#150 – 5 atradumi: būt racionālam nav racionāli, dzīves jautājums un meditēšana ir fitness [no 8.jūlija]

1. RACIONALITĀTE. Būt racionālam nav racionāli.

Nejauši parādījās jauns vārds. Vienā no podkāsta sarunām Sam Harris ieminējās par kādu Jēlas universitātes psiholoģijas profesoru, kuru viņš nesen intervējis. Paul Bloom.

Parasti šādās situācijas mana nākamā darbība ir – atvērt podkāsta aplikāciju un meklētājā ievadīt jaunizdzirdēto vārdu. Vai gadījumā viņam nav savs podkāsts? Šādā veidā ir parādījušies visi mani pēdējā laika  lielākie atklājumi.

Kā izrādījās, sava podkāsta viņam nav. Toties Jēlas universitāte (Yale University) ir publicējusi aptuveni 20 viņa 2009. gada lekciju.

Ļoti interesanti. Paul Bloom runā par psiholoģiju un evolūciju, par biheiviorismu, par emocijām, prātu un seksu.

Man iepatikās klausīties lekcijas.

Sen nebiju akadēmiskās lekcijas dzirdējis.

Šis man atsauca atmiņā – nezinu vairs, kurā gadā tas bija – kad LU Sociālo zinātņu fakultātē vienu semestri gāju uz visām pēc kārtas lekcijām, kuras mani uzrunāja. Es tad vairs īsti nemācījos. Atceros, ka laikam īsti arī nekur nestrādāju. Naudas nebija. Taču to tā ne pārāk atceros. Kas tikai pierāda, ka tas nebija tik būtiski. Taču, ko atceros – foršas lekcijas. Biju un noklausījos (arī ar visiem pierakstiem) Andra Rubeņa lekciju “Ideju rašanās vēsture. Viduslaiki.” Biju superaizraujošā Viktora Freiberga kino semantikas kursā. Tur vēl šis tas. Bet šie divi kursi bija tādi, no kuriem joprojām daudz atceros un pielietoju idejas/zināšanas.

 

Tā nu es tagad varētu uzsākt atkal apmeklēt lekcijas. Tikai šoreiz ne LU, bet gan pasaules top skolu lekcijas. Kas tagad ir iespējams un pieejams.

Par atradumiem, saprotams, arī tūlīt padalīšos.

 

Tas, ko šoreiz izvilku no Paul Bloom lekcijas, ir interesanta atziņa par to, ka racionalitāte bieži vien ir cilvēka eksistencei ļoti traucējošs rīks. Nemaz nerunājot par to, ka vēl pavisam nesen ekonomikas teorijas tikušas būvētas tieši rēķinoties ar to, ka cilvēks pamatā ir ļoti racionāls. Ka lēmumi un izvēles tiek veiktas maksimizējot efektivitāti, izdevīgumu un loģisku iznākumu.

Tagad reti kurš ekonomists un vispār ikvienas jomas eksperts vairs tā domā.

Kas ir interesanti no Paul Bloom, tad mani pārsteidza racionalitātes trūkums, kā ļoti būtisks cilvēku evolūcijas un eksistences priekšnoteikums.

Kāpēc tā?

Pavisam vienkārši. Ja tu visu laiku būtu racionāls, izdzīvošanu balstītu tikai uz to, tad kļūtu par lohu. Lohs, starp citu, no krievu valodas nozīmē – ļico abakradinoje huļiganami («лицо, обманутое хулиганами») jeb cilvēks, kuru viegli piemānīt.

Tas tāpēc, ka racionalitāte nosaka – izvelēties racionālāko lēmumu. Kas būtu racionāls? Racionāli būtu visu laiku maksimāli efektīvākā īstermiņa izdzīvošanas taktika. Kas nozīmētu: izvairīšanās no konfliktiem, pēc iespējas mazāk nevajadzīgu ierunu. Citi cilveki šādas lietas pamana diezgan ātri un izmanto to savā labā. Te pat nav runa, ka racionālu cilvēku izmantotu tikai krāpnieki. Ikviens to darītu.

Jebkura slikta apiešanās vairs nebūtu ļaunprātīga rīcība. Teiciens – kā tu ļausi pret sevi izturēties, tā cilvēki pret tevi arī izturēsies. Un pret augstākā mēra racionalitāti citi izturēsies tieši tā.

