#165 – 5 atradumi: kas ir Kibbutz, biznesa melnā kaste un nepadodies [no 21. oktobra]

1. SOCIĀLAIS ASPEKTS. Kibucs – ebreju komūnas.

Viens no KIbbutz ciematiem

Noklausījos fascinējošu sarunu par ebreju Kibbutz. Intervija  ar Ran Abramitzky EconTalk podkāstā.

Fascinējoši! Vienlaicīgi šis arī deva izpratni par to, kādēļ ebreji tik ļoti viens otru atbalsta un kādēļ daudzos sapektos viņi ir pārāki pār neebrejiem.
Kas tad ir Kibbutz pēc vikipēdijas?
Tas, kādēļ biznesā, politikā un citās svarīgās ietekmes sfērās ebreji tik ļoti turas kopā, viens otru atbalsta un veido spēcīgas komūnas, lielā mērā ir pateicoties šim konceptam. Kas pēc būtības ir maza mēroga sociālisms un pilnīga vienlīdzība.
Tātad, kibucs ir līdz pat aptuveni 250 ģimeņu veidotas komūnas. Kurās katrai ģimenei pieder tieši tik pat daudz, cik citām. Absolūta vienlīdzība.
Ģimenes pamatā dzīvo laukos. Veido kopīgas saimniecības, rūpējas par izglītību, par veselību, par finansēm. Par pilnīgi visu. Arī par izklaidi, ēdienu utt. Viss notiek kopīgi. Varētu pat teikt, ka katram indivīdam nav nekādu tiesību kā indivīdam. Un viņam nekas nepieder. Jo viss pieder visiem.
Šādi kibucs var izveidot lielus kapitāla uzkrājumus. Visai šai komūnai var pat piederēt fabrikas un lieli uzņēmumi. Taču nekas nepieder nevienam konkrēti. Ja kādu šāda dzīve neapmierina, viņš var doties prom, līdzi neņemot pilnīgi neko.
Šāda kibucs sistēmas ietekme uz Izraēlas kā jaundibinātas valsts izaugsmes panākumiem daļēji  vērtējama kā pozitīva. Kibucs mobilizēja lielu skaitu cilvēku un ļāva uzplaukt katrai komūnai atsevišķi, atstājot lielu ietekmi uz visas valsts ekonomisko uzplaukumu. Tiek lēsts, ka līdz pat 7% valsts iedzīvotāju pieder kibucs komūnu sistēmai. Tas ir vājprātīgi daudz.
Esmu daudz runājis par to, cik būtiski ir sociālie dzīves aspekti. Tas ir fascinējoši, kā šādi dabīgi eksperimenti parāda šo ekonomisko un sociālo aspektu sasinhronizēšanos.
Kā nojaušams, tad absolūts sociālisms nestrādā. To pierādīja Padomju Savienība. Taču, ja sociālisms tiek uzturēts daudz mazākā mērogā, limitējot visu līdz 250 ģimenēm, tad rezultāts ir labs.
Šobrīd kibuca koncepts piedzīvo nelielu krīzi. Tas saistīts ar to, ka vēsturiski kibucs ir uz lauksaimniecību vērsts. Tā kā lauksaimniecības nozīme ekonomikā vairs nav tāda, kā bija, jo šobrīd lauksaimniecība ir motorizēta un nodarbina daudz mazāk fizisku personu, tad arī kibuca nozīme mazinās. Taču tik un tā viss notiek.
Tagad par to, kādēļ ebrejiem tik ļoti svarīgi ir sadarboties un atbalstīt vienam otru. Tas vairāk ir mans minējums/ versija. Liela daļa ebreju nāk no kibuciem. Daudzi ir bijuši dažādās radinieku apmaiņās arī no citām pasaules malām. Viņi lielu daļu audzināšanas un izglītošanās ieguvuši  kibucā. Kur visam pamatā ir dalīšanās un milzīga atkarība vienam no otra. Un šāda domāšanas paradigma ietekmē arī vēlāk dzīvē.
Intervijā Ran Abramitzky stāsta par saviem pētījumiem, kurus viņš apakstījis grāmatā. Kā saprotams, tas ir plašs temats. Vienā atraduma rakstā te daudz ko nepateiksi.
Manu interesi piesaistīja šāds koncepts, tādēļ par to arī atradums. Iesaku noklausīties interviju!

