#145 – 5 atradumi: pašaizsardzība dod pārliecību, 500 šķīvji un izglītības reformas [no 3.jūnija]

1. 1-MINŪTES-TRIKS. Stāsts par 500 šķīvjiem

Dzīvot ar navy seal jeb speciālo operāciju kareivi vienu mēnesi. Pēc tam – pusi mēneša kopā ar mūkiem.

Jerry Itzler. Grāmatu autors. No kura dažas atziņas. Konkrētāk – viena, no pēdējās grāmatas par dzīvošanu ar mūkiem.

Grāmatu nelasīju, bet James Altucher podkāsta interviju  ar viņu noklausījos gan.

Atziņu tur daudz, vērtīgu ideju un gudrību dzīvošanai pēc veselā saprāta.

Un viena mācība bija par 500 šķīvjiem.

Tajā mūku klosterī dzīvoja vien 8 mūki. Kuri regulāri rīkoja dažādus retrītus un pasākumus cilvēkiem no malas. Jo arī mūkiem kaut kā jānodrošina sev iztikšana. Tādēļ dažādas garīgās mācības, semināri, tai skaitā vakariņas, tiek rīkotas.

Reiz pasākumā bija vairāki simti cilvēku.

Jerry, dzīvodams ar šiem mūkiem, lai kaut kā arī būtu noderīgs, pieteicās par trauku mazgātāju.

Sākumā viņš zināja, ka trauku mazgāšana būs apjomīga, jo cilvēku skaits bija paliels. Taču grūti aptvert to īsteno apjomu, iekams trauku grēdas neparādās tavā acu priekšā. Tā nu sācis mazgāt, Jerry redz kādus 100 šķīvjus, kurus nesteidzoties viņš arī mazgā.

Tomēr skatiena robežās šķīvju paliek arvien vairāk un vairāk. Līdz Jerry piemet, ka nu jau savācies ir vismaz 500 šķīvju.

Lai arī cik cilvēks būtu entuziastiski noskaņots, lai cik labdabīgi tas būtu gatavs darīt šādu darbu, tāds apjoms uz mirkli var ievest mini depresijā ikvienu.

Tā nu Jerry, drusku drosmi un apņēmību zaudējis, retoriski saka vienam no mūkiem. Ka viņš vēl ilgi, ilgi netiks galā ar visiem šiem šķīvjiem. Un ka 500 šķīvjus nevarēs nomazgāt. Uz ko mūks viņam mierīgā balsī atbild – “Tev nav jāmazgā visi šie šķīvji. Tev jāmazgā tikai viens. Tas viens, kas tev rokās.”

 

Patiesi, mēs esam pārņemti ar to, ka vēlamies labi izskatīties, labi justies, lai mums būtu daudz naudas, labi draugi, bērni, statuss, slava, nodarbošanās un kas tik viss vēl. Un, protams, ka tas viss mums vajadzīgs uzreiz. Tulīt un tagad.

Ja arī ne visai tehniski un detalizēti, tad ir zināms arī, kā tur nokļūt. Mēs samērā precīzi zinām, kā to visu sasniegt. Tikai ir viena neliela problēma. Mums ir 24h diennaktī. Tikai 7 dienas nedēļā, no kurām vēlams 2 dienas jābauda atpūta. Pa vidu vēl jāguļ, jāēd, jāsēž uz poda, jāmazgājas, jāpačeko, kurš ielaikojis mūsu bildi.

Kā lai sāk darīt visas tās 500 lietas, kuras ir jādara, lai sasniegtu šo visu – labi izskatīties, labi justies, daudz naudas, labas attiecības, statuss, slava?..

Un atbilde ir pavisam vienkārša. Tev nav jādara visas 500 lietas. Kur tu steidzies? Ņem un dari tikai vienu lietu. Tagad tikai VIENU VIENĪGO. Noķer draivu, pat nepamanīsi, ka beigās visas 500 būs izdarītas.

 

 

2. IZGLĪTĪBA. Izglītības reforma.

Mani arī aicināja piedalīties piketā pret / par jauno izglītības reformu.

