#172 – 5 atradumi: ilustrēti fakti, nedroši spēļu laukumi un pretīguma centrs smadzenēs [no 9. decembra]

1. NEDROŠĪBA. Nedroši spēļu laukumi.

Štābiņi. Kāpšana kokos. Staigāšana pa ‘stroikām’, kā toreiz saucām…

Pirms dažām dienām biju eglīšu tirdzniecības laukumā. Tur bija vēl kāda ģimene. Ar mazu bērnu.

Bērns savā nodabā tur pagrozījās viens pats un pēkšņi izdomāja skriet pie saviem vecākiem. Ceļā viņam gadījās tāda egļu kāja, no metāla. No tieviem armatūras stieņiem. Aiz kura es pats aizķēros. Un bērns skrienot paklupa.Nabaga bērns. Viņš pat lāga nokrist nevar, lai viņu pēc tam neucinātu. Turklāt bērnu satraumēja gan vecāku reakcija ar pārspīlēto mierināšanu un mīļošanu, gan arī vecāku teiktais: “Tā ir, kad pārāk skrien, kad neskatās, kad nav uzmanīgs.”

Ja tā gadās vienu reizi, tad nekas traks tajā nav. Taču pieļauju, ka šādu reakciju un attieksmi bērns saņem ik reizi, kad notiek kaut kas līdzīgs. Cik brīvs cilvēks un cik izzināt gatavs cilvēks veidojas ar šādu iekondicionēšanu? Bērns līdz 6-7 gadiem tikai reģistrē. Viņa arsenālā vēl nav rīku, kas ļautu vērtēt un atbilstoši būt. Bērni līdz šim vecumam tikai uzkrāj zināšanas, pieredzi un visu sevī uzsūc, kā tādi sūkļi. 

Ja bērns reģistrē, ka nav droši skriet un būt aktīvam, ka ir bīstami būt pārlieku emocionālam, tad jau vēlāk šis cilvēks labākajā gadījumā tērēs lielas naudas summas, lai sakārtotu savu dzīvi. Taču daudz reālāk ir, ka šis cilvēks būs tāds, kurš negribēs un ne par ko neatstās savu komforta zonu. Dīvāns, ēdiens, 22 grādi, TV, pelēka dzīve. Jo viss ārpus šī komforta būs signāls tam pašam kritienam. Kuram tad gribas krist?..

Turpinot par bērniem, atradums ir kāda kustība Anglijā, kura sākusi dažu dzīvojamo rajonu apkārtnēs ieviest bērnu spēļu laukumiņus, kuros var sabrāzties, sasisties un sevi satraumēt. T.s. nedrošie laukumiņi ir šobrīd labs veids, kā bērniem ieviest drusku kontrolētu risku. Mēs tik ļoti daudzi gribam it kā pasargāt savus bērnus no nelaimēm. Taču dažas nelaimes katram ir vajadzīgas, pat ļoti. Padomā, ja bērns nekad neiepazītu, ko nozīmē karsta liesma. Bērnam ir jāpietuvina savs mazais pirkstiņš sveces liesmiņai. 

Tas, ko Nassim Taleb sauc par lokālo katastrofu, lai globālā nenotiktu. To sauc par rūdīšanos, par sevis stiprināšanu.Ja tas nenotiek, tad cilvēks, jau pieaudzis, saskaroties ar daudz nopietnākām dzīves stresa situācijām, jau patiešām nezinās, kā tikt galā.

To jau dzirdu no viena otra paziņas, kuri pieņēmuši darbā t.s. mileniāļus. Tie burtiski nespēj tikt galā ar vismazāko spiedienu. Faktiski tie ir tādi ņergas, kuriem vecāki visu bija likuši uz paplātes. Pasargājuši. Un viņu netolerance pret mazajiem kritieniem, kādi bērnībā piedzīvoti maz. Labākajā gadījumā šie kritieni bijuši uz tā gumijas seguma, kādi tagad ir parkos. Kuros sabrāzties nemaz nav iespējams.

2. PIEAUGUŠIE. Nevis bērni ir mazi pieaugušie, bet pieaugušie ir lieli bērni

Bērni ir mazi pieaugušie. Tā savulaik teicu. Sevišķi attiecībā uz to, kas bērniem būtu jāēd, kā tos audzināt utml. Tomēr tas nav precīzi. Lai neteiktu, kā tā pilnībā nemaz nav.Tas, kā drīzāk ir – pieaugušie ir lieli bērni. 

To, ko tu vari novērot mazam 4 vai 5 gadus vecam bērnam, tu vari novērot arī 40 gadīgam. Sevišķi, ja šis pieaugušais nav neko darījis, lai sevi pilnveidotu tādā apzinātā veidā. Respektīvi, tas ko saucu par sevis pilnveidošanu, ir visvienkāršākā apzinātība. Apzināties sevi kā bioloģisku būtni, kura ir pakļauta autonomajai nervu sistēmai. Kuras pamatuzdevums ir mūs pasragāt no briesmām, lai varētu vairoties. Pat tad, ja tā piespiež mūs rīkoties neracionāli. Šis ir jāzina – ja tu uzcepies, tad tev jāapzinās, ka tā nav līdz galam tava vaina.

Tā ir tava bioloģija, par kuru tava apziņa reakcijas brīdī atbildību nenes. Tas ir jāzina. Tas ir jārespektē. Un, cik vien var, jātrenē. Šī pauze starp signālu un reakciju ir jāpaplašina, cik vien iespējams.Lai to trenētu, vispirms jāapzinās, ka tā tas ir.

