#140 – 5 atradumi: biohacking nometne, cik maksā neko nedarīšana un vai vajag iesildīties [no 29.aprīļa]

1. ZINĀŠANU PIELIETOJUMS. ROI vs. COI

Viena daļa atradumu vēlāk nenoder. Ne lasītājiem, ne man pašam.
Man noder vienīgi tik daudz, ka tas liekas klāt kopējā katlā. Kad katlā sakrājies ļoti daudz visa kā, tad pašam nezinot un speciāli neplānojot, izveidojas jaunas sinapses smadzenēs. Tad arī noder.
Taču tā apzināti nē.
Puse no visiem atradumiem ir tādi, kas ir vienkārši interesanti. Tas arī viss. Kas pats par sevi nekas īpašs nav.
Taču, ja mazliet paskatāmies jau apmācību, semināru un meistarklašu virzienā, tad bilde ir cita.
Piemēram, apmācībās jau cilvēki tomēr kaut ko grib iegūt sev, lai lietotu. Skolā tāpēc bieži bērniem ir maza vai citreiz liela pretestība pret, teiksim trigonometriju. Sak’, kam man tas dzīvē būs vajadzīgs. Skolotāji pārsvarā ir samērā draņķīgi skaidrotāji un reti ir gatavi ar piemēriem pamatot, kāpēc tas būs vajadzīgs. Un kādēļ lai viņi to prastu? Ja paši nekad savas zināšanas nav likuši lietā ārpus skolas konteksta.

Tā arī ikviens, kas iet klausīties pasniedzējos, uzdod jautājumu – kāds man no tā visa labums. Šāds jautājums bija, ir un būs vienmēr. Ar šo tik tālu viss ir kārtībā.
Palūkosimies drīzāk no skolotāja puses, kurš gatavo materiālu lekcijas klausītājam. Ja skolotājs/ pasniedzējs/ lektors uzdod savam saturam šo pašu ‘kas man no tā?’ jautājumu, tad tā ir daļa no uzvaras. Daži pat to nedara.
Tomēr es saku, ka tā ir tikai daļa no uzvaras. Jo kā pārsvarā notiek šī jautājuma uzdošana? No ROI jeb return on investment viedokļa. Latviski – ieguvums no ieguldījuma. Tas tāds finanšu pasaules termins.
Tieši ar šo tad arī ir problēma. Lekcijas materiāls un viss saturs tiek gatavots un pasniegts no šīs atdeves aspekta. Pasniedzējs, ja ļoti čakls, lec ārā no biksēm, lai tik pasniegtu visu kā tableti. Kuru apēd un zināšanas ienāk prātiņā automātiski. Jo klausītājs taču tādā vai citādā veidā ir samaksājis ar laiku, ar naudu, ar savu enerģiju. Viņam taču kaut kas pretim no tā visa jāizceļ.

Tieši te arī rodas problēma. Klausītājs tiek atbalstīts domāt, ka pret šo ieguldījumu viņam pienākas vērtīgas un vēlams pielietojamas zināšanas. Automātiski.
Tomēr klausītājs ar šādu pieeju saņem lāča pakalpojumu. Jo ar šādu pieeju viņš intuitīvi pieņem, ka viss vajadzīgais pats ieplūdīs smadzenēs. Tā, protams, nekad nenotiek. Nekas nenotiek tāpat bez kaut nelielas piepūles. Tomēr šis mind-set ir kā bankas noguldījumu procenti. Ieliec summu bankā uz x% gadā. Un summa pati savāksies. Tāpēc jau tas ROI ir – cik var dabūt atpakaļ pret ieguldījumu.

Diemžēl informācijas un zināšanu pasaulē tas strādā šādi tikai ļoti limitēti.
Varbūt ir pat vēl sliktāk. Lekciju klausītāji lektorus un dzirdēto saturu ar šādu pieeju vērtēs ļoti zemu.
Jo viņi pilnīgi noteikti nesaņems to, ko lektors iecerējis. Jo viņi nebūs veikuši nekādas darbības, lai dzirdētais saturs noderētu/ būtu vērtīgs. Tāpēc nekas nenoderēs. Par to atbildību klausītājs uzkraus lektoram. Ka tas, redz, neko nav iemācījis, nekā vērtīga tai visā nav bijis utml. Lektori, gribot negribot, kļūst paši sev upuri.

