#181 – 5 atradumi: izcelt naudu, pasaules universālā alga un kur atrast laiku [no 10. februāra]

1. ILGTSPĒJA. Nozarē ir vai nav naudas

Capture the money.
Kā izcelt naudu?
Šo jautājumu sev bieži uzdod tādi primitīvā ‘kupi-prodaj’ tipa biznesmeņi. Tādi, kurus agrāk mēdza saukt par spekulantiem. Tādi, kuri spēj atrast kaut ko lēti un dārgi pārdot.
Godīgi sakot, tādas prasmes patiesībā ir samērā labas. Ja raugāmies tieši no prasmju viedokļa.
Savukārt no ekonomikas puses raugoties, tā ir t.s. rent-seeking pieeja, kas ekonomikas attīstībai un izaugsmei neko daudz nedod. Tas, protams, ir diskutējams jautājums. Un šoreiz stāsts nav par to.
Stāsts vairāk ir par pašu jautājumu – ‘kā izcelt naudu?’
Bieži vien, īpaši veselības, medicīnas jomā,  arī citās, protams, mēs redzam, kur ir tiešas ekonomiskas intereses un kur nē. Runājot kaut vai par tām pašām elpošanas un citām biohakinga metodēm savas veselības uzlabošanai. Bieži redzam, ka daudz kas nemaksā neko. Elpošana, iziešana aukstumā, gavēšana. Tās visas ir metodes, kas neko nemaksā. Bet ir ārkārtīgi veselīgas. Neviens nopietns mediķis par šo nerunā, jo bieži vien par to neko nezina. Nezina tādēļ, ka medicīnas nozare visu laiku ir bijusi farmācijas uzraudzībā. Tādēļ par šīm lietām vienīgi pašmācības ceļā daži uzzina. Tas arī viss. Tie ir daži. Tas nav masveidā.
Iedomājies, tev ir gripa vai kāda cita tipiska saslimšana. Kāds ārsts tev iesaka pabadoties divas dienas, padzert buljonu ar kurkumu. Vai arī aiziet riktīgi izsvīst pirtī.
Un ja arī ieteiktu tādas lietas, tad tu kā pacients visticamāk neticētu un ietu pie cita daktera, kurš izraksta zāles.
Tā tas darbojas.
Kāpēc tas darbojas tā? Tādēļ, ka aukstumā, elpošanā un buljonā nav naudas. Nav naudas farmācijas biznesam. Jo nauda ir patentētās gripas potēs.
Mans atradums šobrīd attiecas tieši uz šo. Nevis – vai elpošanā un citās bezmaksas ārstēšanās metodēs ir nauda, bet “kā to izcelt?”.
Jo nauda pēc būtības nav ne tabletēs, ne gavēšanā. Nauda ir veselībā. Nauda vienmēr ir problēmas risinājumā.
Tāpēc galvenais uzdevums ar ko arī mēs, biohacking.lv dibinātāji, nodarbojamies – atrast veidu, kā izcelt no tā naudu? Ne jau tikai naudas dēļ. Drīzāk tādēļ, lai tas būtu ilgtspējīgi. Lai es ar to varētu nodarboties, manai nodarbei jāspēj segt rēķini, ikdienas izdevumi.
Tādēļ jau rīkojam seminārus un kursus, lekcijas un konferences. Lai to padarītu kaut cik ilgtspējīgu. Lai palīdzēšana cilvēkiem nebeigtos tad, kad tev jāiet strādāt atpakaļ uz algotu darbu.
Līdz šim rīkotie pasākumi, lekcijas, semināri, rīki un idejas sniedz patiesu gandarījumu. Tie pierāda, ka naudu izcelt var, ka var palīdzēt cilvēkiem. Ka tas dod rezutātu. Mūsu biohakeru vidū ir ļoti daudz veiksmes stāstu. Sākot no pārtraukšanas lietot alkoholu  līdz pilnīgai veselības transformācijai. Samazinot paaugstinātos asinsspiedienus. Cilvēki ar 1.tipa diabētu samazina insulīna nepieciešamību utt.
Patiesi izārstējas un sasniedz pavisam jaunas dzīves kvalitātes.
To es daru savos RESTARTS 3 dienu pasākumos, tas notiek 12 nedēļu programmā online vidē, tas notiek mūsu biohacking meetup’os, konferencēs. Un pat Facebook grupās.
Tas, protams, ir nemitīgs darbs ar sevi. Taču kopā ar citiem, ar konstantu instrumentu un rīku pieejamību.

