēļ ar miega sagaidīšanu gultā mēs grēkojam. Sevišķi svarīgi šo atcerēties tiem, kuri mazliet mokās ar iemigšanu. Vēl sliktāk par iemigšanas sagaidīšanu gultā ir sākt tajā darīt lietas, kuras parasti ir domāts darīt citur un pie kuru darīšanas nav vēlams iemigt. Un ar šādām darbībām gaidīt miega iestāšanos.
Piemēram, grāmatas lasīšana. Grāmatas, ja tās uztver tikai un vienīgi kā miega līdzekli, tad ok. Taču, ja nopietni apsver lasīt grāmatas arī zināšanu un informācijas dēļ, tad šo nodarbi atmet.
Otra sliktā lieta ir lūrēt ekrānā. Zilās gaismas dēļ. Pat ja esi uzlicis gaismas filtrus, tik un tā mazliet zilās gaismas tiek klāt. Un tā neļauj melatonīnam izstrādāties pietiekamā daudzumā.
Mums sevi ir jāiekondicionē uz darbībām, kuras mēs patiešām vēlamies izmantot tikai iemigšanai.
Un arī ar vietas izvēli jādara tāpat. Ja pieradināsi, ka tavs ķermenis vakaros gultā drīkst atrasties nomodā, tad tam tā liksies vienmēr.
Tas, starp citu, attiecas arī uz darbībām, kuras dari nomoda laikā. Nedari neko gultā, kas nav gulēšana. Nu varbūt vienīgi sekss ir izņēmums.

