#142 – 5 atradumi: negribētas sekas, ķilavu zīmols un restartēšanās nometne Latvijā [no 13.maija]

1. 1-MINŪTES-TRIKS. Atkarības izmantot savā labā.

Par daudz lietoju telefonu.
Sevišķi pēdējā laikā.
Tā vien liekas, ka sociālie tīkli ir rīki, kas par katru cenu jāizmanto.
Esot aktīvam, tie noteikti sniedz daudz priekšrocību.
Es izmantoju FB un Instagram it kā ar galveno domu – mārketings.
Taču tas mārketings citreiz pārvēršas par sirsniņu un īkšķīsu makšķerēšanas ierīci.
Pašam nemanot jau kārtējo reizi esi kļuvis par upuri. Pie kam nevis tādēļ, ka esi vājais un nespējīgais. Ka šādos gadījumos atkarības nav 100% cilvēka vaina, nav iespējams izcelt pietiekami. Atkarību tas rada, tāpēc ka tas ir dizainēts atkarības radīšanai.
Tas, ko lieku priekšā, ir vairāki varianti. Pats esmu gājis cauri bloķēšanai.
Strādā, bet līdz kaut kādam līmenim.
Esmu gājis cauri laika mērīšanas uzstādīšanai. Arī strādā, bet arī tikai līdz noteiktam līmenim.
Līdzīgi kā ar citu atkarību apkarošanas metodēm, cīnīties pret ir samērā neefektīvi.
Tas, ko šobrīd piedāvāju – izmantot šīs atkarības uzvedības savā labā. Lai izskaidrotu, darīšu to ar kādas situācijas ilustrēšanu.
Iedomājies sevi sēžam kafejnīcā. Tu gaidi cilvēku, kurš drusku kavē. Tu dzer kafiju. Drusku garlaikojies. Cilvēkiem tas nepatīk. Būt ar sevi un savām domām ir grūti. Jau pagājušā nedēļā par to rakstīju. Ka esam labi darīšanā, nevis būšanā.
Vienkāršākais, ko var darīt – paņemt telefonu. Atvērt Facebook vai Instagram. Vai paskatīties, vai nav kāds jauns e-pasts iekritis.
Pilnīgi visi no šiem rada atkarību, jo iedarbojas uz mūsu dopamīna receptoriem. Dopamīns mums ir viens no laimes hormoniem. Mums vajag vēl un vēl, jo rada īstermiņā labas sajūtas.
Kad tu telefonu paņem vienreiz, otrreiz, trešo reizi. Tad pēc jau pavisam neilga laika to darīsi visur un vienmēr. Pie stūres un pat ēdot. Skatoties TV un pat sarunājoties ar draugu. Tas notiek visur. Pavēro sevi, pavēro citus.

Tas, ko piedāvāju, ir šāda pieeja. Atpakaļ pie kafejnīcas galdiņa.
Tava roka jau sniedzas pēc telefona, jo tu esi iekondicionējies, ka tev kaut kas ar to jādara. Taču tā vietā, lai atvērtu FB, kas vairumā gadījumu būs ārkārtīgi nevērtīgi, tu atver citu aplikāciju. Atver pulsa mērīšanas aplikāciju. Un nomēri pulsu. Vai vēl labāk šo Welltory sirds ritma variabilitātes un noguruma mērīšanas aplikāciju. Pārvērt atkarību no telefona sevis uzlabošanas rīkā.
Iekondicionē sevi uz jaunu ieradumu. Katru reizi, kad saskaries ar garlaicību, pamēri savu pulsu, savu noguruma līmeni. Pavēro, cik soļus jau esi veicis šodien.
Pierodi pie sevis mērīšanas. Kas ir pirmais solis uz sevis uzlabošanu.
Ja runājam tieši par Welltory, tad šī mērījuma veikšanai prasa līdz pat 2 minūtēm. Tas ir brīdis, kad tu vari papildu trenēties elpošanu. Un skatīties, ka tavs pulss mainās līdzi elpošanai. Lūk, jau nemanot esi veicis elpošanas un pat sava veida meditēšanas vingrinājumu.
Tas izklausās tik nereāli viegli, ka varētu pat šķist bērnišķīgi.
Tomēr tas strādā.
Tu vari savas atkarības no nevēlamā padarīt par atkarībām vēlamajā virzienā.
Un kas ir atkarība vēlamajā virzienā?
Pareizi – ieradums!

