#160 – 5 atradumi: vairākas metodes pret stresu, etnobotānika un kāpēc jāspēlējas [no 16.septembra]

1. NERVU SISTĒMA. Spēlēties.

Turpinot par polivagālo nervu sistēmas pieeju. Tagad šis temats parādās katru reizi, jo katru dienu es uzzinu kaut ko jaunu par to.
Klausoties Stephen Porges, interesants temats man šķiet par spēlēšanos. Par spēli.
Esam taču daudz un dikti dzirdējuši dažādas psiholoģijas teorijas par to, ka katrā no mums mīt vecāks, pieaugušais un bērns. Ka šīs 3 lomas mēs spēlējam dažādās dzīves situācijās.
Tad vēl dažādas citas dzīves gudrības par to, ka katram no mums jāatrod laiks spēlei, sevišķi ar saviem bērniem.
Speciālajā literatūrā atrodams šis tas par spēlēšanos kā mācību procesu. Arī par relaksēšanās, sociālo interakciju veidošanas nozīmi. Vārdu sakot, spēlēšanās ir būtiska. Par to nešaubās praktiski neviens.
Man šis temats iepatikās arī no polivagālās teorijas viedokļa. Tas, kā Stephen Porges to skaidro – mūsu nervu sistēmas stimulēšanai nelielos daudzumos ir jātiek stimulētai ar neskaidrību un nenotiektību (uncertainty). Lai neiroreceptori saņemtu tik svarīgo kairinājumu un aktivizāciju. Lai tā neierūsētu. Šī stimulācija ir ļoti laba un veselīga, ja tā notiek akūti, uz īsiem mirkļiem. Lai ātri atnāk un ātri aiziet.
Taču mūsdienās akūtā nervu sistēmas stimulācija notiek par daudz. Akūtais pārvēršas par hronisku.
Kā jau esmu rakstījis, nervu sistēmas stiprumu var noteikt nevis pēc tā, cik lielā stresā tu nonāc, ja to izraisa ārējie apstākļi. To nosaka pēc tā, cik ātri tu pēc tam spēj nonākt atpakaļ miera stāvoklī. To var uztrenēt regulāri pakļaujot sevi stresam, un pēc tam mieram. Tas ir kā at hanteli – pacelt un nolikt, pacelt un nolikt.
Hronisks stress, savukārt, nozīmē, ka uz tevis konstanti uzlikta hantele. Tu to necilā. Tā vienkārši tevi spiež uz leju. Nenotiek treniņš un tev ir grūti. Nekādas izaugsmes un attīstības.
Atgādinu, ka autonomās nervu sistēmas pamatuzdevums ir visu laiku nodrošināt mūsu drošību un maksimālas iepējas izdzīvot. Tādēļ katrs signāls, kas nervu sistēmai var izskatīties kā potenciāls drauds, kā tāds arī tiek uztverts. Un nervu sistēma tiek iedarbināta. Ļoti bieži mūsu racionālajai domāšanai un uztverei tas izpaužad kā kaut kas nevēlams.
Piemēram, ģībšana publiski uzstājoties uz skatuves.
Spēlē notiek maģiska mākslīga stresa un nenoteiktības radīšana. Spēlē nervu sistēma pakļaujas stimulācijai ar neskaidrību. Tomēr drošā vidē. Atšķirībā no skatuves ar reālu auditoriju (kas nervu sistēmai ir kā drauds), spēlē stress neskaidrības dēļ ir liels, bet draudu nav. Tādēļ šeit notiek labā nervu sistēmas stimulācija.
Paskatīsimies – cilvēks trenējas basketbolā. Katru dienu spēlē. Met, driblē, piespēlē utml.
Tad pienāk čempionāta spēles diena, un spēlētājam rodas mandrāža. Jo mazāk laika spēlētājs pavadījis trenējoties, spēlējot pa jokam, jo mazāka pārliecība un lielāks uztraukums būs ‘īstajā’ spēlē.
Teiciens – mācībās grūti, karalaukā viegli – ir tieši par to pašu.
Spēles efektus var iztirzāt arī no citiem aspektiem. No polivagālās teorijas viedokļa atradums ir vienkāršs: nervu sistēma ļoti grib nenoteiktību tad, ja tas notiek drošos apstākļos. Un tā ir spēlēšanās.

