#152 – 5 atradumi: dari to, kas var nenostrādāt, kā evolucionējusi redze un par podkāstiem [no 22.jūlija]

1. RISKS. Seth Godin – esi gatavs “tas var nenostrādāt”.

Tas ir debatējams.

Kas cilvēkus virza uz priekšu.

Mana versija, kuru, protams, pats neizdomāju, ir sekojoša.

Nemitīga sajūta un apziņa par progresu (personīgā izaugsme – pats) un dalīšanās (dot citiem labumu – citi).

Ja tas nepiepildās, tad cilvēks slimo un ātri mirst.

Daļa problēmas, kāpēc cilvēki neīsteno vai nespēj īstenot šo pavisam vienkāršo formulu – viņi nezina, ko un kā. Plus arī tas, ka abas lietas ir grūtas. Pie kam, arī secība ir svarīga. No sākuma rūpēties par savu progresu, pēc tam dalīties. Tas var notikt vienlaicīgi, tomēr pirmais mazais solis ir paša porgress, lai ir ar ko dalīties.

 

Viens otrs grib sākt ar dalīšanos. Ar to arī izskaidrojams sociālais darbs, ziedošanās baznīcām, sarkanie krusti utml. Kas pēc būtības ir drusku zemāka līmeņa dalīšanās. Kur dalīšanās ir ar savu laiku un emocionāli garīgo pasauli. Lielākas pievienotās vērtības tam sevišķi nav. Cita lieta, ka pati dalīšanās var kļūt par subjektu paša progresam. Tādu ceļu arī var iet.

Tomēr, ja izaugsme caur dalīšanos notiek pārāk mazā apmērā (un šī komponente ir svarīga), tad cilvēks nejūt dzīves piepildījumu.

Kaut kā trūkst.

Tad cilvēks nolemj, ka acīmredzot viņā pašā ir vaina, ka viņš par maz sevi ziedo labuma sniegšanā, un sevi vēl vairāk upurē tajā. Un tas arī nesniedz to vēlamo gandarījumu un piepildījumu.

 

Tagad pievēršos sevis progresēšanai. Šo nedara tie pirmie, kas sevi ziedo labdarībai, un vispār jebkurš – jo tas ir grūti. Progress paredz izaugsmi caur kaut kā jauna, līdz šim nedarīta īstenošanu.

Pat viselementārākais biceps aug, ja, to trenējot, liek klāt vairāk smaguma. Katrs grams, kuru tu liec klāt, ir jauns izaicinājums. Ja līdz šim x cēli 10 reizes, un tagad jau gribi varēt pacelt šo jauno x+y 10 reizes, tev var nesanākt. Tu zini, ka x tu vari pacelt. To jauno x+y tu vēl nezini, vai vari pacelt.

Ja x grami bija grūti, ko cilāt, tad tagad šis jaunais smagums  x + y varētu būt pat nepaceļams. Bailes. Bailes nepacelt. Plus – tas ir smagi. Labāk celt tos pašus x. Vai vēl labāk – necelt neko.

 

Tā tu neko nedari. Zini, ka vajadzētu. Zini pat – kā vajadzētu. Bet neko nedari. Jo bailes kļūdīties, bailes saprast, ka nevari.

 

Tā arī Seth Godin saka. Ja tevi interesē piepildījums, gandarījums un panākumi, tad tev jādara lietas, kuras var nestrādāt. Darīt lietas, kas strādā arī vajag. Protams. Tikai tās visi jau dara. Jo tās strādā. Un ja visis dara, tam ir devalvēta gan individuāla, gan kolektīva vērtība. Tādēļ mēs esam samērā vēsi pret katru veco to pašu. Atkal tas pats vecais ‘tas tur’. Nu tāds jau mums ir. Kad tu uz ielas ieraugi 872635889.reizi pēc kārtas automašīnu Mazda, tevi tas nespēj aizkustināt. Kad uz ielas ieraugi skaisti atjaunotu un uzspodrināto veco automašīnu Volga, tas piesaista.