2. IZAUGSME. Alter ego. 

Tu esi te. Un iespējams vēlies kaut kur nonākt. Par kaut ko kļūt.
Bieži tavs iedomātais tēls, kādā gribētu nonākt, izskatās pietiekoši tuvu. Pietiekoši iespējami. Nu vismaz no šodienas skatu punkta raugoties.
Ir tāds padoms – fake it till you make it jeb tēlo tik ilgi, kamēr tu to sasniedz. Un šis koncepts, par kuru gribu pastāstīt, ir pavisam līdzīgs. Tikai, šķiet, vēl efektīvāks. Un tas ir adresējams ne tikai uz tavu nākotni. Tas arī pielietojams katru brīdi, kad ir kaut kas svarīgs, kam pietiekami augstas likmes. Katra situācija, no kuras tu baidies, par ko neesi pārliecināts. Kā saproti, tas droši vien ir katru reizi.
Starp citu, samērā nesen aprakstītā ideja par cepuru mainīšanu ir pavisam līdzīgs koncepts.
Atgādinu – cepuru ideja ir tāda. Kad dari kaut ko, kur nejūties droši, piemēro ideju, ka tu uzvelc tādu cepuri, kādu nodarbošanos veic. Ja tev pēkšņi mājās ir jāsalabo skapīša durtiņas, tad tu uz tām 15 minūtēm uzvelc galdnieka cepuri.
Alter ego jeb kāda tēla izvēlēšanās ir kaut kas līdzīgs.
Izdomā, kas tu jūties, kas gribētu būt, kādu lomu redzi kā sev piemērotu, bet kas ir spēcīga. Iedomājies kādu dzīvnieku, kādu tēlu no filmas, kādu dabas stihiju un parādību. Tu vari būt okeāna mega vilnis, tu vari būt lauva, vanags, tu vari būt melnā mamba, kā Kobe Bryant.
Kad tu stājies kāda izaicinājuma priekšā, tu to apņemies darīt ar savu jauno tēlu. Tu maini sevi.
Iedomājies – tev jākāpj uz skatuves, esi nobijies. Tas ir normāli. Taču tad ieslēdz savu tēlu. Tas, piemēram, var būt stalts briedis. Tu sajūti sevī to staltumu un mieru. Cēlu grāciju. Tu kā tāds aktieris pārņem uzvedību no šī tēla, kas tev atvieglos pilnīgi visu.
Šādu lomu var izvēlēties vienu un spēlēt, kad vien vajaga. Tādas lomas un tēli var būt daudzi, ja tavā dzīvē ir daudz dažāda veida darīšanu.
Šis koncepts man tik ļoti iepatikās, ka tas noteikti tiks integrēts kādā no manām online kursa sesijām. Ar uzdevumiem un pieejām, kā atrast savu tēlu.
Vajadzētu vēl tikai man pašam saprast, kas ir tas mans viens vai vairāki tēli. Lai strauji paceltu savu līmeni.