2. ILGDZĪVOŠANA. 60 gadīgs skeiteris

Šis vienkārši ir ļoti iedvesmojošs video ar čali, kurš ir klasiskajā pensijas vecumā. Un kurš nodarbojas ar skeitbrodu. Taču, kas ir pats labākais šajā mini biogrāfiskajā stāstā – večuks nav vienkārši novecojis skeiteris. Viņš ir iesācējs. Kurš nupat tikai sācis mācīties.
Pirmkārt, viņam ļoti labi sanāk. Kas parāda, ka vecam sunim var iemācīt jaunus trikus.
Otrkārt, sākt nodarboties ar jauniešu sporta veidu, nevis skriešanu vai tamlīdzīgi.
Vecumdienās, lai pēc iespējas ilgstošāk saglabātu jauneklīgumu gan fiziski, gan mentāli, ļoti izšķiroša var izrādīties tieši būšana un laika pavadīšana kopā ar stipri jaunākiem cilvēkiem. Un skeitbords, ar kuru vecis nodarbojas, paredz, ka viņš ies uz skeitparku, kurā pamatā laiku pavada jaunieši.
Dzīve jāveido tā, lai katrā vecumā tava nodarbošanās paredzētu kontaktus ar stipri jaunākiem cilvēkiem. Tad mēs arī varēsim runāt par ilgu, veselīgu un aktīvu dzīvi.

3. ETNOBOTĀNIKA. Saprast augu pasauli un kā tā mums var palīdzēt.

Pirmkārt, šis raidījums ir pieejams kā podkāsts. Kas man liekas izcili. Tāpēc, ka pa radio tas ir visneērtākajā laikā – no 10 līdz 11. Tas ir aktīvākais darba laiks. Otrkārt, radio skan, kā skan. Bet es audio klausos 1,5x paātrinājumā. Ja saruna vienkāršāka, tad pat 2x ātrāk.
Šoreiz etnobotānika bija raidījuma temats. Mūsdienās dažādu tautu zināšanas un tradīcijas par augu valsts pielietojumu medicīnā, sadzīvē un reliģiskos rituālos pēta etnobotāniķi. Kādi ir Baltijas etnobotāniķu pētījumi, raidījumā Zināmais nezināmajā stāstīja Vides risinājumu institūta pētnieces, etnobotānikas ekspedīcijas komandas dalībnieces Baiba Prūse, Ieva Mežaka un Signe Krūzkopa.
Īstenībā šis ir ļoti interesants temats, kurš mums kā biohacking.lv kustības veidotājiem būs vērtīgs, ko šķetināt. Mūsu ideja ir popularizēt dažādus rīkus sevis uzlabošanai. Sevišķi tādus, kuri pieejami visapkārt, viegli un bez šķēršļiem. Zināšanas ir tās, kuru bieži vien pietrūkst. It kā jau zināšanas pat ir pieejamas, tikai bieži vien tās ir iepakotas tā, ka neizskatās diezko atraktīvi. Lai jauniem cilvēkiem sāktu stāstīt par augiem kā par izcilu risinājumu sevis uzlabošanai, tad stāsts nedrīkst ‘garšot pēc naftalīna’. Tas ir jāiepako skaisti un moderni. Laika garam atbilstoši. To ar biohacking arī mēģinām darīt.
Tikai šad un tad mums pašiem pietrūkst zināšanu un arī laika, lai visu šo daudzveidību apgūtu. Tādēļ šī nelielā etnobiologu grupa man likās superštelle! Ļoti vērtīgi, ko šīs dāmas dara. Domāju, ka radīsies daudz jauna satura par šo tematu. Par šo noteikti runāsim vēl gan pasākumos, gan konferencē, gan vispār.

