#146 – 5 atradumi: iestrēgt ir atrašanās poza, izturības skrējiens un neļauj ķermenim sajust miršanu [no 10.jūnija

1. ĶERMENIS. Neļauj ķermenim, organismam atklāt, ka tas noveco. 

Tā tāda vārdu un ideju spēlīte. Taču tik ļoti rezonēja tādēļ, ka tieši tā tas arī darbojas.

Ir zināms, ka visvairāk cilvēku mirst dzīves pirmajā gadā. Pateicoties modernai pieejai, mazuļu mirstības skaits kopš 20. gadsimta sākuma ir stipri samazinājies. Lai gan šī problēma joprojām pastāv, šoreiz ne par to.

Tagad par otru biežāko miršanas laiku cilvēka dzīvē. Kā jums liekas, kad tas ir?

Izrādās, tas ir cilvēka pensionēšanās gads. Ja esi tuvu pensionēšanās vecumam, pastāv liels risks nomirt diezgan drīz. Vai labākajā gadījumā (tas vēl ir diskutējami, vai tas ir labākais gadījums) vienkārši sašļukt gan garīgās, gan fiziskās veselības aspektos.

Tas saistīts ar to, ka cilvēkam dzīvē ir svarīgi būtu nozīmīgam, derīgam un vērtīgam sev, tuviniekiem un visai sabiedrībai. Šī jēgas piešķiršana sev ir tiešā veidā atkarīga no tā, kādu vērtību tev piešķir citi.

Ja tagad tev jāsēž mājās, jādirn dīvānā, jāskatās televizors, tad nevienu apmānīt nevari – tā nav diez ko jēdzīga dzīve. Nekas labs netiek nedz tev, nedz kādam citam. Tāpēc kaut kādā ziņā veicas tiem pensionāriem, kuriem ir jārūpējas/ jāauklē mazbērni, jāpļauj mauriņš vai vismaz jānomazgā trauki.

Citiem vārdiem sakot, visprimitīvākā sevis nodarbināšana ar it kā svarīgām (un dažkārt patiešām ļoti svarīgām) aktivitātēm.

 

Šis gandrīz vai triks gan mentāli, gan arī tīri fizioloģiski, ir ļoti atbilstošs ilgdzīvošanas pieejai.

Kā jau pirms neilga laika rakstīju, ļoti viedais Dan Sullivan reiz jokoja, ka aiziet viņsaulē gribot brīdī, kad ļoti ‘karsti’ iet vismaz 7 vai 8 projektos. Jo mēnesi pēc tam neviens radinieks, draugs un tuvinieks nesēros, jo šo mēnesi pavadīs, mēģinādami saprast, kā izstrēbt putru, kuru aizgājējs savārījis.

 

Tāda būtu pozitīvā un pareizā attieksme. Tieši tāpat arī atraduma frāze: “Nepārtrauc [trenēties], neļauj ķermenim, organismam atklāt, ka tas noveco”.

 

 

2. RESTARTS. Ryan Holiday – būt iestrēgušam ir tikai stāvoklis.

Šobrīd rīkoju pasākumu, kas notiks no 3. līdz 5. augustam. Citi to sauktu par nometni.

Es to saucu par restartu. Nedaudz izmantojot analoģiju ar meditēšanas un garīgās pilnveidošanas pasākumiem – retrītiem.

Viens no maniem centrālajiem uzstādījumiem šādā restartā ir nenodalīt garīgo, mentālo, fizisko un emocionālo.

Ļoti daudz kur dominē šāda pretnostatīšana. Garīgums vai fiziskais. Taču tā tas nav un nevar būt. Lai arī šķietami mūsu garīgā pasaule pastāv it kā drusku atsevišķi no ķermeniskā un fiziskā.

Tomēr tik daudz kas liecina, ka tās ir savstarpēji daudz ciešāk saistītas pasaules, nekā pieņemts uzskatīt. Par to liecina vairāki pētījumi ar nootropajām vielām. Par to liecina arī tas, kādas ir organisma, smadzeņu un arī dažādas kognitīvās reakcijas pēc fizisko aktivitāšu veikšanas.

Tādēļ ne vienu no tiem atsevišķi izdalīt nevar. Kā to paredz redukcionisms.

Mana iecere par restartu ir tieši no biohacking viedokļa, jo biohacking ir kā pretmets redukcionismam. Tas ir – sistēmisks viengabalains skatījums uz visām šīm 4 sadaļām: fiziskais, garīgais, emocionālais un prāts.

Starp citu, tieši šī iemesla dēļ restartā būs pašaizsardzības meistarklase. Uz to lieku lielu uzsvaru.

Pašaizsardzības tehnikas pasniedz cilvēki ar austrumu cīņu sporta veidu prasmēm un arī militāru pieredzi. Tie ir cilvēki, kuri ļoti meistarīgi spēj iemiesot vienā gabalā ķermenisko un garīgo. Emocionālo un prātu. Vienā harmonijā.