 

 

2. ĒDIENS. Saules buča – ķilavas.

Sestdienas ir kļuvušas par vienas konkrētas delikateses dienu.
Sestdienas vispār ir dienas, kad drusku vaļīgāk pieeju uzturam.
Te rakstīju jau par Saules maizi, kuru pērku Kalnciema tirdziņā. Tur esmu praktiski katru sestdienu. Turklāt rupjmaizes stends atrodas tieši blakus manam vomFASS stendam.
Tātad, sestdienas ir man ķilavmaizīšu dienas. Rupjmaize, sviests, ķilavas un sarkanais sīpols. Ak, Dievs, cik tas ir gardi!
Par rupjmaizi it kā jautājumu nebija. Šī mazā tradīcija pirkt maizi tur iegājusies. Taču katru reizi ķilavas gan bija citādākas.
Pašā pirmajā reizē ķilavas pirku tās netīrītās. Bundžā. Tas ir garām. Tāda ņemšanās, ka nav vērts.
Kādu reizi nopirku vienas, kādu reizi citas.
Dīvaini ir tas, ka lielākoties visas tās bundžas ir ar superneizteiksmīgu dizainu.
Nevar saprast, kādēļ tā. Tur mākslinieks riktīgi pacenties. Mēģinādams uzzīmēt sauli, kas ar cilvēka seju izstiepusi lūpiņas uz bučas došanu. Kā tās Instagram meitenes ar silikona lūpām.
Kā zināms, ir virkne pasalē ļoti bagātu zīmolu, kas speciāli rada sliktu dizainu. Kā piemērs ir Patanjali Ayurveda.

Slikta dizaina piemērs

Par šo tematu vien ir vērts palasīt, jo daudz gudru un interesantu atziņu var gūt. Lūk, labs resurss no quora.
Labi, bet atpakaļ pie ķilavām.
Daudz no tām ir tīri labas un ēdamas. Līdz šim sliktākās manā gaumē šķiet tās, kas lielveikalos tirgojas sveramā veidā. Tās nav nedz maigas, nedz tām piemīt patīkama konsistence. Lai arī tās ir lētākas, tās es vairs nepirkšu. Jo runa ir par delikatesēm. Un uz delikatesēm gandrīz vai pēc noklusējuma nav jātaupa.

Līdz beidzot tirgū netīšām uzgāju ķilavas ar nosaukumu – Saules buča. Tās tad man likās pašas labākās.
Noslēgšu šo atradumu, kas izteiks visu. Pēc kura izdarīt izvēli kļūtu pavisam vienkārši.
Kūst mutē.

 

 

3. NOMETNE. Runga life.

Nometņu tagad ir daudz un dažādas.

Bērniem, protams, bet arī pieaugušajiem. Fotografēšanas un deju. Tad ir tādas, ko rīko žurnāli un tādas, ko rīko citi.
Nometņu ideja nav nekāda jaunā.
Nesen uzzināju par vienu nometni, kādā gribētu piedalīties pats. Tā ir Runga Life, kurā kā viens no treneriem piedalīsies arī Ben Greenfield.

Jau zināms, ka Ben Greenfield fitness ir viens no maniem mīļākajiem podkāstiem. Un ja viņš iesaistās un piedalās šādā nometnē, tad tam ir jābūt kaut kam ļoti labam. Turklāt paklausoties aprakstus, papētot programmu, norises vietu un citas detaļas, drusku uznāk žēlums, ka nedzīvoju Floridā. Tur notiks šī nometne. Vai kā viņi to dēvē -BOOTCAMP.
Tā kā ar daudz ko, ja tu nevari būt tur un darīt to, tad kā minimums tu vari pats tādu sarīkot.

