#167 – 5 atradumi: uzliec sev drošības cepuri, 100x piepumpēties un Flexner ziņojums [no 4. novembra]

1. MEDICĪNA. Flexner Report 

Neesmu drošs, vai visi ārsti par šo zina. Es katrā ziņā tikai aizvadītajā nedēļā uzzināju.
Emu gatavs uzklausīt abas puses. Gan tos, kuri ir hardcore rietumu medicīnas fani, gan tos, kuri atbalsta dabas dziedniecības ceļu. Kam ne vienmēr ir zinātniskā evidence apakšā.
Droši vien būšu nedaudz ar biasu, jo par šo uzzināju podkāsta intervijā no cilvēka, kurš atbilst tam otrajam tipam.
Sāku padziļinātāk aplūkot, kas tad tas Fleksnera ziņojums tāds ir.
Kaut kad 20. gadsimta pašā sākumā Amerikāņu medicīnas asociācija (American Medical Association) nolēma izveidot padomi, kuras galvenais uzdevums bija restrukturizēt medicīnas izglītību jeb paaugstināt medicīnas izglītības iestāžu līmeni. Kas ir labs mērķis. Daudz laba izdevās līdz ar Abraham Flexner izveidoto pētījumu un secīgi ziņojumu. Jo tajā tika aprakstītas rekomendācijas piekopt uz pētījumiem balstītu medicīnu, paaugstināt zināšanu prasības potenciālajiem mediķiem. Kā arī, ka mācībspēkiem jābūt izteikti no klīniskās jomas.
Ir ļoti labi sasniegumi, ja tā virspusēji šo lietu uzlūko.
Rezultātā no 155 mācību iestādēm saglabājās vien 31. Viss, ko gribēja – tas it kā uzlabojās.
Tomēr kā vienmēr šādiem projektiem ir neplānotas konsekvences. Vai varbūt arī ļoti rūpīgi izplānotas konsekvences.
Par rūpīgi plānotajām tad arī man gribas padalīties.
Ļoti svarīgs fakts šī projekta kontekstā ir daži milzīgi grandi, kuru vārdi vēl šobaltdien tiek saistīti ar ļoti daudzām nozīmīgām pasaules kārtības izpausmēm.
Tie ir John Rockefeller, Andrew Carnegie un JP Morgan. Ir dzirdēti, vai ne?
Nu jā, šie vīri stāv apakšā ne tikai ASV dolāram, bankām un naftai, bet arī farmācijai.
Un šo vīru mērķis bija visvienkāršākā dominance. Kā gan labāk nodrošināt noietu savai precei, ko tirgo? To integrējot jau no skolas sola.
Daudzas iestādes vai nu bija jāslēdz vai arī tām bija jāpārtrauc nodarboties ar holistisko medicīnu. Tas ir – tādu medicīnu un ārstēšanu, kas uzlūko ķermeni, organismu kā veselu sistēmu, nevis redukcionistiski. Ko var izpētīt. Kas būtībā nav slikti. Bet ko var izpētīt tikai ļoti šauri. Un vēlams pētīt tikai to, kā medicīnas preparāti ietekmē šo veselības-slimības iznākumu.
Nu modernā Rietumu, uz farmakoloģiskajiem preparātiem  balstītā medicīna ir dzimusi.
Šis ziņojums ietekmēja ne tikai ASV, bet arī Eiropu. Kā zināms, Rockefeller kompānija Standart Oil iegādājās vienu no lielākajām Vācijas ķīmijas kompānijām I.G. Farben.
Ja parokas drusku dziļāk, bet ne pārāk dziļi, tad redzams, ka šajā IG Farben grupā ietilpst tādi milži kā Bayer, BASF, Agfa un citi. Arī zināms, ka viens no Hitlera vēlēšanu kampaņas galvenajiem sponsoriem bija tieši I.G. Farben. Kas tolaik jau piederēja Rokfelleram.
Starp citu, tam šobrīd pieder Monsanto, milzis, kas popularizējis raundapu, kas tirgo ģenētiski modificētās sēklas. Un kuru, starp citu, nupat notiesāja par to, ka glifosāts un raundaps tiešām kaitē veselībai.
Monsanto pieder Bayer, kopš šī gada 7. jūnija. Un kā augstāk zināms, Bayer ir daļa no Rockefeller impērijas, kas savu ietekmi joprojām nav zaudējusi.
Tas, ka mēs šobrīd par labāko un galveno ārstēšanās veidu uzskatām farmācijas līdzekļus, lielā mērā ir pateicoties šim Flexner Report.
Droši vien tāda ir atziņa. Tā nav nekāda sazvērestības teorija. Tā ir visvienkāršākā kapitālisma interese. Kuru nevar pārmest. Jo tā tas viss darbojas. Jebkurā līmenī. Tas nav nedz labi, nedz slikti. Vai arī otrādi – gan labi, gan slikti. Svarīgi – tāpat kā par bailēm – nevis kaut kā mocīties, ka tās ir un nepāriet, bet atpazīt, ka tā ir un dzīvot saskaņā un kontekstā ar to.

