#147 – 5 atradumi: fokusēšanās rīks, kā detoksēties un stereotipi [no 17. jūnija]

1. DETOKSIKĀCIJA. Miera stāvoklī. Pārsvarā nakts laikā.

 

Limfatiskā sistēma

Miegs ir svarīgs.

Mēs visi to zinām.

Tieši kādēļ svarīgs, to mēs zinām jau daudz mazāk. Notiek muskuļu un vispār enerģijas reģenerēšanās Atjaunojas spēki. Atpūšamies.

Tikai – kas tad ir atpūta? Atpūta, arī nomodā, ir nonākšana parasimpatiskajā nervus sistēmas režīmā. T.s. rest&digest jeb atpūties un sagremo. Kurpretim ikdienas skrējiens, visāda veida darīšanas ir vairāk vērstas uz simpatisko nervu sistēmu jeb flight&fight jeb bēdz vai cīnies režīmu. Vai arī liela daļa mūsu dienas tiek pavadīta kaut kur pa vidu, abiem režīmiem mijoties.

Cilvēki, kuri regulāri piedzīvo stresu, citiem vārdiem sakot ir hroniskā stresā, tie biežāk pavada savas stundas un dienas simpatiskās nervu sistēmas režīmā. Tieši parasimpatiskās nervu sistēmas aktivēšanai, lai nonāktu atjaunošanās un atpūtas režīmā, tiek izmantotas tādas metodes kā meditēšana, elpošana. Vai pat drusku vairāk atkarību izraisošas lietas kā alkohols, cigaretes, marihuāna u.c. Kuras, starp citu, arī ir efektīvas. Tieši tādēļ jau jebkuras apreibinošas vielas ir tik ļoti iecienītas, jo hronisks stress ir izplatīta parādība.

Man šoreiz gribas parunāt par šo visu no nedaudz cita aspekta. Proti, nakts un miega laikā cilvēka bioloģiskajā sistēmā notiek virkne dažādu vielmaiņas lietu, ko sauc par attīrīšanos jeb detoksikāciju. Ar limfatiskās sistēmas palīdzību no ķermeņa, sevišķi būtiski – arī no smadzenēm, tiek izvadītas toksiskas vielas. Kuras organismā radušās gan mūsu neveselīgā dzīvesstila dēļ, gan arī vienkārši oksidatīvu procesu rezultātā.

Pats par sevi it kā ir skaidrs, ka miega laikā esam parasimpatiskajā nervu sistēmas stāvoklī. Taču lai notiktu jebkura veida ķermeņa atjaunošanās, cilvēkam ir jābūt šajā režīmā. Kas interesanti – tas, lai cilvēks pēc iespējas labāk spētu atjaunot savus spēkus – vai tas būtu pēc straujas uzkāpšanas 5. stāvā, pēc skriešanas uz trolejbusu vai pamosties pēc nakts miera – ir atkarīgs no tā, cik cilvēks ir spējīgs no simpatiskās nervu sistēmas pārslēgties parasimpatiskajā nervu sistēmā.

Ar to arī rūdīšanās, regulāra sevis pakļaušana it kā mākslīgiem stresoriem kombinējot ar elpošanas tehnikām, sirdsritma variabilitātes treniņiem utml., ir ļoti efektīvas metodes.

Tātad, cilvēka detoksifikācija notiek parasimpatiskajā sistēmā. Tas šobrīd ir samērā skaidrs. Tieši tajos brīžos notiek atjaunošanās un attīrīšanās. Jo mazāk stresojam, jo vairāk atjaunojamies. Loģiski viss, vai ne?

Ja cilvēks slimo, tad praktiski ir ļoti grūti izveseļoties, ja viņš vai viņa ir stresā.

 

Taču ir kāda problēma, par kuru daudz un dikti neviens nedomā. Gluži pretēji, notiek papildu darbības, kas arvien rada jaunus draudus un jaunus riskus.

