#173 – 5 atradumi: par mērķiem, kā ierakstīt savu dziesmu un kreisie radikāļi [no 16. decembra]

1. MĒRĶI I. viens kalns, dažādi ceļi augšā

Mērķi.

Jaunais gads tuvojas.

Jaunās apņemšanās saraksti atkal kļūst aktuāli.

Apņemšanās – tas ir labi, ja vēlies paveikt kādas lietas. Ja gribi, lai sakārtojas dzīve. Sadzīve un ikdiena.

Tikai ar to vien ir par maz.Piemēram. Tagad esmu izveidojis “100x piepumpēties 100 dienās” Facebook grupu. Kura, starp citu, labi strādā, bet ir krietni vien nepopulārāka par “5 no rīta klubiņu”. Jo pumpēties ir grūti. Pat tad, ja tavs uzdevums  ir piepumeties tikai dažas reizes dienā, pat tad, ja tavs mērķis nav piepumpēties 100 reizes. Tik un tā grūti.

Cilvēki grib, bet nedara. Jebko, ko gribi apņemties izdarīt, tu nedari. Jo tas nav viegli. Tas ir saistīts ar kādu dziļu iekšēju nedrošību. No tās alas negribas līst laukā. Jo viss tavs ķermenis, atskaitot to vienu mazo daļiņu, kas izveidoja jaungada apņemšanās sarakstu, viss ķermenis nezin kādēļ domā, ka tas ir dzīvībai bīstami. Tas ir kā fabrikā. Tu esi fabrikas direktors. Tu visu un visus vadi. 1500 strādniekus. Bet tad vienā jaukā dienā strādnieku arodbiedrība pasludina vispārējo streiku un vairs nenāk uz darbu. Viss, fabrika apstājas. Ej kaut vai pats pie virpas strādāt. Un vēl pie ēveles. Vēl arī iepakošanas un loģistikas nodaļā. Strādā kaut vai viens pats. Tā tu neko nevari izdarīt. Tev jāpanāk, ka visi 1500 darbinieki ar tevi kopā dara darbu sinhroni.Tieši tāpat strādā arī mūsu apņemšanās. Tu zini, ko gribi. Bieži vien diezgan skaidri. Tomēr nekas nenotiek. Varbūt vien pašā sākumā. 
Oskars, kāds ļoti aktīvs “5 no rīta klubiņa” dalībnieks (un vispār ļoti zinošs cilvēks par cilvēka dabu), ļoti labi reiz iezīmēja problēmu. Nav pat vajadzīga pumpēšanās. Kaut vai par agro celšanos no rīta. Tu nolem, ka būsi regulārs “agrais putns”. Celsies starp 5 un 6. To tu dari 1-2 nedēļas. Tad pamani, ka sāc lēktnost no savas apņemšanās.Ja izdodas paanalizēt, tad ātri saproti, kā izskatās tavi rīti, kad iepriekšējā vakarā nolem pamosties, bet no rīta n-tās reizes spied snooze pogu.

Gultā, siltā mīkstā, tu jūti, ka miegs ir tik salds, ka vēl drusciņ… Un tā pat līdz 2 stundām. Tu ne tikai laupi sev miegu. Tu sev nodari daudz kaitīga.Tu sev izdari šo:

  • nolaupi sev 2 stundas tīra miega, kas ir vērtība. 2 stundu laikā varēja būt vismaz 30 minūtes REM un 15 minūtes dziļā miega;
  • tu nepamosties agri un neiegūsti laiku, kuru gribēji veltīt sev;
  • tu pēc tam mokies sirdsapziņas pārmetumos, drusku jūtoties kā lūzers, jo taču apņēmies, nosolījies, bet neizdarīji.

Sevišķi pēdējais punkts grauj dzīvi. Kā ūdens piliens šķeļ akmeni, tā tu ar šādām mikro neticībām sev un savām darbībām radi visus apstākļus, lai turpmāk aizlīstu atpakaļ savā alā. Tā arī apņemšanās beidzas.

Ko tad Oskars kādu rītu uzrakstīja? Viņš sev atklāti pateica. Ka iemesls, kāpēc neceļamies (vai nedarām jebko, ko esam apņēmušies) ir kopējs motivācijas trūkums. Ir dzīvē kas tāds, no kā gribas izvairīties. Un tādēļ atlicini pašu pamošanos līdz pēdējam. Tā ir sevis sabotāža. Reāla lieta.
Kas tad ir tas, kas ļautu izkļūt no šādas sevis sabotāžas? Lai apņemšanās būtu ilgtspējīga. Lai vēlamās darbības kļūtu par ieradumiem.

