#148 – 5 atradumi: vistu astītes, vajag, lai ir grūti un mainīties par 1 grādu [no 24.jūnija]

1. 1-MINŪTES-TRIKS. MAINĪTIES. 1′ grāda izmaiņas.

Ir divi iebildumi.

Viens ir tāds, ka neviens tā pa īstam mainīties negrib. Tikai teorētiski. Tādā ziņā, ka savā prātā cilvēks ir iedomājies kaut kādu laimīgo un ideālo dzīvi. Prātā redz sevi darām to un to, un cik viss skaisti. Izskatās skaisti, dara visu skaisti, jūtas labi, visi apkārt priecīgi un smaidīgi. Visa kā pietiek, nekā netrūkst.

Tad vajadzētu sekot nākamajam loģiskajam solim, uzreiz aiz fantāzijām. Šis solis būtu – padomāt, vai šāds scenārijs būs iespējams, ja viss paliks pa vecam.

No šīs domas parasti ātri atkratās. Jo atbilde ir neērta. Un tā ir – nē. Nepiepildīsies nekas, ja viss paliks pa vecam.

Nākamais posms vēl pēc šī būtu – kas jādara, kādas tad izmaiņas jāveic, lai fantāzijās iecerētais kļūtu kaut cik reāls.

Viena daļa cilvēku nemaz nezina, pat iedomāties nevar, kas tik viss tā labā būtu jādara. Vēl kāda cita daļa aptuveni nojauš. Taču samērā ātri saprot, cik tas ir daudz. Cik daudz kam jau tagad jāsaka nē. Jādod savā ikdienā vieta kam citam. Bieži vien kam tādam, kur ļoti jāiespringst.

Šajā brīdī arī notiek galvenā problēma. Rodas kognitīvā disonanse, iekšējs konflikts starp darbībām, aktivitātēm un uzvedībām tagad pret to, kas būs jāsāk darīt. Arī – kas būs jābeidz darīt.

Šāda reakcija ir ļoti normāla. Praktiski visiem rodas šādas domas un iekšējās sajūtas. Vienīgi cits ir kā buldozers un neļauj tam izpausties, un pārrullē pāri. Pat acis nepamirkšķinādams. Citam tāā ir milzīgas iekšējas ciešanas.

Tiem ceļa ruļļiem kaut kādā ziņā ar šo visu ir vieglāk. Tomēr tiem, kuri iekšēji pārdzīvo (lielākā daļa), man ir laba atbilde.

Izmaiņu ieviešana dzīvē notiek tik reti, jo tā gūzma, kāda abstrakti stāv kaut kur prātā, ir pārāk liels izaicinājums.

Tas ir tāpat kā ar jeb ko. Tev pagalmā stāv malkas čupa, kura jāsaliek smukā grēdā šķūnītī.

Faaak, tik daudz to pagaļu. Tā negribas. Un tu atliec uz rītdienu… un atkal uz jaunu dienu.

Tikai lietus, kurš piepeši uznāk (ārējie apstākļi, kad vairs ilgāk vilkt garumā nevar), tevi dzen uz priekšu.

 

Tāpat arī ikdienas sapņi un fantāzijas ir kā smuka malkas grēda, salikta šķūnī. Ceļš uz to – kā izbērtas pagales pa visu pagalmu.

 

Ideja un atradums ir izmaiņas par vienu grādu. 1 grāda leņķis ģeometriski ir super mazs. Knapi pamanāms.

Niecība. Tās ir divas līnijas, kas knapi pašķirtas viena no otras. Tas, ja tu tās uzzīmē uz papīra lapas.

Maģiski tas sāk izskatīties, kad tu šīs divas līnijas sāc vilkt garākas. Kas burtnīcā likās nebūtiski, 1 grāds jau pēc 50 metriem ir 1 metra attālums starp abām līnijām. Pēc 10 km atšķirība ir jau 174 metri.

 

Tāpat arī ar izmaiņām dzīvē. Atkarībā kādā laika nogrieznī redzi sevi laimīgu un pilnveidotu. Ja gribi izmaiņas ļoti drīz, tad viena grāda pieeja varētu tev nederēt. Taču ilgtermiņā pat nelielas izmaiņas šodien dos superlielus labumus pēc kāda laika. Kaut kur tas sasaucas ar mentālo modeli no manas 1-minūtes-triku vācelītes – kombinētais efekts. Par kuru šeit rakstīju.

