#137 – 5 atradumi: hormoni, daudz hormonu, 70% pārliecības un lidojošās zivis [no 8.aprīļa]

1. LĒMUMI. 70% info pieejamība lēmumu pieņemšanā

Kurš strādā kam?
Manu uzmanību piesaistīja kāda raksta pirmā rindkopa. A līmeņa cilvēki strādā C līmenim. Bet B līmenis strādā valdībai/ valstij.
Šis Taylor Pearson raksts pat nebija tik daudz par A, B vai C līmeņa cilvēkiem, cik par drosmi.
Un tomēr labi nolasījās šī doma. Kādēļ šādu hipotēzi, ka augstākā līmeņa jeb A cilvēki strādā priekš C, var izvirzīt.
Kas tad ir katrs no šiem tipiem?
A ir teicamnieki. Tie ir gudrākie cilvēki. Augsts līmenis. Intelektuāli labi apveltīti un talantīgi cilvēki.
B ir ir gudri, bez pārspīlējumiem. Spējīgi, bez odziņas un bez tā radošumam un izdomas, kāda piemīt A līmenim. Visu izdara laikā un precīzi.
C ir tādi, kas zina, ka nav nekādi sevišķi gudrie. Idejas tie ģenerē daudz mazāk. Daudz zina, bet neko pietiekami dziļi, lai varētu būt ideju izstrādātāji. Taču ļoti uzņēmīgi un aktīvi.
Taču – kas svarīgākais visā – viņi, zinot savu intelektuālo limitu, izvēlas būt riskētāji. Jo nekā cita viņiem nav. Gatavību riskēt varētu saukt arī par drosmi.
Atšķirībā no A vai B, C ir gatavi iet un darīt par spīti savai limitācijai. Tāpēc, ka nav jau citu variantu, ja savas ambīcijas tik un tā grib apmierināt. A un B maz riskē un tiem nav lielas vajadzības būt tik drosmīgiem. Jo līdz šim visu var izdomāt, visam var atrast intelektuālu risinājumu un skaidrojumu.
B strādā valsts darbos, jo viņi nevar tik daudz izdomāt, lai būtu līderi, uz kuriem turētos teorijas un idejas. Arī riskēt viņi negrib, tādēļ sapīties ar riskētājiem C viņiem nepatīk. Tā nu tie ir ierēdņi. Visam vajag būt pa plauktiņiem, paredzamam un saprotamam.
A turpretim, sava inteletuālā potenciāla dēļ, nevar iederēties valsts pārvaldēs, jo tur rāmji ir pārāk strikti. Ar C viņiem patīk, jo tie ir drosmīgi, un A ar vaļā mutēm klausās viņos. Tas A līmenim patīk. Riskēt gan nē. To lai dara C paši.
Šis viss ir kā fons lēmumu pieņemšanai.
Raksts tātad bija par to, kad jāpieņem lēmums. Šie A, B un C ir kā lēmumu pieņēmēju tipi.
C, atšķirībā no A un B, šo drosmi demonstrē gatavībā pieņemt lēmumus pat tad, ja ir pieejami tikai 70% (vai reizēm pat mazāk) informācijas. Analīze-paralīze lēmumu pieņemšanā ir tad, ja tu visu laiku gaidi 100% informācijas. Kuri reti kad pienāk. Un pat ja pienāk, tad tik ilgi, ka lēmums jau sen ir nokavēts.
Ne velti tie paši ASV biznesa superstāri, piemēram, rakstā pieminētais Reid Hoffman (LinkedIn dibinātājs) saka: “Ja tev nav mazliet kauns par sava produkta pirmo versiju, tad tu esi to palaidis pasaulē par vēlu”.
Vai leģendārs autobraucējs gan F1, gan Nascar, Mario Andretti: “Ja tev liekas, ka viss izskatās zem kontroles, tad tu nebrauc pietiekami ātri”.
Ar šo visu es vēlos pateikt sekojošo – met pie malas savas sūda pārdomas un aizdomas, un domas, ka tev vēl kaut kā trūkst, lai iesāktu kaut ko darīt! Sāc! Vienkārši sāc! Nekad nekas nebūs labāk nekā jau ir! Sāc darīt, esi drosmīgs. Tev nav jātiek vaļā no bailēm! Tev ir jāsāk darīt par spīti tām!