Vajadzīgs ir liels dzīves mērķis. Kaut kas lielāks par tevi pašu. Kaut kas ārpus rāmjiem. Kaut kas tāds, kurā apņemšanās iekļaujas un perfekti sakrīt. Tad gan tava pumpēšanās, kas joprojām ir grūta, agra mošanās, pareiza ēšana utt., utjp. – tas viss atbild uz lielāku jautājumu. Tam visam kļūst lielāka nozīme. Tagad tev parādās skaidras atbildes, kādēļ tu to dari. Tava notievēšana vairs nav atrauta no visa pārējā.

Kuru, starp citu, bez lielākas vīzijas izpildot, nekāda gandarījuma nav. Tu vari iegūt skaistu vēdera presīti, tu vari sasniegt jebkuru mērķi un apņemšanos. Bet tev tas visticamāk neradīs piepildījuma sajūtu. Jo tas jau nav dziļākajā būtībā tas, kas tev ir vajadzīgs.Tev ir vajadzīgs zināt – kurā lielajā kalnā Tev ir jākāpj. Visiem tā galotne ir viena. Tikai ceļu, pa kuriem tur uzkāpt, ir nebeidzami daudz.

Starp citu, nelielu lekciju par šo lasīšu 9.janvārī Zikurātā.

2. MĒRĶI II. Jo skaidrāks mērķis, jo grutāk būs izbaudīt rezultātu. 

Lai nebūtu pārāk gari, mērķa tematu sadalīju divas daļās.

Mērķi ir vajadzīgi. Tie strādā. Bez mērķiem var būt pavisam bēdīga ikdiena. Tad jau labāk cilvēks ir darbaholiķis, nevis alkoholiķis.Viena no slavenībām (Marianne Faithfull) reiz sacīja, ka heroīns viņai izglāba dzīvību. Tāpēc, ka ciešanas ir reālas. Faktiski mēs domājam, ka gribam būt laimīgi. Taču drīzāk nevēlamies ciest. Un jebkuri līdzekļi prom no ciešanām ir derīgi. Heroīns nav ideālākais, taču, kā redzam, tad tas var būt labāk nekā pašnāvība.

Tā arī visas citas apsēstības var būt kā labi rīki, lai sevi paglābtu no ciešanām. Pat ja tikai uz īsu laiku.

Tā arī mērķi un to sasniegšana ir labs rīks, lai tiktu prom no ciešanām. Lai novirzītu domas, prātu prom no tā, kas, un varbūt pat arī kāpēc, sāp.

Un protams, šajā gadījumā mērķus uzstāda, kādi nu vien ienāk prātā. Kādi ir redzēti no malas, kādus dažkārt sabiedrība netieši uzspiež. Kādus no tevis sagaida. Kā arī tādus, kurus esi pats izdomājis jau bērnībā.

