#132 – 5 atradumi: brīvās gribas ilūzija, cik viss ir neizbēgams un plikie Rīgā [no 4.marta]

1. IZVĒLE. Brīvā griba. Ilūzija.

Joprojām nevaru līdz galam tikt skaidrībā. Vai tas, ko es gribu, ir tas, ko es APZINĀTI gribu? Vai arī tā ir tikai doma, kas man iešāvās galvā? Es varu to domu noraidīt, vai vismaz pateikt, ka es to negribu. Taču arī lēmums, ka es to negribu – arī tas nav īsti apzināti veidots.
Vārdu sakot, ar šo vēlos pateikt, ka brīvā griba ir ilūzija.
Vispār viss, ko mēs izdomājam, un viss, kas mums ir dots, nav līdz galam mūsu nopelns. Starp citu, tieši tāpēc būt pateicīgam par to ir viens no cilvēka centrālajiem stāvokļiem. Būt pateicīgam nozīmē novērtēt, ka praktiski nekas nav tavs nopelns. Ka tas viss tev ir dots.
Tātad domas par brīvo gribu, lai cik tas pretintuitīvi nebūtu, ir jāatmet.
Tu panāci kaut ko? Apsveicu. Tu panāci. Taču diezvai ar savu brīvo gribu.
Labi, neliels skaidrojums, kas ar to domāts.
Brīvā griba, kā skaidro Wikipedia (Free will is the ability to choose between different possible courses of action unimpeded) ir spēja netraucēti izvēlēties dažādas iespējamās darbības un to iznākumus.
Pieņemsim, ka tā tas ir.
Vienkāršības labad izmantosim pieņēmumu, ka ir opcija A un opcija B.
Tomēr ir problēma. Tajā, ka mums nekad nebūs iespējas zināt, kā viss veidosies, izvēloties A nevis B. Kaut kur, kādā paralēlā universā, ļoti iespējams notiek citas lietas, ja izvēlas B. Taču ikviena lēmums par labu opcijai A nav nekāds lēmums. Jo bezgalīgas reizes pēc kārtas, pie pilnīgi identiskiem apstākļiem, pie pilnīgi precīzi tieši tādas pašas atomu un molekulu konstelācijas visā Visumā indivīds pieņemtu tieši tādu pašu lēmumu. Tas būtu viens aspekts.
Otrs aspekts – apziņai (kas joprojām nav īsti skaidrs un ir ne pārāk skaidri definēts fenomens, kas ir visu mūsu eksistences pēdējais bastions, līdz kuram viss beigu beigās reducējas) nav pastarpinājumu, kas varētu būt iespēja mūsu apzinātībai patiešām nākt klajā ar kontrolētu domu gājienu. Tā tas nenotiek. Kaut kādā ziņā tu neesi atbildīgs par domām ko domā.
Morāle – tā gan ir mazliet vairāk ietekmējama. Tādēļ, ka tas ir attieksmes jautājums. Un labais visā ir tas, ka arī bez brīvās gribas mēs varam dzīvot labu dzīvi, jo mums ir morāle. Kas palīdz orientēties citādi teju nekontrolējamā vidē.
Tātad – ikviens domu gājiens, lēmums un idejas nav tava apzinātā griba. Tas ir produkts visam līdz šim Visumā un tavā dzīvē notikušajam. Pār kuru tev nav nekādas varas.
Kaut vai neliels domu eksperiments. Pasaki saliktu sakārtotu vai saliktu pakārtotu teikumu. To darot, sajutīsi/ redzēsi, ka vēl izrunājot iepriekšējo vārdu, tev nebūs ne jausmas par nākamo vai nākamajiem vārdiem. Tev nebūs nekādas saprašanas par to, kā vispār nonāci līdz teikuma beigām.
No turienes arī atradums.
Viņš ļoti bieži piesauc piemēru ar Charles Whitman, kurš nogalināja savu ģimeni, māti un vēl dažus citus.
Viņš tika noaglināts pēc tam pats. Vēlāk policija atrada viņa atstātu vēstuli, kurā Charles rakstīja, ka nezinot, kas ar viņu notiek. Tika veikta Charles Whitman sekcija, atvērtas smadzenes. Un, kas interesanti, tika atrasts liels smadzeņu audzējs. Viena no versijām ir tāda, ka tieši šī audzēja dēļ Charles Whitman bija kļuvis par masu slepkavu. Pret savu gribu. Kā rezultātā daudz precīzāk būtu uzskatīt, ka šis cilvēks ir nevis noziedznieks, bet pats kļuvis par upuri.
Līdzīgi varam runāt arī par citiem noziedzniekiem. Cik ļoti katra darbības un uzvedība ir viņu pašu izvēlēta?
Tas nenozīmē, ka būtu jāattaisno un jāizlaiž brīvībā visi slepkavas utml. Pārējie no viņiem ir jāpasargā. Taču apzīmējot, definējot, attiecoties pret jebkuriem noziegumiem, būtu jāņem vērā brīvās gribas jautājums. Kuram pretī jāliek morāles jautājumi.
Un te jau biju rakstījis par absolūto patieso morāli. Šis ir spēcīgāks dzīves kompass nekā brīvā griba.

