#153 – 5 atradumi: Raksts par keto, RESTARTS atskaite un forša pudele [no 29. jūlija]

1. UZTURS. Labs raksts par Keto

Kad pirms 2-3 gadiem rakstīju par keto un mazogļhidrātu ēšanas principiem, daudzi par to tikai brīnījās. Pārsteigums bija praktiski katram, kuram stāstīju, ka tauku ēšana ir veselīga. Un ka šiem daudzajiem taukiem vēlams būtu piesātinātajiem. No kuriem it kā mirst ar sirds un asinsvadu slimībām, slimo ar diabētu utml.

Pa daļai vēl joprojām lielais pārsteigums daudziem ir. Taču tagad par to runāt ir krietni vieglāk.

Tagad arī uztura speciālistiem vairs tik strikti par to nepārmet. Ir pat viens otrs, kas padziļinātāk to pēta.

Temats ir kļuvis populārs arī internetā.

Viens otrs kaut ko ir dzirdējis. Tas rada labu augsni vieglākai komunikācijai.

 

Tomēr vēl ir tālu, lai kaut daļa, kas par to dzirdējuši, arī pamēģinātu šādu pieeju. Resursu, kas aprakstītu šādu ēšanas stilu un saprotami izskaidrotu tam pamatā esošos fizioloģiskos procesus – tā visa joprojām trūkst.

Varu saprast, kāpēc. Kad par to stāstu savos semināros, tad ir grūti to vienotā veselumā, soli pa solim skaidrot. It kā tas nav sarežģīti. Tomēr vielmaiņas un enerģijas metabolisma procesi mūsu supergudrajās mašīnās ir kompleksi. Procesi nenotiek lineāri. Mēs daudz ko arī līdz galam nezinām. Plus – gan es, gan citi stāstītāji nezina dziļāk.

Tas šo visu tematu padara pārāk sadrumstalotu.

 

Mans atradums ir izcils raksts (angļu valodā) par to, kas ir ketoze, kā un kas viss tur notiek. Taču apraksts un bioķīmiskie procesi atspoguļoti viegli sagremojami.

 

Nelielai referencei iedošu savus iepriekšējos rakstus, kur par to esmu dalījies no tā brīža zināšanu un izpratnes līmeņa.

kāpēc keto nav populāri

LCHF

par ēšanu.

mans notievēšanas stāsts.

 

 

2. PASĀKUMS. RESTARTS #1. Atskats.

Ir noslēgusies pirmā sesija. Pasākumam par sevis uzlabošanu. Es to saucu par RESTARTu. Izmantojot jau šobrīd iedzīvojušos vārda ‘retrīts’ spēli. Kur tas no angļu valodas tiešā vārda nozīmē ir – nošķiršanās, atkāpšanās, atiešana.

Ir divi iemesli, kāpēc (meditāciju vai jogas) retrīti mani kā ideja neuzrunā. Kāpēc vēlējos ko citādāku.

Pirmkārt, atkāpšanās un atiešana, ko vārds retrīts sevī ietver, nozīmē iziet no ierastā ritma. Kas pats par sevi ir labi. Tomēr tā ir drusku ar tādu kā izmukšanas elementu. It kā nospiest pauzi. Droši vien, ka līdz galam es kaut ko nesaprotu, un retrītu organizatori, vai tie, kas būs pabijuši kādā no tiem, man varēs plašāk paskaidrot. Esmu tam atvērts. Laikam ar šo ‘pirmkārt’ domāju semantisko domu, kas slēpjas vārdā ‘retrīts’.

Jo tajā es sadzirdu atkāpšanos no ikdienas uzvedības musturiem.

Tieši šo ideju konceptuāli adresēju RESTARTS pasākumā. Pattern disruption. Ierasto uzvedības musturu saraušanu. Vai vismaz iedot iespēju apskatīties, paklausīties un sadzirdēt, kādas taktikas, stratēģijas un instrumenti spētu to izdarīt.