Esmu ļoti apolitisks. Mani tas neinteresē. Vispār es baigi neinteresējos par to, kas notiek valstī. Kaut ko uzzinu no SWH ziņām. Jo tā ir radiostacija, kas katru rītu skan mums mājās. Tur ir īsas ziņas, un gribot negribot kaut ko noķeru.

Man nav ne jausmas, vai tas ir labi, vai slikti. Tam nav nozīmes. Var jau būt, ka tas ir slikti. Taču tajā pat laikā mana interesēšanās par politiku ārpus vēlēšanām ir ar superzemu pievienoto vērtību. Tāds ir mans dzīves stils.

Tādēļ viena no lietām, kura mani pārsteidz, ir tas, ko dzirdu par Latvijas portālu atkarību samērā daudziem cilvēkiem. Es ļoti bieži dzirdu, kā cilvēki sūdzās par to, ka pret savu gribu par daudz lieto delfus vai tēvēnetu. Nudien, es nevarētu rūpēties vēl mazāk (tieši tulkota frāze no angļu valodas – I couldn’t care less).

Es kaut kad uzrakstīšu, kāpēc es par to neinteresējos un kāpēc es tajā nesaskatu nekādu jēgu.

Tagad izglītības reformas sakarā man nav lielas skaidrības, par ko ir cepiens. Tas ir, atsevišķas lietas kā atslēgas frāzes esmu dzirdējis, bet tas arī viss.

Mani šī reforma reāli neinteresē, jo neredzu, kā reformas pieņemšana vai nepieņemšana ietekmē lietas, kuras ne variantā A, ne variantā B nav pat tuvu iesaistītas.

Ir vērts paklausīties, ko par izglītību, par zināšanu iegūšanu saka tik spēcīgi domātāji kā Bryan Caplan un Geoffrey Miller.

Pirmkārt, šis noteikti ir temats, kam ‘atradumu’  formāts ir par šauru.

 

Otrkārt, sākam ar pasaulslavenā 20. gs. ekonomista Friedrich August von Hayek frāzi:  The curious task of economics is to demonstrate to men how little they really know about what they imagine they can design. Jeb latviskojot aptuveni tas būtu: “Ekonomikas neparastais uzdevums būtu atspoguļot, cik cilvēki patiešām maz zina par to, ko iedomājas spēt uzdizainēt/ izveidot paši saviem spēkiem.”

 

Treškārt, Bryan Caplan (case against education, arī grāmatas autors) ir pret signalizēšanu izglītībā. Doma tāda, ka mēs mācāmies to, ko mācāmies, lai dabūtu darbu. Lai dabūtu darbu, tev nav jābūt gudram. Vai vismaz gudrākajam. Tev vienkārši ir jāspēj pierādīt, ka esi gudrs. Un tam nav nekāda sakara ar to, vai tu patiešām esi gudrs. Tā ir signalizēšana. Tev jāpierāda, ka esi mācījies labā skolā.

Jo pasaules labākās universitātes piedāvā bezmaksas lekcijas gan online, gan arī fiziski tu vari iet iekšā un sēdēt lekcijās. Bet nevienu tas neinteresē. Starp citu, Latvijā, iespējams, pieredze un kaut kādas prasmes ir lielākā vērtībā nekā ārzemēs.

Kāds darba intervijā ir pajautājis, kādas grāmatas tu esi izlasījis, vai kādu konkrētu lekciju tu esi apmeklējis?

Un  nu par Geoffrey Miller, kura atziņa arī ir mans atradums. Miller ir psihologs, liels evolūcijas psiholoģijas speciālists. Ar uzsvaru uz seksuālo un pārošanās nozīmi cilvēku un vispār dzīvo radību evolūcijā.

Galvenā atziņa, kuru Geoffrey MIller pauž Sam Harris intervijā uz jautājumu – kādu tu paredzi izglītības nākotni – atbildēja, ka neko viņš nevar un negrib paredzēt. Jo nav jēgas. Mēs neko nevaram zināt, kā viss būs uz priekšu. Ņemot vērā līdzšinējo izglītības sistēmas pieeju, tiks turpināts domāt par to, kādas prasmes bērniem jāattīsta, lai tās būtu noderīgas nākotnē.

