#170 – 5 atradumi: citādāk nekā citi, pārlieku imitācija un kā izlemt par karjeru [no 25.novembra]

1. DZĪVES LĒMUMI #1. Piemēram, par karjeru, ko darīt, ko nedarīt.

Šis ir kā vispārīgais princips. Dažos gadījumos tas var nederēt. Atsevišķos specifiskos nišas gadījumos. Taču tā kā lielākā daļa nav ķirurgi vai smalku šauru specialitāšu eksperti, tad šāds lēmumu pieņemšanas mehānisms varētu arī tīri labi derēt.
Sevišķi cilvēkiem tranzītā no vienas karjeras uz citu, izvēloties dzīvē kaut ko mainīt. Jauniešiem, karjeru izvēloties.
Šāds princips varbūt nav perfekts. Varbūt kādam ir kas labāks padomā. Kaut kādi mehānismi, kā pieņemt lēmumus. Tad ok. Taču šis pilnīgi noteikti ir labāk nekā nekāds noteikums.
Sevišķi jau tādēļ, ka pārāk bieži redzam apkārt cilvēkus, kas mokās un nevar izšķirties par jebko.
Tāds jautājums dominē bieži. Cik ilgi turpināt darīt kādu lietu un kad pārtraukt.
Piemēram, ja tu sāc nodarboties ar sportu vai spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Tad ir skaidrs, ka pēc vienas pamēģināšanas reizes, vai citreiz pat pēc gada, tu nespēj noteikt, vai šī ir tava īstā lieta. Vai tev tā padodas un vai vispār ir cerība tajā sasniegt kaut ko jēdzīgu. Tas pats ar biznesu. Cik ilgi vilkt un mēģināt izdzīvot? Cik ilgi paciest zaudējumus? Cik ilgs laiks un cik daudz enerģijas ir jāvelta kaut kam, lai saprastu, vai ir vērts turpināt?
Tas pats arī par lietām, kuras vēl nemaz nav iesāktas. Piemēram, it kā māksla patīk, it kā ne tik ļoti, lai ietu tajā virzienā. It kā padodas sociālās zinātnes, bet it kā ne līdz galam patīk. Patīk tikai drusku. Grūti izšķirties.
Protams, viegli ir par tiem gadījumiem, kur viss ir skaidrs. Kur nav jautājumu – ka jāiet, piemēram, diplomātijas virzienā.
Taču vairumā gadījumu tā nav.
Tas princips ir gaužām vienkāršs. Tev jānododas kādai lietai tieši par tik procentiem no sava laika, par cik tu esi pārliecināts, ka gribi to darīt. Piemēram, ja tev liekas, ka vēlies nodarboties ar fizioterapiju, un varētu novērtēt savu vēlmi ar kādiem 30%, tad tev šai lietai vajadzētu arī veltīt tos 30% laika. Savukārt, ja dārzniecība un floristika tevi interesē uz kādiem 65-70%, tad tieši tik laika tev tam jāatvēl.
Burvīgais šajā ir tas, ka tev nav nekas uzreiz jāatmet un jānododas tikai vienai lietai. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tāda viena lieta nemaz neeksistē. Katra lieta sastāv no simtiem mazāku.
Sevišķi ārpus jomām un darbību laukiem, kuros pašos iekšā nav striktu noteikumu un regulējuma.
Pat ja tu izvēlētos tikai floristiku, tad samērā ātri nonāktu pie secinājuma, ka pašā floristikā var šādās pašās dilemmās iedzīvoties. Tur tad arī var šo pašu principu pielietot.