 

Pamaini sava ceļa trajektoriju par 1 grādu un skaties, kā tas maina visas tavas dzīves virzību.

 

2. PRETMETS. Nocebo – ieprogrammēt uz nevarēšanu

Placebo priekšā un placebo pakaļā.

Par to daudz kur tiek minēts. Kas mazliet žēl, jo tādā veidā placebo kā panākumi tiek pielīdzināts tādai kā cūkas laimei.

Ar gandrīz vai nievājošu attieksmi – tas jau tāds placebo. Tas neesot nopietni. Attiecināt labvēlīgu iznākumu sevis uzlabošanā, sevis ārstēšanā, labsajūtas iegūšanā ar placebo it kā būtu nenopietni.

Tāda attieksme taču ir dzirdēta, vai ne?

Jāsāk droši vien būtu ar to, kas vispār ir placebo.

Vikipēdijā rakstīts, ka: Placebo (no latīņu: placēbō — ‘patikšu’) ir farmakoloģiski neiedarbīgas vielas sniegšana pacientam ārstniecības nolūkos, visbiežāk zāļu efektivitātes pētījumos. Šim procesam var būt ārstnieciska iedarbība (placebo efekts), un tā ir saistīta ar paša pacienta ticību efektivitātei. Visbiežāk placebo vielas tiek pagatavotas no laktozes.

Par placebo efektu sauc cilvēka garīgās vai fiziskās veselības uzlabošanos bez jebkāda objektīva iemesla. Šo efektu atklāja ārsti: kad pacients ticot, ka ārsta metodika, izrakstītie medikamenti veicina veselības uzlabošanos, novēro simptomu samazināšanos. Placebo efekta darbības mehānisms balstās uz ticību un pašiedvesmu.

 

Mana versija ir tāda, ka placebo efekts ir visplašākajā nozīmē organisma superlielā inteliģence sevi uzlabot.

Tie ir dziļi nesaprasti mehānismi, kas it kā maģiski atstāj kaut kādas pozitīvas sekas uz cilvēka veselību.

Un tikai tādēļ, ka mēs to nesaprotam (lai gan ir cilvēki, kas saprot dažas no šīm lietām daudz dziļāk), mēs to nosaucam par nejaušību. Attiecinām izārstēšanos no bieži vien smagām slimībām uz nejaušu panākumu.

Tautā arī iegājies teiciens, ka visas slimības sākas no galvas. Citiem vārdiem sakot, tām ir psihosomatiski iemesli. Vēl saka – uz nervu pamata.

Es patiešām domāju, ka lielais vairums slimību ir tieši šādas. Varbūt vēl plašāk – sistēmisko nepilnību dēļ. Kur būtu iesaistīts ne tikai tas, kas notiek galvā, smadzenēs. Bet vispār nervu sistēmas, smadzeņu, asinsrites, limfatiskās, gremošanas, skeleta un visu pārējo sistēmu nepilnīgās vai traucētās komunikācijas dēļ.

 

Tas, ka tu visu laiku domā un it kā spēj racionāli vērtēt, kas tev notiek apkārt, nenozīmē, ka vari ietekmēt jebkurus procesus. Patiesību sakot, vienīgais, ko tu vari ietekmēt ir – attieksme pret notiekošo. Viss pārējais nav necik tava izvēle. Katra domiņa, kas tev iešaujas prātā, tā iešaujas, tev brīvi to neizvēloties. Kādu procesu rezultātā tu tikko padomāji to, ko tikko padomāji, ir mīkla man un mīkla arī tev.

Tāpēc dažādās ietekmes no notiekošā tavam ķermenim/organismam nav atkarīgas no tava prāta iesaistīšanās.

Ja ārsts tev saka – iedzer tableti, tev palīdzēs, tev pat nav aktīvi tam jātic. Svarīgi, ka ķermenis kā inteliģenta radība notic pats savam spēkam sev palīdzēt.

Un, starp citu, bieži vien nekā nedarīšana ir efektīvāka nekā darīšana. Šis iespējams ir grūtākais cilvēkam pieņemamais koncepts. Jo tā vien liekas, ka palīdzēt var tikai kaut ko darot.

 

Vēl interesantāk par placebo ir NOCEBO. Mazāk zināms, un daudz vairāk pārprasts.