2. TEHNOLOĢIJAS. Inevitable. Neizbēgamība.

Viens no leģendārā žurnāla “Wired” līdzdibinātājiem Kevin Kelly nesen laidis klajā grāmatu, kas saucas “Inevitable”. Neizbēgamais.
Grāmata ir par dažādu tehnoloģiju rašanās vēsturi. Arī par to, cik neizbēgamas ir bijušas šīs tehnoloģijas.
Kas interesanti, tad ar tieši tādu pašu pieeju samērā precīzi var sākt paredzēt arī nākotnes tehnoloģiju virzību.
Tagad par ‘neizbēgamību’. Kaut kādā ziņā šis pat ir turpinājums (vai papildinājums) brīvās gribas tematam. Tādā ziņā, ka arī ikviens mūsu lēmums, ikviena doma ir miljoniem dažādu sakritību un apstākļu rezultāts. Tādējādi neizbēgams.
Tā arī tehnoloģijas. Ir taču dzirdēts, ka pasaulē gan dažādos laikos, gan arī dažādās vietās papīrs ir ticis izgudrots vairākas reizes.
Tāpat kā brīvās gribas sakarā, arī izgudrojumos neizbēgamība ir izgudrojumu autors.
Šajā kontekstā pārāk daudz nopelnu tiek izgudrotājiem. Piemēram, telefona izgudrošana ir bijusi neizbēgama. Tāpat kā radio.
Kevin Kelly uzskaita izgudrojumu neizbēgamības 12 kāpinātājus. Te tie ir.
Taču doma ir tāda.
Nekas nerodas no nekā.
Visam ir izsekojamība.
Viss tiek būvēts uz iepriekšējās tehnoloģijas pamata.
Tā, piemēram, esmu jau rakstījis, ka mākslīgā intelekta un arī virtuālās realitātes parādīšanās nav kaut kāds konkrētu cilvēku jauns nopelns. Tikai pateicoties datoru operētspējai un ātrumam, pēkšņi zinātnieku jau sen izdomātais sāk kļūt iespējams. Tātad zinot, ka pieaug operētspēja, var paredzēt, ka pieaugs attiecīgi tādas tehnoloģijas, kurās tieši ātrums un liela datu nestspēja būs centrā.
Kāpēc šis viss var noderēt arī tev, parastais cilvēk?!
Tāpēc, ka esmu jau sen teicis – musturu atpazīšana ir augstas performances stūrakmens. Tas, par ko esmu jau arī rakstījis atradumos šeit.
Tāpēc ir svarīgi interesēties un meklēt intereasnto lietās, kuras nav tieši saistītas ar tavu ikdienu.
Un jā, izmantojot iespēju, – jo pieminēju ‘musturu atpazīšanu’, kas ir viens no maniem 1-minūtes-trikiem – aicinu pieteikties uz meistarklasi tieši par šiem 1-minūtes trikiem. Meistarklase notiks 22. martā. Kā jau bieži, vēl nezinu, konkrēti kurā vietā tā notiks. Iespējams – SPIIKIIZII vai varbūt Kalnciema kvartālā. Te piesakies!