Mans atradums varētu noderēt ikvienam lektoram, pasniedzējam. Pamainīt šo ROI pieeju pret citu. Pret COI pieeju. Patiesību sakot, tas ir kā viens riktīgs slēdzis. Pārslēgt visu atbildību par saturu un zināšanām prom no pasniedēja.
COI nozīmē – cost of inaction. Jeb tas, cik tev izmaksās nekā nedarīšana.

Šis ir ļoti elegants veids, kā nokomunicēt lekcijas klausītājam, ka viņš nevar atļauties neko nedarīt ar jauniegūtajām zināšanām. Lektoram visa uzmanība un uzsvars šādā veidā jāliek uz to, ka būs ne pārāk labs iznākums, neko nedarot.
Te arī informācijā un saturā tiktu integrēta atbilde uz bērna jautājumu – kam vajadzīga ir trigonometrija.
Turpmāk – nododot tavuprāt vērtīgu informāciju citam cilvēkam, domā par COI nevis ROI!

 

 

2. FIZIOLOĢIJA. Iesildīties pirms fiziskām aktivitātēm.

Pretēji ierastajam uzskatam. Jautājums ir – vai pirms treniņiem ir jāiesildās?
Lai samazinātu ievainojumu riskus un uzlabotu fizisko sniegumu – ir jāiesildās un jāizstaipās.
Tā tika teikts visu mūžu. Nevienam pat prātā nebija ienācis, ka tas varētu būt ne tikai lieki, bet varbūt pat kaitīgi.
Sevišķi, ja runājam par tā saukto statisko stiepšanos jeb static stretching.

Bieži vien gan es piesaucu evolūcijas idejas, gan to dara daudzi, kuri vēlas drusku vairāk skaidrojumus par to, kā dabā viss iekārtots. Kelly Starrett, viens no mobilitātes/ kustīguma un funkcionālas sporta pieejas ekspertiem saka, ka viss ērtums sportā ir tikai tādēļ, lai kompensētu vājās vietas. Mīksti apavi mums ir vajadzīgi, lai vājas pēdas pasargātu. Siltas telpas mums vajadzīgas, lai mūsu dzīnieciskajam instinktam dotu patīkamas sajūtas. Taču tas viss padara mūs vājākus.
Tas viss ir elementāri. Ja tu kādu muskuli vai locītavu nelieto bieži, tad ķermenis bez tavas kontroles un līdzdalības šūnu un bioķīmisko procesu rezultātā saņem signālu no ārējās vides, ka tajā vietā var atslābt. Savukārt, ja ķermenis regulāri saņem nelielas stresa dozas kādā muskulī, tad organisms fokusējas uz to vietu un attīsta to. Tā notiek gan muskuļu audzēšana, gan nervu sistēmas rūdīšana caur aukstumu, piemēram.
Tas ir tas, kā es saprotu evolūcijas fizioloģijas un arī psiholoģijas pieeju.

Turpinot par iesildīšanos. Labas līdzības var vērot dabā. Dzīvniekos. Ņemsim gepardu par stāstiņa varoni.
Gepards lielāko dienas laiku pavada gulēdams kokā, meklējot ēnu no saules utt.
Taču šad un tad viņam sagribas ēst. Tad nu ātrākais kaķis pasaulē pieceļas, varbūt drusku pastiepjas un iet uz medību lauku. Ierauga zaķi vai kādu citu upuri, piezogas un sprintā noķer. Viss.
Nekādus strečingus un 3 iesildīšanās apļus gepards neveica.
Varu saderēt, ka mūsu senči no paleolīta laikmeta arī, ejot medībās un/vai paši bēgot no kļūšanas par medījumu, neveica iesildīšanos. Protams, nav zināms, kādus Ahileja cīpslas sastiepumus vai ceļu izmežģījumus tie guva. Medicīnas izrkastu mums nav. Taču uzdrošināšos minēt, ka viss ar viņiem tik tālu bija kārtībā.