2. IZAICINĀJUMS. 100x piepumpēties 100 dienās. Iedvesmu smēlos no šī!

Vienkāršās lietas strādā.
Vienkāršie uzdevumi.
Sevišķi ar izaicinājumiem un sev nospraustiem mērķiem.
Mums lielākoties ir lielas vēlēšanās.
Taču ar to varēšanu švakāk.
Vai drīzāk – ar noturēšanos pie sev vēlamajām darbībām.
Ar domām Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.
Pārfrāzējot sen zināmo teicienu.
Zināšanas nav problēma.
Parasti.
Darīšana ir problēma.
Plāni un ieceres vienmēr ir grandiozas.
Ne velti nedēļas laikā tu gribi sabāzt visus darbus, paveikt mega daudz. Pienāk piektdienas pēcpusdiena. Tu atskaties uz nedēļā padarīto un tevi pārņem viegla trauksmīte, jo saproti, ka no iecerētā izdevusies ir vien maza daļiņa. No nedēļas uz nedēļu šīs mazās trauksmītes sasummējas. Neapmierinātība aug augumā. Ar dzīvi neapmierinātība pieaug. Kaut kādā brīdī saproti, ka tik maz ko paveic. Vēl to var apzīmēt par iestrēgšanu. Var arī saukt par dzīves lielākas jēgas pazaudēšanu.
Nekam nav tikai viena atbilde. Šī mana atbilde arī nepretendē uz absolūto taisnību. Tomēr šī ir taktika, kas var nostrādāt, jo nostrādājusi tā ir jau daudziem. Ne tikai tālu interneta plašumos un blogos aprakstītajos gadījumos. Bet gan tepat. Man apkārt.
Piemēram, ar rīta agrās mošanās klubiņu “5 no rīta klubiņš – challenge” strādā. Grupā ir ap 300 cilvēku. Visi nepiedalās, bet tie, kas piedalās, tie arī piedalās un redz to kā  risinājumu sev. Sevišķi, ja gribas agri celties, bet ir grūti to izdarīt. Tam jākļūst par ieradumu.
Tas darbojas tā – ieraksti rīta mošanās laiku un viss! Vari rakstīt arī citas lietas. Taču nav obligāti.
Vienkāršība ir uzdevumā. Atskaitīšanās un savstarpēja uzmundrināšana.
Tas darbojas. Atkal, ne visiem. Bet tas strādā. Es pats zinu pēc sevis. Starp citu, viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot miegu, ir regulāri iet gulēt un celties vienā laikā. Problēmas parasti nav darba dienās. Problēmas ir brīvdienās. Un šī grupa man ļauj arī sestdienās un svētdienās dzīvot vienā režīmā. Jo dabā brīvdienu nav.
Tagad esmu izveidojis pumpēšanās grupu. Izaicinājums. Doma tāda – spēt piepumpēties 100 reizes. Uztrenēties 100 dienās. Katram šis cipars ir cits. Nav jātiecas uz 100. Es zinu, ka ir tādi, kuri nevar ne reizi. viņiem 100 dienās varbūt vajag spēt varēt tikai 10 reizes.
Atšķirībā no 5 no rīta klubiņa, kur jāraksta laiks no rīta – šeit jāraksta cipars, cik šodien piepumpējies, pašā vakarā. Jo skaitās kopējais pumpēšanās skaits visas dienas laikā.
Ja ir grūti, sevišķi sievietēm, tad pumpēšanos var taisīt atbalstot kājas uz celīšiem.
Katru dienu tikai pa reizei pumpējoties, progress 100 dienās būs neizbēgams. Jo atceries – tas ko tu vari vai nevari šodien, ir rezultāts tavām darbībām/bezdarbībai no vakardienas. Tādēļ šodien sākot, progress būs izcils!!
Ak, jā! Katru dienu nevajag – dod iespēju atpūtai. Tādēļ ierosinu 2 dienas taisām, 1 diena atpūta!