2. HORMONI. Glukagons – pretējs insulīnam

Daudz tiek runāts par insulīnu. Uztura kontekstā. Taču maz par diviem citiem vielmaiņas un uztura ziņā ļoti nozīmīgiem hormoniem – leptīnu un grelīnu. Par kuriem esmu šeit šo to pierakstījis.
Tieši tāpat ļoti maz zināms par tādu hormonu, ko sauc par glukagonu.
Sevišķi interesants tas ir tāpēc, ka tas ir kā pretstats insulīnam. Tātad, insulīna līmenis ceļas un krīt atkarībā no glikozes līmeņa. No tā, cik daudz mēs katrs uzņemam ogļhidrātus.
Glukagons ir kā insulīna otra puse. Ja insulīna līmenis ir zems, tad pieaug glukagona līmenis. Un otrādi.
Kā tāda dzelzceļa drezīna. Ja viena hormona līmenis ir zems, tad otra – augsts. Šis ir sava veida feedback mehānisms, kas ļauj glikozes līmenim asinīs būt stabilam visu laiku.
Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai atbildētu skeptiķiem, kuri saka, ka cukurs vajadzīgs smadzenēm un organismam. Tieši pateicoties glukagonam, mūsu aknas saņem signālus sākt ražot glikozi no tauku rezervēm pat tad, ja tu savā uzturā nelieto cukuru.
Ja glukagona līmenis pieaug kā atbilde uz zemo insulīna līmeni, tad aknas var sākt ražot glikozi. Lai nodrošinātu t.s. homeostāzi jeb nemainīgu balansu veselīgam organismam.
Un ja runājam par to, kāpēc stress cilvēkiem ir kā riska faktors pieņemties svarā, tad visa hormonālā sistēma ir kā tāds simfoniskais orķestris.
Ja tu streso, tad tavi stresa hormoni darbojas sadarbībā ar glukagonu. Stimulējot glukagona izdalīšanos, kas savukārt liek aknām vairāk ražot glikozi. Tas savukārt dabū lejā glukagonu. Ja glukagons ir lejā, tad insulīns ir atkal augšā. Kad insulīns atkal krīt, tad gribas ēst. Tu sāc ēst, jo hormoni to tev signalizē. Lai gan patiesībā nesen paēdi.

3. VIETAS. Kuldīgas zivju lidošana un dzīvais muzejs.

Pasteidzies! Ja neesi bijis/-usi Kuldīgā ap šo gada laiku, tad tagad ir pēdējais brīdis. Kuldīgā vēl pavisam neilgi varēs novērot vienu no dabas parādībām, kādu nemaz tik viegli citur Latvijā novērot nevar.
Zivju lidošanu.
Eiropā platākais ūdenskritums ir piemērota vieta, lai skatītos, kā zivis, peldēdamas uz augšu pret straumi, ir spiestas uzlekt augšā pa ūdenskritumu. Tas izskatās fantastiski! Zivju ir tik daudz un tās lēkā vienā laidā.
Tomēr, ja nākamajās brīvdienās netiec uz Kuldīgu, bet kaut kad vēlāk ir iespēja, tad pilsētas centrā ir atvērts jauns muzejs par Kurzemi/ Kuldīgu.

Tas pat nav klasisks muzejs. Es teiktu, ka tas ir kaut kas starp muzeju un teātri.
Tur tumsā daudzās mazās istabās kopā ar gidu var iziet cauri senās Kurzemes
hercogistes vēsturei. Ar foršām instalācijām, skaņu un pat smaržām sevišķi bērniem labi var ļaut apgūt vienu no Latvijas vēstures posmiem.
Cerams, ka šis muzejs būs kalpojis par labu ierosmi arī citām kultūras, vēstures un mākslas iestādēm – kā no nekā uztasīt kaut ko ļoti vērtīgu. Kādēļ no nekā? Tādēļ, ka muzejā nav neviena artefakta, arheoloģiskā izrakteņa. Tur ir stāsts. Taču viss, kas cilvēku dziļi būtībā interesē, ir stāsts!