Kā noteikums, šādu mērķu uzstādīšana ir ar ļoti augstu konkrētības pakāpi. Ne vienmēr tie ir priekšmeti un lietas. Taču pietiekami konkrēti un precīzi izmērāmi. Tā tiek arī sludināts un stāstīts. Kouči un programmas māca, ka mērķiem jābūt konkrētiem un izmērāmiem.Tiem jābūt tādiem, lai to sasniegšana nebūtu atkarīga no ārējiem apstākļiem, kurus ietekmēt tu nevari. Tu nevari teikt – mans mērķis ir saņemt darbā paaugstinājumu. To tu nevari, jo lēmumus par paaugstināšanu tu nepieņem. Tas, kā vajadzētu, ir – mans mērķis ir izdarīt x lietas un darbības, lai mani paaugstinātu. Nu, tāda tā pamata shēma.
Šajā atradumā vēlējos nedaudz iebilst šādiem mērķiem. Bet ar vienu atrunu. Iebilst tad, ja vēlies maksimizēt savu gandarījumu un labizjūtu par dzīvi. Skaidrs, ka sakompilējot daudzu gadu gaitā sasniegtos mērķus, zināms gandarījums būs. Tomēr tas būs nepietiekams, lai šādu dzīvi sauktu par pilnībā izdevušos.
Šo visu vairāk rakstu kā domrakstu par to, kādu ceļu man pašam iet. Ir sasniegts ļoti daudz mērķu. Dzīve varētu tikt apzīmēta kā izdevusies. Tomēr kaut kas nav. Gribot negribot tu salīdzināsi sevi ar citiem. Pēc vienu cilvēku standartiem tava dzīve ir pilnīga neveiksmju sērija. Pēc citu cilvēku sasniegumiem tu esi pašā kalna galā. Tam visam nav nozīmes, ja tev pašam iekšēji nav šī jau minētā labizjūta.Atziņa, ar kuru vēlos dalīties, ir šāda. Jo konkrētāki mērķi, jo mazākas iespējas izbaudīt sasniegto. Sākot ar triviāliem mērķiem kā – iPhone X. To iegūstot, ar teju 100% garantiju tu jau paredzi, ka šis nebūs tas. Varbūt pat tas periods, kamēr tu to vēl tikai gribēji, bija piepildošāks nekā pati mērķa realizācija. Tas pats noteikti būtu ar paaugstinājumu darbā.
Jo abstraktāks mērķis, jo piepildījums varbūt pat būs nereālāks. Taču ar to varētu būt gana, lai tie ikdienas un ikgadējie mērķi iegūtu jaunu nozīmi. Tādu nozīmi, ka šo konkrēto mērķu sasniegšana mazliet konkretizē un padara iespējamāku to abstrakto mērķi.
Piemēram, kā mēs biohacking.lv sakarā vēlamies, lai Latvija 2035. gadā kļūst par laimīgāko valsti Eiropā. Ko tas nozīmē konkrēti – mums kāds vaicās. Tad mēs varam sākt šķetināt un diskutēt. Varam runāt par to, lai cilvēki mazāk smēķē, lai mazāk ēd. Vairāk kustās. Vairāk dara veselīgas lietas. Vairāk pavada laiku ar līdzcilvēkiem, mazāk to, vairāk šo. Tas konkretizē lielo vīziju. Tomēr nevajag lielās vīzijas pārvērst par konkrētām lietām. Jo tad iespējams tev kļūs vieglāk uztvert, bet kļūs arī pārāk racionāli un pārāk maz garīgi un iedvesmojoši.
Tādēļ novēlējums Jaunajā gadā – sāc ar lielo vīziju, nebaidies, ka tā ir pārāk abstrakta! Tas palīdzēs daudz vairāk gūt iedvesmu ikdienā nekā vēlēšanās iegūt jaunāko Samsung vai iPhone telefonu!

3. ZIEMASSVĒTKI. #betonasirds

Var jau būt, ka tā ir izplatīta lieta. Taču es ko tādu redzu pirmo reizi. Jā, dažādas televīzijas, radio stacijas ieraksta dziesmas, kurās dzied viss kolektīvs. Tomēr betona grīdu uzņēmuma izpildījumā šādas lietas vēl nebiju redzējis.

Lai arī Mārtiņš Štrauss ir man ļoti labi pazīstams, super pozitīvs un iedvesmojošs cilvēks, šo nerakstu tādēļ.

Zinot Mārtiņu, ļoti labi redzu, ka ar šādu gājienu vienlaicīgi var veikt tik daudz efektīvu un vērtīgu lietu.Esmu pārliecināts, ka darbinieki, kuriem bija iespēja dziedāt profesionālā studijā, sajutās īpaši. Tā bija laba kolektīva saliedēšanas daļa. Uzticēšanās un ļaušana radoši izpausties.

Tas arī labi noder kā mārketinga rīks, kā PR un pat darbinieku atlases rīks. Tāpēc, ka šādi gājieni ļoti labi komunicē uzņēmuma vērtības. Atmosfēru un attieksmi.

Klienti redz, konkurenti redz, sadarbības partneri redz. 
Cepuri nost Mārtiņa priekšā par šādu gājienu. Tas ir tik pozitīvs un tik iedvesmojošs. 
Turpinot par vīzijām un misijām. Vēl viena lieta, kura šeit iederas kontekstā ar pirmajiem diviem atradumiem. Mārtiņš ir liels sapņotājs, un ar pārliecību dodas uz saviem mērķiem.Viņš ir nolēmis būvēt Latvijā vai pat Baltijā augstāko daudzstāvu koka ēku. Iedvesmu smēlies no norvēģu kolēģiem, kas uzbūvējuši vienu no lielākajām koka ēkām Eiropas ziemeļu reģionā.
Kad Mārtiņu satiek, var just, ka no viņa plūst enerģija, staro gaisma un viņš var būt par izcilu paraugu. Par iedvesmotāju.Šis atradums man un ceru, ka arī vēl kādam kalpos par iedvesmu. Lai viss būtu, kā Mārtiņš parasti saka, LĪMENĪ!!


4. KREISIE RADIKĀĻI. Iznākuma vienlīdzība

Latvija vēl atpaliek. Kā parasti, 3-5 gadi, un Latvijā būs tas pats. Kreiso radikāļu stresainās un agresīvās izpausmes. Jo tas, kas šobrīd ir vērojams ASV universitātēs, patiesībā ir ļoti satraucoši. Tādēļ, ka tas apdraud vārda brīvību, tas apdraud brīvo konkurenci, hierarhijas. Tas liek šķēršļus tam, lai katrs sasniegtu savus panākumus atbilstoši savam ieguldījumam.