3. PASĀKUMI. Meetup par miegu. Te video!

JurisRossPhotography – Pēteris Urtāns

Drīz droši vien izskatīsies, ka tikai pasākumus vien sludinu.

Kaut kādā ziņā tā arī ir. Taču tas ir labi saprotams – fzisks kontakts, socializēšanās un interesantu lietu dzirdēšana klātesot, ir ar citu svaru.
Tā aizvadītajā nedēļā manas biohacking aktivitātes ietvaros sarīkojām meetup’u par miegu.
Ar pusulīdz provokatīvu jautājumu, vai izgulēties varēs tikai kapā.
Atbilde uz šo jautājumu man ir pašsaprotama. Varbūt vēl arī vienam otram. Tomēr ļoti daudzi miegam piešķir sekundāru nozīmi.
Pirmais nihilisma līmenis ir tieši tāds, kā tai kapa un izgulēšanās jautājumā.
Otrais – jau drusku pielaidīgāks līmenis – tā ir produktīvā laika šķiešana.
Jau diezgan advancēti ir, ja cilvēks pieiet miegam kā atpūtas jautājumam.
Taču pilnīgi cits līmenis, ja uzskati, ka miegs ir cilvēka funkcionēšanas pati svarīgākā aktivitāte. Jā, tieši tā – aktivitāte. Ķermenis darbojas pilnā sparā. Smadzenes, starp citu, arī. Dažās no miega fāzēm smadzeņu aktivitāte ir super augsta.
Smadzenes attīrās no toksīnu proteīniem. Ar kuru līmeni tiek saistīti smadzeņu saslimšanas riski. Demence, Parkinsons, Alcheimers u.c.
Miegā notiek viss labais. Šūnu reģenerācija, nervu sistēmas atjaunošanās. Varētu pat teikt, ka nevis diena beidzas ar gulētiešanu, bet jauna diena ar to sākas.
Pasākumā uzstājās Pēteris Urtāns, kurš ir Riga Brain smadzeņu treniņa skolas dibinātājs. Viņš ikdienā strādā gan ar tiem, kuri vēlas tikt galā ar smadzeņu problēmām, gan tiem, kuri vēlas vislabāko iespējamo smadzeņu darbību. Un Pēteris atzīst, ka viss sākas ar pamatu sakārtošanu. Nenoliedzami miegs pieder pie pamatiem.
Šis bija izcils pasākums ar daudz vērtīgas informācijas. Tomēr tas nebūt nav pēdējais un vienīgais.
Vēl mūsu sarakstā ir meetup’s par sevis izmērīšanu ar Uģi Bēru no Centrālās laboratorijas. Par to, kā jāpieiet analīžu veikšanai. Vai tās būtu asins analīzes, vai vēlies pārbaudīt hormonālo sistēmu, DNS vai ko citu.
Cits meetup’s būs par kafiju un enerģiju ar RocketBean. Un arī par tematu – ko ēd ilgdzīvotāji. Ar The Beginnings restorānu.

4. BIOHACKING. Puspliko skrējiens. Te video!

JurisRossPhotography

JurisRossPhotography

Varbūt pamanīji?