Palasot vienu otru speciālistu ir zināms, ka iesildīšanās un staipīšanās var radīt pat vairāk traumu, nekā bez visa tā.
Piemēram, viens no iemesliem, kādēļ notiek visādas cīpslu un saišu mikro un makro traumas, ir slikta fascijas apūdeņošana jeb hidrācija. (Par fasciju jau rakstīju te). Tapēc viens no labiem veidiem kā hidrēt fasciju ir visvienkāršākā kratīšanās vai mini lēkāšana uz kāju pirkstgaliem. Vai ideālā variantā lēkāšana pa batutu.
Tagad kā biohakeru viens no ļoti labi un efektīvi strādājošiem rīkiem ir vibrācijas platformas. Tās gan nav baigi lētas. Taču sporta klubos tās noteikti būtu vērts ieviest.

Internets ir pilns ar apgalvojumu, ka iesildīšanās ar statisko stiepšanos ir slikta pieeja. Taču par iesildīšanos vispār varētu vēl diskutēt. Mums būtu jābūt spēcīgiem tāpat. Traumas bieži vien rodas arī tādēļ, ka cilvēki ķeras klāt lietām un kustībām, kādām viņi nav paredzēti. Teiksim svaru zālē ambīcijas piespiež uzlikt stieņa svaru tik lielu, ka ar vai bez iesildīšanās cilvēks gūst traumas. Vārdu sakot, savas neuzmanības dēļ var gūt vairāk traumu nekā neiesildoties, pārvarot tikai minimālas grūtības šķēršļus.

 

 

3. IZVĒLES. Izlemt un izvēlēties no Dan Sullivan

Kāda ir atšķirība starp izvēlēties un izlemt? It kā līdzīgi. Dažiem pat liksies vienādas nozīmes vārdi. Taču tā smalkā niansīte un atšķirība var nozīmēt ļoti, ļoti daudz.
Daudziem var būt tikpat grūti izvēlēties, cik izlemt. Tā var būt. Tam pat nav tik lielas nozīmes.
Kas šajā gadījumā ir svarīgi – par kuru no diviem vārdiem tu balsotu vēlēšanās? Tieši atbilde uz šo jautājumu varētu diezgan spilgti sākt iezīmēt tās mega atsķirības abos konceptos.
Kādā situācijā tu gribētu labāk būt – kurā japieņem lēmums vai kurā jāizdara izvēle?
Jūti atšķirību?
Labi. Turpināšu visu šo drusku tālāk.
Galvenā atšķirība ir tajā, ka izlemt nozīmē dzīvot pagātnē. Izvēlēties – dzīvot ar nāktones skatījumu. Tu izvēlies nākotni. Izlemjot tu izvēlies pagātni. Vēl vairāk – tu izvēlies aktīvi nogalināt kaut ko no nākotnes. Tev jāpieņem lēmums par kaut ko, kas tev jau ir dots. Tu it kā izdari izvēli, bet par jau iepriekš skaidrajām lietām.
Tev jāizlemj, ko darīt ar to X vai Y, kas jau gadu stāv atvilktnē.
Turpretim izvēles izdarīšana ir aktīvs nākotnes veidošanas process. Kad tu izvēlies jaunu un labāku nākotni (ko mēs lielākoties visi arī gribam), tad tev ir iespēja izvēlēties, kuras no pagātnes daļām mēs gribam ņemt sev līdzi. Izvēlamies un ejam uz priekšu!