3. GLOBALIZĀCIJA. Universal basic income. Andrew Yang.

Par to, ka roboti atņems daudziem miljoniem cilvēku darbu, esi dzirdējis/-usi?
To jau varam redzēt tagad. Gandrīz katrā rimi vai maksimā ir pašapkalpošanās kases. Interneta veikali pārņem arī mazos fiziskos veikalus. Es pats tagad esmu sācis operēt tikai online vidē (ar vomFASS). Tas ir, man vairs nav sava taustāma veikala. Lai gan ir bijuši 4.
Amerikā, Amazon dēļ, ciet veras ne tikai mazie veikaliņi, bet arī tirdzniecības centri.
Par šoferiem – tālbraucējiem  arī šo to dzird. Ka tie zaudēs darbu, kad parādīsies autonomie auto.
Kad dzīvoju Dubaijā, novēroju, ka tur jau sen metro darbojas bez vadītāja. Sliežu transporta vadītāji ir relatīvi vienkārši aizstājami jau tagad.
Atšķirībā no lauksaimniecības ēras beigām, pārejot industriālajā ērā, zemniekiem bija samērā viegli mainīt savu nodarbošanos. Tolaik laucinieks kļuva par fabrikas darboni. Viss vienkārši.
Tagad kasierei no lielveikala pārkvalificēties par kaut ko, kas būs vajadzīgs, gandrīz nav iespējams. Pirmkārt, tādēļ, ka neviens pat nezina, kādas būs nepieciešamās profesijas. Un, otrkārt, vidējā kasiere nav iemācījusies mācīties. Taču mācīties prasme, nevis zināšanas kā tādas, ir tā vertīgākā, lai tu būtu fleksibls darba tirgū.
Izrādās, ir kāds Āzijas izcelsmes amerikānis, kurš šobrīd šos argumentus izmanto savā kampaņā, lai balotētos ASV prezidenta amatam. Viņu sauc Andrew Yang.
Šie ir būtiski argumenti, jo tad, kad patiešām  cilvēki masveidā tiks izmesti kā nevajadzīgi sabiedrības locekļi, tas varētu būt jau par vēlu. Revolūcijas un masveida nekārtības, kādas pasaule nav redzējusi, ir pavisam reāli draudi.
Un viens no daudz dzirdētajiem risinājumiem ir t.d. universālā pamatalga jeb universal basic income. Tā būtu nauda, ko katrs saņemtu vienkārši kā pensiju.
Atradums šoreiz ir tas, ka kāds visu savu vēstījumu kampaņā  būvē, balstoties uz šo ideju. Un starp citu, izskatās, ka šī ideja gūst lielu atbalstu.
Protams, vienmēr jautājums, kas tiek uzdots – kā to var finansēt, no kurienes nāk nauda?Un atbildes ir.
Tas ir garš un plašs temats, kuru tagad pat nemēģināšu izklāstīt. Taču Andrew Yang intervija ar Jow Rogan bija vienkārši fantastiska un ļoti izglītojoša. Ikvienam, kurš vēlas būt informēts plašāk par ziņu portālos minēto, iesaku no sirds!

