#164 – 5 atradumi: ja vajag ierāmēt, kā nestostīties un sēņu vecis [no 14.oktobra]

1. SĒNES. Sēņu vecis mikologs Paul Stamets.

Atkal mindblowing intervija ar mind blowing cilvēku. Intervija Tim Ferriss podkāstā.
Par to nesen  kāds ieminējās arī mūsu FB biohacking.lv grupā.
Šo cilvēku no intervijas sauc Paul Stamets. Nav mikoloģija man sevišķi zināms lauciņš. Tajā, starp citu, gan ir vērts iet iekšā.
Atkāpe par to, kur vispār ir vērts iet iekšā, par ko izzināt, kur tērēt laiku, par ko mācīties.
Kāds no lasītājiem jau droši vien zina par manu mentālo modeli – instrumentāie mērķi. Gari nestāstīšu, kas tas ir. Te var palasīt par to. Instrumentālie mērķi ir tādi mērķi, kuri vērsti uz maksimālu sevis saglabāšanu, uzlabošanu citu mērķu sasniegšanai.
Tādēļ darbojos ar veselīga dzīvesveida meklēšanu, ar veselību, ar bioloģiju, ar psiholoģiju, ar visu to, kas palīdz izprast lietas par un ap sevi. Lai zinātu, kāpēc kaut kas notiek tā un ne citādāk. Un kāpēc lietas nenotiek tā, kā esi iedomājies.
Instrumentālu mērķu sasniegšana atvieglotu jebkuru citu mērķu sasniegšanu, ja tāds vispār ir izvirzīts.
Viss kļūst patīkamāks. Un ja ne patīkamāks, tad vieglāk. Un pat, ja ne vieglāk, tad noteikti interesantāk.
Ejot uz instrumentālo mērķi nav iespējams feils. Kļūdīšanās pēc noklusējuma ir izslēgta. Jo tu akumulē jaunus zināšanu procentus, jaunus veselības uzlabojumu procentus. Viss paliek labāk.
Tā pēc šīs intervijas noklausīšanās saprotu, ka mikoloģija jeb sēņu pasaule ir kaut kas vairāk par gailenēm, baravikām un šampinjoniem. Pret ko tradicionāli ir vienkārši gastronomiska attieksme no manas puses.
Jau kādu laiku atpakaļ ziņoju par sēņu spējām uzkrāt D vitamīnu no saules, tādēļ sēņu ēšana ir labs veids kā paaugstināt D vitamīna rezerves pašiem.
Vēlāk stāstīju par to, ka ir tāda bērza piepe – čagas sēne, kura, starp citu, mazāk zināma kā biohakeru rīks. Tā tirgojas necilos iepakojumos tirgū pie tantiņām, kā arī homeopātiska rakstura tirdzniecības vietās. Taču, kuras popularitāti arī jauniešu un tech cilvēku vidū ietekmējis paliels un moderns somu brends – “Four Sigmatic”.
Tas, ko saklausīju Paul Stamets stāstā vispār norāva jumtu. Kā izrādās, tad šīs ļoti nekonvencionālās zināšanas pārvalda arī Latvijas mikologu entuziasti. Tagad, rakstot tieši šīs rindas, neattejot no kases, par šo arī pajautāju FB mikologu biedrības FB grupā. Atbildēja, ka zinot Stamets esot milzīga autoritāte. Tas priecē!
Nekonvencionāls redzējums tādēļ, ka Paul Stamets runā arī par psihodēliskajām sēnēm. Ne obligāti no izklaides viedokļa. Un kā jau mēs zinām, sabiedrībā ir tendence visu mest vienā katlā. Taču, kas vēl ļaunāk – cilvēki, kuriem būtu jāzina nianses, arī visu met pār vienu kārti. Nosaucot visu par narkotikām. Un kad tev jāskaidro, ka tas ir daudz niansētāk, ka šīs sēnes nerada atkarību. Kas vēl svarīgāk, nemaz nevar noteikt maksimāli toksisko devu. Tādas vienkārši nav. Tomēr tik un tā tās ir narkotikas.
Grūtību ar šādu rupju iedalījumu ir daudz un dažādas. Mazākā no kurām ir tas, ka kāds gribētu psihodēlisko ceļojumu, bet vecāki domā, ka tās ir narkotikas. Tāpēc tas ir slikti.
Grūtāk tas ir tādēļ, ka zināms, cik labi šādas sēnes palīdz depresijas slimniekiem, palīdz dažādu nervu un smadzeņu saslimšanu gadījumos. Pat vēža slimniekiem. Pilnīgi noteikti paleatīvā aprūpē jeb uz miršanas gultas esošajiem cilvēkiem psylocibin jeb burvju sēņu terapijas ir lieliski rīki.
Par šo visu ir grūti runāt, ja tas tiek traktēts kā narkotikas, un tādēļ slikti.
Kā pats Stamets saka – kā minimums šīs psihodēliskās sēnes ļauj paplašināt savu sajūtu, pieredzes, vīziju horizontu, lai cilvēks saprastu, kas vispār mūsos iekšā ir iespējams.