 

Tāpat arī ar jebkuru lietu, ko darām.

Sākt darīt lietas, kuras var nestrādāt, ir vienīgā iespēja!!!

Šīs nedēļas nogalē būs mans 3 dienu pasākums – RESTARTS. (tas, starp citu, ir pilnībā nokomplektēts).

Pasākumu nolēmu rīkot pirmo reizi. Jauns formāts, jauna vieta, jauna programma. Daudz nezināmo.

Vēl pirms jebkas ir noticis, tas man jau radīja sarežģījumus. Es nobraucu greizi ar dalībnieku skaitu, ar viesnīcu radās problēmas. Visam pa vidu fakts, ka pasākums dalībniekiem nav lēts. Bija mokoši atrast interesentus, kas uzticas un vēlas šādā pasākumā piedalīties. Tātad pārdošanas process ir nenormāli grūts!

Labi, tas man izdevās. Tagad arī administratīvā puse daudzos aspektos pievīla.

Plus paralēli šīm problēmām ir daudz darba pie macību materiālu gatavošanas. Tas ir laika un apjoma ietilpīgi. Taču pats grūtākais ir tajā, ka nav nekādu vadlīniju, pēc kurām vadīties. Nekur nav grāmata vai špikeris, kur būtu aprakstīts, kas un kā jādara.

Tas viss rada ļoti lielu neziņu. Neziņu rada arī bažas par izdošanos. Kā tad cilvēki uztvers šo pasākumu, kā vērtēs, cik ļoti patiks… Es ieguldos uz maksimumu. Ļoti rūpīgi visam pieeju. Taču tas nemaina faktu, ka šis var nenostrādāt.

Taču bez vieglā stresiņa manī visu laiku mājo gandarījums par procesu. Ir brīži, kuros ienāk prātā – cik ļoti cilvēki restartēsies, cik ļoti augstu novērtēs piedāvāto prgrammu. Kā katrs pats panāks sev progresu.

 

Tā nu ir kaut kāda iekšēja bremze, kas tev stulbi čukst – neej, nedari – izgāzīsies. Un es šos čukstus protu atpazīt. Jo zinu, ka jādara lietas, kuras var nenostrādāt. Jo, ja nostrādās – visiem būs labāk!

2. LIMITI. Suchbild – redzēt tikai to, kam esi predisponēts.

Kā vienmēr – EconTalk podkāsts iepriecina. Intervija ar Teppo Felin ir īstā, ko noklausīties, ja tevi interesē cilvēka psiholoģija, uzvedība. Limitācijas un spēju robežas.

Liela daļa šīs sarunas virzīta gultnē par cilvēka spēju, prasmju un dotību limitāciju. Un, kā jau vienmēr, fascinējoši un dziļi noderīgi šis viss ir tādēļ, lai iemācītos maksimāli pilnvērtīgi dzīvot katram savu dzīvi par spīti šiem ierobežojumiem.

 

Sevišķi gribu izcelt kādu ekperimentu, par kuru runā Russ Riberts un Teppo. Pirms lasi tālāk, noskaties šo video ar eksperimentu. Un tikai tad lasi. Te ir – video ar t.s. Selective Attention Test jeb selektīvās uzmanības tests.

 

Tagad, ja lasi un esi nosaktījies, tad zini, cik ļoti esam aprobežoti. Evolucionāri, kā jau vienmēr, tam ir sava loģika un skaidrojums.

Taču ņem vērā, ka tu nedrīksti ticēt visam, ko redzi, jo daudz ko neredzi, vai redzi nepilnīgi.

Interesantuma un ilustrācijas pēc ielieku šeit vēl vienu video, kurā ir kaut kas līdzīgs psiholoģiskam testam. Optiskās ilūzijas. Noskaties! Šis ir iespaidīgi!