 

Kur tad šajā vienādojumā parādās atradums?

Tā ir frāze, kuru kaut kur nejauši izlasīju – būt iestrēgušam ir tikai stāvoklis. Tas nav liktenis. To kādā podkāstā minēja Ryan Holiday.

Šim ir vistiešākais sakars ar restarta nometni. Ar galveno ideju, kādēļ RESTART varētu nostrādāt kā sevis uzlādēšanas punkts, kā veids sevi no jauna restartēt. Tādēļ, ka ar instrumentiem, darbībām un pieejām, kādas tiks izdzīvotas šajās 3 dienās, būs iespējams izkļūt no iestrēguma pozas.

Kad ar automašīnu iestrēgst smiltīs vai dubļos, tad risinājums nav nekā nedarīšana. Risinājums arī pārsvarā nav turpināt drillēt riteņus, jo tā var ierakties tikai dziļāk.

Risinājums praktiski vienmēr ir paņemt kādu papildu rīku, un tikt laukā no dubļiem.

Nāc, piedalies RESTART`ā!

Pirms tam gan aizpildi šo!

 

 

3. DIŽENUMS. Kas ir diženums? No Napoleon Hill.

Napoleon Hill attēls no ivebeeninspired.com

Lai iet turpinājums iepriekšējam tematam!

Kad no iestrēguma pozīcijas ir tikts laukā, vajadzētu maksimāli parūpēties, lai tik drīz atkal neiekļūstam tur pat.

Šī frāze nāk no diženā Napoleon Hill.

Nesen atkal nolēmu noklausīties viņa 1h garo lekciju. Tādu motivējošu runu, par kuru jau rakstīju ļoti sen.

Izcili! Noklausoties šo, drusku mazāk nekā 100 gadus veco ierakstu, ar garantiju iegūsi motivācijas devu ilgākam laikam. Ja vēl veiksi kādas piezīmes, tas varētu nostrādāt, lai ne gūtu ne tikai iedvesmu, bet arī reālus panākumus. Uzreiz gribas skriet, ņemt un darīt. Kā minimums, šī runa var sākt palīdzēt izkļūt no iestrēguma.

 

No stundu garās runas man šoreiz aizķērās viena frāze, viens teikums. Par to, kas ir diženums.

Diženums – ne tas, par kādu runā vēsturnieki, literāti. Nosaucot kādu par diženu rakstnieku vai karavadoni. Par to katram no mums individuāli nav jāspriež. Jo šādi diženie kļūst tikai pēc tam, kad ir jau beigti.

Runa ir par diženumu, par kādu tu vari kļūt pats sev jau tūlīt. Šeit un tagad.

Diženums ir spēja atpazīt sava prāta (saprāta) jaudu, pieņemt to un izmantot.

Līdz ar šo arī kļūst saprotamāka jau sen zināmā gudrība, ka tev taisnība būs abos gadījumos – tu tici, ka vari, vai tici, ka nevari kaut ko.

Ja gadās, ka tu netici, ka kaut ko vari, tad tu radi apstākļus, kad neatpazīsti sava prāta, savas rīcības jaudu. Līdz ar ko nevari arī nedz to pieņemt, nedz izmantot. Kā rezultātā pats sev neesi dižens. Lai arī kā gribētu tāds būt.

Tad droši vien nodomā, ka esi iesprūdis. Par laimi tagad tu zini, ka iesprūdis – tā ir tikai pozīcija. Ar pareizajiem instrumentiem no tās var samērā viegli izkļūt.

 

 

 

4. NOGURUMS. Tik daudz ienākošo signālu, ka esam spiesti pieņemt lēmumus, un beigās atgriežamies pie visa parastā.

Lasīju lekciju, kurā sanāca plašāk runāt par gribasspēku un spēku nodarboties ar svarīgām lietām. Bet tādām, kas nav steidzamas. Ar tām jau visgrūtāk iet. Jo regulāri jaucam steidzamo ar svarīgo. Darām lietas, jo steidzamas, nevis tādēļ, ka svarīgas.

Diemžēl galvenā problēma ir tāda, ka steidzamība nenozīmē svarīgumu. Taču, tā kā steidzamais spiež, sāpīgi spiež, tad to mēs darām ātrāk. Tērējam savu enerģiju tik daudz, ka pēc tam svarīgajam vairs nepaliek.

 

Realitātē ir vēl sliktāk. Ja mēs tik ļoti darītu visu steidzamo, iespējams ar to vien pietiktu. Taču mēs tik daudz enerģijas iztērējam lēmumu, kas nav nedz steidzami, nedz svarīgi, pieņemšanai.