Tāpēc, tāpat kā pašā biohacking apzīmējumā izmantota datora terminoloģija, caur bioloģiskās sistēmas uzlaušanas ideju, arī restartēt nozīmētu pirmo, ko dara, ja dators ir uzkāries. Pareizi. Restartē. Un tad skatās, vai dators joprojām ir uzkāries.

Drusku zemāk par to, kā tas notika, ar kādiem rīkiem mēs to darījām.

Otrs punkts, kuru savā organizētajā pasākumā centos adresēt – ir uzsvara nelikšana tikai uz vienu instrumentu.

Tai ziņā crossfit vai meditāciju nometnes ir labas, ka padziļināti var iedot vienu virzienu. Jo katra no šīm lietām ir tikai viens potenciālais instruments. To izkopšana un padziļināta izpēte ir noderīga. Tikai – ar vienu lietu nekad nevar būt pietiekami, lai veselīgi, pilnvērtīgi, piepildīti un laimīgi dzīvotu. Vai vēl vairāk – lai tiktu laukā no bedrēm.

 

Veidoju un formēju RESTARTS pasākumu kā biohacking instrumentu lādi. No kuras kā no montiera atslēgu kastes var izņemt tieši tā numura atslēgu, kāda der konkrētam uzgriežņa izmēram.

 

Taču instrumentu izvēle šim bija pēc vienas pilnīgi precīzas idejas. Iekustināt nekustināto. Palīgos te var ņemt Alberta Einšteina drusku pārfrāzētu teikumu, ka neprāts ir cerēt iegūt jaunus rezultātus, izmantojot vecās metodes.

Ar šo es domāju – aktivizēt nelietotus smadzeņu neironus, pakustināt šūnas, kuras stāvējušas dīkā. Pastimulēt saites un muskuļus, kuri snauduši vai pat atrofējušies.

 

Man daudzi saka, ka šis viņus neinteresē, jo vēlas drusku vairāk iegremdēties garīgajā pasaulē (ne obligāti ar reliģiju saistīti). Ceļi un metodes tam ir visdažādākās.

Tomēr, ko esmu pamanījis – saulrieta vērošana, savienošanās ar līdzcilvēkiem, mīlestība un tas, ko apzīmē ar garīgumu, bieži ir vieglāk īstenojams pēc funkcionālas vingrošanas. Vai vēl precīzāk – pēc somatiskās vingrošanas, kurus mums pasniedza lieliskā olimpiskā trenere Diāna Stupele no vingrosev.lv kluba.

Intereses pēc īss skaidrojums, kas ir somatiskie vingrojumi – somatiskie vingrojumi ir kustību modeļi, kas maina nervu sistēmas darbību, lai veidotu jaunus muskuļu darbības paradumus. Šie jaunie paradumi var atbrīvot no hroniskām muskuļu spazmām un sāpēm, ko izraisījuši nepareizi kustību modeļi un citi nepareizi paradumi.

Ka es jums saku, būt garīgam, emocionāli bagātam cilvēkam ir krietni vien vieglāk, kad tu šo nervu sistēmu drusku pamaini.

 

Taču bez šādiem vingrojumiem pie līdzīgām atziņām un rezultātiem var nonākt, parādot dažus elpošanas vingrinājumus.

RESTARTā dalībniekiem bija iespēja izbaudīt divu veidu elpošanas (ne tikai tehnikas), bet ko var ar elpošanu panākt.

Aktivizēt un uztrenēt to pašu nervu sistēmu. Māris Žunda par to stāstīja un ierādīja Wim Hof elpošanas tehniku. Izaicināja un tad arī izpeldināja visus ledus baseinā. Par ko visi bija stāvā sajūsmā.