Šobrīd lieku lielu uzsvaru uz biohacking, uz sevis uzlabošanu ar sistēmisku pieeju. Ar šādu pašu virzienu un stratēģiju esmu nolēmis likt kopā pats savu bootcamp. No 3.līdz 5.augustam rīkoju restartēšanās nometni.

Gatavojoties jaunajam rudens cēlienam, gribu padalīties ar rīkiem un stratēģijām, kā sākt dzīvot ar restartēšanos.
Nometnē nāks un dalīsies ar savām zināšanām virkne spēcīgu speciālistu un pieredzējušu ekspertu.
Nometnē būs par visu, kas tev jāzina optimālam dzīvesveidam. Lai maksimalizētu savu labsajūtu, savas spējas, kapacitāti. Es šo sauktu par nometni A līmeņa darboņiem. Ar vienlaicīgi intensīvu grafiku. Tomēr neaizmirstot par klusuma un miera brīžiem. Tādēļ, ka tā saucamajiem high performer’iem vairāk nekā jebkuram citam ir jāspēj būt mierā un nosvērtībā pēc iekšējas komandas.

Sevis kontrolēšana gan straujā ikdienas skrējiena mirkļos, un arī sevis kontrole bioķīmiskajā līmenī ir centrālais aspekts.
Pašizaugsmes un sevis pilnveidošana no motivācijas viedokļa ir ārkārtīgi svarīga. Šaubu nav. Tomēr iedot taustāmus un praktiski pielietojamus rīkus un stratēģijas, lai veidotu jaunus un spēcīgus ieradumus.

Kaut kādā ziņā iedvesmot un iedrošināt atgriesties ikdienas dzīvē ar pilnu krūti un apņēmību – tā nav īstā māksla. Māksla un meistarība ir ievirzīt pareizajās sliedēs, lai vērtīgās zināšanas un labā prakse kļūst par ikdienas sastvdaļu.
Lūk, šādu es vēlos. Es to vēlos sev. Un pēc savas līdzības un izpratnes pieļauju, ka ir vēl kāds gribētājs.
Programmā ietilps meistarklases un praktiskas nodarbības:
– par uzturu un ēdienkarti,
– prāta un apziņas sakārtošana,
– fiziskais un mentālais trenēšanās aspekts,
– funkcionāla pieeja savam ķermenim,
– uzvedības psiholoģijas un ieradumu veidošanas stratēģijas,
– rūdīšanās, spēks un izturība kā cīņa pret stresu,
– par tehnoloģiju un ierīču izmantošanu sevis uzlabošanai,
– un funkcionālas izklaides (māksla, deja, pārgājieni, spēles u.c.).

Kā jau teicu, šī ideja man nāk no Runga Life. Kurā saturs ir visai līdzīgs, kā manis aprakstītajā nometnē.

Un tai vari jau pieteikties (pat, ja Tevi tas tikai konceptuāli uzrunāja) šeit:


 

 

4. RADIO. LR1 raidījums “Divas puslodes”

Kā podkāsu atbalstītājs, esmu ļoti priecīgs par kaut ko vērtīgu arī latviešu valodā.
Aidis Tomsons ar Eduardu Liniņu izveidojuši ļoti labu radio raidījumu “Divas puslodes”.

Par šo faktu ļoti priecājos, jo trūkst plašāka redzējuma uz notikumiem pasaulē. Sevišķi jau no Latvijas perspektīvas.

Turklāt par tendencēm, par noverojumiem, kopsakarībām maz tiek runāts. Tie, kas paši interesējas, kas lasa dažādus blogus, klausās podkāstus – tie zina, kas notiek. Jo ziņās jau neko jaunu uzzināt nevar. Kā reiz dzirdēju labu skaidrojumu par to, kas ir ziņas. Ziņas un ikdienas notikumi ir rupjšs vētures melnraksts. Tas tiks svītrots, labots, rediģēts. Tīrraksts veidosies pēc ilgstoša un mokoša procesa. Un šis process retajam ir pieejams.