2. BIZNESS. Melnās kastes jeb ‘Black box’ pieeja.

Atkal Tim Ferriss. Intervēja Nick Kokonas. Kurš, kā izrādās, ir precējies ar latvieti.
Uzņēmējs, investors, restorānu un grāmatu autors. Dalījās ar daudzām labām atziņām un pieejām, kā veidot biznesu, kā pieiet investēšanai kādā no jomām. Tieši šis man arī iekrita acīs. Nu vai ausīs, jo klausījos audio.
Tātad, kā sākt tādu biznesu, ar kuru varētu sākt apvērsumu kādā no vecajām nišām, vai pat iesākt jaunu. Ko mēdz saukt par business disruption. Tas, ko ir izdarījuši Airb’n’b, Netflix, Uber vai Facebook. Vai citi šādi bezprecedenta gadījumi. Šajā intervijā faktiski ietverta vesela filozofija, kā šādai lieta pieiet.
Tas vispār ir fascinējoši, ka noklausoties vienu vienīgu interviju vien 2 stundu garumā, tu vari iegūt tik vērtīgas zināšanas, kādas  vari nedabūt pat veselus 4 gadus studējot augstskolā. Sevišķi, ja runājam par biznesa administrēšanas studiju programmu.
Iesaku noklausīties visu interviju! Nenožēlosi.
Taču, ja runājam konkrēti par melnās kastes metaforu jauna biznesa sākšanai, tad pildīšu savu uzdevumu un mēģināšu pievienot vērtību tiem, kas grib tikai īsu un kodolīgu aprakstu par to, kas tas ir.
Nick Kokonas min vismaz 2 piemērus ar biznesa nišām, kas saucamas par melnajām kastēm.
Melnā kaste, viņaprāt, ir tādēļ, ka tu nezini, kas tur ir iekšā. Gluži kā Krievijas intelektuālajā erudīcijas spēlē “Kas?Kur?Kad?”
Kokonas min grāmatu izdošanas biznesu. Kurā, ja vēlies noskaidrot un papētīt biznesa apstākļus, tev visticamāk tas neizdosies. Jo šis tirgus ir pilnībā aizsargāts. Līgumu slēgšana ar autoriem, honorāru apjoms, izmaksas, uzdevumi, kas jāpilda, kurš par ko atbild. Tas viss ir miglā tīts. Un apzināti.  Jomās, kurās nav īstas skaidrības uz kādiem principiem darbojas industrija, tas tā ir speciāli. Ja tu nevari vienkārši atvērt ekseli un savadīt tajā ciparus, lai saprastu ekonomisko modeli, tad tā nav nejaušība. Ja tu kaut kādu iemeslu dēļ izdomātu, ka  gribi sākt nodarboties ar šādu biznesu, tad tev nebūtu nekādu atskaites punktu. Tev būtu ļoti jāpapūlas, lai saprastu, cik šāds bizness vispār ir pamatots.
Otrs piemērs, kuru min Kokonas, ir trifeļu tirgus. Tās, kas sēnes. Tur arī ir pilnīgi neskaidrs, kāpēc cenas ir tādas, kādas ir, kāpēc piegādes un termiņu īpatnības ir tādas, kādas ir. Arī te Nick Kokonas atsaucas uz to, ka kāds ļoti cenšas uzturēt šo visu neskaidru, lai varētu pelnīt vairāk. Kaut kādā ziņā mākslīgi un slēpti veidojot kaut ko līdzīgu monopolam.
Lūk, abi piemēri ir melnās kastes. Lai tev neienāktu prātā iet šajā biznesā iekšā. Un pat ja tev  tas ienāks prātā, tad taviem investoriem varētu rasties diezgan pamatotas aizdomas, ka tu pieļauj kļūdu.
Taču tieši šajos biznesos, kuros ir melnās kastes – tur iespējami vislielākie apvērsumi. T.s. disruption.
Šis gandrīz vai ir kā mentālais modelis. Ja tu plāno uzsākt biznesu, tad var izvēlēties ideju, par ko cilvēki būtu gatavi maksāt. Vai arī otra pieeja – par ko cilvēki jau maksā, bet kura industrija ir pilnīga melnā kaste. Kur redzi, ka vari piedāvāt fundamentāli jaunu pieeju.
Tas pats Nick Kokonas šo izdarīja ar restorāniem, kuriem ir īpašnieks. Bet par to es tagad vairs neko. Noklausies interviju, jo tur viņš par to labi un interesanti stāsta. Kas, starp citu, varētu noderēt ne tikai restorānu biznesā vien.