Mēs, starp citu, paši Latvijā esam dzridējuši un novērojuši bezjēdzīgās sarunas par to, ko uzņēmumiem sadarbībā ar izglītību būtu jāveicina. Kuras jomas. Kuri virzieni. Un tad mēs novērojam to, ka visu laiku nokavējam tos viļņus. Bija mums būvinžinieru prasības, tad tagad par IT visi runā. Tas viss ies un pāries. Tomēr Geoffrey Miller pieiet šim jautājumam pilnīgi no citas puses. Kā seksa evolūcijas pētnieks, viņš redz civilizācijas kustību miljonos gadu perspektīvā. Patiesi, mēs tik ļoti esam apsēsti ar moderno, ka civilizācija ir gandrīz strupceļā.

Mūsu fizioloģija un psiholoģija nav pat tuvu adaptējusies progresam, kādu esam piedzīvojuši.

Ja skolas daudz lielāku uzsvaru liktu uz to, kā pārvaldīt savas sajūtas, kā apzināti veidot savu emocionālo pasauli, kā rīkoties stresa un baiļu situācijās. Kā veidot starppersonu attiecības, grupu un individuālās attiecības.

Iedotu rīkus, kā pieiet savam ķermenim, kā attīstīt smadzenes, kādas mācīšanās stratēģijas izmantot.

Visas šīs lietas ir kā fundaments, lai uz šīm prasmēm katrs varētu būvēt savu karjeru.

Tāpēc mani neuztrauc, kā te dažus vecākus, kuri man apkārt bažījās, vai skolā, uz kuru vedu savus bērnus, viņi pietiekami labā līmenī apgūs matemātiku, lai pēc tam apgūtu fiziku, lai pēc tam tiktu Kembridžā. Tas viss būtu jauki gala efektā, bet ne centrāli.

Man svarīgi, lai skolā bērnam būtu vispusīga pieeja emociju veidošanai. Perfektu vietu nav. Bet līdz šim novērotais man liek domāt pozitīvi.

Tādēļ es jebkura vecāka vietā meklētu izglītību, skolu, klasi, kas pievērš uzmanību sadarbības veidošanai. Jo tur ir emocijas, pieeju meklēšana un daudz kas cits, par ko minēju augstāk.

 

Labi, šoreiz te lieku punktu.

Labprāt dzirdētu tavas domas par šo atradumu!

 

 

 

3. PAŠAIZSARDZĪBA. Spēja aizsargāties ir spēja būt laimīgam    

Jau rakstīju, ka rīkoju 3 dienu pasākumu, lai restartētos. Ar biohacking un sevis uzlabošanas rīkiem restartētu savu nervu sistēmu, smadzenes, fizisko līmeni. Lai iedotu sev iespēju palūkoties citā – drusku augstākā līmenī. Lai ikdienas dzīvē sajustu progresu, lai iedvesmotos, lai atbrīvotos no liekā, traucējošā. Lai integrētu savā dzīvē labās lietas.

Caur ieradumu veidošanu utml. Ja tas uzrunā, tad piesakies šeit!

Tagad, veidojot programmu, visu 3 dienu garumā iecerēts iziet cauri 3 sevis uzlabošanas aspektiem. Fizioloģija | Psiholoģija | Filozofija.

Apvienot vienotā plūdumā smadzeņu darbības uzlabošanu, nervu sistēmas stiprināšanu. Par funkcionālu ķermeni un uzturu ar baudas un izklaides elementiem. Ieradumu veidošanas tehnikas un uzvedības psiholoģija.

Un visbeidzot – par pašaizsardzību. Par tās mentālo un arī fizisko aspektu.

Tas arī ir mans atradums. Kaut kā mani sāka fascinēt fakts, ka cilvēki, kuri ir cīņu mākslu meistari, reti kad iekļūst dzīvību apdraudošās situācijās. Varmākas un ļaundari taču nevar no kāda pieres nolasīt, ka misters A vai B ir melnās jostas trīs danu īpašnieks.

Tajā ir kaut kas cits.

Tā ir cilvēka enerģijas un noklusējuma neapzinātie mājieni, ka šai personai nevajadzētu uzmākties. Nereti, protams, ķermeņa fizioloģija spēj nodot sportisku augumu.