Nē, tas nav placebo, kas nedarbojas. Tas ir drusku sarežģītāk.

Placebo tu bieži vien zini, ka tevi var mānīt par to, kā tevi ārstē. Tu tam tik un tā dziļi savā zemapziņā tici, jo gribi uzlabojumus.

Bet nocebo ir tad, kad tev tas pats ārsts pasaka, ka vairs neko palīdzēt nevar. Viņš tevi noraksta. Tu tam notici. Jūties nolemts. Tu izdari izvēli izbeigties. Nocebo ir ieprogrammēšana uz procesu pārtraukšanu.

Arī Vikipēdija saka tā.

A detrimental effect on health produced by psychological or psychosomatic factors such as negative expectations of treatment or prognosis.

Tādēļ, ja kāds tev saka, ka tu kaut ko nevari, ka kaut kas nav glābjams, viss ir beidzies, tad dzen prom ar s—–u mietu!

 

 

3. PROBLĒMAS. Esam piedzimuši izdzīvot. Labi ir, kad grūti.

Gatavojoties savām uzstāšanās sesijām sarunu festivālā Lampa, meklēju un piemeklēju sev dažādus jaunus aspektus, par ko runāt.

Viens no tematiem, par kuriem pēdējā laikā labprāt runāju, ir dzīves aspekti, kas mūs novājina. Turklāt tādā veidā, lai saprastu, no kā esam civilizācijas dēļ atteikušies, kas būtu mūs padarījis stiprus.

 

Labi, tad par visu pēc kārtas.

Mums visiem mājās ir radiatori. Mums ir ledusskapji. Dīvāni. Ekrāni. Cukurs. Milti. Ērti apavi. Paklāji. Automašīnas. Lifti. LED spuldzītes. Citam arī apsildāmās grīdas.

Visas modernās lietas, par kurām vēl pirms 20-50 gadiem cilvēks varēja tikai sapņot.

Tādēļ, ka dzīve tiek uztverta kā grūta, ārā ir bieži auksti, staigāt, nēsāt smagumus ir grūti. Dziļi kolektīvā zemapziņā mums ir ieprogrammēts, ka ēdienu dabūt ir grūti. Mēs briesmas un draudus uztveram no visām pusēm. Par to atbildīgas ir mūsu pirmatnējās smadzenes (amygdala, simpatiskā nervu sistēma un citi aizsargmehānismi, kas iebūvēti mūsos, lai izdzīvotu).

Kā nodrošināšanos pret iespējamām briesmām, mēs esam uzbūvējuši sev pilis, mūrus ar apsildi, ar ērtumu, komfortu. Ar visu laiku pieejamu ēdienu.

Lai mēs vairs nekad mūžā neizbaudītu diskomfortu. Lai neciestu grūtības. Ļoti cilvēciskas vēlmes.

Tikai diemžēl ar šādu pieeju komforts mūs bojā visvairāk. Komforts ir pretējs grūtībām.

Tas, ka mūsos ir iebūvēti šie aizsargmehānismi pret grūtībām ir tikai vien norāde, ka mums ir paredzēts būt grūtībās. Taču tā kā mēs nekādā gadījumā neplānojam atteikties no radiatoriem, automašīnām un ledusskapjiem, tad mums jāmeklē grūtības mākslīgā veidā. Kā ikdienā apzināti sevi pakļaut grūtībām.

 

Vieni izvēlas piedalīties izturības skrējienos/ pārgājienos. Citi iet uz svaru zālēm cilāt lielus svara stieņus. Vēl kāds speciāli badojas, jo arī tās ir grūtības, kas dara mums labu.

Visas ļoti diskomfortablas lietas. Piekritīsi, vai ne? Taču praktiski visi apliecinās, ka labi sajusties var tieši pēc šīm neērtajām un grūtajām lietām. Cits pat teiks, ka dzīvs var sajusties tieši pēc kāpšanas auksta ūdens āliņģī vai pēc dalības 24h garās orientēšanās sacensībās.

 

Mans atradums šoreiz ir jau sens. Taču par to tagad, jo tas bija kontekstā ar papildu resursu meklēšanu, lai padalītos ar Lampas apmeklētājiem. Šeit izvēlējos par to rakstīt, lai atkārtoti uzsvērtu, ka dzīves un laimīgas izdzīvošanas atslēga ir būt komfortā ar diskomfortu!