Būtībā tas viss iet uz tirāniju, uz autoritārismu, komunismu.Par ko tad ir runa? Ja kāds vēl nav noķēris šo vilni un neko nav dzirdējis, īsumā paskaidrošu.

Visa kā ir gana. Taču konkrēti par panākumu (sasniegumu) līdztiesību. Pa kādai balstiņai šajā sakarā jau dzird arī Latvijā.
Pamatdoma ir tāda, ka kreisi noskaņoti cilvēki, pamatā jauni cilvēki, iestājas par to, ka sabiedrībā, darba vietās, organizācijās, iestādēs utml., jābūt pilnīgai vienlīdzībai. Konkrēti šobrīd runājot par dzimumu vienlīdzību. Kas būtībā ir pareizi. Tikai tiek jauktas pavisam vienkāršas lietas.

Šie cilvēki pieprasa, lai ar likumu tiktu pieņemti noteikumi, kas to visu paredz. Un tā ir daudzkārt lielāka problēma, nekā sākumā varētu pat šķist. Tas ir ceļš uz komunismu.Ja tu ar likumu nosaki, ka, piemēram, tev darbā ir jāpieņem 50:50 vīrieši un sievetes, tad tu esi totālā pakaļā.Tāpēc, ka tas izslēdz iespēju pieņemt darbā labākos cilvēkus, neatkarīgi no dzimuma. 
Kas nozīmē, ka labākie kandidāti paliks aiz borta. Jo tāda ir mākslīgi uzlikta sistēma. Kas vēl ļaunāk, tu par to nevarēsi arī runāt, ja nevēlēsies, lai tevi apvaino dzimumu diskriminācijā.

Kā piemēram tas slavenais gadījums ar kādu Google inženieri James Damore. Kurš atļāvās pateikt, kādēļ ir tik maz sieviešu programmētāju. Viņš savā slavenajā memo rakstā minēja to, ka sieviešu tech industrijā ir tik maz tādēļ, ka sievietes parasti izvēlas mazāk stresainas profesijas un dara mazāk stresainus darbus.Vai viņam ir taisnība? Droši vien daļa taisnības. Sievietes tiešām, kā saka arī Jordan Peterson (kura grāmatu, starp citu, redzēju arī Latvijas grāmatnīcās), vidēji ir piekrītošākas (angliski: agreeable) nekā vīrieši, tādēļ daudzās pozīcijās un profesijās viņas ir mazāk pārstāvētas. Tas, ka jau skolā tiek uzlikti daudzi stereotipi par to, ka meitenes nav tik ekzakti domājošas kā puikas, tas arī fakts. Taču jautājums ir par to, vai vienlīdzība ir iznākumā vai iespējās. Un tā ir pati fundamentālākā atšķirība. Kā darba devējam man būtu jādod vienlīdzīgas iespējas, bet ne jāgarantē vienlīdzīgi iznākumi.
Šo nedrīkst pieļaut. Jo kolīdz pieļausi šo, tā sāksies jaunas prasības. Kā tas Kanādas dzimumu vietniekvārdu likums, par kuru rakstīju šeit. Jau tagad notiek superkreizī lietas, kas iet pāri malām. Piemēram, ka dzimumu mainījušie vīrieši, kas kļuvuši par sievietēm, drīkst piedalīties sporta sacensībās. Sevišķi bīstami – cīņas sporta veidos. Vispār, ja tā padomā, es te runāju par sieviete-vīrietis lietām. Taču kreisie pat uzskata, ka dzimums ir sociāla konstrukcija. Sabiedrības uzspiesta. Tādēļ, katrs var būt tas, kas viņš vēlas. Kāds vēl tā domā?
Labi, varbūt nedaudz haotiski iezīmēju šo problēmu, pie kuras, visticamāk, vēl atgriezīšos.

5. RĪKI. https://snag.gy

Lai nebūtu parāk daudz mērķu un iedvesmas, lūk, kas praktiskāks – labs rīks,  kā nosūtītu jebkuru ekrānšāviņu no datora ekrāna kā linku. Tas ir noderīgs tad, ja tu čato ar kādu interneta servisa atbalsta komandu un tev viņiem jāpastāsta, kāda ir tava problēma ar attēlu. Bet čats attēla pievienošanu nepieļauj.Gan jau šim rīkam var izdomāt vēl kādu labu pielietojumu. Tas lai paliek tavā ziņā. 

Posted in Uzlabo sevi.