Tomēr daudz biežāk tā ir pašpārliecinātība, kas izstrāvo.

Nav jau runa tikai par fizisku uzbrukumu. Runa ir arī par jebkāda veida mijiedarbību ar šādiem ļoti pašpārliecinātiem cilvēkiem. Zemāk ir atradums par aktiera meistarību. Tur par to vairāk parunāšu.

Šeit vēlējos izcelt, ka līdz ar fizisko ķermeni un tā pārliecību par sev,i nāk līdzi arī emocionālā un garīgā pārliecība. Man diezgan grūti dažkārt saprast, kādēļ garīgās pasaules paplašināšanai runā tikai par meditāciju un garīgām praksēm.

Manās acīs garīgās pasaules pilnveidošana nevar notikt bez ķermeniskā spēka.

Tā pārliecība un spēja būt apzinātākam, emocionāli stabilākam, ja tu vari 15 reizes pievilkties, ir pilnīgi cita. Ķermeņa spēks un spēja būt funkcionālam atstāj iespaidu uz smadzeņu un garīgās pasaules spēku.

Pētījumi liecina, ka iedarbinot atsevišķus muskuļus, mēs iedarbinām atsevišķus smadzeņu centrs. Kur pa lielam arī mīt garīgums.

Tāpat kā ar akupunktūras konkrētiem punktiem var iedarbināt konkrētus orgānus un panākt noteiktus mērķus, ar fiziskiem vngrinājumiem uz konkrētām vietām var panākt vēlamos iznākumus. Ko droši vien joga daļēji arī dara.

 

Par pašaizsardzību es vēlos runāt, jo tas nav par konkrētiem paņēmieniem, kā aizsargāties ar cilvēku pret nazi. Tas ir mentāli, kā mazs nespēcīgs cilvēciņš vai sieviete varētu aizsargāties pret agresīvu milzīgu tēvaini.

Bija man viens tāds atradums par šo tematu šeit.

Ielikt katram smadzenēs un savā ikdienā pārliecību, ka ar tevi nekas nevar notikt, jo tu zināsi, kā par sevi pastāvēt. Tas varētu atsaukties arī cīņā ar katras dienas pārbaudījumiem. Kam nav nekāda sakara ar bruņotu uzbrukumu.

RESTART pasākumā šis ir mans mīļākais temats, par kuru runāsim.

 

 

4. NEVERBĀLA KOMUNIKĀCIJA. Aktieru meistarība un spēja ieņemt neverbālās komunikācijas pozas.

Turpinu nedaudz pašaizsardzības tematu. Par pārliecību, kādu demosntrē aizsargāties spējīgs cilvēks un cik tas ir nenovērtējami.

Tas strādā. Ir taču dzirdēts, ka, piemēram, publiski uzstājoties, skatītāji/klausītāji saturam pievērš tikai kaut kādus tur padsmit procentus. Lauvas tiesa uzmanības tiek neapzināti pievērsta ķermeņa valodai. Gan jau, ka saturam ir liela nozīmē, tas neatceļ faktu, ka mēs spējam novērtēt aktierus, lektorus atšķirīgi.

Pat, ja saturs ir interesants, tik un tā mums var būt garlaicīgi. Tas pats ar aktieriem. Ir labi un ir tādi ne pārāk.

Atradums ir par to, kas tad veido labu aktieri par labu aktieri. Kā viena no versijām (teātra speciālisti drīkst izteikt savu profesionālo viedokli), kas man likās interesanta, bet kas pirmajā brīdī vispār neliekas svarīgi. To, cik aktieris ir spēcīgs, var noteikt pēc tā, ko un kā viņš dara, kad neko nedara. Ticamības momentu izrādās piešķir nevis ticami runāt, bet ticami klausīties citu aktieri, kas runā.

Tāpēc slikti aktieri izliekas pārlieku pompozi un uzspēlēti. Jo tiem šķiet, ka viņu spēja tēlot ir tas, kas ir galvenais aktiermeistarībā. Tomēr, lūk, svarīgais ir, kā tu veido sevi tajos mirkļos, kamēr runā cits. Sevišķi jau tāpēc, ka viss teksts visiem jau ir zināms no galvas. Pateikt, kādu teikumu ticamā balsī ir viena lieta, bet KLAUSĪTIES tekstu, kuru tu jau zini – ir pavisam cits līmenis. Ne velti arī ikdienā saka, ka labs sarunu biedrs ir tāds, kas nevis labi sarunājas, bet labi klausās.