4. GAVĒŠANA. Cīņa pret slimībām ar gavēšanu un/vai autofāgiju 

Temats droši vien nebeidzams. Interese par to jau nu noteikti. Uzturs, ēšana un arī gavēšana.
Nezinu, vai gavēšana cilvēkus tik ļoti interesē tāpēc, ka daudzus tik ļoti interesē notievēt. Vai arī tamdēļ, ka kaut kādā intuitīvā līmenī cilvēks jūt, ka gavēšana organismam ir tik ļoti nepieciešama.
Man ir vesels raksts, kur stāstu par gavēšanu. Tas gan varbūt ir drusku novecojis tāpēc, ka nav visi/ daudzi  punkti apskatīti. Tad nu es te pie atradumiem papildnāšu.
Konkrēti vēlos apskatīt gavēšanas jeb pārtrauktās gavēšanas ieguvumus cīņā ar slimībām. Speciāli šoreiz izmantošu vismaz 2 atsauces uz pētījumiem, kur vienā stāstīts par vispārējo imunitāti.
Proti, gavešanas izraisītā autofāgija (par kuru šeit rakstīju) palielina imunitāti pret vīrusiem, audzējiem, bakteriālām saslimšanām utml. Te īsa rindkopa par to.
Turpinot šo, streptokoks, nepatīkama lieta, taču kā izrādās, labi padodas to apstrādāt ar autofāgiju jeb gavēšanu. Te pētījuma apkopojums!

5. HORMONI. Melatonīna un insulīna saistība.

Riskēšu kļūt garlaicīgs. Vēlreiz par hormoniem un par veselību.
Vienlaikus zinu, ka daudzus, ja ne visus, tas ļoti interesē.
Miegs visus interesē, jo, tāpat kā ar ēdienu – neviens bez tā nevar. Ja tu ne sproto, ja ne dari citas veselīgas lietas, tad viena lieta, bez kuras nu nekādi nevari iztikt, ir miegs.
Taču par to arī var runāt daudz un dažādi.
Parunāsim par melatonīnu. Tas ir miega hormons, kas izstrādājas iestājoties tumsai. Arī reaģējot uz iekšējo bioloģisko pulksteni.
Šis ir svarīgs hormons, ja runājam par veselību.
Negribētos, ka par miegu un veselības problēmām runātu tādā virspusējā līmenī. No sērijas – ja pietiekami neguļam, tad ir risks pieņemties svarā. Kā piemērs. Tādēļ, ka tad daudziem sāk šķist, ka tā ir kaut kāda psiholoģiska problēma – gribas ēst, jo prātiņš nav atpūties.
Mani interesē saprast mehānismus.
Visa endokrīnā jeb hormonālā sistēma uzbūvēta kā savienotie trauki. Tieši šī iemesla dēļ klasiskā medicīna reti kad var pilnībā palīdzēt, jo katrs ārsta kabinets tomēr redz to problēmu tikai caur savu atbildīgo orgānu.
Melatonīns ir ļoti cieši saistīts ar insulīnu. Par insulīnu jau parunājām iepriekš. Saistībā ar glukagonu.
Līdzīgi tas notiek arī ar melatonīnu.
Insulīna līmenis samazinās, kad palielinās melatonīna līmenis. Dziļi neiesim.
Taču ilustrēšu visiem zināmu ainiņu. Ieslēdzam TV. Zilā gaisma neļauj izdalīties melatonīnam. Ķermenis domā – o, tomēr vēl gulēt nav jāiet. Tas nozīmē, ka būs vēl kaut kādas aktivitātes un darīšanas. Tādēļ saņem signālu, lai insulīns sāk izdalīties, jo būs vajadzīga enerģija. Tādējādi var sākt gribēties ēst. Organisms nezina, ka tu tikai skaties TV. Tad nu talkā parasti nāk kaut kas tāds, kas ļoti labi var palīdzēt enerģijas padevei. Nu un čipsi un cepumi labi te var palīdzēt…
Tāpēc galvenā atziņa ir tāda – tu neesi slinks un slikts cilvēks, ja tev pieaug svars. Jo tu vēlu ej gulēt TV vai datora dēļ. Tev tikai jāsaprot – tu čakarē savu hormonālo sistēmu. Un ilgtermiņā visu savu potenciālu dzīvot ilgi un veselīgi!
Posted in 5 lietas and tagged , , , , , .