#154 – 5 atradumi: kāpēc aizliegtas ir narkotikas, klosteris ir disciplīna un stāsti [no 5.augusta]

1. AIZLIEGUMI. Kāpēc ir aizliegumi? kāpēc ir aizliegtas narkotikas?

Daži liberāli un progresīvi domājoši nereti brīnās, kādēļ pie mums Latvijā nevarētu ieviest vienu vai otru ideju, kādas ir novērotas citur Rietumeiropā. Tās var būt dažādas idejas – par viendzimuma laulībām, par dažādiem ar ekoloģijas aizsardzību balstītiem tematiem, par vēl kaut ko…

Ņemsim par piemēru marihuānas legalizāciju. Kāpēc Saeima nevarētu izvirzīt šādu likumprojektu. Ja ne legalizēt, tad visamz dekriminalizēt.

Šie liberāļi bieži vien neapjauš (un vispār ļoti daudzi neapjauš, tā līdz galam un kārtīgi, ka parlaments patiešām ir sabiedrības spogulis. Ne tādā izpratnē, ka 100 deputāti kaut kā reprezentētu sociālantropoloģisko vidējo latvieti. Bet tādā, ka parlamenta deputāti nelabprāt ķeras klāt idejām, par kurām viņi iepriekš nezinātu, ka būs sabiedrības atbalsts. Ir jāsaprot, ka valsts vadītāji ne pārāk vēlas aizrauties ar inovācijām un jaunieviesumiem.

Ja Latvijā marihuānas legalizācijai atbalsts ir ap 10%, tad par kādu legalizāiju varētu būt runa?Neviens deputāts negribētu tikt aprakts. Tādēļ viņi apspriež jautājumus, kuri ir droši. Kurš gribētu sākt strīdēties ar izteiktu vairākumu?

Bet tagad jautājums – kāpēc šādam viedoklim ir tik mazs atbalsts? Kādēļ cilvēki tik ļoti ir pret marihuānas legalizāciju? Un vispār – kāpēc cilvēki ir pret narkotikām? Vai kāds, kurš ir pret narkotikām, var paskaidrot sliktumu, kāds izrietētu, ja narkotikas būtu atļautas?

Ja tu domā, ka legalizēt narkotikas būtu nepareizi, tad atbildi sev galvā – kas no tā būtu slikts? Vai vismaz, kas no tā būtu sliktāks salīdzinājumā ar to visu kaitīgo, kas jau ir atļauts. Alkoholu, piemēram. Kas ir galvenais (-ie) arguments(-i)?

 

Apskaidrojošu lekciju dzirdēju Michael Covel podkāstā. Kur diezgan labi tika ilustrēta problēma. Tas gan attiecas uz ASV. Taču lietas būtība Latvijā ir tāda pati.

 

Vairākas lietas gribētos uzskaitīt kā ieguvumus:

– ekonomikas pieaugums uz nodokļu rēķina;

– darba vietu rašanās;

– vardarbības samazināšanās tā dēļ, ka narkotiku melnās tirdzniecības strīdus risināja ar ieročiem, tagad būtu iespējama tiesiska strīdu risināšanas kārtība;

– atkristu stigmatizācija;

– lietošana sevis atjaunošanas, atpūtas un medicīnas nolūkos.

 

Šobrīd galvenie argumenti, ar kuriem tiek pamatots narkotiku aizliegums, ir:

1. Paternality. Cilvēki paši ir stulbi un slinki un vāji. Nespējīgi sevi aizstāvēt, pārstāvēt savas intereses, tādēļ arī visu, kas viņiem var kaitēt, ir jāaizliedz.

2. Externality. Cilvēki, lietojot narkotikas, nodara pāri citiem. Piemēram, brauc pie stūres narkotiku reibumā un iekļūst avārijās utml.

 

Bet ar šiem abiem argumentiem ir būtiskas problēmas.