Tā saucamie zemas intensitātes stresori. Tādi, kurus mēs neapzināmies. Tas nav nekas līdzīgs kā bailes no atlaišanas vai dusmas par to, ka kāds iestājās Rimi kasē bez rindas. Es šeit runāju par bluetooth, wifi, 4G, elektromagnētisko lauku utml. Tādi zemas ietekmes stresori, kuri tikai supersīkā līmenī rada simpatiskās nervu sistēmas kairinājumu. Mēs it kā esam mierīgi, paši jūtamies samērā relaksēti, tomēr pamērot mūsu nervu sistēmas aktivitātes, ja pamēram stresa hormonu līmeni, tad varam secināt, ka ķermenis ir nemitīgā zema līmeņa hroniskā stresā. Tieši tik daudz, ka lielos vilcienos atjaunošanās notiek, bet ne pilnībā.

Naktī aizmiegam, bet neguļam pilnus vai pietiekami ilgus miega ciklus. Kuros notiek visi detoksikācijas procesi. Toksīni uzkrājas un paliek tur smadzenēs tik nelielās devās, ka vajadzīgi ir 15-20 gadi, iekams mēs jūtam efektu. Par efektiem es saucu Alcheimeru, piemēram.

 

Pie šī paša temata var minēt arī uztura radītus hroniskos stresorus. Iemesls, kādēļ pamērot pulsu pirms un pēc ēšanas, var noteikt tendences uz kāda ēdiena nepanesamību, ir tieši šis. Ja apēd baltmaizi vai pupiņas, un pulss tev palielinās par 15-20 sitieniem minūtē, tad acīmredzot tas ēdiens rada vieglu stresu. Kuru var sajust tikai sirdsritmā. Ja gadiem lieto šādus produktus, tad nav brīnums, ka vienā brīdī šis hroniskais stress sevi manifestēs kā kaut kāda lielāka kaite.

 

 

2. STEREOTIPI. Ielikt citus kastītēs. Identitātes politika.

Pavisam vienkāršs video, kas diezgan labi parāda, cik viegli mēs stereotipizējam cilvēkus. Mēs bāžam tos kastītēs visu laiku. Nemaz neapzinādamies, ka visa sabiedrība… ,kur nu – visa cilvēce ,no vienas puses ir sadalāma pa kastēm, kā minimums pa tautībām. Taču paskatīsimies smalkāk un dziļāk. Mēs redzam, ka katru no mums varam sabāzt vēl pa vairākiem desmitiem vai pat simtiem dažādu kastīšu.

Tik viegli ir sākt visus uzskatīt par tiem tur, un sevi par savējo. Tad sākt būvēt ap sevi sienu. Vai ap tiem tur.

Tā rodas populisms. Tā viegli sākt komunicēt un sākt norādīt, ka pie visa vainīgi ir tie tur.

Latvijā jo sevišķi. Kā tur bija, ka pasaulē visi cilvēki ir savienoti caur maksimums 6 vai 7 pazīšanās saitēm. Latvījā tas viss ir caur 2 saitēm. Visi viens otru pazīst. Tādēļ vienam otru sākt kaut kā iedalīt ir ļoti neproduktīvi. Pasaule ir ļoti kompleksa. Tādēļ mūsu mēģinājums visu venkāršot ir saprotams.

Es daru tāpat. Es pats sevi regulāri pieķeru pie domas, ka automātiski ierāmēju otru kaut kādā nebūt rāmī.

Ar šo atradumu, ar šo video es nelūdzu izbeigt šo likšanu pa kastēm. Viss, uz ko varu vērst uzmanību, ir ik pa brīdim atcerēties, ka varam izrādīties tai pašā kastē, kurā tu gribi iebāzt citus.

 

 

 

3. FOKUSS. Fokusešanās rīks – no Kickstarter

Ikvienam modernajam darbonim jāsaskaras ar nespēju fokusēties. Nevis tāpēc, ka būtu vājas un nespējīgas smadzenes, bet gan tādēļ, ka apkārt ir tik daudz uzmanības novērsēju!

Visādi pētījumi parāda visādus rezultātus. Vieni saka, ka ik pēc 11 minūtēm, citi raksta par 3 minūtēm. Tik bieži mēs vidēji saņemam stimulus, kas novērš mūsu uzmanību no veicamā uzdevuma.

Lai kāds tas cipars nebūtu – tas ir pārāk bieži. Notifikāciju izslēgšana, protams, ir viens liels, plats solis pretim fokusam.