2. LĒMUMI #2. Matemātikas modelis – 37% noteikums 

Šis ir jau daudz precīzāks matemātisks modelis jeb noteikums. Kā pieņemt lēmumu, ja esi spiests to pieņemt uzreiz. Tas saucas – optimālā apstāšanās jeb sekretāres problēma.
Proti, ja tev jāizdara izvēle no opcijām, kas nāk pēc kārtas, tad optimālais apstāšanās punkts, pēc kura tev jāsāk pieņemt lēmums, ir 37%.
Dzīves piemērs. Arī tas, kāpēc tā saucas sekretāres problēma.
Tev jāpieņem kāds darbā. Vienalga – sekretāre vai kāds cits. Iedomājies – pie tevis nāk 20 dažādi kandidāti. Tu vari pieņemt lēmumu tikai tajā brīdī, kad konkrētais cilvēks ir pie tevis. Tev nebūtu vairs iespēja pieņemt tos kandidātus, kas jau ir prom. Bet tu arī nezini, cik labs kāds būtu vēl pēc tam. Lai izvēlētos optimālāko un iespējami labāko kandidātu, tev ir tikai viena iespēja. Tagad – kā lai pieņem lēmumu? Un te var palīdzēt šis 37% noteikums. Kā tas izpaužas?
Tev jāpavada 37% interviju ar visiem kandidātiem, skenējot, kāds katrs ir. Tas būtu 7,3 kandidāti. Tādējādi tev ir izveidojies priekšstats par to, ko vispār var sagaidīt. Tad pēc 37% procenta jeb sākot ar 8 kandidātu tev jāskatās labākais, kāds salīdzinājumā ar iepriekšējiem 7 ir. Un jāpieņem lēmums.
Šis modelis nav ar 100% garantiju. Bet statistiski, ja jāpieņem lēmumi nezinot pilnu bildi, tad šis ir precīzākais modelis, kāds ir.
Kur vēl var pielietot? Ja tev parādās visādi piedāvājumi. Kur katrs iepriekšējais vairs nav atgriežams spēkā. Faktiski šis kļūst par tādu kā mentālo modeli, lai samazinātu sirdsapziņas pārmetumus un nemocītos elles ugunīs par palaistajām iespējām.
Gan pirmo atradumu, gan šo noklausījos podkāstā 80’000 hours podcast ar Brian Christian.
Kurš ir 3 stundas garš un runā tikai par šādām lietām. Kā iespējami racionālāk pieiet dzīves, karjeras izvēlēm, jo dzīvojam pilnīgā haosā.

3. RESURSI/ RĪKI. Skaistu lietu weblapa.

Iepriekšējā nedeļā padalījos ar vienu gadžetu lapu, kurā viskaut kas smuks un ‘spīdīgs’. Jeb kā amerikāņi saka – bling.
Lūk, jums Ziemassvētkiem un dāvanām vēl viena smuku priekšmetu vietne. Turklāt tāda, kurā arī Amazonē nopērkamie rīki un gadžeti ir krietni lētāki. Nu kā minimums, papriecēt savas acis varēsiet.