Pirmkārt, medijos tiek stipri pārspīlēts negatīvais efekts par avārijām, par negadījumiem, par ļaudabīgiem nodarījumiem, noziegumiem utml. Grūti nošķirt, cik ļoti šie nodarījumi atšķiras no citiem nodarījumiem legālu vielu un apstākļu ietekmē. Piemēram, tas pats alkohols vai noguris cilvēks pie auto stūres. Vai nenormāli ātra braukšana ar velosipēdu pa gājēju ietvēm.

Un tas pats par pirmo punktu, kur cilvēkus vajadzētu aizstāvēt. Neveselīga ēšana, lēkšana uz galviņas seklā ūdenstilpnē.

Pats galvenais jautājums – vai narkotiku aizliegums izpilda abus galvenos iebildumus?

 

 

2. DISCIPLĪNA. Būvēt klosterus grūti pieejamās vietās.

Šobrīd esmu Gruzijā.

Kopā ar bērnības čomiem, ar kuriem pavadītas ne tikai bērnības un jaunības dienas, bet vēl joprojām uzturam ciešas attiecības. Ar vieniem mazāk, ar citiem vairāk. Taču kopā esam šeit 7 cilvēki.

Visi esam 1978. gadā dzimuši, kas nozīmē, ka šogad mums ir 40. jubilejas gads. Nolēmām nesvinēt, bet kopā atbraukt uz Gruziju un nosvinēt nedēļas ceļojumā.

Izcili! Taču tas tik tāds neliels ievads.

 

Bijām aizbraukuši uz mazu ciematu, uz kuru brauc visi, kas vēlas uzkāpt Kazbegi jeb Kazbegā. ~4800m augsts kalns.

Mēs tur nekāpām. Mēs tādi vairāk plezīrā. Ar auto augšā, ar auto lejā. Tikai drusku pa kalniem.

 

Un tur kalnā, samērā grūti pieejamā vietā atradās klosteris. Kad es to ieraudzīju, atmiņā atausa arī citi kalnos grūti pieejamās vietās esošie klosteri. Tas raisīja vairākas pārdomas par klosteriem, par mūkiem. Arī par to, kādēļ viņiem jābūvē šie klosteri tādās vietās, kurām grūti piekļūt. Tas taču nenormāls čakars. Būtu taču daudz vienkāršāk kaut kur zemāk.

Neesmu nedz pētījis šo jautājumu, nedz arī kaut kur sevišķi dzirdējis pamatojumus un garīdznieku domu gājienu. Un, lūk, pie kādas atziņas nonācu šādi prātuļojot.

Mūki, mācītāji, svētie. Un daudzi citi, kas jebkad iesaistījušies klosteru organizācijā, ļoti labi apzinās, uz ko viņi parakstās.

Līdzīgi kā gavēnis reliģijā un daudzu dzīvēs ir vēlme atteikties no tūlītēju stimulu apmierināšanas. Angliskais termins šim iespējams kādam šķitīs atpazīstamāks. Tas ir – instant gratification.

 

Mūki vai mūķenes, kas dodas dzīvot klosteros, droši vien no kaut kā mūk. Varbūt kaut ko grib atrast. Taču ļoti ticams, ka grib atbrīvoties no tā, kas viņuprāt pasliktina dzīves kvalitāti. Atteikties no sliktajiem ieradumiem, atbrīvoties no kārdinājumiem. To cilvēki jau atpazinuši ir sen. Sen gaisā virmo ideja, ka vieglākais veids kā tikt vaļā no kairinājumiem un kārdinājumiem – ir tos vienkārši izslēgt. Kā notifikācijas telefonā. Jāatver iestatījumi. Un kaut uz 2 dienām jāatslēdz VISAS notifikācijas. PILNĪGI VISAS. Patestēt, kā tas darbojas, cik ļoti samazinās stress, cik ļoti vairojas apzinātība. Nesen atskārtu, ka var izslēgt arī klasisko īsziņu notifikācijas. Tu zini, ka Tev kāds sūta. Taču tā daļa, kas to zina, ir varbūt tikai kādi 10%. Viss pārējais ķermenis to nezina. Tādēļ arī netraucē.