4. TEHNIKAS STRESA NOŅEMŠANAI. Stresa samazināšana 15 sekundēsХасай АЛИЕВ. Здоровье и метод «Ключ»

Cik laba ir tā sajūta, kad lietas sāk saslēgties. Šoreiz Hasajs Alievs ar savu stresa atlaišanas metodi.
Pirms dažām dienām viens no maniem paziņām Oskars feisbukā nošēroja interesantu video par to, kā 15 sekundēs atbrīvoties no stresa.
Nu un es kā arvien dziļāk autonomā nervu sistēmā ejošs cilvēks nolēmu paskatīties, ko tad tādu var izdarīt.
Pirmais pozitīvais pārsteigums man bija vienkāršotā pieeja. Viss vienkāršais jeb vienkāršā izpausme ir tas, kā dabā viss darbojas. Lai stirna, pele vai cilvēks nebūtu stresā, nav jābūt nez cik tur augstskolas beigušiem, un n-tās grāmatas izlasījušiem. Tādēļ man arī iepatikās tas, ko šis Krievijas speciālists piedāvā. Iegūglēju vēl pāris citas lietas, par ko viņš runā un biju atkal pārsteigts. Tas ārkārtīgi sakrīt ar polivagālo teoriju, ar Stephen Porges autonomās nervu sistēmas neuroception konceptu. Proti, ka mūsu organisms bez mūsu racionālās un analītiskās domāšanas reaģē uz apkārtējiem stimuliem. Cilvēks saņem signālus, kas organismam uz šādiem notikumiem liek reaģēt ar stresu.
Kaut kādā ziņā gan tas, ko stāsta Porges, gan arī Alievs, ir viens un tas pats, tikai katrs to drusku citādāk skaidro. Tomēr ar mehānismiem, kas grozās ap vienu un to pašu. Ja Porges daudz uzsver “uzmanības novēršanu” ar sociālajiem aspektiem, komunikāciju un mijiedarbību ar citiem cilvēkiem, tad Alievs aicina novērst uzmanību ar dažādām kustībām un vingrinājumiem. Pie kam viņš uzsver, ka šiem vingrinājumiem nav nekāda sakara (vai ir mazs sakars) ar klasisku fizisko aktivitāšu vingrinājumiem.
Īpaši uzrunāja piemērs-demonstrācija, kā reālajā laikā radīt un vienlaicīgi noņemt organisma stresu.
Alievs, stāvot kājās, izliec muguru uz aizmuguri, nostiepjot vēderu. Veidojot tādu kā izgāztu vēderu puslokā. Vēdera muskuļi un āda ir nostiepta. Auguma vidus daļa (gan vēders, gan mugura) ir lokālā stresā.
Smaguma centrs ir pavirzījies uz aizmuguri un cilvēkam šādi ir grūti nostāvēt. Tā cilvēks var atrasties dažas minūtes.
Alievs kā stresa noņemšanu no vidus daļas piedāvā sākt kratīt/šūpot galvu no viena uz otru sānu. Atbrīvojot gan plecu un kakla muskuļus, gan arī ļaujot t.s. klejotājnervam sajusties brīvi. Atgādinu, ka tieši šis no smadzenēm izejošais nervs arī ir centrālais autonomās sistēmas nervs.
Otra lieta, kas notiek – tīri fokusa noņemšana no spriedzes vēdera daļā uz fokusēšanos galvas kratīšanai.
Piepeši cilvēks sajūt, ka šādā veidā nostāvtēt kļūst krietni vieglāk. Tā var stāvēt arī ilgāk.
No šī var atvasināt 3 lietas.
Pirmkārt, fokusa pārbīdīšana no stresa vietas uz citu pati par sevi ir vērtīga tehnika.
Otrkārt, stresa noņemšanu no akūtās vietas, atbrīvojot nervus mehāniski.
Treškārt, darot darbības, kas atbilstoši pirmajiem 2 punktiem noņem stresu, tu ar konkrētām darbībām iekondicionē savu ķermeni mazāk sajust stresu. Pat tad, ja šis stress nenāk no nostiepta vēdera. Bet gan no jebkuras psiholoģiski smagas dzīves situācijas.
Viss šis ir ļoti saderīgs ar to, par ko runā un ap ko grozās arī polivagālā teorija. Un lai arī viss izklausās vienkārši, mehānismi nedz polivagālai teorijai, nedz arī Hasaja Alieva metodei nav vienkārši. Tomēr tas nenozīmē, ka pašas metodes nevarētu būt vienkāršas.
Tādēļ jau arī stāstu, ka nereti izkļūšanai no iestrēguma, no ikdienas hroniskā stresa, no trauksmes – tam nav jābūt sarežģīti. Tāpēc arī elpošana tik labi var palīdzēt, jo elpošanas mehānisms tiešā veidā piekļūst nervu sistēmai. Tas ir komplekss process, ja to grib analizēt. Tas ir elementārs process, ja to grib praktizēt!