 

 

4. DAUDZVEIDĪBA. Stipro skrējiens.

Sestdien piedalījos sacensībās “Stipro skrējiens”. Jau otro reizi.
Guvu vēl lielāku pārliecību, ka šāda veida sacensības un šāda veida fiziskā slodze ir tieši tas, kas cilvēkam ir visvairāk vajadzīgs un piemērots.
Atkal jāatsaucas uz evolūciju un to, kāda ir cilvēka fizioloģija. Mums ir tik daudz dažādu muskuļu un muskulīšu.
Taču, kad runājam par fiziskajām aktivitātēm un sportu, tad tas viss bieži vien izpaliek. Pats ilgstoši esmu bijis skrējējs. Maratonists. Nu ne jau tā, ka ļoti dziļi tajā biju iekšā. Un tomēr šo to esmu darījis šai sakarā.
Skriešana ne tikai ir garlaicīga, tā var nedot vajadzīgo ķermenim. Tādēļ, ka ir monotona. Darbina samērā maz muskuļu.
Cilvēkam ir vajadzīga daudzveidība. Cilvēkam ir vajadzīga funkcionalitāte un holistiska pieeja sevis stiprināšanā caur sportu. Krosfits tai ziņā ir viens no labākajiem sportiem. Jo tas tiešām adresē tik plašu pieeju.
Krosfitā pietrūkst vienīgi pati skriešana. Kas tomēr ir nepieciešama pusgarās distancēs.

Tieši tādēļ stipro skrējiens ir ideāls. Jo tur ir drusku jāpeld, jālien, jārāpjas, jālec, jāceļ smags, jāizbauda zeme un netīrumi. Aukstums un izturība. Faktiski visa šī pieeja ir kā dabas imitācija.

Varētu teikt, ka ja gribi būt par biohakeri un atrast sev piemērotāko veidu fiziskām aktivitātēm, tad šis ir tīrākais biohaking pasākums.

Ja kāds zina vēl par šāda veida pasākumiem, kur kas Latvijā notiek, lūdzu padot man ziņu!

 

 

 

5. NOMETNE. Wakeboard & Biohacking.

Viens no maniem vēl bērnības draugiem katru gadu Portugālē ļoti tuvu okeānam rīko veikborda nometnes.
DeLaWake saucas.
Mazs ciematiņš Santa Clara-a-Velha, pie nenormāli skaista ezera.
Mazi, seksīgi namiņi, kuros dzīvot. Baseins, grils, jūras veltes.
Pēdējā laikā viņš izvērš šīs nometnes arī ar un par dažādiem tematiem. Aizbrauc uz turieni, un sāc nodarboties ar jogu. Vai pamācies fotografēt, gleznot mandalas vai sākt krosfitu.
Šogad pirmo reizi tur un pirmo reizi Latvijas biohacking nometne. Lai kopā ar atpūtu un saulaino čilošanu pie viena varētu arī padomāt par to, kā sevi uzlabot.
Es vadīšu šo biohacking nometnes daļu.

Šajā nedēļā nometnē (no 29.maija līdz 5.jūnijam) Portugālē tu iegūsi sistēmisku pieeju un stratēģiju, kā uzlabot sevi: veidot ieradumus, uzlabot smadzeņu darbību, muskuļus, miegu, uzturu, nervu sistēmu jeb noturību pret stresu.
Katru dienu 1,5 stundu garas meistarklases, izmantojot virkni dažādu līdzekļu un instrumentu.
Iegūsi pieeju tam, kā veikt soli pa solim izmaiņas savā dzīvesveidā, lai bioloģiski “uzlauztu” savu ķermeni un prātu, un izcili justos.
Daudz enerģiskāks, produktīvāks, spējīgāks. Kā sevis labākā versija. Sevis uzlabošana iespējama arī izklaides un atpūtas gaisotnē.
Nometnē ietilpst: dzīvošana ļoti mīlīgā namiņā 7 naktis (divvietīgos numuriņos), 6 biohacking nodarbības/lekcijas/5 rīta vingrošanas &
elpošanas sesijas/ individuāla saruna – 1h privāta nodarbība, lai ikdienas ieradumu veidošanās atbalstam/ 3 veikborda vai veiksērfa nodarbības/ pārgājiens/ kopīga ēst gatavošanas meistarklase/ SUPs neierobežoti ezerā / Wi-Fi viesu nama teritorijā/ baseins/ batuts/

Par nokļūšanu līdz turienei: Avio biļete Rīga – Faro – Rīga atuveni sākot no 140 EUR.
Un kas vēl patīkami – Portugālē ir lēta auto īre.
Ja šis kaut cik uzrunā, padod ziņu!
Posted in 5 lietas.