3. EMPĀTIJA. 1-MINŪTES-TRIKS. Uzlikt cepuri.

Visi taču esam dzirdējuši šādu metaforisku salīdzinājumu par cepurēm. Uzlikt savu mākslinieka cepuri vai uzlikt savu elektriķa cepuri. Kas ir tāda kā lomu spēle. Lomas, kādas mēs spēlējam visu laiku. Tas notiek neapzināti.
Mēs taču esam dažādi katrā dzīves situācijā. Mājās un darbā atšķirīgi, sportā un bārā vēl citādāki.
Tas notiek visu laiku. Faktiski atkarībā no tā, ar kādiem cilvēkiem un kādās situācijās esam, spēlējam drusku citu lomu. Tādēļ runāt par to, ka mēs esam tādi kā esam – ir kaut kādā ziņā arī jocīgi.
Taču šī atraduma vērtība man pašam sev slēpjas ne jau faktā, ka spēlējam dažādas lomas dažādās situācijās. Bieži vien bez kaut kādas speciālas domāšanas un gatavošanās. Bet gan tajā, ka šādu pieeju varam un vajadzētu pielietot arī apzināti vai pat mākslīgi.
Proti, daudz ko dzīvē neuzņemamies darīt, jo nedrošība ir lielākais bieds. Katra jaunā, katra nezināmā lieta rada iekšējo nedrošību. Tādēļ daudz kas tā arī paliek ieceru līmenī.
Piemēram, tu esi jau daudz lasījis par bezglutēna un zemu ogļhidrātu uzturu. (šeit vari iedomāties jebkuru aktivitāti, savu hobiju utml.). Tev it kā gribētos par šo kādam pastāstīt, lasīt kādu lekciju. Varbūt pat izveidot online kursu/ vebināru. Taču tev piezogas domas par to, ka visticamāk pārāk maz vēl par to zini, ka neesi pārlieicināts/-a par to, cik labi tev izdosies pastāstīt. Tehniskās prasības nepārzini un vēl 100 un viens cits iemesls. Atrast iemeslus varam superviegli.
Tagad cepure. Tu vari pateikt sev pat skaļi. “Tagad es uzvilkšu lektora cepuri un paplānošu savu lekciju”.
Tu iedarbini sevī t.s. spoguļa neironus, tu it kā dod ķermenim, nervu sistēmai signālu, lai tas jau sevi identificē ar to, kas tu gribi būt. Tava plānošana ieņems daudz reālākus vaibstus. Tu jau kaut vai savā iztēlē būsi kļuvis/-usi par to, ko gribi.
Tā tu savas cepures vari mainīt atkarībā no tā, kāda tev tā neskaidrā nākotnes loma būs jāspēlē.
Jāpiedalās sacensībās pirmo reizi pēc ilga pārtraukuma vai pat vispār pirmo reizi? Mierīgi!
Uzliec savu profesionālā sportista-čempiona cepuri un pašsuģestējies.
Jāpārrunā darba algas pielikums? Mierīgi! Uzliec savu pārrunu vedēja cepuri!
Un tādā garā!
Ārprāts – man priekšā tik daudz neskaidrību un neziņu. Izskatās, ka šis būs tas triks, kuru ieviesīšu ikdienā. Jo ikdiena kļūs aizraujošāka, ja pieaugs skaits ar aktivitātēm, kuras nedarīju.
Jo ir, bija un būs nedrošības sajūta.