 

Tad, lūk, klosteru celšana kalnā, kur grūti piekļūt, ir ļoti apjomīga, arhaiska forma, kā izslēgt notifikācijas.

Izslēgt visus tos riskus, kas tevi varētu novirzīt no ‘pareizā’ ceļa. Ikviens šķērslis, kuru tu radi, lai turpinātu iet pa īsto ceļu, ir risks, ka tu ceļu neturpināsi. Taču aizvācot visu, ir vieglāk un patīkamāk.

Tādēļ runa nav par to, ka grūti piekļūt klosterim. Lai gan iespējams daļēji šāda doma arī mūkiem ir bijusi. Daudz vairāk mūkos ir doma par to, lai pašiem būtu grūti aizkļūt prom.

Apstājies un padomā – nevis tev ir grūti klosterim piekļūt (tā varētu būt pirmā doma, kas ienāk prātā), bet grūti no viņa tikt prom.

Ja nepatīk reliģiskā pieeja. Tad tīri figurāli. Manā skatījumā klosteris nav par ticību. Bet par disciplīnu.

 

 

 3. VIDUVĒJĪBAS. Stulbāki par vidējo.

Ar nelielu satīras devu. Tajā pat laikā – ar nelielu 1-minūtes-triku par to, lai tu būtu pateicīgs. Pateicīgs par to, kas tev dzīvē ir dots. Nekad nebiju šo dzirdējis. Lai gan tik vienkārši. Tāds kā jociņš.

Neliels iedrošinājums. Jo reti kuram gribās būt viduvējībai. Vidējais latvietis tai skaitā. Vidējā vērtība tiek izmantota statistikā. Lai apzīmētu stāvokli, kādā viss atrodas. Vidējie ienākumi, prasmes, vidējais skaits utt., utjp.

Anekdotes par vidējo latvieti ir tas, kas ar mazu negatīvu piesitienu demonstrē kaut kādus vājumus. Līdz ar ko reti, kuram gribas būt par vidējo. Tādēļ jau arī visi mēs sevi vidēji novērtējam par augstāku. Tas ir, pārvērtējam savas spējas ļoti regulāri.

 

Piedāvāju paskatīties uz šo no t.s. pateicīguma puses. Piedāvāju akceptēt būšanu par vidējo vērtību kā pozitīvu. Kā tādu mentālo trenniņu.

Lūk. Izmantošu stulbumu. Ne jau tā, ka varētu to nomērīt. Diezin vai IQ tests ir tas īstais stulbuma lineāls. Un tomēr.

Iedomājies, cik stulbs ir vidējais cilvēks (latvietis). Ja tu sevi regulāri pret savu gribu pārvērtē, tad neticu, ka uzskatīsi sevi par vidēji stulbu. Paredzu, ka tu uzskatīsi sevi par vidēji gudrāku par vidējo stulbeni. Nav obligāti. Vari mierīgi uzskatīt sevi par viduvējību arī stulbumā. Jo iedomājies, ka 50% ir vēl stulbāki. Tā, ka puse visu cilvēku ir reāli stulbāki par tevi.

 

 

4. VARDARBĪBA. Korelācija: zināšanu ekonomikas interesantums un vardarbības samazināšanās.

Kā jau ikviena korelācija, tā tikai demonstrē sakritības. Korelāciju pamatā nav obligāti jābūt skaidrojumam.

Šādi, protams, var spēlēties ar visādām interesantām interpretācijām. Tikai vienmēr jāpatur prātā, ka tā ir tikai sakarību meklēšana – tā nav skaidrošana jeb likumsakarība.

 

Pilnīgi saprotams, ka cilvēki, sevišķi vīrieši, ir tendēti uz sacensību, sava spēka un varas demonstrēšanu. Ambīcijas un citas lietas, kas noved pie vardarbības, pie kariem un visādām nemierīgām militārām spēlēm.