Taču tas interesantais ir tajā, ka mēs nekad nedrīkstam būt droši par to, ko redzam. Vēl jo vairāk –  balstīt uz to savas tik apsēstās pārliecības. Tas pats arī attiecībā uz citiem. Tas, ka tu kaut ko redzēji vai neredzēji, atceries vai neatceries – tas neko nenozīmē.

Kā vienmēr esmu teicis – tam it kā vajadzētu šķist ļoti depresīvi, jo tas tik ļoti mūs ierobežo. Taču no otras puses – zināt savus limitus ir ļoti atbrīvojoši. Jo tad tu to ņem vērā un darbojies tajos rāmjos, kādi tev doti.

Varbūt stulbs piemērs, taču ilustratīvs – ja zini, ka acis nav pakausī, tu taču nemēģini tik un tā skatīties ar pakausi. Tu zini, ka tev jābūt ar seju pret objektiem, kurus vēlies redzēt. Neviens pat nemēģina par spīti un ar ietiepību tik un tā kaut ko saskatīt ar pakausi.

Tieši tāpat būtu jāuztver šādas limitācijas. Kognitīvie ierobežojumi.

Kas mani noved pie pēdējās ar šo visu saistītās lietiņas – Suchbild. Kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē – meklēšanas lauks/attēls. Tas acīmredzot ir tāds oficiāls termins.

Dzīvnieku pasaulē šādi fenomeni ir novērojami cik tik uziet. Intervijā minēts piemērs ar vardi un insektu vardes priekšā.

Varde var nomirt badā, pat tad, ja tai acu priekšā atrodas gards kumoss insekta izskatā. Taču ja tas insekts nekustās, tad varde nesaprot, ka kukainis ir kukainis. Kukainim jābūt ar noteiktām kustībām, ar noteiktu ātrumu utml. Un ja tas tā nav, tad vardei nav ne mazāko iespēju atpazīt, ka tā ir viņas barība.

No turienes arī dabā esošās maskešānās, kamuflāžas, tēlot beigtus, tēlot lielus, krāsainus. Jo tas viss rada optiskas un cita veida ilūzijas, lai piemānītu to otru.

 

 

3. REDZE. Čūskas palīdzējušas iegūt labāko redzi.

Turpinājums iepriekšējam tematam. Tikai ar drusku citu ievirzi.

Vai zināji, ka cilvēks dzīvnieku pasaulē ir ar teju vislabāko redzi? Labākas spējas redzēt ir tikai medītājputniem. Tādiem kā ērgļi, vanagi, pūces utml.

Droši vien jau šis te tev ir pirmais pārsteigums. Jo līdz šim domāji, ka suņiem vai kaķiem jau nu noteikti ir labāka redze kā cilvēkam. Taču tā nav. Ir dažas nianses, kurās varbūt daži dzīvnieki spēj labāk redzēt. Piemēram, naktī.

Tomēr izrādās spējas saskatīt vissmalkāk, atšķirt krāsas, redzes tālums – tas viss mums ir krietni labāks nekā visā dzīvnieku pasaulē.

 

Atradums nav par to, ka mums ir viena no labākajām redzēm. Atradums ir par to, kas evolūcijas procesā veicinājis šīs mūsu priekšrocības. Un šis fakts mani patiešām pārsteidza.

 

Vai tici Bībeles stāstiem? Vai zini, kādēļ viens no stāstiem ir par čūsku kā ļaunuma iemiesojumu?

Gluži kā visi šie stāsti atspoguļo dažādas arhetipiskās lietas, kādas jau gadu tūkstošiem novērotas cilvēku dzīvēs, tā arī tas pats ir ar stāstu par čūsku.

Bailes no čūskām ir dziļi iekodētas mūsu fizioloģijā. Dažādi pētījumi rāda, ka bērni, kuri aug civilizācijā, urbānā vidē, kuri nekad vai gandrīz nekad nav bijuši dabā vai pat zooloģiskajā dārzā, kuri čūskas labākajā gadījumā ir redzējuši tikai nodrukātā attēlā, tik un tā paniski baidās no čūskām. Tā arī Bībelē Ādama un Ievas stāstā čūska ir pirmais ļaunums, ar ko cilvēks saskaras.