3. VIEGLI. Viegli ir priekšnosacījums atrofijai

Atradums kā atgādinājums. Tāpēc, ka vienā teikumā pateikts. Angliski tas skan: “Easy is a precursor of atrophy”. To teicis Sean Stephenson. Par kuru, kā izrādās, vēl neko neesmu līdz šim rakstījis.
Sean Stephenson ir mazs cilvēciņš ratiņkrēslā. Piedzimis ar retu kaulu slimību un ir invalīds. Pēc klasiskā apzīmējuma. Taču paklausoties viņā, tu saproti, ka invalīdi esam daudzi mēs, bet ne viņš. Ko pats arī uzsver.
Iedvesmojošs tēls un izcils runātājs (ko anliski dēvē par motivational speaker).
Tieši tādēļ, ka viņam būtu par ko būt ar dzīvi neapmierinātam. Atšķirībā no lielākā vairuma cilvēku. Kuriem ir ne tikai abas rokas un kājas, bet kuri var staigāt. Darīt jebko. Piemēram, nomazgāties bez citu cilvēku palīdzības. Tu vari iedomāties, ja tev tagad no šī brīža vajadzētu iet uz tualeti kopā ar kādu?! Ja tu to nevarētu izdarīt viens pats/ viena pati? Padomā par to.
Tādēļ ir vērts paklausīties šādos cilvēkos kā Sean Stephenson. Es viņu klausos, lai pamācītos un iedvesmotos pirms savām publiskajām runām. Jo te ir daudz materiāla, ko apgūt. Piemēram, kā izveidot skatuves stāstu, iepinot tajā mazus amizantus atgadījumus no dzīves, humoru, un tomēr runāt par dziļām un dvēseliskām lietām. Sevišķi tagad, kad pirms Subject: Creativity uzstāšanās, kas man būs 2. novembrī, meklēju veidus, ceļus un savu balsi, Sean Stephenson man labi noder.
Taču pats atradums ir frāze, kuru viņš izteicis. Konkrēti runājot par saviem kauliem un fizisko veselību.
Kāds no zāles pajautāja par viņa fizisko ķermeni. Kā viņš uztur to formā. Un atbilde bija tāda pati, ko ļoti bieži es sniedzu saviem klausītājiem, kad runāju par biohacking. Cilāt smagumus. Šis paņēmiens, praktiski kā nekas cits, sniedz iespēju kauliem kļūt blīvākiem. To saka cilvēks, Sean Stephenson, kuram ir reta kaulu slimība. Kura agrāk viņam nozīmēja desmitiem kaulu lūzumu no viena šķaudiena vien. Taču tagad tā vairs nav.
Un atbilde uz šo jautājumu par to, ko viņš dara savai kaulu veselībai, atbilde bija vienkārša – Viegli ir priekšnosacījums atrofijai.