 

Tas, ko vērojam, par spīti sociāliem medijiem un pasaules kārtības atspoguļojumam, kopš 2. pasaules kara mēs arvien vairāk un izteiktāk nodrošinām mierpilnus apstākļus. Karu un vardarbības skaits ir būtiski samzainājies. Nekad vēl pasaule nav piedzīvojusi mierīgākus laikus. Drošība, tāpat kā labklājība, pieaugusi visur.

Par šo runā Steven Pinker. Neticami, bet noziedzība un iespēja ikvienam ciest no kāda cita vardarbības ir tik ļoti samazinājusies, ka praktiski esam drošībā.

 

Korelācija, par kuru interesanti ir runāt, ir saistīta ar izteiktāku cilvēku intelekta pielietošanu. Kopš no agrārās ekonomikas esam iegājuši industriālajā ekonomikā, un pēc tam no tās – zināšanu ekonomikā, vardarbība ir samazinājusies.

Visas iepriekšējās ekonomiskās paradigmas ir vairāk vai mazāk bijušas atkarīgas arī no fiziskā spēka. Augstu kotējās cilvēka fiziskās spējas – cilvēka vērtība ir lielāka, ja viņš ir spēcīgāks. Arī konkurence un varas pārmantojamība tiek saredzēta tieši ar spēka demonstrēšanu. Kas noved ne tikai pie razborkām uz ielas, starp dažādām grupām, bet arī pie valstu karošanas savā starpā.

 

Kopš pasaules vadošajās valstīs daudz lielāka vērtība tiek piešķirta zināšanām un intelektam, konfliktu un konkurences problēmu risināšana arī noris intelekta līmenī. Jeb ar sarunām.

Diplomātija, politika, samiti, konferences un valsts vadītāju vizītes ir balstītas tikai un vienīgi uz sarunām.

 

Tādēļ vienīgais, kas mums atliek, r sarunas, diskusijas. Vārda brīvība ir augstākā brīvība, kāda var pastāvēt. Sarunas ir pamatā visam.

 

 

5. 1-MINŪTES-TRIKS. STĀSTU STĀSTĪŠANA. Jeff Bezos un Amazon stāsts.

Viens no mentālajiem modeļiem jeb 1-minūtes-trikiem manā kolekcijā ir stāstu stāstīšanas nozīme.

Es esmu tālu no pozīcijām, kurā varētu dalīties ar zināšanām un tehnikām, kā stāstīt stāstus. Pats vēl mācos, pats esmu totāls amatieris. Pats tikai apzinos šī aspekta nozīmi. Kad dalos ar šo mentālo modeli, tad drīzāk runāju par šī elementa nozīmi. Ne tik daudz par to, kā to darīt.

Esmu arī pamanījis, ka cilvēki šo uztver samērā pavirši. Tā droši vien ir mana problēma, ka nemāku pietiekami izstāstīt.

Stāstu stāstīšana mūsos ir iekodēta.

No cilvēku evolūcijas viedokļa versija ir šāda. Cilvēki iemācījās izmantot uguni pārtikas apstrādei. Tas ļāva homo sapiens daudz efektīvāk izmantot barības vielas no gaļas. Dažas no barības vielām gaļā daudz efektīvāk sašķeļās un kļūst pieejamas mūsu vielmaiņas procesiem tikai pēc termiskas apstrādes. Piemēram, dažas olbaltumvielas. Tā, piemēram, zupas buljons kļūst krietni vērtīgāks pēc daudzu stundu vārīšanas. Nomedīto dzīvnieku kaulu smadzenes, kas vispār ir superfood.

Cilvēka smadzenes un vēdera mikrobioms (par abu ciešo un tiešo savienotību reti kurš vairs šaubās) tādējādi varēja daudzu gadu tūkstošu garumā sākt attīstīties gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Cilvēks kļuva daudz gudrāks.

Taču vēl viņš sāka vairāk laika pavadīt sēžot vienā vietā – pie ugunskura. Intelekta pieaugums kopā ar paildzinātu socializēšanos sāka spēlēt lomu tajā, kā cilvēks nodod savas zināšanas no mutes mutē.