Un pieaugušais ir liels bērns, sevišķi tad, ja dzīvo, šo nezinādams. Ja tu nerespektē doto, tad tu tikai turpini reģistrēt (kā jau minēju pirmajā atradumā) un reaģēt uz ārējo pasauli un tās stimuliem. Tu dzīvē esi pasīvs līdzbraucējs.

3. Insula. Rada pretīguma sajūtu, saskaroties ar nepatiesību.

Jauns reģions smadzenēs, par kuru kādu laiku varēšu atkal iekarst un interesēties. Tāpat, kā nupat nesen tas bija par Amygdala centru smadzenēs.Par amygdala runāts ir daudz – par to, ka visticamāk tieši šis mazais kodoliņš ir atbildīgs par mūsu izdzīvošanas baiļu sajūtām. Par tā saucamo fightflight jeb cīnies vai bēdz nervu sistēmas režīmu.Taču ir atklāts vēl kāds cits centrs smadzenēs. Insula. Ar smadzeņu neironu skenēšanas palīdzību esam atklājuši Insula.

Tā ir vieta, kura mūsos rada pretīguma sajūtu, kad saskaramies ar meliem. Ar nepatiesu informāciju. Tātad, vēl viens apliecinājums tam, ka mirkļa brīvās gribas mums nav. Par daudzām racionālām morāles un ētikas apziņām varam nu jau kārtējo reizi teikt lielu paldies dabai, bioloģijai.

Iespējams, ka šis centrs trenējas un attīstās, atbilstoši tam, kāda ir mūsu dzīve, darbības, izlasītās grāmatas, redzētās filmas un satiktie cilvēki. Taču mūsu reakcija un sajūtas katru īso mirkli ir tiešā veidā atkarīgas no bioloģijas.

4. ELEKTRĪBA. Faraday – par elektrību, un skaidrojums, ka varēs aplikt ar nodokli. 

Michael Faraday. Šis vārds ne visiem ir zināms. Lai gan šis vīrs devis milzīgu ieguldījumu civilizācijas modernizācijā. Viņš ir viens no elektromagnētiskā lauka atklājējiem fizikā.

T.s. Faradeja būris tieši ir saistīts ar to, kā tas izolē no elektromagnētiskā lauka. Par elektromagnētisko lauku vēl tiks runāts daudz. Tādēļ, ka šobrīd maz zināms, kā tas negatīvi ietekmē cilvēka organismu. Jo īpaši zems elektromagnētiskais lauks, kuru izstaro WiFi, Bluetooth un arī mobilo operatoru antenu signāls ar tuvojošos 5G tehnoloģiju.

Pagaidām tiek uzskatīts, ka kaitīguma nav. Ja tu apgalvo pretējo, tad visticamāk tā esot pseidozinātne. Tomēr šoreiz ne par to.

Šis mazais stāstiņš ir par diviem vīriem. Par Michael Faraday un William Gladstone. William Anglijas viktoriāņu laikmetā bija nozīmīgs Anglijas budžeta sastādītājs, nodokļu sistēmas izstrādātājs. Sevišķi jāuzsver, ka William Gladstone bijis zināms, kā skarbs nodokļu politikas reformātors. Kas, protams, nozīmē, ka ir bijis nodokļu likmju cēlējs.Kādā sarunā, kurā blakus nestāvēju, Viljams jautājis Faradejam.

Acīmredzot kā atbildi par to, ka kaut kāds budžets jāatvēl arī elektrības un elektromagnētiskā lauka izpētei. Kāda esot praktiskā jēga no elektrības??Iedomājies, ka pasaule darbojas vēl uz svecēm un oglēm, nekādas infrastruktūras nav, tad loģiski, ka paredzēt elektrības nozīmi ir grūti.

Mācību var izlobīt arī no Faradeja atbildes. Viņš atbildējis nodokļu reformātoram pavisam vienkārši. Neiedziļinoties skaidrojumos un zinātniskos terminos. Bet tā, lai politiķis sadzirdētu. Kas tad politiķiem ir jāzina?Faradeja citāts: “Esmu drošs, ka atradīsiet veidu kā [elektrību] aplikt ar nodokli.”

5. FAKTI. Skaisti ilustrēti fakti.

Ir cilvēki, kuriem estētikas vārdā patīk nodarboties ar lietām, kurām nav komerciāla rakstura. Un tas ir apbrīnojami!

Mana panākumiem bagāta cilveka definīcija ir tāda – cik daudz laika vari atļauties nodarboties ar lietām, kuras neienes naudu. Nu tad lūk, šis mazais, smieklīgais saits dara tieši to. Varbūt arī viņiem ir kāda ilgtermiņa stratēģija. Tomēr uzreiz saprast, kāda šī ideja  ir, īsti nevar.

Lapā ir interesanti vēsturiski un zinātniski fakti, kuri attēloti skaistā zīmējumā. Atvērsi un pazudīsi laikā. Sāksi šķirt lapu zemāk, un tā nebeidzami ilgi redzēsi jaunus un jaunus faktus.

Laika nosišanai. Vienīgais ieguvums tev būs fskti, ar ko bārstīties ballēs. Piemēram, sievietēm vidēji kreisā krūts parasti ir drusku lielāka nekā labā.

Vai arī – cilvēks dzīves laikā savā mutē saražo 2 pilnus peldbaseinus ar siekalām. Un noslēdzošais fakts – cilvēks uzkāpa uz mēness ātrāk nekā uzlika ritentiņus čemodānam. Uz mēnesi aizlidoja 1969., bet ritentiņus čemodāns ieguva 1970.gadā.

Posted in Uzlabo sevi.