2. AUTONOMĀ NERVU SISTĒMA. Stostīšanās.

Paul Stamets bērnībā/ jaunībā esot ļoti stostījies. Tā viņš pats augstāk minētajā sēņu veča intervijā pastāstīja. Par to, kā viņš, pateicoties sēnēm, psihodēliskajām sēnēm, ir pārtraucis stostīties. Tas viss intervijas vidū  diezgan labi aprakstīts. Pietiekoši atraktīvi un spilgti, lai tagad to te nemēģinātu replicēt.
Taču, kas man likās interesanti un tikai apstpirina manu līdzšinējo aizraušanos ar polivagālo teoriju, ar to, ka autonomā nervu sistēma vada lielāko daļu procesu. Tieši to procesu, kurus mēs vainojam savās ciešanās, neapmierinātībā.
Par stostīšanos. Līdz šim par to neko daudz nezināju. Tādēļ, ka man tuvāko paziņu un radu pulkā šī problēma nav aktuāla. Taču var gadīties, ka kādam no jums ir.
Vēl vairāk par pašu stostīšanos man iepatikās fakti ap šo lietu. Kā izrādās, tad cilvēks nestostās vairākos gadījumos. Pat tādi, kas knapi vispār spēj runāt. Viens no šādiem gadījumiem ir mūzika jeb dziedot. Iedomājies?! Kad cilvēks dzied, viņš nestostās. Rodas jautājums – kā tā var būt?
Man uzreiz bija skaidrs, un par to man milzīgs prieks. Jo sajutu kopsakarību atpazīšanas spēku (pattern recognition), bet tas jau ir cits stāsts.
Tas, ko atpazinu, ir polivagālā teorija. Stephen Porges diezgan daudz runā par to, ka zīdītājiem, sevišķi cilvēkiem, ir ļoti attīstīts dzirdes centrs. Mums ir spēja atpazīt augstās frekvences toņus. Tie ir toņi, ar kuru palīdzību savā starpā mēs viens otram komunicējam par draudiem. Jo plēsēji šos toņus nedzird.
Kas nozīmē, ka augstās frekvences toņi ir mūsu savstarpējais drošības komunikators. To pavadībā mēs daudz brīvāk varam nonākt parasimpatiskajā nervu sistēmā. Brīvības un drošības sistēmā.
Mēs vien sadzirdot augstus toņus, sajūtamies krietni lielākā drošībā. Nu tad lūk, šo aspektu mēs esam attīstījuši krietni tālāk līdz pat apzinātai muzicēšanai. Mūzika pēc mūsu nervu sistēmas uztveres (jeb neuroception) ir mājīguma un drošības sajūtas radītāja.
Un tagad paskatīsimies, kas ir cilvēka stostīšanās pamatā. Tas ir kad kaut kādā brīdī traumatisku notikumu rezultātā, cilvēks saņem signālus un bloķē autonomo nervu sistēmu, iemetot to sastingšanas pozīcijā.
Cilvēks taču apzināti negrib stostīties. Taču nevar. Jo nekontrolē šo autonomo nervu sistēmu. Signālus, kas cilvēku iemet tajā, viņš kontrolēt arī nevar, jo tie nāk no āras.
Tas, kas ir jāiemācās – meklēt un reaģēt uz signāliem, kas izstaro drošību. Un tā ir mūzika.
Jāpiebilst, ka šajā gadijumā nerunāju par stostīšanos, kura ir mehānisku smadzeņu un nervu sistēmas problēmu dēļ.
Jau minētais Paul Stamets šādus pat drošības signālus sev iemācījis, esot psilocibīna ietekmē. Taču, kā jau teicu, tas  ir cits stāsts.