No rīta pamosties, sāc domāt, ko tagad darīsi. Sāc domāt, ko vilksi mugurā, ko ēdīsi, kādus apavus vilksi. Kāds laiks ārā, pa kuru ceļu brauksi uz darbu, ko darbā darīsi kā pirmo. Ko darīsi kā otro. Ieskrien kioskā un sāc domāt, kādu kafiju dzersi, kādu bulciņu pirksi.

Līdz pusdienas laikam esi pieņēmis jau simtiem mikrolēmumu. Pēcpusdienā jau 80% mentālās baterijas ir tukši.

Vakarā biji nolēmis sākt strādāt pie sava gara darba. Rakstīt grāmatu vai beidzot darīt kaut ko lietas labā savam tik ilgi plānotajam biznesam. Taču tad tu ātri sev atrauc, ka to darīsi rīt. Jo tev taču bija tik smaga darba diena. Un tā uz riņķi. Tā katru dienu.

 

Kas ir atbilde šim? Vienas receptes, protams, nav. Tomēr labs risinājums ir visu, cik vien var, automatizēt.

Ne velti jau par leģendu kļuvis klasiskais piemērs ar Steve Jobs vai Mark Zuckerberg vienādu apģērbu katru dienu. Lai nebūtu jātērē mentālā enerģija nevajadzīgajam.

 

Izmantot lapiņas ar sarakstiem, veidot monotonus ieradumus, disciplīnu – tas nāks par labu enerģijas saglabāšanai. Ja vēl to visu kombinē ar pareizu uzturu, kas dod enerģiju, tad tu vari kļūt neapturams. Tad tu varēsi darīt lietas arī vakarā, kurām pirms tam atmeti ar roku. Vai, labākajā gadījumā, pārcēli uz nākamo dienu.

Esi taču brīnījies, kā tā var būt, ka cits izdara tik daudz, bet pats tik maz?

Atbilde var būt automatizēšanā, disciplīnā un labā ēdienā. Un, ak jā, tik seksīgajā iemeslā, tik vienkārši izskaidrojamā iemeslā. Ka neviens tam kā leģitīmam iemeslam līdz galam netic.

IZGULĒTIES!

 

 

 

5. SACENSĪBAS. Patria Tough run. Latvijas armijas kluba rīkots stipro skrējiens.

Virves sekas…

Kārtējo reizi tvaru apstiprināt to, ka šķēršļu skrējieni ir īstais sacensību formāts man un tā vien šķiet, ka funkcionālam cilvēkam vispār.

Tādēļ, ka šādas sacensības prasa vispārējo gatavību. Ar muskuļiem vien ir par maz. Ar skriešanu vien arī ir par maz. Te ir tā fantastiskā kombinācija, kur tev vienlaikus ir jābūt gana spēcīgam, gana ātram, gana izturīgam un gana jaudīgam.

Šķēršļi, kas jāpievar, ir sākot no skriešanas pa mežu, pa kalniņiem augšā un lejā. Pa dziļām priežu sila smiltīm (kas, draugi mīļie, ir viena smaga padarīšana). Gan jāpievelkas, jārāpjas pa virvi augšā, jākarājas, jānes smagumi, tad atkal jāskrien. Un tā 10-12 kilometrus.

Sacensībās redzēju ļoti daudz krosfiteru, militāristu un citu, uz kuru ķermeņiem palūkojoties, ir skaidrs – šitie trenējas daudz.

Vienuviet tik daudz spēcīgu cilvēku neizdodas redzēt bieži. Taču paradoksāli – spēcīgs vēl neko nenozīmē.

Milzīgi bicepsi un vēdera muskuļu sešpaka ir priekšrocība tikai tad, kad jāpārvar kāds no šķēršļiem. Redzams, ka lielie muskuļi ir liels šķērslis, kad 2-3km jāskrien pa smiltīm.

Tā nu man ar salīdzinoši mazākiem muskuļiem diezgan labi padodas šis. Īsta biohacking distance.

Kā rezultātā, cīnoties ar armijniekiem, ar spēcīgajiem cilvēkiem, es tīri labi ar viņiem spēju konkurēt.

Lai arī es atklāti pateikšu – stājoties uz starta, redzot, kā čaļi saģērbušies, kā izskatās sagatavojušies, tā vien šķita, ka nepalikt pēdējam jau būs panākums.

Kad jāsāk skriet, tad viss sastājas savās vietās. Oficiālus rezultātus gan vēl nezinu. Pēc sava uzņemtā laika finišēju labākajos 15%. Par ko man mega prieks. Un kas tikai un vienīgi sniedz apstiprinājumu manai trenēšanās taktikai – bez pārspīlējumiem, bez staigāšanas uz svaru zālēm, bez desmitiem kilometru ikdienas skriešanas. Tikai ar 1-minūtes-vingrojumiem, drusku hokejs, drusku basketbols, pareizi ēst – un vari spridzināt!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Posted in 5 lietas and tagged , .