Patiesi, izslēgt un samazināt riskus izgāzties ir centrālais un lielais darbs, ko tu vari izdarīt.

Esi godīgs pret sevi un saskaiti, cik daudz notifikācijas telfonā tu šobrīd saņem uz ekrāna. T.s. push notification. Pēc tam, vēl vajadzētu izslēgt arī tos sarkanos cipariņu ikonu stūrīšos, kas liecina par neizlasīto notifikāciju skaitu. Saskaiti! Un saproti, ka pārāk daudz.

 

Ja tas viss izdarīts, tad nākamais solis būtu uztrenēt savas spējas fokusēties.

Trenēšanās un mācīšanās pamatā praktiski vienmēr ir atgriezeniskās saites nodrošināšana.

Te divi puikas ir radījuši vienkāršu mazu ierīcīti. Kas samērā vienkārši veic šo atgriezeniskās saites cilpu jeb feedback loop.

Maza piespraudīte, kuru uzliek uz bikšu jostas vietas. Tā reģistrē tavu elpošanas ritmu. Kas pēc algoritma izveido tavā telefona ekrānā rezultātu tam, kā tu fokusējies.

 

Vieglāk būtu paskaidrot pēc skrējējiem domāto pulsometru analoģijas. Iedomājies – pulsometrs skrējējiem iestatīts uz 130 bmp (sitieni minūtē). Pulsometrs novietots ap krūtīm, pie sirds.

Kad skrējējs kāpina tempu, pulss pieaug. Kolīdz tas sasniedz minētos 130bmp, tā pulksteņa vai telefona ekrānā sāk pīkstēt. Skrējējs saprot, ka jānomet temps. Tādā veidā pēc tik vienkāršotas atgriezeniskās saites skrējējs var iemācīties turēt tempu, vai pamainīt elpošanu, vai soļu platumu utt., utjp.

 

Līdzīgi tas var notikt arī ar šādu mazu ierīcīti. Ar tās palīdžibu vari iemācīties atrast labākos fokusēšanās veidus. Kā iesildīt savu prātu. Kā elpot, padzerties, un ko tik visu ne, kas var ietekmēt tavu elpošanas un līdz ar to arī stresa, uzmanības un smadzeņu darbības līmeni.

 

Pagaidām aparāts pieejams kickstarter platformā. Būs interesanti pasekot līdzi, kā šis aparāts darbosies un kā viss aizies.

 

 

 

 

4. KĀRTĪBA. Entropija vs ekstropija

Jau iepriekš rakstīju par entropijas ideju. Par to, ka viss paliek sarežģītāks. Pie tam neatgriezeniski. Toreiz izmantoju analoģiju par kafiju ar pienu. Tu ņem pienu un kafiju. Tu ielej šļuku piena kafijā. Sākotnēji piens veido vēl viengabalaināku krāsu, līdz tu to samaisi. Tik ļoti, ka kafija un piens kļūst par vienu veselumu. Un nekad vairs neatdalāmu. Veidodami ļoti kompleksu struktūru. Taču visā visumā ir neskaitāmi daudz dažādu sastāvdaļu, kas savstarpēji mijiedarbojoties kļūst arvien kompleksākas un haotiskākas.

Ekstropija savukārt šai visā haosā, kurā neko nesaprotam, ir kārtības uzbūvēšanas versija. Viss kļūst komplekss, bet ļoti strukturēts un precīzs. Organizācija veidojas perfekta.

Piemērs. Sievietes olšūnu apaugļo vīrieša spermatozoīds.

Sākumā tā ir viena apaugļota olšūna. Pēc tam šī olšūna dalās. Tad sadalītās šūnas dalās. Un tā katra jauna šūna dalās, līdz kopējais cilvēka šūnu skaits pārsniedz vairākus 37 triljonus šūnu. Kas pašorganizējās un veido neticamu kārtību.

Šis atradums ir no nesen dzirdētās sarunas no podkāsta, kuru klausoties nespēju vien nobrīnīties, ko tik jaunu neuzzināju.

Par citām lietām nākamreizi.

