#161 – 5 atradumi: kāpēc ir atkarības, Helmuts Rodke un delfīni – roboti [no 23. septembra]

1. ATKARĪBAS. Sevis mierināšana. (self soothing)

Katram no mums ir kāda problēma, ar kuru netiekam galā vai ar ko tikt galā ir lielas grūtības.
Notievēt.
Nespēt atturēties no saldumiem.
Atmest smēķēšanu.
Gribas iet prom no normāli apmaksāta darba, bet nevari, jo alga regulāri iekrīt kontā.
Sākt sportot.
Agri mosties.
Sākt gleznot vai rakstīt dzeju.
Kā tik visa nav, ko vēlies, bet tu to nespēj. Dažkārt pat vēl vairāk. Ne tikai nespēj, bet notiek pretējais. Tu ej otrā virzienā. Tu zini, ka pakļauj sevi ļoti nepareizai pieejai. Nevis tievē, bet vēl vairāk uzaudzē svaru. Nevis atmet smēķēšanu, bet vēl vairāk sāc pīpēt. Ne tikai nevari agri celties, bet nespēj atrast motivāciju, lai vispār izkāptu no gultas.
Tas viss ir aktuāli visiem 100% cilvēku. Ne visas problēmas, bet kāda no tām ir pilnīgi visiem. Tas ir pirmais, kas jāzina. Tu neesi viens. Šāda uzvedība un sajūtas ir cilvēka problēma, nevis tikai konkrēti tava.
Otrā likumsakarība, kas jāzina, ir tas, ka šī nespēja kaut ko sākt darīt ir saistīta ar autonomās nervu sistēmas īpatnībām. Par ko jau esmu rakstījis. Polivagālā teorija.
Mēs esam diezgan labi iekondicionēti šīs visas parādības traktēt kā savu personīgo problēmu. Kā savu vājumu. It kā šī nespēja būtu personības izpausme. Tas ir ļoti ērti, jo vainas un kauna apziņa ir labs kontroles un manipulācijas rīks.
Mums visu laiku tiek teikts, ka liekais svars, alkoholisms, narkomānija vai citas atkarības un apsēstības ir gribasspēka trūkuma dēļ. Ka tas notiek tāpēc, ka esam slinki. Tāpēc, ka ar mums kaut kas nav kārtībā.
Liela daļa problēmas ir tajā, ka sevis vainošana savās vājībās nozīmē bezspēcību, lai tiktu vaļā no neizdošanās dzīvē. Jo tā kā sevi mainīt īsti nav iespējams, tad sevis vainošana nozīmē sakāves atzīšanu. Turklāt ne tikai atzīt sakāvi – tas nozīmē arī pilnīgu padošanos un atteikšanos no turpmākiem panākumiem. Ja visa problēma ir tevī.
Taisnība, ka visa problēma ir tevī. Taču bez tavas izvēles. Savā ziņā bez apzinātas tavas vainas. Tas ir svarīgi. Ka to visu diktē autonomā nervu sistēma. Kura grib tevi turēt konstantā drošībā. Tādā dzīvnieku pasaules drošībā. Kas ne obligāti sakrīt ar civilizētās, industriālās pasaules drošību.
Šī nervu sistēma visu laiku meklē kaut kādus stimulus, kas radītu priekšstatu par drošību. Mums zīdītājiem drošība pārsvarā ir būt tuvumā ar citiem cilvēkiem, kas izstaro mīļumu, rūpējas par fizisko drošību, par ērtu un siltu vidi. Un cilvēki var veikt vēl kādu ārkārtīgi svarīgu lietu. Cilvēki var aktīvi mierināt. Uzliekot roku uz tavas rokas. Ar balsi, ar klātbūtni.
Ja tā nav, tad pasaulē apkārt ir ļoti daudz citu signālu, kas var likt iedomāties, ka tie var mierināt. Un jebkuru veidu atkarības ir tikai un vienīgi autonomās nervu sistēmas mēģinājums uzķerties uz signāliem par sevis mierināšanu. Angliski – soothing. To mēs varam novērot pat jau mazam zīdainim. Viņš jau mēģina sevi mierināt, zīžot īkšķi.
Tik garš tas apraksts, par tik it kā vienkāršu lietu – par sevis mierināšanu.