Stand-Up komēdijās, arī publiskās uzstāšanās, kur lektors viens pats ir uz skatuves, tas arī ir svarīgi. Tikai tur šo lietu sauc par pauzēm. Oskars Priede (es viņu uzskatu par savu publiskās runas mentoru, šobrī runaskursi.lv dibinātājs un arī LNT ziņu diktors) šo daudz uzsver.

Nevis vienā ritējumā nobliez savu sakāmo.

Iepauzē.

Paklusējot var radīt lielāku uzsvaru sakāmajam nekā skaļi kliedzot.

 

 

 

 

5. INVESTĪCIJAS. Trend Following.

Jau kādu laiku klausos Michael Covel un viņa Trend Following podkāstu.

Podkāsta intervijas ir ar virkni dažādu meistaru no visdažādākajām dzīves jomām. Psihologi, rakstnieki, ekonomisti, Nobela prēmijas laureāti un citi.

Taču pa vidu ik pa laikam pavīd trend following investīciju idejas.

Lai arī vienā acs kaktiņā tas kaut kur šķita interesanti, tomēr ignorēju šo.

Beidzot esmu nolēmis veltīt aptuveni 5% sava laika, lai painteresētos un pamācītos par to nedaudz dziļāk. Sāku lasīt arī grāmatu Turtle Trading.

Kāpēc šis mani uzrunāja?

Michael Covel pats ļoti daudz runā par uzvedības psiholoģiju, par stoicismu, par pašdisciplīnu. Par to, kā mēs neko nezinām, bet iztēlojamies visu zinām. Par to tad arī bija Hayek citāts drusku augstāk.

Šis viss labi saslēdzas kopā ar to, kā es domāju par dzīvi.

Ņemot vērā, ka investēšana un darbošanās akciju tirgos parasti tika uztverta kā no filmām, tad šo es pilnībā biju ignorējis un uzskatījis par neinteresantu, lai arī iespējams ienesīgu nodarbošanos.

Michael Covel dzīves filozofija man ir simpātiska, tādēļ sāku drusku vairāk ieskatīties, kas tad ir tas Trend Following.

Šī investēšana akcijās ir pavisam vienkārša. Tā izslēdz vajadzību orientēties ekonomikā, akcijās un visās biržu lietās. Tā paredz pavisam vienkāršu disciplīnu, darboties pēc iepriekš izstrādātiem noteikumiem. Noķer trendu cenās un brauc uz tā viļņa. Ieguldi piemēram 20 dažādos tirgos. Fiksē cenas. Ja sāc novērot, ka kāds no tirgiem sāk krist jeb trends ir uz leju, pārdod. Akceptē zaudējumus un viss. Kurpretim ieraugi kādu augšupejošas cenas trendu, ieliec drusku vairāk. Un brauc. Kolīdz sāc tam ienesīgajam tirgum novērot cenas lejupslīdes trendu, izej no tā tirgus. Tas prasa noteikumu sistēmu. Tas prasa stingru turēšanos pie noteikumiem. Neiekrist kārdinājumos. Jo speciālisti saka, ka lai cik tas paradoksāli arī nebūtu – lielais vairums pārdod, kad tas ir lēti un pērk, kad tas ir dārgi. Jo viņi redz tos trendus, bet jau stipri par vēlu.

Šis mani ieinteresēja tāpēc, ka no vienas puses redzu, ka te var nopelnīt. Bet kas varbūt svarīgāk – šī ir papildu iespēja uztrenēt savu disciplīnu un stoicismu!

Šobrīd esmu tikai mācīšanās ceļa sākumā. Vēl neesmu sācis investēt nevienu centu.

Tāpēc, varbūt kāds man varētu pateikt, kuri Latvijā ir trendfoloveri, jo ar tādiem man ļoti gribētos par šo parunāt.

Paldies jau iepriekš!

 

Posted in 5 lietas and tagged , , , , .