Savukārt Jānis Brūns ar t.s. atdzimšanas elpošanas tehniku demonstrēja, kā caur elpošanu nonākt apziņas-zemapziņas savienojumā. Lai arī šis drusku ezotēriskāk izklausās – kā aktivizēt sevī sajūtas, ka problēmu un grūtību risinājumi ir sasniedzami. Ja parokas drusku dziļāk bērnības notikumos, kad lielākā daļa kompleksu, nepārliecinātības, bailes ir radušās. Pārsvarā dažādu ārējo apstākļu dēļ.

 

Par uzturu, kā uzlabot savas fiziskās sajūtas, pastiprināt muskuļu un smadzeņu enerģiju, kā spēcināt to pašu garīgumu ar ēdiena palīdzību. Tā teikt – meditē, cik gribi, ja tev ir uzpūties vēders un uz ādas ir regulāri apsārtuši pleķi. Vai pēcpusdienā tu nevari vairs neko sakarīgu padarīt, jo tev totāli trūkst enerģijas. Uzturs ir tas, kas nereti ir centrālā problēma.

 

Kas tik viss nenotika. Pavārmeistarklase ar fantastisku grilētu liellopa steiku un gaileņu zupu. Riga Brain. Pat pašaizsardzības meistarklases – kā aizsargāties pret nažiem. Un atkal – tam pamatā ir sākt darīt to, ko tu nekad neesi darījis. Tu nevari būt gatavs nekam, ja neko neesi darījis.

 

Visām meistarklasēm pa vidu fantastiskas sarunas, saulrieta vērošana, rīta un vakara peldes, basas kājas zaļā mauriņā.

Un tas viss ar atvērtiem, fantastiskiem cilvēkiem, lielām personībām.

===

Jau ir iespēja pieteikties nākamajam pasākumam oktobra vidū.

 

 

3. TRENIŅI. Tabata workout

Ir kaut kāds bāzes līmenis. Visam. Ir kaut kāds līmenis, līdz kuram visi ir vienādi. Tā filozofiski. Kā mēdz teikt – pa lielam.

Darot to, ko daru, man ir labas iespējas to novērot daudz. Viena no tām lietām ir – novirzīties no ceļa, pat ja zinām, ka tā nevajadzētu darīt. Tas ir – nespēja līdz galam visu laiku ievērot to, ko tik ļoti esam vēlējušies. Ko gribam. Uz papīra.

To zinot, tam kā atbildi, vispirmām kārtām jau pašam sev, es meklēju tās minimāli efektīvās devas. Man atradumi ir šīs minimālās devas. 1-minūtes-triki pat ir izveidots koncepts kā atbilde tam.

Lai visu varētu un visu paspētu, bet nerastos tā mazuma piegaršas sajūta, dzīvē jāmeklē nevis perfektais plāns, bet tāds, kas strādā.

Ideālie varianti un ideālie iznākumi ir ideāli tikai tad, ja ir reāli.

 

Tas viss ievadam. Pats atradums ir par fiziskās sagatavotības minimālisma pieeju. Aktīvi, efektīvi. Varbūt nedaudz vīrišķīgi. Lai gan šāds apzīmējums kaut kā stereotipizē. It kā sievietēm nevajadzētu spēku un efektivitāti. Kaulu blīvumu, sirds veselību un muskuļu masu.

 

Tie ir TABATA vingrinājumi. Par kuriem uzzināju no Ben Greenfield. Kā jau tas bieži ir. Šis cilvēks māk iemest iekšā visādas interesantas lietas savos podkāstos, kas man atradumos noder.

 

Visa pamatā ir 5-10 minūšu treniņu sesija. Sirds ritmam, spēkam, izturībai. Ar nelielu dejas piegaršu.

 

Par šo domāšu vēl vairāk, un droši vien Portugāles RESTARTS nedēļas garajā nometnē šis būs kā daļa no dienas rutīnas.