 

 

 

5. RĪKS. Izveido savu Logo.

Tagad jau pasākumu un visādu pašdarinātu lietu ir tik daudz, ka nespēj visam izsekot līdzi.

Ja tevi interesē jaunu produktu radīšana amatnieku tirdziņiem pilsētas svētkos utml., tad šis rīks varētu palīdzēt kaut ko sadarīt pavisam ātri un bez maksas.

Nekādas reklāmas festivālu un dizaineru balvas par šo negūsi, bet pirmajai versijai var palīdzēt.

Piemēram, kolās bērniem tagad moderni taisīt projektus ar dažādiem “taustāmiem” produktiem utml. Vai arī skolas tirdziņi jārīko utml. Tad šis ir labs un vienkāršs veids, kā uzmeistarot kaut ko daudzmaz sakarīgu.

 

[bonuss] 6. NEĒRTI. Stimulē sevī nestimulēto.

Šim tiks pievērsta liela uzmanība RESTART pasākumā. Šim jāpievērš uzmanība ik brīdi, ik dienas. Katram no mums.

Stimulēt sevī to, kas dzīves veida dēļ reti vai nekad netiek stimulēts.

Esi dzirdējis par to, kā tīrīt zobus ar neērto roku? Tas pats princips. Iedarbini smadzeņu un kustību neironus, kas snauž. Un tādēļ, ka snauž, mūsu organisms domā – šo funkciju un šo smadzeņu daļu nevajag. Uzturēt pilnīgi visa organisma vienmērīgu aktivitāti ir dārgi. Enerģijas izteiksmē. Tas prasa resursus. Tādēļ, ja organisms kādā no reģioniem, kādā no funkcijām ir pasīvs, tad tas var vienā brīdī arī atslēgties.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem, man plīsa kreisā ceļa krusteniskā saite. Pagāja aptuveni 3-4 nedēļas līdz operācijai. Kad kāju nedarbināju. Pēc operācijas pagāja vēl kādas 3-4 nedēļas, līdz varēju bez sāpēm sākt staigāt. Starp citu, tā ir tieši tā pati trauma, kas šobrīd ir Porziņģim (tas tā, referencei).

Tātad tikai 2 mēneši atslābums. Taču kas notika. Kājas augšstilba muskuļa apmērs saruka par 15 cm. No aptuveni 60cm uz 45cm. Atrofējās viens no visvairāk lietotajiem muskuļiem TIKAI 2 mēnešu laikā.

Man nav nekādu ilūziju, ka tieši tā tas notiek ar pilnīgi jebkuru ķermeņa daļu, smadzeņu reģiona un organisma funkciju.

Mēs dzīvojam samērā nefunkcionālu dzīvi. Mēs esam automatizējuši virkni darbību, vien dažas lietas daram tā, kā daba paredzējusi. Piemēram, staigājam kājām. Pārējo esam uztcējuši modernajam, lai būtu komfortabli.

Pēc novērotā bieži manu, ka daudziem pietrūkst radošuma un arī pa daļai zināšanu, kā mēs varētu pēc iespējas iedarbināt snaudošās organisma funkcijas.

Šeit viens no trikiem jeb hack’iem būtu – pildot jebkādas fiziskas aktivitātes papildu (kā piemēram ar manu 1-minūtes-vingrinājumiem) vēl piekombinēt puzles un cieto riekstu minēšanas. Lai vienlaicīgi ieporgrammētu smadzenes aktivizēties, lēmumu pieņemšanas straujums, noturīgums pret stresu, asums.

Esmu pateicīgs šim bonusa atradumam Diānai Stupelei, Vingro Sev un olimpiskajai trenerei! Kura par šo daudz dziļāk, ar vingrinājumiem un palīgmateriāliem stāstīs, rādīs un mācīs RESTART pasākumā.

Šāda pieeja un taktika ir pievērsusi, starp citu, uzmanību daudz plašāk sporta pasaulē.

Kā ar nervu sistēmas, smadzeņu funkciju stimulēšanu kombinācijā ar motoriku, skeleta kustībām un muskuļiem pilnveidot sevi.

Šis ir izcili, jo kombinēt prātu, emocijas, fizisko un garīgo pasauli ir augstākais līmenis.

Posted in 5 lietas.