4. IZDZĪVOŠANA. Izdīvošanas tāpat kā gavēšanas imitēšana. Un dzīvesveids.

Viņš ir izstrādājis gavēšanas principus veselības sakārtošanai, pamatā uz ilgdzīvošanu vērstām idejām.
Ideja tāda, ka tu vari imitēt gavēšanu, tomēr kaut nedaudz ēdot. Valter Longo ir izstrādājis metodi, kas strādā. Par to liecina pētījumi utml.
Princips ir tāds. Runa ir par 5 dienu fast-mimicking-diet jeb gavēšanas-imitēšanas-diētu.
Proti, neiedziļinoties ēdienkartē un konkrētos ēdienos, reizi mēnesī 5 dienu garumā cilvēks ēd vidēji ap 800 kalorijām.
Valter Longo nonāca pie šādas pieejas, pētot cilvēkus ar ģenētiskām īpatnībām, ņemot vērā arī cilvēka evolūciju un dzīvnieku pasauli.
Respektīvi, imitēt gavēni nozīmē imitēt dzīvi pirms 10 tūkstošiem gadu.
Tā kā supermārketi un ledusskapji mums pieejami nu jau labu laiku, tad skaidrs, ka ēdiena mums netrūkst. Nekas nav jādara. Tikai jāēd. Taču, ja zinām, ka tas nav lietu normālais stāvoklis, mums jāmeklē veidi, kā mākslīgi pakļaut sevi tādiem apstākļiem, kādiem esam radīti. Un gavēšanai esam radīti. Tādēļ arī gavēnis, mākslīgi ievērots, tik ļoti labi strādā.
Muskuļu masas un kaulu blīvumam mums strādā svaru cilāšana. Dabā nav bijušas svaru bumbas. Tās mēs mākslīgi esam radījuši. Tas ir tas pats, kas gavēnis.
Gribu parunāt par vēl kādu imitāciju. Zināms, ka pirms vismaz 10’000 gadu šad un tad mēs (cilvēki) esam nonākuši briesmās. Savu rūdījumu un stresa līmeņa svārstības esam trenējuši, esot briesmās. Katru reizi atrodoties mežā, kalnos utml., mēs esam bijuši pakļauti stresam. Bailēm no nāves. Reālām briesmām.
Tagad mūsdienās mums līdzīgi ledusskapjiem ir arī stresori, kuri nereprezentē reālas nāves briesmas.
Tāpēc ļoti vērtīgi ir nāves briesmu imitējoši apstākļi. Vai pat tāds dzīvesveids. Cilvēki, kas regulāri atrodas apstākļos, kur patiešām ir grūti (pie šī pieskaitu arī kāpšanu ledusvannās un āliņģos), tie stiprina savu nervu sistēmu. Tāpēc pilsētas dzīves stress viņus skar krietni mazāk.
Tas arī ir atradums. Paradigma, kā redzēt grūtības un izdzīvošanas sacensības. Kā imitāciju briesmām.
Izmantojot šo tematu, ar lielu prieku pareklamēju ASK Patria šķēršļu skrējienu 3. novembrī. Kurā plānoju piedalīties. Aicinu arī tevi. Ja kas, tiekamies tur!

5. APŅĒMĪBA. Kā sportiste finišē rāpojot.

Nepadoties. Izvilkt līdz galam. Varbūt ne vienmēr tas ir vajadzīgs. Ne vienmēr upurēt kaut ko lielāku, lai apmierinātu kaut kādu savu lepnumu. Aizstāvetu savu godu vai tamlīdzīgi. Šoreiz ne par to, lai vērtētu – vajag šādi darīt vai nē.
Daudzi noteikti teiks, ka nav vērts. Tie, kuri tā teiks, pamatā tikai cenšas racionalizēt savu slinkumu un neizdarību. Daži tiešām racionāli varētu padomāt, ka šis nav to vērts. Jebkura atbilde droši vien ir kaut kadā ziņā attaisnojama.
Tas, kas mani šajā visā uzrunāja, ir kas cits. Proti tas, kādas ir mūsu spēju robežas. Ko varam izdarīt, ja vien ļoti sagribam. Turpinot  Sean Stephenson tematu – esam lieli meistari sevi žēlot. Tas, manuprāt, ir kaitīgākais. Lai arī tas ir dabiski. Sevi žēlot. Tas pat ir mūsos iebūvēts, jo ir daļa no autonomās nervu sistēmas. Jā, sevi pažēlot, kā jau rakstīju, kad mazs, tikko dzimis zīdainis iemācās zīst pirkstiņu, kamēr nav mātes pupa.
Tā arī saldumu pārmērīga ēšana, alkohols, narkotikas, silta vanna ir sevis žēlošana. Pats par sevi tas ir ok. Taču atzīt, ka tas tā ir  – tas ir svarīgi.
Un jau kā nākamais solis ir rīkoties pretēji tam. Tāpēc šī japāņu sportiste Rei Iida pierādīja, ka īstais gandarījums rodas nevis no tā, ka sēdi dīvānā siltā apkurinātā istabā. Bet gan tadēļ, ka kustība, katrs asiņainais metrs ir tā vērts, lai saprastu, ka esi dzīvs.
Uz šo skatoties man sariesās asaras. Nevis tāpēc, ka vari līdzi just sportistes sāpēm (lai gan tas noteikti paspilgitnāja emocijas). Bet gan tādēļ, ka tevī notiek līdzīga transformācija skatoties vien. Katarse. Tikai skatoties vien. Iedomājies, kāda tā ir, kādas emocijas ir pašam esot šajā lomā.
Tāpēc mans mudinājums – nevairies un ej līdz galam!
Posted in 5 lietas and tagged .