 

Kā izrādās (tā ir viena ļoti interesanta versija, un arī ticama) – cilvēka superspējas saskatīt sīkas detaļas un ļoti smalkas krāsu atšķirības, ir evolucionējusi pateicoties čūskām. Čūskas dabā ir apveltītas ar visizteiktākajām maskēšanās spējām. Čūsku ādas krāsa, zīmējums ir tik ļoti pielāgojušies videi, kurās tās dzīvo. Tās tiešām ir tik grūti pamanīt. Tas ir saprotams, čūsku izdzīvošana ir ļoti atkarīga no spējas maskēties, lai ēsma tās nepamanītu.

Un tā cilvēks, kā lēnām par dabas pasaules līderi kļūstošs, jau pirms vairākiem miljoniem gadu baidījies no čūskām, sevišķu uzmanību pievēršot čūsku atpazīšanai vidē.

 

Piemēram, tajos pašos pētījumos maziem bērniem rādot attēlus, pat melnbaltus, ar dažādiem ziediem un citiem objektiem, kuros paslēpušās čūskas, bērni itin naski spēj atrast un saskatīt čūskas.

 

Laikam jau fascinējošākais šajā ir tas, ka praktiski jebkam apakšā ir kāds evolucionārs skaidrojums. Kas visdziļākajā būtībā nozīmē, ka neskatoties uz aifoniem, elektroautomobīļiem un centrālo apkuri, mēs esam dabas bērni.

 

 

4. PODKĀSTS. Very Bad Wizards

Būs interesanti.

Pierakstu šos atradumus dažādu iemeslu dēļ.

Esmu jau stāstījis, kādēļ tas viss ir vērtīgi. Gan lasītājiem, bet arī sev. Piemēram, iemācies saskatīt. Iemācies atrast.

Tagad jau 152 nedēļas pēc kārtas, ņemot vērā tematu spektru un bieži vien daudzumu, es it kā būtu izmācījies divās augstskolās. Par sociālo zinātņu fakultātes komunikāciju nodaļu šis noteikti ir vērtīgāk. Vienīgi bakalaura grādu par šo nedod. Var jau būt, ka varētu iet dziļāk un ne tik plaši. Taču kā plašumam, tā arī dziļumam ir savi mīnusi.

Tas, ko neesmu sevišķi pieminējis, ir kāds cits apsktāklis, kādēļ es ikvienu mudinu raktsīt savus atradumus. Kaut bez publicēšanas. Un tas ir dienasgrāmatas efekts.

Tā ir kā tāda autobiogrāfija par to, kas tevi gadu, mēnešu un pat dienu laikā interesē. Kā mainās uzsvari, kā mainās pieejas, rakstīt un izteikties prasme. Kā mainās teksta garums un temati. Kā viss plūst un mainās. Kā tu evolucionē.

Piemēram, varu jau drusku pamanīt, kā mainās uzsvari un intereses pēc tā, kā mainās podkāsti kurus klausos. Un fakts, ka pieķer sevi pie kāda konkrēta podkāsta neklausīšanās, par kuru vēl nesen fanoji, ļauj apzināties arī savas limitācijas no cita rakursa. Tas ir, ja tu tagad kādam iesi un stāstīsi, pārliecināsi ar putām uz lūpām, ka tas, ko tagad dari, ir kaut kas ŪBERlabs, tad paskaties tik uz nesenu pagātni. Piefiksē, ka par dažām lietām mēdzi domāt tāpat, bet tagad jau sen esi no tā ārā.

Tāpēc ar skepsi jāuzlūko katra sava pārliecība par tagadni.

Mans atradums pēc tik gara ievada ir kaut kādā ziņā tipisks piemērs intereses pastiprināšanai filozofiskākiem tematiem. Ar smaguma centru cilvēka psiholoģijā.