No šāda aspekta raugoties, tā saucamie politikas vērotāji patiesībā veic nenovērtētu darbu. Viņi visu laiku lasa šos melnrakstus, rediģē tos un tad beigās padalās ar saviem novērojumiem. Saskatīt kopsakarības nav viegli.

Viena no manām vērtīgākajām atziņām dzīvē vispār – nepieciešamība darīt, meklēt un interesēties par visdažādākajām lietām. Jo tikai tā veidojas kopsakarību saskatīšana. Un kā man reiz Jurģis Liepnieks teica – tā vērtība ir tad, kad tu pārējiem aiztaupi pūles un rūpes to visu darīt. Kad tu pasniedz lietas uz paplātes.

Tādēļ filozofi un domātāji ir, iespējams, paši vērtīgākie, jo tie patiešām aiztaupa laiku un pūles par visu domāt. Un domāt, kā zināms, ir grūti.

Raidījums “Divas puslodes” ir vērtīgs tieši tādēļ, ka aiztaupīs laiku un pūles. Latviešu valodā.

 

 

 

5. KONSEKVENCES. Negribētas vai neplānotas sekas – Unintended consequences.

Teju neko par šo nedzird. Mani patiesi pārsteidz, ka latviešu valodā neesmu dzirdējis kādu sakām šādu vārdu salikumu.
Tai pašā manis augstāk pieminētajā raidījumā “Divas puslodes”. Tas ir sarunu raidījums par ģeopolitiku, par notikumiem plašākā mērogā. Tur šo to runā un apspriež nevis par ikdienas agendu, bet it kā no lielāka attāluma. Kā amerikāņi mēdz teikt – palūkoties uz leju no 10’000 pēdu augstuma.

Tātad pārspriež pieņemots lēmumus, kas varētu atstāt iespaidu uz ilgāku laika periodu.

Tāpat arī ikvienu likumu, kuru Latvijā pieņem. Vai pat tikai apspriež.

Tātad nedz tādos raidījumos kā “Divas puslodes”, nedz arī augstākajā politskajā līmenī pat no opozīcijas neesmu dzirdējis šo vārdu salikumu – neplānotās vai negribētās sekas.

Cilvēkam patīk uzvesties tā, it kā viņš visu zinātu un saprastu. Tieši uzvesties un tēlot. Mēs katrs ļoti labi pie sevis zinām, cik esam nepārliecināti un neko nezinām par nākotni. To zina ikviens par sevi. Taču neviens par sevi negrib, lai to uzzinātu citi. Tādēļ tēlot ekspertu, tēlot izcilnieku ir veids, kā slēpt savu nepārliecinātību.

To var pateikt par visaugstākā līmeņa cilvēkiem, beidzot ar viszemākā līmeņa darboņiem. Tāda ir cilvēka daba. Tā ir iedomība, kāda mūsos diemžēl ir ielikta dziļi. To varētu arī dēvēt par biasu. Par to jau esmu nevienu reizi vien rakstījis.
Šis bias ir jāatpazīst. Ar to ir jārēķinās, lai nenonāktu kaut kādā ļoti sliktā situācijā. Ja neapzinās savas limitācijas, tad sekas var būt diezgan švakas.

Tieši tādēļ man liekas sevišķi jo zīmīgi, ka šāds vārdu salikums liecina par Latvijā valdošu savu limitu neapzināšanos.
Tagad elementārs piemērs par to, kas būtu negribētās sekas. Nodokļu politikas negribētās sekas ir, piemēram, automašīnu reģistrācija Lietuvā vai Igaunijā. Vai pat daudzu simtu tūkstošu emigrēšana no valsts.

Bulciņu ēšana, jo esi izsalcis šodien, radītu nevēlamas sekas liekajam svaram. Regulāra neizgulēšanās radītu nevēlamas sekas pēc 15-20 gadiem Alcheimera formā. Un tā tālāk.

Jebkuram lēmumam – kādus katrs no mums pieņem simtiem ik dienas – ir vērts pieiet arī no šīs puses.

Posted in 5 lietas and tagged , .