3. POZITĪVISMS. Kenijas hokejs

Facebook algoritms man iebaroja šo video. Kuru sponsorē kompānija, kas manā lauciņā noteikti nekotētos neko diži augstu. Taču šoreiz bonus viņiem par pozitīvu emociju radīšanu.
Runa ir par ledus hokeju no Kenijas.
Esmu divus gadus dzīvojis Dubaijā. Tur arī spēlējis hokeju. Un ļoti labi zinu, ka šādās supersiltajās zemēs hokeju parasti spēlē 3 nācijas, ar pa vienam, diviem eksemplāriem no citām Eiropas valstīm. Šīs lielās nācijas ir – ASV, Kanāda un Krievija.
Kad ieraudzīju šo video par Kenijas hokeju, kuri tiekas ar NHL spēlētājiem, nodomāju, ka Kenijas Kanādas ekspati (kā viesstrādniekus ārzemēs sauc) gūst šo fantastisko pieredzi un tiekas ar Sidney Crosby utml.
Liels bija mans pārsteigums, ka patiešām runa bija par Kenijas iezemiešiem. Par īstiem kenijiešiem, kuri sākuši spēlēt hokeju.
Līdzīgi kā filmā, kas balstīta uz reāliem notikumiem, par Jamaikas bobsleja komandu, šis stāsts bija tiešām foršs un ļoti sirsnīgs.
Atradums ir tikai pozitīvu sajūtu radīšanai.