2. BIOHACKING. Helmuts Rodke ir biohacker’is. Raksts Delfos

Helmuts Rodke. Bijis augsta līmeņa sportists, vieglatlēts. Tagad fiziskās sagatavotības treneris. Kurš, kā izrādās, ir meklējis un arī atradis paņēmienus un dažādas pieejas, kas tīri sakrīt ar biohacking. Vēl vairāk – nupat nesen viņš publicējis diezgan labu rakstu Delfos par to, kas ir biohacking. Ir vērts izlasīt! Sevišķi jau tāpēc, ka par šo tematu, izņemot mani un vēl pāris cilvēkus, neviens daudz plaši neraksta.
Labs raksts!
Mani īpaši uzrunāja viens teikums: “Biohakings ir nosacīti vesela cilvēka nodarbošanās ar to, ko medicīna neuzskata par slimību, bet gan, teiksim, par vecumam atbilstošu normu”. Izcili! Jo par to, kas ir slims un vesels klasiskai medicīnai viedoklis ir tāds – ja vidēji tas visiem ir, tad tā ir norma un ar to visiem jābūt ok. Painteresējoties par to, kā tiek noteiktas normas jeb references vērtības, ir interesanta ainiņa. Izrādās, ka šīs references vērtības gadu gaitā mainās. It kā cilvēks būtu kļuvis citādāks. Parastais dakteris līdz galam neakceptē, ka tev ir sliktas sajūtas no kviešu miltiem. Sak, ja tev nav celiakijas, tad milti ir jāēd. Pašam šis liekas jau nodrāzts piemērs, tomēr joprojām diemžēl aktuāls.
Katrā ziņā prieks, ka ir cilvēki, kuri gatavi meklēt un testēt dažādas pieejas, izzināt sevi, savu fizioloģiju. Forši, ka Helmuts ikdienā strādā ar cilvēkiem un viņa skatījums ir arī uz un par lietām, kas neko nemaksā. Rūdīšanās, miegs u.c.
Tas, ka raksts beidzas ar – “turpinājums sekos” īpaši sasildīja manu sirdi!
Paldies, Helmut!

3. MŪZIKA 1. Radiostacija Lounge FM.

Savos rakstos biju jau minējis. Radiostaciju Baltcom. Kas vakaros un brīvdienās spēlē foršu loundžīgu mūziku.
Vispār šī kaut kādā ziņā ir jocīga stacija. Tajos laikos, kad neskan mūzika, tad stacija translē politiskas sarunas krievu valodā. Un šāda kombinācija man liekas izcili jocīga. Politika krievu valodā + lounge mūzika. Kāda ir radiostacijas mērķauditorija? Kaut kas tur neiet kopā ar kapitālisma tirgus ekonomiku.
Lai vai kā, izrādās Latvijā ir vēl kāda cita radiostacija FM viļņos, kuras nosaukums ir precīzs – Lounge FM. Frekvence – 99,5FM.
Man pat uz pirmo brīdi likās, ka tas ir tas pats radio, tikai noņemta politiskā diskusija. Jo arī mūzikas virziens ir ļoti līdzīgs. Arī šeit pamatā skan mierīga fona noskaņas mūzika, ko mēdz saukt par lounge. Taču tāpat kā Batlcom, arī te 80% mūzikas ir koverversijas. Kas ir ļoti interesanti. Brīžos, kad neklausos podkāstus, tad parādās burtiski sportiska interese. Vai atpazīšu katru nākamo koverversiju jau pēc pirmajām taktīm.
Un otrs – nezināju, ka koverversiju mūzika ir tik liels lauks, kas spēj nodoršināt pilnu ēteru tikai ar lounge mūzikas reprodukcijām.

4. MŪZIKA 2. Portishead un Sting koverversijas.

Šonedēļ visi mūzikas gīki, kuriem mana gaume šķiet kaut cik ok, var izbaudīt uzreiz divas ļoti labas koverversijas.
Neliels turpinājums ierakstam par radio. Tieši arī no jaunās radiostacijas arī ir šīs divas dziesmas.
Pirmā ir man jaunībā ļoti mīļas grupas Portishead koverversija. Lūk, oriģināls!
Šī britu triphop grupa, līdzās Massive Attack, savulaik bija kā galvenie komandieri mūzikas laukā. Vismaz man.
Un caur šo labi izjusto reprodukciju, ar nelieliem plates skrečiem (vinyl scratch effect), balss improvizāciju, šī dziesma atgrieza mani vēl tajos laikos, kad bieži gājām uz klubu “Panna” Teikā. Kad bija reivu laiks, un kad paši gribējām kaut ko dīdžejot.
Tomēr bez manām atmiņām, kas citiem nav aktuālas, šī dziesma kā minimums ir vienkārši skaista. Kas derēs gan fonam, gan arī garastāvokļa uzlabošanai. Lai arī dziesma ir skumja, par neforšiem laikiem (sour times).
Un tā, lūdzu – Marsha Ambrosius – Sour times ļoti laba Portishead koverversija.
Turpinot vēl drusku par Portishead. Tagad, šo rakstu tapinot, sāku pētīt, kas vispār  Youtube atrodams. Kā tas ar šāda veida sociālajiem tīkliem mēdz būt – pēc 20-30 minūtēm pamani, ka esi diezgan tālu aizgājis prom no sākotnēji iecerētā. Tā nu mani ceļi aizveda mani pie vienas ļoti skaistas Portishead dziesmas, kas arī ir samērā veca. Taču nekad nebiju šo dziesmu dzirdējis šādā koncertizpildījumā kopā ar stīgu orķestri. Tagad rakstu šīs rindas, fonā skan šī dziesma ‘Roads‘ – un jūtu, kā skudriņas skrien pār miesu. Ja esi ticis/-kusi tik tālu rakstā, lasi šo un pat neuzliksi paklausīties fonā šo dziesmu, tad tu neizmanto visu, ko dzīve tev sniedz.
Vijoles, čelli velk to triphop ritmu kā zīda palagu. Balss un melodija kļūst par siltu vēju vasaras vakarā.
Nebūt nepretendēju uz spējām un tiesībām zināt, kas dzīvē ir labs un kas nav. Taču mana iekšējā balss saka – ka manā blogā neesi nejauši. Tādēļ paklausies!
Nu un otra dziesma, par kuru tagad rakstīt vairs nav iekāriena, ir Stinga ‘Fragile’ – Isaac Hayes.
Nav iekāriena, jo man neplānoti pa vidu iegadījās Portishead ar savu Road.
Tāpēc pie šī arī palikšu. Lūk, būs tev 3 dziesmas. Un ja gribi – izbaudi!