 

 

4. VESELĪBA. Ar gadiem samazinās glikozes metabolisms. Vecumdienās īpaši.

Novecojam visi. Katra diena mūsu tuvina nāvei.

Kas jaunāks, tas var izdzīvot daudz labāk, kas vecāks, tas mazāk.

Jau rakstīju, ka mazi bērni ir izdziedēšanās mašīnas. Mazu bērnu fleksibilitāte un potenciāls atjaunināties ir tik milzīgs, ka viņi tā īsti nemaz negūst lielas traumas. Sabrāž celi, un viss jau pārgājis pēc 1-2 dienām.

Es nesen sabrāzu kāju, un jau 3 nedēļu dzīst. Lai arī sabrāzums bija gana liels, tik un tā sajūta, ka tas prasa pārāk ilgu laiku.

Un ar gadiem tas būs vēl un vēl ilgāk.

Tas saistīts ar vielmaiņas palēnināšanos. Ar visu procesu palēnināšanos.

Ja tev ir 20 gadi, tad vari daudz dzert alkoholu, negulēt naktis un tik un tā labi justies. Tas nenozīmē, ka nekas nepaliek bez sekām… Taču var izsprukt cauri daudz vieglāk.

Gadiem ejot, viss mainās.

Viena lieta, kas gadiem ejot izteikti mainās, par ko maz domā – glikozes metabolisms. Kas loģiski ietekmē arī insulīna svārstības.

Kas nozīmē, ka ogļhidrātu ēšana-neēšana vairs nav tikai jautājums par enerģiju garo distanču skrējējiem. Tas nav tikai par liekajiem kilogramiem uz vēdera. Pie apstākļiem, kad tāpat viss kļūst lēnāks, vajadzētu rūpīgāk domāt, kā turpināt būt aktīvam un dzīvam arī vecumdienās.

Tas nozīmē, ka smadzeņu darbības, muskulatūras, skeleta, nervu sistēmas, maņu un kognitīvo kapacitāti jāsāk papildus stimulēt. Diemžēl ar ogļhidrātu jeb glikozes palīdzību tas ir krietni neefektīvāk. Ja pat ne kaitīgāk.

Tāpēc ketogēnais dzīves stils vai arī mazogļhidrātu ēšana nav tikai moderna biohacker’u lieta, bet ļoti vērtīga labas novecošanas stratēģija.

Ir ārkārtīgi daudz pozitīvu liecību, par to, kas notiek, samazinot glikozi, ogļhidrātus. Palielinās smadzeņu aktivitāte, uzlabojas iekaisuma rādītāji, labāk dzīst traumas, miegainība un nogurums pāriet.

 

Lūk, atradums Jums sākt domāt par vecumdienām bez ogļhidrātiem.

 

5. ĒDIENS-UZKODA. Vistu astītes.

Turpinot tematu par ketogēno un daudztauku ēšanu, bieži vien lielākā problēma ir – cilvēki ēd par maz tauku. Integrēt pietiekami daudz tauku nav viegls uzdevums. Atzīstu.

Tādēļ tā kafija ar sviestu. Tur gan ir arī citi iemesli, kādēļ ir vērts dzert kafiju ar sviestu. Taču primāri man tas ir veids, kā vienā reizē apēst 350-400 kcal ar taukiem.

Staigādams pa tirgu, uzdūros vistu astītēm. Man jau izsenis tās ir garšojušas. Kad mājās kādreiz tika pagatavota vesela vista, tad pirmais, ko mammai jautāju – vai drīkstu astīti. Īpaši gardas ir pīļu astes.

Tā tas ir vēl tagad. Astītes ir gardum gardas. Taču, kas forši – vistu astītēs ir daudz tauku.

Tagad katru reizi pēc tirgus apmeklējuma mājās pārrodos ar vismaz kilogramu astīšu. Kas super patīkami – tās ir tik lētas –  ap 1€/kg.

Kārtīgi nosutinu uz lēnas liesmas. Un vakariņās varu mierīgi neko citu neēst. Ņam ņam.

Tās labi garšo arī kā uzkoda. Aukstas.  Ja es dzertu alu, tad teiktu – pie alus. Taču atklāti sakot, pie baltvīna būtu vēl labāk!

 

Lai labi garšo!

Posted in 5 lietas.