Piemērs. Darba vietā, lai tikai izpatiktu saviem kolēģiem un/vai bosam, šāds indivīds uzņemsies darīt ‘melnos darbus’. Jo nespēs atteikt. Neatteikšana ir dziļi racionāla lieta, lai izvairītos no argumentēšanas, iespējams nāk klāt vēl racionāla vēlme par karjeras izaugsmi utml. Taču pārējie pamana it kā nesavtīgu melnā darba darīšanu un izmanto, liekot darīt šim racionālajam arvien vairāk un vairāk. Uz ko tas arvien mazāk un mazāk vēlas iebilst. Līdz beidzot visi zina, ka tas darbinieks ir lohs.

 

 

 

2. MENTĀLAIS FITNESS. JAUTĀJUMS. Kas ir lietas, kurām tagad tici, bet pirms 3-5 gadiem vēl neticēji, biji skeptisks. Vai par kurām tagad vēl daudzi ir skeptiski?

Daudzi cilvēki kā atklājumi nāk no Tim Ferriss puses.

Tā, piemēram, Peter Attia, par kura podkāstu jau rakstīju pagājušajā nedēļā. Ne tikai cilvēki, bet daudzas šo cilvēku nodarbošanās ir ar lielu Tim Ferriss ietekmi.

Atradums no aizvadītas nedēļas ir tieši šāda lieta. Peter Attia intervēdams savā podkāstā izmanto nedaudz atvasinātu, tomēr ļoti spēcīgu jautājumu no Tima.

Šis mani ļoti uzrunāja, jo mudina izmantot pagātni, lai šodien un nākotnē nodrošinātu dinamiku. Lai nemitīgas pārmaiņas kļūtu par dzīvesstilu.

Rīkojot šobrīd RESTART pasākumu, no cilvēkiem, kuri piesakās uz to, ļoti daudz dzirdu par vēlmēm kaut ko savā dzīvē mainīt.

Lielā mērā šī problēma iezīmējas tādēļ, ka cilvēki pieraduši dzīvot, nedomādami, ka pārmaiņas ir neizbēgamas katru dienu. Vēl vairāk – ka tās ir jāveicina un jāgaida. Par spīti tam, ka pārmaiņas ne vienmēr ir patīkamas. Tās jau neviens negrib. Jo ar tām nāk riski. Tās notiek tik un tā. Nekontrolēti. Ar šo es domāju, ar nekontrolētu attieksmi pret tām, jo pārsvarā jau kontrolēt tās nevar.

Nu un tad cilvēks, kas vēlas pārmaiņas, kaut kur intuitīvi zina, ka tās būs tik un tā. Taču vai tās būs tādas, kā vēlas…

Kad tu savā dzīvē aktīvi vēlies pārmaiņas, tas nozīmē, ka tas iestrēgums jau kā ūdens smeļas mutē. Nekad nav par vēlu kaut ko sākt mainīt. Jo taču otrs labākais laiks koka stādīšanai ir tagad. Šis jautājums kā atradums ir tadēļ, ka ar šī jautājuma palīdzību ir iespējams nonākt tai prāta stāvoklī (mind-set), kas ļaus domāt par koka stādīšanu pirms 20 gadiem. Kas tad arī ir pats labākais laiks.

Lūk, jautājums – kas ir tās lietas, kurām tagad tici, bet pirms 3-5 (vai x) gadiem vēl neticēji, biji skeptisks, vai par kurām tagad vēl daudzi citi ir skeptiski?

 

Jautājumu var slīpēt un pulēt, lai tas skan gludi. Jautājumu var pielāgot situācijām vairāk personiskajai dzīvei. Piemēram, kuras ir tās lietas, kuras pirms 3-5 gadiem sāki darīt, kas nes augļus vēl tagad?

 

Šim jautājumam ir burvju spējas. Tas iedarbinās tavas domas tajā virzienā, kādā tu gribi redzēt savas dzīves nākotnes pārmaiņas. Jo tas apzināti radīs tevī izpratni par to, ka tagad iesākot konkrētas lietas, tas dos rezultātus nākotnē.

Izmantot pagātni tagadnes un nākotnes vārdā.

 

 

 

3. RĪKI. Instagram 22 rīki

Brīžiem jau par daudz es lietoju instagram’u. Gan jau līdzīgi iet arī citiem. Ja nu interesē, tad mans personīgais profils ir šeit @kaspic

Savu personīgo kontu izmantoju, lai pats sev piefiksētu un citiem parādītu pēc iespējas lielāku daudzveidību. Tas nav nopulētu bilžu krājums, tas pēc iespējas mazāk ir vienotā stilā. Kas, iespējams, nav acij tik glamūrīgi.