4. LAIKS. Atrast vai izveidot

Produktivitāte interesē mūs visus. Taču, ja parokamies drusku dziļāk, tad kas mūs interesē? Vai tiešām būt produktīvam? Vai drīzāk darīt to, kas patīk, nejusties par to vainīgam, nejusties pārāk stresā. Mums taču interesē sajūta, ka kaut kas kustas uz priekšu, attīstās. Ka paši augam, ka paši iegūstam kaut ko. Bet ne jau tas, kā uzrakstīt pēc iespējas vairāk epastu, paveikt pēc iespējas vairāk darba vineību. Tāpēc, ka tas viss ne obligāti dod to sajūtu, kuru augstāk aprakstīju.
Vārdu sakot, mūs interesē, lai mums būtu vairāk laika, kurā varētu darīt, ko gribas, ko jūt, kas dod labas sajūtas.
Būtu jau arī vērtīgi, ja tu zinātu tās lietas, kas tev rada tādas sajūtas. Dažas zini, dažas nojaut. Par dažām būtu iespējams uzzināt vairāk. Taču pieņemsim, ka tu zini, kas tavu dzīvi dara labu, bet kam nepietiek laika.
Tad tu meklē, kur tavā, jau tā piebāztajā dienā, varētu vēl kaut ko iespraust. Kādu no tām vērtīgajām lietām. Paiet darba diena un pārnākšana mājās. Tu atmet ar roku, jo rīt varētu būt jauna iespēja. Plus tu vēl velti mazliet laika sev. Droši vien, kad visi aizgājuši gulēt. Kādu filmiņu vai kādu vīna glāzīti.
Tad pienāk jauna diena. Un tu atkal meklē, kur atrast laiku. Varbūt reizēm tas atrodas. Taču tas nav regulāri.
Kad šādi ir pagājuši vairāki gadi, tad sāk parādīties pirmās sajūtas, ka dzīve tiek izniekota. Saprotams, ka tajā vaino sevi, parādās mazvērtības komplekss un neticība sev.
Labi, varbūt es arī smagu gadījumu aprakstu. Tomēr kaut neliela daļa no šī rezonē ar daudziem šo rindu lasītājiem.
Atbilde un risinājums nekad nav tik vienkāršs, lai ar vienu teikumu varētu izteikt. Tomēr ar kaut ko jāsāk.
Nomainīt vienu prāta uzstādījumu. No “atrast laiku” uz “radīt laiku”.
Ja tu neradīsi tam laiku kā pirmajam, tad tam vienmēr arī paliks sekundāra nozīme. Tāda, ka ir lietas, kuras tu dari tikai tad, kad viss cits izdarīts. Tā kā visu citu nekad nevar līdz galam izdarīt, tad tam sekundārajam laika tā arī nebūs.
Patiesi, pajautā sev, kas ir tas, ko ļoti gribi, ko ļoti vajaga, ko augstu vērtē, un ieplāno to kā pirmo. Pat ja tas ir darba vietā.
Ja darba vieta ir ieinteresēta, ka tu darbojies visaugstākajā līmenī, tad darba devējam būtu jāakceptē, ka darba laikā dari savas lietas. Turklāt visticamāk savā brīvajā laikā tu arī domā un dari darba lietas.
Līdz ar ko arguments – man nav laika – ir vājš. Laiks nav nekur jāatrod. Tas ir jāizveido!

5. PRASMES. Kas vajadzīgs, lai sasniegtu  augstāko sevis līmeni. Jordan Peterson

Intervijā Jordan Peterson uzdeva jautājumu – ko viņš ieteiktu kādam samērā gudram jaunam cilvēkam, kurš lūkotu pēc līdzīgas karjeras, kā pašam Jordan Peterson. Kādas taktikas, kādas prasmes un pieejas būtu svarīgi ņemt vērā?
Man viņa atbilde sildīja sirdi. Ļoti. Man pašam prieks, ka pats sev esmu izvēlējies līdzīgu pieeju.
Jo esmu tīra viduvējība. Ja neko nedarītu, bet vienkārši plūstu pa dzīvi, es būtu parasts cilvēks.
Var jau būt, ka parasts esmu arī tagad joprojām. Tomēr pats priekš sevis es gūstu ārkārtīgi svarīgu izaugsmes un attīstības sajūtu. Kas, kā izrādās, atstāj arī lielu pozitīvu iespaidu uz citiem. Tas spēj iekustināt un palīdz sakārtot dzīves citiem. Kaut vai pavisam nedaudz.
Lūk, Jordan Peterson atbilde.
Iemācies rakstīt, runāt, domāt. Lasi, pakļauj sevi jaunām zināšanām, mēģini to visu aprakstīt. Tas, savukārt, ļaus mācīties domāt. Jo būs jānoformulē miglainas idejas, kas prātā nav pārāk nobriedušas. To visu, cik vien vari, mēģini arī stāstīt citiem.
Pateicoties šiem atradumiem,
 mana ikdiena tieši šādi ir iegrozījusies.
Līdz labam rakstniekam man kā līdz mēnesim. Līdz labam oratoram tāpat. Par domātāju es sevi arī sauktu tikai nosacīti.
Tomēr atceroties, kā man ar visu šo gāja skolā, es pilnīgi noteikti varu teikt, ka biju totāli viduvējs.
Tāpēc, ja mans piemērs jums neko neizsaka, tad paklausieties, ko saka viens no šodienas interesantākajiem pasaules domātajiem – Jordan Peterson.
Posted in 5 lietas.