Šis jaunais podkāsts ir Very Bad Wizards. Kurā divi gudri cilvēki gan savā starpā sarunājas, gan arī intervē citus. Viens no viņiem ir filozofs, bet otrs – psihologs. Ar nelielu lamu vārdu un brīvas attieksmes formātu, vīri runā par brīvo gribu, par cilvēka limitācijām, par morāli, par cilvēces mērķiem, par labo un ļauno.

 

 

 

5. PODKĀSTI. Podkāstu top un vēl viens jauns podkāsts ar Seth Godin.

Tāpat kā atradumu meklēšana, pierakstīšana, arī podkāstu klausīšanās ir mana izglītošanās sistēma. Daudzi jau zina, daudz informācijas atrodu tieši caur podkāstiem. Dziļuma varbūt ne vienmēr pietiek. Taču plašuma notiekti.

Ir vēl kāda cita dimensija podkāstiem bez dziļuma un plašuma. Kuru iespējams vērtēju visaugstāk. Informācijas novitāte, atšķirīgums un pieejamība.

Proti, visejošākās tēmas, populārās un trendīgās lietas, pat arī jaunas esot – tās pieejamas daudzkur. Arī tad jāskatās īstie resursi, kuru ticamība ir augstāka. Tomēr tā kvantitāte nereti sit pušu kvalitāti. Daudzums bieži vien ir gana svarīgi.

Mani fascinē, ka bieži tieši no podkāstiem dzirdu interesantas idejas, versijas, viedokļus, skatījumus, kādus pat tuvu nekur citur neesmu manījis. Dažkārt tās ir intervijas ar nesen izdotu grāmatu autoriem. Nevar visas interesantās grāmatas izlasīt. Daudzās no tām arī ir atspoguļota kāda galvenā ideja. Šajās intervijās un podkāstos ir fantastiskas iespējas dzirdēt visam apkopjumu.

 

Veselības ziņā Ben Greenfield vai Neurohacker collective. Filozofijas, ekonomika, pasaules kārtība – EconTalk, WakingUp/ Sam Harris. Un nu jau jaunais Very Bad Wizards.

 

Interesantas sarunas ar interesantiem cilvēkiem – James Altucher Show, Tim Ferriss Show vai Joe Rogan Experience.

 

Idejas, radošums, mind-set: vakardienas atradums, jaunais Seth Godin podkāsts, kas saucas AKIMBO.

 

Seth Godin podkāsts ir šī atraduma viena daļa.

Lai palīdzētu tev navigēt pa plašo podkāstu pasauli, lieku pretim vēl vienu atradumu – sarakstu ar top poddkāstiem. Tādu topu internetā netrūkst. Taču ar kaut ko jāsāk ir. Šis ir ņemts no samērā interesantas un uzticamas vietnes – producthunt. Lūk, tops!

 

Jau tagad, šo visu rakstot, man arvien uznāk vēlme atkal atsākt veidot pašam savu podkāstu. Kuru jau mazliet biju sācis darīt pirms vairāk nekā 2 gadiem.

Un tagad, ja atsākšu, tad visticamāk tam būtu jābūt angļu valodā. Lai gan, pēc tā paša Seth Godin teiktā – nevajag sākt mēģināt izdabāt lielai auditorijai. Pietiks, ja darīsi visu tevis paša izvēlētai grupai.

Tā nu es te sēžu un domāju – ko darīt?

Varbūt tu, lasītāj, vari man atrakstīt e-pastā un padalīties, vai Tevi interesētu dzirdēt jaunu podkāstu? Par atradumiem. Kā papildinājumu šiem teksta formāta atradumiem? Atraksti, ko domā!

Es šad tad saņemu e-pastus no jums. Samērā reti, bet saņemu. Šoreiz, nesaņemdams nevienu e-pastu, tulkošu to kā nevēlēšanos. Kas nozīmē, ka meklēšu podkāstam citu auditoriju un citu formātu. Iespējams, citu valodu.

Redzēsim.

 

 

 

 

 

 

 

 

Posted in 5 lietas and tagged , , , .