4. MŪZIKA. DakhaBrakha

Man piespēlēja vienu jaunu mūziku. No uzticama avota. Nezinu, kādā sakarā šī mūzika nonāca līdz manīm. Kāds tur tas iepriekšējais konteksts un sakars. Taču kā izrādās, pavisam nesen šī mūzikas blice, kuru sauc Dakha Brakha (par kuru visticamāk lielākā daļa nekad nav dzirdējuši, tāpat kā es vēl tikko nebiju dzirdējis) viesojās Latvijā. Viņiem bija koncerts Rēzeknes kultūras namā GORS.
Konkrētā dziesma “Divka Marusechka” ir mans atradums. Lai gan atradums ir vispār šī grupa.
Ukraiņu grupa, kura pludina kopā modernus mūzikas ritmus uz etniskas dziedāšanas un noskaņu bāzes. Kā jau tas tik bieži ir – viss superīgais jaunais ir nevis labi aizmirsts vecais – viss jaunais ir dažādu vecu lietu jauna sapludināšana.
Kontrabasa izmantošana, etniska tipa dziedāšana, ritmi dejošanai. Taču arī vienkārši nedaudz paātrinātam pulsam.
Es atceros savulaik, kad gājām uz reiviem, uz studentu klubu PANNA ar DJ AG un citiem tehno un house dīdžejiem, toreiz populāri bija ritmi ar 110-120 bītiem minūtē. Labi atminos, ka tad par šo ritma ātrumu runāja kā par sakarību ar sirds ritmu intensīvi dejojot. Ka tur ir liels sakars.
Tādēļ tagad pieminu to, ka mūzika ir klausāmā. Taču tā kā ritms ir drusku ātrāks nekā vidēja vesela cilvēka sirds ritms, tad kājas kā pēc Sprīdīša stabules, pašas sāk it kā kustēties.
Kad sāku pēc kārtas klausīties vairākus gabalus, tad man iekrita vēl kāda dziesma, kuru gribētos atsevišķi izcelt. “Baby“. Tā ir mierīga noskaņas dziesma, ar foršiem džeza elementiem. Mutes ermoņikas un vīrieša solista balss velk uz lēna regeja pusi. Tas šo padara par ļoti izturētu un glancētu skaņdarbu. Kas vienlaicīgi ir arī kaut kas mežonīgs.
Rudens noskaņas garantētas. Nevis tādā depresīvā nozīmē, bet gluži pretēji. Lai izbaudītu!

5. RĪKI. Shazam lyrics. Karaoke.

Aplikācija Shazam zināma daudziem. Izmantojuši kaut reiz noteikti ir samērā daudzi.
Ne visus interesē tā dziesma, kas tobrīd pa radio skan. Jo ir cilvēki, kas nav nekādi melomāni, taču ik pa laikam, ja gadās, paklausās kādu labu mūziku. Viņus neinteresē, kas dzied, kā sauc utt.
Taču šis rīks ir izcils atradums, lai piedabūtu lietot Shazam arī tos. Tas ir dziesmu vārdu jeb karaoke opcija.
Nezinu, cik sen Shazam jau ir šī fīča. Es par to uzzināju burtiski pirms dažām nedēļām.
Tātad ieslēdz, piemēram, radio, lai skan kāda dziesma. Atver telefonā Shazam. Un tad augšā ir izvēle lyrics. Nospied to! Un tev, dziesmai skanot, gluži kā karaokē priekšā rādīsies dziesmas vārdi tieši tādā tempā, kā skan dziesma.
Ja parunātu ar mākslīgā intelekta inženieriem, viņi visticamāk pateiktu, ka tas nav nekas superrevolucionārs. Varbūt no vispār pieejamām grūtībām un izaicinājumiem, ar kādiem saskaras šie ‘datoriķi’, tas nav nekas. Taču no vienkārša cilvēka, lietotāja skatpunkta, šī tehnoloģija ir pietiekami advancēta. Varētu pat teikt – mega jaunums. Varbūt ne pats noderīgākais no rīkiem, kas cilvēkam dzīvi kaut kā būtiski uzlabotu. Tomēr, ja pieņemam, ka dzīve sastāv no sīkumiem un no vienkāršām dzīves ainiņām, tad šis Shazam rīks būs tā mazā laimes sastāvdaļiņa.
Posted in 5 lietas, Uzlabo sevi and tagged , , , , .