Sāka rasties stāsti. Stāstu pamatā – abstraktas lietas. Cilvēks sāka runāt par lietām, kādas tiešā veidā dabā nevar novērot. Viņš sāk arunāt par dažādiem iedomātiem fenomeniem. Par to, kas varētu būt iemesls zibenim. Kāpēc ir lietus. Uguns un saule. Vējš un citas lietas. Sāka rasties dažādi mītiski stāsti. Cilvēka intelekts ļauj uzklausīt un caur sevi izlaist informāciju par dažādām neeksistējošām, mistiskām lietām. Tātad stāstiem.

Cilvēkam sāk prasīties pēc skaidrojuma, kāpēc kaut kas notiek tā, kā tas notiek. Vajag aizpildīt zināšanu caurumus. Lietas, kuras nevar tieši izskaidrot, vajag pamatot kā citādi. Cilvēks domā, ka eksistē kaut kas ārpus viņa. Lielākas un abstraktākas lietas. Tādi ir pirmie reliģiskie aizmetņi, ticība.

 

Tieši šis aspekts izrādās izšķirošs, kādēļ cilvēki samērā strauji sāk dominēt visā dabā, un raitā solī iznīcina visus pārējos cilvēkveidīgos: homo erectus, homo neandertalis u.c.

Homo Sapiens cilvēkiem tāpat kā šimpanzēm, gorillām un neandertāliešiem raksturīgi pulcēties samērā nelielos sociālos vienumos, kas nepārsniedz 150 biedrus. To sauc par Danbāra skaitli (Dunmbar’s number). Tas ir tāds skaits, kas ļauj fiziski uzturēt kontaktu, koordinēt un kontrolēt baru. Ja skaitlis pārsniedz, zūd kopienas dinamika. Jo dinamiku nodrošina personiskas attiecības katram ar katru. Vai vismaz barvedim ar katru.

Tā visi vairākus miljonus gadu dzīvo šādos ap 100 biedru lielos pulkos.

Taču cilvēks ar saviem mitoloģiskajiem stāstiem pēkšņi spēj pulcēt ap sevi daudz lielāku biedru skaitu. Jo barvedis vairs nav izšķirošais. Izšķirošais sāk kļūt abstraktais, kas stāv pāri visiem. Ar šo vienu “iedomu augli”  caur stāstiem tiek iepazīstināts ikviens. Tā ir polārā ceļveža zvaigzne. Caur kuru viegli dalīties ar jaunu sociālo mērķi. Piemēram, saule ir karalis. Jo saule sniedz siltumu un ražīgumu. Ikviens biedrs tagad zina, ka pats galvenais ir saule. Visiem ir daudz vieglāk mobilizēties saules, nevis kaut kāda barveža dēļ.

Tā cilvēki spēj pieaudzēt sava bara dalībnieku skaitu, kas stipri pārsniedz citu homo cilšu dalībnieku skaitu.

Kad sākas cīņa par teritoriju (pārsvarā jau ēdiena dēļ), tad neskatoties uz citu cilvēkveidīgo pērtiķu bieži vien individuālo spēku pārsvaru, homo sapiens pārspēj vienkārši ar cilvēku skaitu. Nevienam citam vairs nav izredžu.

 

Kā redzams, šāda stāstu un abstrakciju stāstīšana jeb gudri izsakoties – verbalizēšana – ir cilvēces attīstības pamatā. Vēl jo svarīgāka tā kļūst līdz ar augstāk aprakstītās zināšanu ekonomikas iestāšanos. Ja mums mieram un labklājībai šobrīd sarunas ir noteicošās, tad īpaši veiksmīgs šis laiks kļūs tiem, kas pievērsīs uzmanību un attīstīs sevī spēju dalīties ar stāstiem.

Katram vajadzētu savu stāstu un virzīties uz savas dzīves piepildījumu caur stāstiem, kādus viņš stāsta sev un citiem.

Posted in 5 lietas.