2. MUGURKAULS. Muguras sakārtošana, sakārtojot kaklu.

Nedaudz cita, taču ar gulēšanu un miegu saistīta fizioloģiska informācija. No kurienes gan, ja ne no Ben Greenfield podkāsta. Viņš intervē Dr. Peter Martone, kurš ir fizioterapeits un specializējies mugurkaula un skeleta sakārtošanā miega laikā.
Tas ir fantastiski, ja tā padomā. Ka tu vari izveseļoties no traumām, deformācijām un citām skeleta problēmām neko nedarot. Tieši tas, kas visus vienmēr interesējis. Kā, neko nedarot, var atjaunoties, atlabt.
Atbilde praktiski vienmēr ir – miegā. Guļot. Tas ir fizioloģiskais stāvoklis, kad pat vislielākais stresa cilvēks, visnervozākais, visneveselākais tomēr kaut nedaudz, bet spēj atlabt tieši nakts laikā. Jo tad darbojas parasimpatiskā nervu sistēma. Notiek ļoti daudzi procesi, kuri, godīgi sakot, notiek tikai naktī.
Kaut kādā ziņā varētu pat teikt, ka cilvēku, un faktiski jebkuru dzīvnieku (izņemot dažas zivis utml., kas neapstājas un ķermeniski guļ daļēji), daba izslēdz no jebkādas aktivitātes, lai šie procesi pilnībā notiktu bez jebkādas traucēšanas.
Cilvēks noteikti ir ‘jāizslēdz’, jo nomoda stāvoklī viņš paspēj savārīt tik daudz ziepes…!
Runājot tieši par muguru un skeletu vispār, tad cilvēks dienas laikā paspēj tik daudz sēdēt, skatītie telefonā, ar šķību muguru un nepareizām kustībām celt un pārvietot priekšmetus utt.
Naktī tas viss nenotiek. Un kā jau bieži esmu sludinājis, biohacking vienīgais uzdevums ir – atpazīt traucējošos procesus un cik vien iespējams tos novērst. Kā arī atpazīt uzlabojošos procesus un stimulēt tos, cik vien iespējams.
Nu un miegs ir viens no atbalstošajiem procesiem. Tāpēc miegs nekādā gadījumā nav laika šķiešana.
Margarita Tečere un Ronalds Reigens bija tās pasaules līmeņa zvaigznes, kas par miegu izteicās nicinoši. Abi savu dzīvi beidza ar Alcheimera slimību.
Tātad, miegs ir mega svarīgs!
Taču visi miegi nav vienādi. Svarīgi ir atbalstīt procesus, kas notiek miega laikā. Tā, kā miegā nesēžam sēdus un nelietojam telefonus, neizliecam savus kaklus uz priekšu, kas ir milzīga slodze mugurkaulam, tad guļot notiek atjaunošanās arī šajā ziņā.
Taču šī atjaunošanās nenotiek pilnvērtīgi, jo daudzi no mums guļ uz sāniem, regulāri grozās. Daudzi guļ uz vēdera, piepaceldami galvu uz spilvena tādā jocīgā un ļoti neērtā pozā.
Pirmais jautājums – kāpēc cilvēki naktī gulēdami grozās?
Tas tādēļ, ka ķermenis nevar ilgāk vienā pozā nogulēt. Sāpes apziņa nejūt, taču nervu sistēma jūt un liek mums mainīt pozu. Tas pats par sevi jau ir rādītājs, ka kaut kas nav labi.
Piemēram, pamēģini nogulēt 1 stundu uz sāniem, kaut vai skatoties televizoru! Pēc 20 minūtēm jau sajutīsi tirpas.
Faktiski vienīgā neitrālā pozīcija ir – guļus uz muguras. Tieši šajā pozīcijā var atjaunot, uzlabot savu mugurkaulu un sprandu. Tikai te svarīgi, lai spranda/ kakls būtu pienācīgi izliekts. Kas nozīmē, ka zem kakla ir jāpaliek kāds speciāls spilvens vai vismaz kaut kāds priekšmets (mīksts būtu ērtāk), lai galva tādā pozīcijā atrastos arī pēc iemigšanas.
Šādi guļot, kā stāsta Dr. Peter Martone, var uzlabot savas sāpošās muguras lejas daļas jau pēc 1-2 mēnešiem.
Esmu šādi sācis gulēt nu jau kādas 5-6 naktis. Un sajūtas mikro līmenī rāda, ka tas strādā.
Lai šādi spētu gulēt, ļoti svarīgi ir šādi iemigt. Jo iemiegot, pēc tam jau ķermenis tev nejautās, kādā pozā. Tas turpinās šādi gulēt. Jo ne tikai nekas nesāpēs, tā notiks atjaunošanās.
Vēl svarīga piebilde – ļoti rūpīgi izvērtē savu galvas leņķi! Jo ja priekšmets zem kakla būs par lielu vai par mazu, vai neprecīzi novietots, tava galva var atrasties pozā, kad grūtāk elposies. Un tu sāksi krākt. Un tas mums nav vajadzīgs. Šādi ir jāguļ bez krākšanas.

3. APZIŅA. Pārpratums, ka apziņas imitēšana ir tikai smadzeņu lieta. 

Mēs esam kombinācija smadzenes + viss pārējais. T.sk. baktērijas utml.
Ir kāds leģitīms virziens, kurā cilvēki saskata iespējas. Ne tikai saskata iespējas, bet saista ar šo jomu mega lielas cerības. It kā tas atrisinātu cilvēces mūžības problēmu.
Šajā virzienā tiek investētas milzīgas naudas summas, gudri prāti strādā pie tā. Ar pilnu nopietnību cilvēki runā par transhumānismu. Par to, ka cilvēks savu apziņu varēs  augšupielādēt kaut kur datora mākonī. Tad cilvēks kopā ar mākslīgo intelektu varēs dzīvot kā viens vesels.
Nopietni!
Šajā virzienā notiek pilnīgi nopietns darbs un tam tiek veltīts daudz resursu.
Taču tā viena lielā poblēma ir tāda, ka mēs pat nezinām, kas ir apziņa. Kas vispār ir tas, ko varam saukt par apziņu. Kas to veido, no kā tā sastāv. Kādi ir mehānismi, kā tas strādā.
Ir kaut nedaudz pamatotas aizdomas, ka apziņa nav tā vienkārši lokalizējama, lai tiktu pakļauta kaut kādiem atsevišķiem procesiem.
Daudzi domā, ka apziņa ir vairāku mazu komponentu kopums. Ir kāds fakts, kas tagad zināms kā samērā liels jaunums – ne tikai signāls no smadzenēm iet uz vēderu, bet no vēdera iet ļoti spēcīgi signāli uz smadzenēm. Ka baktērijām ir milzīga loma tajā. Ka baktērijas ir arī smadzenēs. Ka viss tas, kas ir apziņas pamatā, patiesībā ir arī baktērijas, vīrusi (jā, tiem izrādās arī ir vērtība) un viss, viss organisms. Tad paliek jautājums, ko tad varēs augšupielādēt tajā datorsistēmā? Un tieši šī paša iemesla dēļ arī vispārīgā mākslīgā intelekta (general artificial intelligence) veidošana nav iespējama. Jo tad datoros būtu jābūvē arī baktērijas.
Tā kā mākslīgais intelekts jeb pareizāk – tieši mākslīgais emocionālais intelekts īsti nav replicējams bez visas tās organisko vielu kombinācijas, kas pastāv dzīvā cilvēkā.