 

 

4. PRIEKŠMETS. Forša pudele

Visiem zero waste vai minimal waste entuziastiem. Vai vienkārši, kuriem patīk interesantas un inovatīvas lietas – šī pudele ir laba. Turklāt ideja ir tik elementāra. Gandrīz vai kā ar čemodānu uz ritentiņiem. Tie ir ļoti nesens izgudrojums, lai gan čemodāni kā tādi jau ir sena lieta. Riteņi arī sen pastāv. Kāpēc tik ilgi bija jāgaida, kad kāds ģēnijs izdomās salikt šīs abas triviālās lietas kopā?

Tas pats ar pudelēm. It kā jau sen spiežam kopā pudeles, lai mazāk aizņemtu vietas miskastē.

Dažādas gofras arī jau sen pastāv – kāpēc tik ilgi bija jāgaida, kamēr kāds izdomās savienot šīs lietas kopā.

Beidzot tas ir noticis. Super!

Ceru drīz šādas pudeles ieraudzīt visur!

 

 

 

5. MENTĀLAIS MODELIS. Stāstu stāstīšana.

Šis jau ir bijis. Tas nekas. Būs vēl. Jo ir svarīgi.

Biju pasākumā. vajadzēja uzstāties. Gatavošanās šim bija viegla.

Pasākumu rīkoja JCI Riga Go organizācija. Temats: “15 tehnikas sevis uzlabošanai“. Bijām trīs, kas dalījās ar savām tehnikām. Katrs no mums stāstīja par 5 tehnikām, ko ikdienā izmanto, lai sevi uzlabotu.

Viegli bija tādēļ, ka šis temats jau runāts krustu šķērsu. Viss, ko man atlika darīt, ir – atlasīt 5 lietas. Salikt kopā 5 slaidu prezentāciju, kas sastāvēja no 5 bildēm.

Taču pats galvenais un arī grūtākais, kas parasti būtu – izdomāt jeb sasaistīt to ar stāstiņu.

Tehniski man bija dotas 15 minūtes prezentēšanai un 15 minūtes diskusijām un jautājumiem.

Grūti parasti ir pēc iespējas īsāk visu pastāstīt. Beigās mana neprofesionalitāte nostrādāja tā, ka neiekļāvos 15 minūtēs. Taču tai pašā laikā redzēju, ka mans stāsts ievilka cilvēkus.

 

Ja izklausās, ka es te drusku lielos, tad tā arī. Es drusku lielos. Tomēr svarīgāk par to – gribu vērst uzmanību, ka esmu ļoti apzinājies, cik dziļa vērtība ir tam, ka jebko pasniedz caur stāstu. Prezentācijai nav jābūt kā vienai garai pasakai, kur visas domas un galvenie punkti saslēdzas vienā veselā. Nē. Tie var būt ik pa brīdim iemesti mazi stāstiņi.

Ko tas paveic?. Tas, pirmkārt, pašam liek aiziet prom no ‘es-es-es’ problēmas. Kad tu stāsti par sevi. Cilvēks tad domā – a kas man no tā, ka ‘tu-tu-tu’? Stāstā viņam vieglāk identificēties. Ar sevi. Kāds vienā situācijā var saredzēt pazīstamo un izlaist caur sevi. Tad arī stāstītais un uzsvara punkti aizķersies.

 

Tā nu es dalījos ar visiem šiem 5 punktiem, mēģinot, cik vien var, caur stāstu, caur iesaistīšanu, caur attiecināšanu uz klausītājiem. Ja saredzat nepilnības un brāķus, tad netiesājiet pārāk bargi. Man līdz augstam līmenim vēl tāls ceļš ejams. Taču vismaz zinu, pa kuru taku var ātrāk tur nonākt. Un šādos pasākumos labprāt uzstājos, jo tā ir laba platforma sevis trenēšanai. Ja vēl kādam tas palīdz sevi uzlabot, tad prieks ir septiņkārtīgs.

 

Lūk, redzama live video translācija ar manu uzstāšanos!

Posted in 5 lietas.