 

Man ir arī citi konti, kurus vairāk izmantoju kā komunikāciju līdzekli, mārketinga rīku. Piemēram, @biohacking.lv vai arī RESTART pasākumam @tavsrestarts.

Lai pēc iespējas labāk menedžētu un efektīvāk izmantotu instagram’u kā rīku, uzgāju ļoti labu un super ndoerīgu bloga rakstu – 22 idejas/ rīki, kā uzlabot un organizēt instagram visaugstākajā līmenī.

Ļoti vērtīgi padomi un triki.

 

 

4. MŪZIKA. Tautu meitas.

Šad un tad saņemu atsauksmes jautājuma formā. Un šāds jautājums pavisam nesen bija – kāpēc tik sen nav bijis nekas par mūziku?

Nav ne jausmas – ir īstā atbilde.

Tomēr nav tā, ka nekas nebūtu jauns dzirdēts. Un jaunais atradums no mūzikas nav nekāds aizvadītās nedēļas atradums, bet jau kādu mēnesi vecs. Taču cerams, ka piedosi man šo.

Kas vēl svarīgi – visticamāk arī, ka tas nebūs jaunums tev. Man tas gan bija jaunumus.

Kādā sporta pasākumā skatos, uz skatuves parādās skaistas meitenes. Tautu tērpos. Sāk skanēt labs bītiņš, tas ir, tāds sevī ievelkošs ritms.

Kad dzirdu tādas etno un deju mūzikas ritmu sintēzes, mani tas allaž uzrunā.

Jau sen spēcīgākie šajā jomā ir bijuši “Iļģi”. Ar šo vienu no visu laiku labākajiem skaņdarbiem.

Vai arī šis džezīgais gabals “sķērsu dienu“.

 

Arī šīs meitenes mani tik ļoti uzrunāja. Vienā mirklī pamanīju – manas potītes un celīši jau ritmiski dipināja. Galva viegli ritmiski arī tam visam līdzi.

 

Lūk, šķiet pati zināmākā no dziesmām – DAI

Te labi divi gabali ar grupu Auļi. Dzied’ papriekšu, brāļa māsa.

Un vēl šāda no Mikrofona 2018 koncerta – Aulejas klezmers

 

 

 

5. MEDITĀCIJA. Meditācija samazina amygdala izmēru.

Meditācija un zinātne jau kādu laiku iet roku rokā.

Meditāciju jau sen vairs neuzskata par kaut kādu reliģisku rituālu, bet atzīst par labu pretstresa rīku.

Ir zināms, ka meditācija labi palīdz tikt galā ar ikdienas nervu spriedzi, palīdz miega kvalitātei un kam tik visam vēl nē.

Meditācijas aptuvenais mehānisms ir novērst domu cilpas no pagātnes un nākotnes bažām. Ļaujot nonākt t.s. ‘šeit un tagad’ režīmā.

Savā ziņā iedarbojoties uz cilvēku tīri psiholoģiski.

Dažādi kvantitatīvi pētījumi parāda, ka meditējot iespējams panākt daudz zemāku stresa līmeni. Pat fizioloģiski uzlabojumi tiek novēroti meditējošiem cilvēkiem.

Taču, kā izrādās, veicot daudz dziļākus smadzeņu skenēšanas veidus, atklāts (šeit pētījuma rezultāti), ka meditējot samazinās smadzeņu mazā, par stresu atbildīgā veidojuma – amygdala – izmēri. Un līdz ar to arī tas, kā smadzenēs veidojas neironu savstarpējā saziņa.

Faktiski ar šo tiek apstiprināts tas, ko jau visticamāk ir dzirdējis katrs – ka meditēšana ir smadzeņu fitnesa treniņš. Ne tikai figurāli, bet burtiski.

Pagaidām gan variē domas un viedokļi par to, kuras no meditēšanas metodēm ir efektīvākas un kuras atstāj lielāku iespaidu uz smadzenēm un veselību kopumā. Taču šādas debates ir līdzvērtīgas tām, kurās tiek runāts par efektīvākajiem vingrinājumiem ķermeņa muskuļiem. Droši vien daudz kas atkarīgs no mērķiem un no tā, ko tieši ir vēlams sasniegt. Samazināt stresu, uzlabot koncentrēšanās spējas. Vai varbūt vienkārši būt mazāk cepīgam pret apkārtējiem un savu ģimeni.

Posted in 5 lietas.