Ak, jā. Alievs vienā no video piemin kādu faktu. Nezinu, vai tā ir taisnība, bet man likās interesanti un pilnībā sakrīt ar visu augstāk minēto. Ja gribi būt sev vēlamajā stāvoklī jeb t.s. parasimpatiskajā nervu sistēmas stāvoklī, tad tev jāatrod stimuli, kas to atbalsta. Vai kā minimums, jānovērš uzmanība no tiem stimuliem, kas tevi iemet stresā. Kurā nav iespējams būt radošam. Tā, piemēram, Agata Kristi rakstīja (fantazēja) romānus, mazgājot traukus.

5. UZDEVUMS PRET STRESU.

Noslēdzot aizvadītās nedēļas atradumus, te viens konkrēts uzdevums. Atradums nav no aizvadītās nedēļas. Tomēr kontekstam šķita, ka šis labi iederēsies. Sevišķi, lai papildinātu iepriekšējo atradumu.
Uzdevums nāk no olimpiskās treneres Diānas Stupeles, kas RESTARTS pasākumā vadīja meistarklasi par somatisko vingrošanu. Te, starp citu, neliels video par to!
Doma tāda. Šī ideja nāk no sporta. Taču ikdienā visu laiku mums ir stuācijas, kad lielā stresā mums nepieciešams, lai smadzenes strādā pēc iespējas optimālāk.
Tomēr tīri fizioloģiski stress nozīmē simpatiskās nervu sistēmas aktivizāciju. Tas nozīmē, ka visi metabolisma, enerģijas padeves utml. procesi organismā tiek mobilizēti uz muskuļiem, lai nodrošinātu t.s. fight-flight jeb cīnies-mūc refleksu.  Prom no smadzenēm. Tas apgrūtina domāšanu un lēmumu pieņemšanu.
Sportā viduvējs sportists no supersportista atšķiras ar to, cik ļoti viņš spēj saglabāt mieru un lēmumu pieņemšanas kapacitāti arī augsta stresa situācijās. Tas pats taču svarīgi jebkuram civilajam.
Tāpēc viens no vingrinājumiem ir – radīt mākslīgu stresu, kā fizisku aktivitāti. Nostājies, piemēram, plank pozā vai pumpējies. Un sev priekšā noliec krāsainu izdruku  ar attēlā redzamajām figūrām.
Tavs uzdevums ir nosaukt mazās figūras krāsu un formu. Pēc tam nosaukt lielās figūras krāsu un formu. To darīt uz laiku, cik vien ātri var.
Šādā veidā aktivizēsi jaunus neironu savienojumus starp smadzenēm un skeleta muskuļiem. Šādi pieradināsi sevi pie smadzeņu aktivizācijas, spējas pieņemt lēmumus, domāt arī tad, kad esi stresa situācijās. Kas pats par sevi tevi ātrāk izmetīs laukā no simpatiskās uz parasimpatisko nervu sistēmu.
Pagājušajā nedēļā vadīju žurnāla “IR” meistarklasi par biohackingu. Tajā kādam dalībniekam iedevu šo pašu uzdevumu, bet bez fiziskas piepūles. Viņš sāka saukt figūras.
Kad pēc tam pajautāja, par ko viņš domāja, kas viņu uztrauca laikā, kamēr tika sauktas figūras, atbilde nebija pārsteidzoša. Un tā bija – neko nedomāju. Laiks apstājās – bija pilnīgs fokuss uz uzdevumu.
Lūk, jums pieeja brīžiem, kad prāts neļauj atslābt par kādu lietu. Kad uztraukums liels. Piemēram, pirms publiskas runas teikšanas vai pirms svarīgas tikšanās ar jauno darba devēju vai investoru.
Starp citu, atlikušas tikai 4 vietas RESTARTS #2 pasākumā, kurā vienu no lekcijām vadīs Diāna Stupele. Te vēl var pieteikties!
Posted in 5 lietas, Uzlabo sevi and tagged , .