4. EVOLŪCIJA. Pārmērīga imitācija.

Cik fascinējoši! Lasīt, klausīties un uzzināt par evolūcijas psiholoģiju. Par dažādiem skaidrojumiem. Sevišķi, kad sākotnējās aizdomas un acīmredzamais nav tāds, kā  intuitīvi varētu sķist.
Proti, šoreiz runa par imitāciju.
Cilvēks ir fantastisks imitators. Kopētājs. Evolucionāri. Līdzīgi kā ar to sviešanu, par kuru rakstīju iepriekšējā reizē.
Šoreiz par imitāciju, no tā paša podkāsta ar Joe Rogan.
Kad šimpanzēm vai bonobo iedod sarežģītu uzdevumu, kur jāizdara konkrētas ‘cietā rieksta’ darbības, tad pērtiķi samērā ātri saprot, kas jādara un dabū sev vēlamo gardumu.
Gan pērtiķiem, gan maziem 4 gadīgiem bērniem iedod kastīti, kur iekšā ir kas gards.
Uzdevums tāds. Pētnieki izdara dažas nevajadzīgas un bezjēdzīgas lietas, kas it kā parāda, kā var tikt pie gardumiem.
Bonobo pērtiķis uzreiz saprot, ka pētnieku darbības nav vajadzīgas, un dabūt gardumu var arī bez tā. Tādēļ pērtiķi pilnībā ignorē darbības, ko zinātnieki parādījuši. Turpretim bērni dara uz mata visu tieši tāpat, kā viņiem parādīts.
Pirmajā brīdī varētu šķist, ka pērtiķi ir gudrāki un spējīgāki. Taču evolūvijas psihologi šo parādību skaidro kā ārkārtīgi svarīgu, kas nosaka, kādēļ esam pārāki par šiem dzīvniekiem. Proti, pārlieku imitācija ir izšķiroša, lai mācītos un apgūtu zināšanas. Pie kam ne tik daudz no paša bērna viedokļa. Bet gan no tā viedokļa, kurš māca bērnus. Lai tu varētu iemācīt bērnam faktiski jebko, tev ir jāzina tas, ko bērns jau zina. Dzīvniekiem tas nav iespējams. Tādēļ tie rāda nenormāli daudz un ilgi vienu un to pašu, cerībā, ka viņu atvases to būs pietiekami piefisksējuši. Lai pēc tam to zinātu.
Mums, cilvēkiem ir viegli. Tu redzi, ko bērns dara, jo precīzi atkārtot to, ko tu viņam rādīji. Vēlāk, protams, arī valoda palīdz. Taču līdz valodai un precīzai komunikācijai cilvēkam bija vēl jānonāk pirms vairākiem desmitiem tūkstošiem gadu.

5. ATŠĶIRĪBAS. Ja gribi būt tāds, kā visi citi, tad dari, kā visi.

Kaut kur garām ejot izlasīju. Kādā instagram motivācijas ierakstā. Vai tamlīdzīgi.
Tur pat nav vajadzīgs milzīgi garš raksts par to. Frāze pasaka visu priekšā.
Ja tev liekas, ka tev gribas kaut ko citu, nekā citiem, vai būt citādāks nekā citi, tev jādara kaut kas cits.
Tieši tādēļ, ka esam imitēšanas meistari, (un mums kaut kādā zināmā līmenī ir jābūt par imitācijas meistariem), vajadzētu ik pa laikam tomēr atcerēties, ka varam gan saņemt, gan arī būt citādāki. Izcelties.
Ne jau obligāti tādēļ, lai principa pēc būtu atšķirīgi. Bet tādēļ, ka tas ir iespējams, tādēļ, ka tā ir interesantāk, tā ir mazliet aizraujošāk. Visu darīt pēc ierastā. Ir droši. Bet droši – mūs padara vājus. Jo drošībā nav nekas jādara papildus.
Tikai problēma, protams, ir tāda, ka drošības nav. Un ik pa brīdim uznāk kaut kas tāds, kas sašķoba drošību. Un tad neesam gatavi.
Kļūt par atšķirīgu – tas ir risks. Jo pārmetumus un kritiku nav iespējams izslēgt. Un ignorēt to nevar. Lai arī kā gribētos, to sajūtu nevar izslēgt. Kad kāds tev kaut ko pārmet, kāds nosoda, kāds izrāda nepatiku. To nevar ignorēt. Lai arī zini ar prātu, ka vajadzētu šo izslēgt no savas uztveres. Tomēr pilnībā imūns nevari būt.
Tādēļ tik ļoti daudzi arī izvēlas iet to drošo neizcelšanās ceļu. Un rezultātā lielajam vairumam viss tā arī paliek tāpat kā visiem pārējiem.
Neviens negrib mainīties.
Tādēļ bonusā vēl viena frāze. Patiesībā tas ir Hipokrāta citāts. “Pirms tu kādu ārstē, pajautā viņam, vai viņš grib atteikties no lietām, kas padarīja viņu slimu.”
Vārda ‘ārstēt’ un ‘slims’ vietā var ierakstīt jebko citu. Taču atziņa ir tāda – ka nevēlās cilvēki atteikties no visa ierastā, pat tad, ja tas viņiem dara pāri.
Posted in 5 lietas and tagged , .