4. BIOHACKING KONFERENCE.

Mēs gribam vienā vietā pulcēt 1000 biohakerus. Un ja kaut reizi esi sevi uztraukumā nomierinājis ar dziļu elpošanu, ja kaut reizi esi nolēmis iet izgulēties, lai iegūtu vairāk spēka, ja esi bijis pirtī veselības dēļ, tad esi biohakers.
Tāpēc tas attiecas arī uz tevi.
Šis piedāvājums tiek tikai biohacking.lv facebook grupas dalībniekiem un mana bloga lasītājiem.
Izveidojām kolektīvo biļeti. Lai pulcētu pēc iespējas vairāk cilvēku, lai jaudīgajā divu dienu pasākumā vienotu 1000 cilvēku.
 Ir skaidrs, ka biļetes cena nav lēta. Dalības maksa divu dienu pasākumam ir 169€. Ja piereģistrēsies kolektīvajai biļetei šajā pieteikuma formā, tad Tev ir iespēja uz pasākumu tikt par 75€.
Taču šāds piedāvājums būs spēkā, ja pieteiksies vismaz 30 cilvēku.
Un otrs ierobežojums – šis piedāvājums ir spēkā tikai līdz 22. aprīlim.

5. JAUTĀJUMS. Ko nožēlosi pēc 10 gadiem?

Ir tāds teiciens – labāk nožēlot izdarīto, nekā to, ko neesi darījis, bet gribēji. Vai uz to pusi.
Ja pajautā apkārt, diezgan bieži var dzirdēt cilvēku nožēlas par pagātni. Ka viņi nav kaut ko darījuši, kā tagad būtu gribējuši. Nav bijuši tur un tur. Nav kaut kas paveikts, pieņemti lēmumi utml. Vārdu sakot, katram atrodas kaut kas tāds, par ko izteikt nožēlu. Par ko pie sevis pārdzīvot.
Saprotams, ka šādas atziņas var nākt tikai pēc kāda laika.
Ja tā padomā, tad daudzi senāk pieņemtie, tagad nožēlotie lēmumi ir bijuši tādi, jo tolaik citādāk nemaz nevarēji. Tikai pēc tam tu saproti lietas, kuras pirms tam nav bijušas iespējamas.
Tajā pašā laikā šis atradums ir visvienkāršākā spēlēšanās un sevis izaicināšana tagadnē par nākotni. Modelēt savu nākotni ir interesanti. Dažreiz grūti. Lielākoties grūti. Tādēļ arī reti un retais to dara.
Šī spēlēšanās ir ar pavisam vienkāršu jautājumu. Tas prasa zināmu iztēli. Tomēr tas ir tā vērts. Lai eksternalizētu jeb paustu uz āru dažas lietas, kuras pa apziņas-zemapziņas kambariem plūst.
Uzdod sev jautājumu. Pamēģini, izmantojot zināšanas par sevi, distancēties no sevis nākotnē. Jautājums ir: ko no visa, ko tagad dari, kā pavadi laiku, ar ko nodarbini savu prātu šobrīd, tu nožēlosi pēc 10 gadiem?
Posted in 5 lietas.