4. VEIKALS. Rāmju dizains.

Atradums, kurš varētu te mierīgi arī nebūt. Jo, visticamāk, noderīgs tas izrādīsies labi ja vispār kādam. Tomēr padalīšos, jo man tas šķita ļoti labs piemērs un paraugs vispār veikalu ziņā.
Esam taču visi profesionāli veikalu apmeklētāji. Darām to visu laiku, gandrīz katru dienu.
Pats esmu pat drusku augstākā līmenī, jo manā bagāžā ir arī vadīt un operēt ar veikaliem.
Sakarā ar kādas dāvanas noformēšanu, biju spiests meklēt vietu, kurā izgatavo bilžu rāmjus. Nu un kā jau tas nereti ir, man vajadzēja palielu, pēc konkrētiem izmēriem izgatavot 2 dienu laikā. Kas no vienas puses nav ļoti steidzami, bet kā vēlāk izrādījās – ir pat ļoti īss termiņš.
Biju vairākās rāmētavās. Bija tādas, kurās man uzreiz pateica, ka tas prasīs veselu nedēļu. Bija tādas, kurās 2 dienās varēja ierakstīties, taču tas maksāja samērā dārgi. Kas visā visfrustrējošākais, tev kā klientam gandrīz nav nekādu variantu iepriekš pateikt, ar kādu naudas summu jārēķinās. Jo taču esot tik daudz mainīgo. Vārdu sakot, sāpe pakaļā, kā mēdz teikt.
Kad sapratu, ka neierakstīšos budžetā un/ vai laika termiņā, tad sāku meklēt to, kas ir jau gatavs. Veikalos. Tādos kā Alan Deko, Jysk, Cenuklubs utml. Nevienā no šiem veikaliem nav rāmju, kas būtu lielāki par 50 x 70 cm. Nemaz nerunājot par glītumu.
Tik un tā biju nolēmis iegādāties tādus divus 50×70 un izveidot savu dāvanu no 2 rāmjiem.
Bet tad jau pēdējās dienas rītā, eju garām kādai Avotu ielas rāmētavai (tur, kur blakus visi tie daudzie kāzu tērpu veikali). Domāju, ka jāieiet un jāpamēģina beidzamo reizi. Varbūt, ka kaut kas gatavs jau ir utml.
Tas bija ap 11 no rīta. Bet atgādināšu, ka vakarā uz plkst. 19:00 man rāmi jau vajaga.
Ieeju veikaliņā un prasu, kas viņiem jau gatavs. Lai gan diži neceru. Jo zinu, ka rāmju veikalos nevienam nekas gatavs nestāv.
Bet sirsnīga un ļoti laipna sieviete, laikam veikala saimniece, man par pārsteigumu atbild. Es esot atnācis pēdējā brīdī. Ja būtu vēl 1,5 h vēlāk, viņi vairs neko nevarētu paspēt. Viņi savā rāmju veikalā tieši specializējas uz to, ka var paveikt darbu 1 dienā. Loģiski, ka tik ļoti daudziem to vajag tūlīt un tagad. Jo tāda ir dzīve.  Tāda tā dzīve arī man trāpījās. Bet viņiem tam bija risinājums. Turklāt visam tam bonusā nāca arī cenu aprēķins.
Es saimniecei pastāstīju savu bēdu stāstu par to, ka visur dārgi, ka visur ilgi gatavo. Nosaucu cenu, kādā vēlējos, lai mans rāmis izmaksu ziņā ietilpst. Viņa man atbilstoši tam ļāva izvēlēties materiālus, krāsas utml.
Plkst. 17:00 mans rāmis jau bija gatavs. Perfekts serviss. Faktiski varu teikt, ka apgāza klasisko 3vienības neiespējamību. Zini taču to, kur tev ļauj izvēlēties vien 2 no 3 lietām. Serviss, cena un laiks. To, kur nevari vienlaicīgi visus 3. Šis bija tas izņēmuma gadījums, kad piepildījās visi 3 punkti.

5. DĀVANA. Ierāmētas plates.

Sākumā biju atteicies no domas dalīties ar šo ideju. Lai tā nekļūtu par pārāk masveidīgu un es pats kādreiz vēl brīvi varētu šo izpildīt. Taču tad atcerējos, ka dalīties ir spēks un ka tas drīzāk atmaksāsies. Nevis noslēpumainība un sev visa labā paturēšana.
Atradums nav svaigs tajā
 ziņā, ka šādu dāvanu dāvinu jau otro reizi. Taču tā kā tas notika aizvadītajā nedēļā, tad tas ietilpst jaunumos. Turklāt tas ir turpinājums rāmju stāstam.

Dāvanas ideja ir pavisam vienkārša. Sevišķi labi tas ir dzimšanas dienas dāvanai.

Atrodi internetā tā cilvēka dzimšanas dienas populārāko billboard topa dziesmu. Dažas vietnes ir, piemēram, play-back-birthday-song.
Piemeklē vinila plati ar šo dziesmu. Plates var iegādāties Kalnciema tirdziņā sestdienās

(uzmanīgi, ne katru reizi). Vēl ir veikals Lāčplēša ielā, kur agrāk bija Kino 52. Taču tagad pavisam simpātisks veikaliņš ar lielu klāstu ne tikai plašu, bet arī veclaicīgu plašu atskaņotāju un visādu citādu hipsterīgu priekšmetu (tur atrodoties man likās, ka esmu Berlīnē). Viņiem arī pieder interneta veikals www.plates.lv.
Nopērc plati un aiznes ierāmēt. Otrā pusē bildei/ rāmim saceri savu stāstu, kontekstu un dāvini!
Visi būs laimīgi!
Attēlā redzams gala iznākums manis izvēlētajam rāmim un platēm.
Posted in 5 lietas and tagged , , , , , .