Svētdien sanāca pagozēties medijos. Sarīkojām, tā paša biohacking kontekstā, skrējienu pa Rīgas centru tikai šortiņos. Man bija patiess prieks par tik kuplo dalībnieku skaitu. Bijā vairāk nekā 30 cilvēku, kas bija gatavi nulle grādos noģērbties un gandrīz plikām miesām skriet.
Devāmies no Sporta 2 Kvartāla līdz Brīvības piemineklim un atpakaļ. Mūsu galvenā devīze gan šim skrējienam, gan arī visai biohacking.lv konferencei ir #uzlauz.
Par to jau arī ir tas stāsts. Kā uzlauzt savu veselību un labsajūtu. Kā to panākt. Un aukstums tam neapšaubāmi ir viens no palīgrīkiem.
Dažas stundas vēlāk man papildus tam bija iespēja iekāpt arī jūrā. Aukstums, draugi mīļie, ir stipri par zemu novērtēts. Ja tas būtu iemesls slimošanai, tad es jau sen ar 39’C temperatūru būtu nogādāts reanimācijā. Bet kā skaties, esmu veselāks par veselu. Jo aukstums palīdz norūdīties. Aukstums aizsargā.
Ar aukstuma palīdzību var notievēt. Paildzināt šūnu, tātad – cilvēka dzīvi.

5. PASĀKUMS II. 5 atradumi kā pasākums.

Kad izsludināju ideju par 5 atradumu pasākumu, tiku izveidojis anketu. Vēlējos noskaidrot, cik daudziem šāda ideja šķiet interesanta.
Uz šo anketu atbildēja vairāki desmiti cilvēku. No kuriem 88% minēja, ka vēlētos apmeklēt pasākumu sākot ar reizi ceturksnī līdz pat tam, ka labprāt nāktu uz šādu pasākumu katru mēnesi.
Man ir jāatzīst sakāve, vismaz organizējot pasākumu, pirmo reizi. Biļetes līdz šim paspējuši iegādāties vien daži.
Iemesli tam, protams, var būt visdažādākie. Pirmkārt, jau atzīstu, ka par maz esmu skaidrojis par saturu. Par to, kādas varētu būt tēmas. Uzaicinātie viesi arī netika minēti. Biļešu cenas un arī diena nepiemērota. Ikviens no šiem varētu būt par iemeslu. Taču, lai nezīlētu kafijas biezumos, vēlos pajautāt tev. Atbildi, lūdzu, šeit, vai vispār ir vērts domāt šai virzienā. Un ja ir, tad kas ir būtiski, ko man ņemt vērā.
Kāpēc es turpinu šo ideju vispār?
Tāpēc, ka sarunu par dziļākiem tematiem tik ļoti pietrūkst! Sarunas ir vienīgais ierocis, kas mums ir. Lai panāktu jebko. Izglītošanās, sevis bagātināšana un intelektuālā attīstība var notikt tikai ar diskusiju palīdzību.
Jo redzu/ jūtu, cik ļoti manis paša domāšanu bagātina diskusijas, kuras klausos un skatos neklātienē. Vairāki podkāsti regulāri translē sarunas un ‘dzīvās’ diskusijas no skatuves. Sam Harris, Intelligence Squared, EconTalk u.c.
Neslēpšu, ka kaut kādā ziņā savu 5 atradumu pasākuma ideju kopēju no viņiem. Taču tikai tādēļ, ka tas ir nenormāli efektīvs veids, kā pacelt sevi citā līmenī. Tas no vienas puses. No otras puses, tas ļauj dzīvot nekonvencionāli.
Līdzīgi arī kā ar teātri. No tīra utilitārisma viedokļa skatoties, varētu apšaubīt, ka teātris vispār ir vajadzīgs. Jo nekādu tiešu labumu tas nesniedz. Tomēr pēc kvalitatīvas un dziļas teātra izrādes noskatīšanās tu pilnīgi droši sajūti, ka esi par kaut kripatiņu labāks cilvēks kļuvis.
Tāpēc man jāsaka atkal – intelektuālās sarunas un publiskas diskusijas par tematu ir par zemu novērtēts žanrs.
Ja man tomēr izdosies noorganizēt pirmo tādu pasākumu, tad nevaru garantēt izdošanos. Tomēr varu garantēt no sevis visas pūles, lai pasākums būtu kā minimums bez vienaldzīgajiem.
Posted in 5 lietas.