5. MĀKSLĪGAIS INTELEKTS. Jūra un delfīnu roboti.

Ja pēc maniem ieteikumiem vai tāpat, kaut reizi esi klausījies, ko stāsta Sam Harris, tad zini, ka viņš ir nobažījies par mākslīgā intelekta ‘iziešanu brīvībā’. Vienā no atradumiem pieminēju, kur savukārt Elon Musk par šo satraucies. Tikko noklausījos izcilu interviju podkāstā EconTalk ar Rodney Brooks.
Tā man iedeva mazliet nomierinošu sajūtu. Neskatoties uz Rodney un Sam Harris viedokļu nesakritību, tik un tā augstu vērtēju un uzskatu Sam Harris par vienu no labākajiem domātājiem ar unikālu pieredzes un zināšanu kombināciju.
Ko tad Rodney saka? Viņš ar lielu pārliecību min tos milzīgos limitus, kādi pastāv šajā datorizētajā pasaulē. Moore likums nav īsti nekāds likums, bet gan novērojumi. Tas paredz, ka datoru operētspējas dubultojas ik pēc 18 mēnešiem. Taču nekur nav teikts, ka tā tam jābūt mūžīgi.
Otrs, kas man likās sevišķi amizanti. Tas pats Elon Musk savā high tech Teslas ražotnē tik un tā ir spiests izmantot elektromagnētiskos relejus, kas ir veca tehnoloģija. Tā, ka Elon Musk ir spiests pieņemt darbā ne tikai programmētājus un modernus elektronikas inženierus, bet arī releju speciālistus tehnoloģijai, kas kopš 30. gadsimta 60. gadiem nav daudz mainījusies. Šī tehnoloģija ir pamatā arī Morza kodam un telegrāfiem. Šis tiek saukts par PLCs [Programmable Logic Controllers].
Kāds pārstāvis, kas ražo un izplata šo tehnoloģiju esot vēl skaisti teicis, ka pēdējo 20 gadu laikā šis ir apdeitojies tikai 3 reizes.
Tādu piemēru, kur joprojām valda arhaiskas tehnoloģijas, ir daudz. Arhaiskas pēc to cilvēku domām, kuri uzskata, ka dators tūlīt aizstās cilvēku visur. Ka autonomie automobīļi tūlīt pārpludinās ielas utt.
Rodney tuvāk intervijas beigām min skaistu salīdzinājumu par to, cik cilvēkam ir lielas iespējas uzbūvēt tādu mākslīgo intelektu, kas varētu būt neatšķirams no cilvēka. Tāds, kas eventuāli arī varētu pārņemt pasauli.
Piemērs ar delfīniem. Iedomājies. Tu pieej pie jūras un ieraugi delfīnus. Tu zini, ka tie ir ļoti inteliģenti dzīvnieki. Iepējams, gudrākie uzreiz pēc cilvēka. Un tad tu ieraugi, ka starp delfīniem ir viens delfīns-robots. Tu izberzē acis un ieskaties vērīgāk. Esi spiests secināt, ka delfīni tiešām ir ārkārtīgi intelektuāli spēcīgi un ir spējuši izveidot sev līdzīgu robotu.
Realitātē tu, protams, saproti, ka, lai cik gudri būtu delfīni, ir supermaz ticams, ka kaut kas tāds jebkad varētu notikt.
Tagad Rodney saka – iedomājies, ka atbrauc citplanētieši, kuri spēj ceļot pāri galaktikām. Viņi ierauga cilvēkus un nolemj, ka tie ir samērā gudras būtnes. Taču iedomāties, ka viņi būtu spējīgi radīt kaut ko kaut necik tuvu sev līdzīgu, tur cilvēkam nav variantu. Tāpat kā delfīnam taisīt delfīnu robotus.
Šis viss par to, ka esam pārāk apsēsti ar jaunām high tech lietām, domādami, ka tās spēs atrisināt cilvēku dabas problēmas. Piemērs, 5G. Pēc dažu atzinuma, tas būs līdzvērtīgi kā ģenētiski manipulēti organismi lauksaimniecībā, cukurs uzturā vai pat kā mēris. Ar lēnas iedarbības graujošu mehānismu.
Taču tas lai paliek citai reizei.
Posted in 5 lietas and tagged , , .